Gribēt nav tas pats, kas varēt

Uz skaitliski kuplās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) biedru saimes (512 biedru) augstāko lēmējinstitūciju – kongresu – bija pulcējušies 346 delegāti. Kā uzrunās norādīja gan viesi, gan LPS vadošās amatpersonas, daļa no klātesošajiem bija jaunievēlētie politiķi, kas saņēma veiksmes vēlējumus par uzticētajiem varas pienākumiem. Tā kā kongress notika laikā, kad pašvaldību vēlēšanas pagājušas, bet līdz 9.Saeimas vēlēšanām vēl pusotra gada, īsākas un mazskaitlīgākas bija politisko partiju pārstāvju uzrunas. Tomēr būtisks šā kongresa uzdevums bija ievēlēt uz nākamajiem četriem gadiem LPS vadību – priekšsēdi un tā vietniekus. Tādēļ vēlēšanu laika gaisotni varēja saklausīt LPS priekšsēža Andra Jaunsleiņa runā.

Foto: Toms Kalniņš, A.F.I.

Pieminot četru gadu darba cikla veiksmes un neveiksmes, A.Jaunsleinis uzsvēra gan likumsakarības cilvēka domāšanas lēnajā mainībā, gan LPS vienotības spēku. “Pēdējos divus mēnešus politiskās partijas mēģina palielināt savu ietekmi LPS. Tas ir normāli, tāpēc turpmāk LPS ar tām pašām metodēm strādās arī partijās,” norādīja A.Jaunsleinis. Uzstāšanās vairāk iezīmēja kareivīgu apņemšanos nākamajā vēlēšanu periodā paveikt daudzas radikālas un līdz šim pašvaldību attīstību bremzējošas lietas. Sākot ar pašvaldību garantiju nostiprināšanu Latvijas Satversmē, visu valstī esošo normatīvo aktu pārskatīšanu, lai mazinātu pieaugošo birokrātiju un centralizāciju, un beidzot ar pienācīgu pašvaldību finanšu daļas palielināšanu valsts kopbudžetā un aizņēmumu limita atcelšanu. Neizpalika arī LPS viedoklis par administratīvi teritoriālās un reģionālās reformas mazāk pozitīvajiem, bet vairāk negatīvajiem un bremzējošajiem aspektiem.
LPS vadības vēlēšanas iezīmējās ar asu politisko cīņu par amatu pilsētu pašvaldību grupā. No astoņiem izvirzītajiem kandidātiem par Latvijas pilsētu savienības priekšsēdētāju un vienlīdz LPS vietnieci ievēlēja bezpartijisko Skrundas pilsētas domes priekšsēdētaju Nelliju Kleinbergu. Augsts uzticības rādītājs vienīgajam LPS priekšsēža amata kandidātam Andrim Jaunsleinim bija absolūtā vienprātība aizklātajā balsojumā – 331 balss “par”.

Kas vienam vaina, tas citam nieks

15.kongresa moto – “Gribam dzīvot savā zemē!” Tas izskanēja gan kā pozīcija, ko uzturēt valstiski, sekmējot cilvēku un dzīvības atgriešanos laukos, gan uzdevums pašvaldībām – paturēt cilvēkus savā pašvaldībā.
Lūk, dažu pašvaldību vadītāju viedokļi, atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumiem.

– Kā jūsu pašvaldība redz iespējas apturēt cilvēku aizplūšanu no novada?

Aivars Priedols,
Grobiņas pagasta padomes priekšsēdētājs:
– Paši par grašiem savu zemīti pārdodam. Ka nepienāk Bībelē paredzētais – būsim kalpi savā zemē. Bet, nopietni runājot, pašvaldībai jādomā par jaunatnes nepazaudēšanu. Praktiski tas nozīmē – sporta halles, kultūras namus, interneta pieejamība. Otra nozīmīgākā vajadzība ir darbavietas. Liepājas tuvums ir veicinājis uzņēmējdarbības paplašināšanos. Ir tā, ka ražotnēs trūkst darbaspēka, jo nepietiek profesionālās kvalifikācijas. Vienlīdz jāatzīst likumsakarība, ka no centrtieces pilnībā izbēgt nav iespējams. Tādēļ priekšroka būs labākajiem, turīgākajiem pagastiem. Grobiņas pagasts apvieno septiņus ciemus, pat bez administratīvi teritoriālās reformas (ATR) mēs neesam maza pašvaldība.
Bet ATR notiks. Iespējams, ne pēc paredzētā scenārija. Ar laiku pašvaldības sapratīs ekonomikas likumsakarības.

