Tā kā Vācija šogad vērienīgi un ar pienācīgo cieņu atzīmē Šillera 200. nāves gadskārtu, arī Veimāras kongress notika zem Gētes un Šillera draudzības un radošās sadarbības zīmes. (Un kā gan savādāk, ja tieši Veimārā, satuvinājies ar savu ģeniālo partneri, Šillers aizvadīja pēdējo, mākslinieciski produktīvāko mūža posmu un turpat, grūtas slimības novārdzināts, 1805.gada 9.maijā arī mira). Tāpēc gētologu foruma daudzpusīgajai programmai, kuru kā allaž veidoja ne vien zinātniskas, bet arī muzejiskas, mākslinieciskas un saviesīgas norises, rīkotāji šoreiz bija izvēlējušies kopsaucēju “Gētes Šillers – Šillera Gēte”.
Saskaņā ar pēdējos gados iedibināto tradīciju kongresu ievadīja jauno Gētes pētnieku simpozijs. Tajā uzstājās astoņi sīvu konkurenci izturējuši topošie zinātnieki no Berlīnes, Getingenes, Minhenes, Oksfordas un vairākiem citiem Eiropas akadēmiskajiem centriem. Dzīvā domu apmaiņā ar kompetento auditoriju jaunie gētologi apliecināja respektējamu profesionālu sagatavotību un diskutēšanas kultūru. Tas bija teicams paraugs arī mūsu topošajiem ģermānistiem un kultūrsakaru pētniekiem.

Kultūru kontakti

Kongresa svinīgā atklāšana notika Vācu nacionālajā teātrī – vēsturiskajā Veimāras namā, kurā savulaik tika pasludināta pirmā Vācijas republika. Šodienas strauji mainīgajā ģeopolitiskajā situācijā Gētes garam atbilstoša var būt vienīgi tāda literāra biedrība, kura neieslīgst šaurā, elitārā akadēmismā, bet gan jūtīgi rezonē pārmaiņām “dzīvajā dzīvē”, ir plaši atvērta starpkultūru kontaktiem un rūpējas par gados jaunu biedru pieplūdumu. Šis vadmotīvs dominēja tiklab Gētes starptautiskās biedrības prezidenta Dr. Johena Golca (Jochen Golz) ievadvārdos, kā arī kongresa goda viesu – Tīringenes brīvvalsts ministru prezidenta Dītera Althauza (Dieter Althaus) un Veimāras pilsētas galvas Dr. Folkharta Germera (Volkhardt Germer) – svinīgajās uzrunās. Stāvgrūdām pārpildītā teātra zāle ar ovācijām uzņēma prof. Dr. Rīdigera Safranska (Rudiger Safranski) saistošo ievadreferātu “Par Šillera un Gētes draudzību”, kā arī pasaulslavenā Veimāras Lista trio uzstāšanos svinīgās sēdes noslēgumā.
Nākamajās dienās sekoja abu Veimāras “dioskūru” radošajai sadarbībai veltīta zinātniska konference, kuras 16 sekciju darbā piedalījās vadošie Gētes pētnieki no Eiropas, Āzijas un Amerikas, kā arī daudzi interesenti. (Konferences zinātniskie rezultāti tiks apkopoti kārtējā Gētes biedrības gadagrāmatā.)

Cildina Latvijas veikumu

Biedru pilnsapulcē 21. maijā tika vispusīgi analizēta biedrības pēdējo divu gadu darbība. Cita starpā no kongresa tribīnes izskanēja arī Latvijas Gētes biedrības daudzpusīgo aktivitāšu atzinīgs novērtējums. Prezidents savā pārskatā izcēla mūsu sistemātisko un produktīvo darbu ar jaunatni. Viņš īpaši atzīmēja pērnruden sadarbībā ar Drēzdenes Gētes biedrību īstenoto starptautisko skolēnu teātra projektu “No Štrāsburgas līdz Tartu”, kura pirmajā – Rīgas un Liepājas posmā – tika izrādītas trīs Johana Mihaela Reinholda Lenca lugas “Jaunais Menoza jeb Stāsts par Kumbas princi Tandi” iestudējumu versijas vācu un latviešu valodā. (Kongresa oficiālajā programmā bija iekļauts arī kinoseanss, kurā demonstrēja drēzdeniešu uzņemto videofilmu par viņu skolēnu teātra viesošanos Latvijā. Reizē tas bija pieteikums mūsu biedrības korporatīvo biedru – Āgenskalna ģimnāzijas un Liepājas Draudzīgā aicinājuma 5.vidusskolas – teātra trupu līdzdalībai projekta otrajā posmā – starptautiskajā jauniešu teātru festivālā Drēzdenē, kas notiks šīgada septembrī.)
Pilnsapulce gandrīz vai necerētā vienprātībā apstiprināja gan jaunos biedrības statūtus, gan sadarbības līgumu ar Veimāras Klasikas un mākslas kolekciju fondu (tas paredz biedrībai piederošo Dornburgas piļu un Gētes bibliotēkas nodošanu fonda pārvaldījumā). Kā veiksmīgu mēģinājumu nostiprināt biedrības finansiālos pamatus pilnsapulce novērtēja valdes ierosinājumu nodibināt Gētes biedrības atbalsta fondu.

Iestrādes nākotnei

Pēc četrām saspringta darba dienām kongresa dalībnieki izbaudīja brīnišķīgu atslodzes vakaru pilnmēness gaismas pielietajā Gētes memoriālās mājas dārzā Frauenplānā.
Mūsu jauniešiem šis brauciens vienlaikus nozīmēja divu fenomenu – “mātesbiedrības” un “klasiķu pilsētas Veimāras” – atklāšanu. Viņi paguva daudz: nodibināt kontaktus ar saviem līdzaudžiem – interešu biedriem no Itālijas, Horvātijas, Šveices, Gruzijas un citām Eiropas zemēm, apskatīt Veimāras ievērojamākās vietas un turklāt vēl piedzīvot arī neaizmirstamu muzeju nakti pilsētā, kur vēl šodien ir jūtama “Eiropas eiropeizētāja” Gētes dzīvā gara klātbūtne.
No Veimāras esam pārveduši bagātīgu kultūras iespaidu bagāžu, kā arī jaunu ideju un projektu paketi nākamajām darbības sezonām. Taču visvairāk gandarīti jūtamies par to, ka mūsu veikums ir novērtēts un, galvenais, mums izdevies nostiprināt pozitīvu Latvijas tēlu starptautiskajā Gētes cienītāju un pētnieku sabiedrībā.

Dr. philol. Gundega Grīnuma,
Latvijas Gētes biedrības priekšsēdētāja