Ilmārs Melluškāns,
Riebiņu novada domes priekšsēdētājs:
– Lokālais patriotisms vairs nespēj neko glābt. Bet ar pašvaldību pašreizējiem resursiem ir grūti ko pasākt. Cilvēkam, pirmkārt, ir vajadzīgs darbs, ar ko nopelnīt sev iztiku. Uzņēmējdarbības atbalstam vajadzīga normāla infrastruktūra. Bet ceļus salabot mēs nevaram! Pabrauciet pa Gailīšu – Peimaņu ceļu, un lokālais patriotisms izbirs ar visiem zobiem! Šodien uzņēmēja pašsaprotama interese ir internets. Kad man uzņēmējs to vaicā, kādas ir iespējas ievilkt internetu, jāatzīst, ka vēl nekādas. Lai gan “Lattelekom” ir uzņēmums ar vairāku miljonu latu peļņu gadā, Riebiņos nav ciparu centrāles.
Pašvaldību politiku veido ne vien pašvaldības, bet arī valsts. Atklāti jāatzīst, ka reģionos palikušo cilvēku vidū nav daudz tādu, kas aizdomātajos par sava novada attīstību. Tomēr, redzot rosību, celtniecību, būvdarbus, cilvēks atskārst, ka īsti projām nav jāmūk.

Edvīns Bartkevičs,
Ogres novada domes priekšsēdētājs:
– Teritoriāli atrodamies valsts centrā, tādēļ Ogres novadā vērojamas pretējas tendences – cilvēku skaits pieaug, nevis samazinās. Arī darba vietu radīšana norit sekmīgi. Paralēli jaunajām ražotnēm esam ar arodskolām panākuši vienošanos par atsevišķu mācību programmu pielāgošanu ražotņu vajadzībām. Ogres novadā tiek veidots biznesa inkubators.
Līdzšinējā Latvijas stratēģiskās attīstības kļūda bija tā, ka politiski nebija drosmes atzīt, ka valsts nesekmēs darba vietu radīšanu laukos. Darba vietas veidosies ap attīstības centriem – pilsētām, pagastiem. To pierādījusi pasaules prakse.
Uz “Latvijas Vēstneša” jautājumiem atbildēja arī

Andris Jaunsleinis,
LPS priekšsēdis.
– Kongresa moto ir patriotiski vārdi – “Gribam dzīvot savā zemē!”. Ko iesakāt pašvaldībām, lai panāktu jauniešu atgriešanos savā dzimtajā pagastā un apturētu cilvēku pārcelšanos no laukiem un pilsētu?

– Pašvaldībām ir grūts uzdevums – jāveido tāda vide, lai cilvēki šajā vietā gribētu dzīvot. Pārveidojumi ir jāsāk pakāpeniski, piemēram, ņemot kredītu un sakārtojot pagasta skolu. Ja bērniem nebūs jāmēro ceļš uz kaimiņu pagasta skolu, vecākiem atkritīs viens iemesls domāt par pārcelšanos.
Manuprāt, mūsu valstij vajadzētu izjust kaunu par to, ka tik daudz cilvēku ir devušies uz ārvalstīm strādāt tā sauktos melnos darbus. Daudzi dzīvo pazemojošos apstākļos, pametuši savas ģimenes un smagā darbā pelna iztiku. LPS uzdevums ir panākt pašvaldībām pieejamā kredītresursu limita atcelšanu. Normatīvie akti noteic, ka pašvaldība drīkst uzņemties kredītsaistības līdz 20 procentu apjomā no pašvaldības budžeta. Daudzas pašvaldības, kas juridiski ir tiesīgas ņemt aizņēmumu, fiziski to nevar izdarīt. Nav nopietni runāt par attīstību, ja valsts gada kredītu limitu pašvaldībām ir noteikusi tik minimālu, ka ar to pietiktu vienīgi Rīgai.

– Šādi griesti nav bez pamatojuma. Vai kredītlimita palielināšana vai pilnīga atcelšana, ļaujot pašvaldībām aizņemties naudu komercbankās nenovedīs pie citām problēmām? Piemēram, lielie darbi tiks aizsākti pirmsvēlēšanu gadā, tādējādi uzsverot kādas partijas ieguldījumu.

– Pat, ja tā, kredīts tiek paņemts pēdējā gadā pirms vēlēšanām un izremontēta skola, vai pēc vēlēšanām kāds to var aiznest projām? Svarīgākais, ka nauda ir ieguldīta, tā paliek pašvaldībā un rezultātu novērtē tās iedzīvotāji. Jāatceras, ka Latvija ir parlamentāra republika, ko Saeimā pārstāv ievēlētās partijas.

Uzziņai:

LPS vadība
LPS priekšsēdis – Andris Jaunsleinis

LPS priekšsēža vietnieki:
Nikolajs Stepanovs, Gulbenes rajona padomes priekšsēdētājs
Aivars Aksenoks, Rīgas domes priekšsēdētājs
Edvīns Bartkevičs, Ogres novada domes priekšsēdētājs
Nellija Kleinberga, Skrundas pilsētas domes priekšsēdētāja
Gunārs Laicāns, Dundagas pagasta padomes priekšsēdētājs

LPS 15.kongresa rezolūcijas

Par vēlēto pašvaldību amatpersonu sociālajām garantijām – apstiprināta
Par pašvaldību deputāta pilnvaru savienošanu ar Saeimas deputāta pilnvarām – noraidīta
Par pašvaldību finansēm – apstiprināta
Par grozījumiem Administratīvi teritoriālās reformas likumā – apstiprināta
Par izglītību – apstiprināta
Par valsts un pašvaldību autoceļiem – apstiprināta
Par mājokļiem – apstiprināta
Par veselības aprūpi – apstiprināta

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv