
Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors, intervijā “Latvijas Vēstnesim”
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
– Vai portāla izveide, kam no valsts budžeta atvēlēti vairāki simti tūkstošu latu, ir Latvijas institūta (LI) svarīgākais šāgada darbs?
– Tas ir viens no galvenajiem darbiem, kas tieši saistīts ar valdības jauno
ārējās komunikācijas plānu. Viena no svarīgākajām jomām, kas jāsakārto, ir
valsts mājaslapas. Tas ir ļoti apsveicami, ka valdība grib izveidot kopīgo
informācijas portālu ar domu, kā prezentējam sevi plašajai pasaulei.
– Vai tas būs kā augšējā latiņa, pēc kā spriedīs par pārējo mājaslapu kvalitāti?
– Standarts noteikti ir jāpaceļ augstāk! Gan valodas līmenī, gan
veidā, kā informācija ir organizēta vai savstarpēji sasaistīta. Valsts portāls latvija.lv
būs kā parādes durvis mājā, kas sagaida viesus. To gatavos Īpašu uzdevumu ministra
elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts. Turklāt, ja parādes durvis būs ļoti
labas, bet informācija līdz kurai tās pievedīs, ne tik laba, tad mēs to būsim
veltīgi darījuši.
Nākamais posms būs nodrošināt, lai visas valdības mājaslapas kļūtu kvalitatīvas,
noteiktam mērķim organizētas. Nesen piedalījos Latvijas tēla darba grupas sēdē, kur
bija vairāku ministriju un valsts aģentūru pārstāvji, un visi piekrita, ka LI ir
jāuzņemas šī koordinējošā loma. LI ir veicis auditu, pārskatot visu 16 ministriju
mājaslapas, arī Ministru kabineta, Saeimas un Valsts prezidenta kancelejas, konstatējot
sekojošo: dažas ir ļoti labas, dažas ir ļoti sliktas un pārējās – vidēji labas,
bet nāksies uzlabot itin visas. Tika vērtēti šādi aspekti: izmantotās angļu valodas
kvalitāte, būtiskas informācijas trūkums, 11 ministrijām vispār nebija saišu uz LI.
Tuvākajā laikā izsūtīšu vēstules katram nozares ministram ar ieteikumiem, ko
varētu darīt, lai pilnveidotu viņu mājaslapas.
– Precizējiet: sniegsit padomus ministru vai valsts sekretāru līmenī?
– Es pieņemu – ja nosūta pašam ministram, tad to nodod tālāk valsts sekretāram izpildei, tomēr domāju, ka ar to jānodarbojas ministram, jo internets ir neatsverams tiklab iekšējā, kā ārējā komunikācijā. Viena lieta ir radīt konsekvenci publiskās informācijas pasniegšanā, kur katrai ministrijai būtu pievienotas norādes uz informāciju par Latviju. Cita lieta ir pilnveidot iekšējo loģiku, savienojot ministrijas ar to pakļautībā esošām aģentūrām, kas sniedz interneta lietotājiem noderīgas ziņas.
– Vai ir noteikti stingri termiņi, līdz kuriem tas jāpaveic?
– Nē, nav reāli tos noteikt, jo mājaslapas, atšķirībā no
nodrukātām grāmatām vai brošūrām, nekad nav pabeigtas. Mājaslapu var vienmēr
papildināt un attīstīt. Uzskatu, ka primārais uzdevums ir iespējami ātrāk uzlabot
esošās mājaslapas un pakāpeniski ieviest kopīgu stratēģiju, kas padarītu to visu
vēl efektīvāku. E–pārvaldes sekretariāts būs atbildīgs par tehnisko
nodrošinājumu valsts portālam, tikmēr mēs ierosināsim, kā un ko uzlabot, raugoties
no ārzemnieku redzespunkta. LI pietiek savu ekspertu, kas pārzina interneta
tehnoloģijas un mājaslapu programmēšanas filozofiju.
Mēs ieņemsim aktīvu pozīciju šajā projektā. Nepārtraukti attīstīsim LI
mājaslapu, iekļaujot izsmeļošas vispārējās ziņas par Latviju (kultūru, vēsturi,
sabiedrību), lai tā mazliet līdzinātos enciklopēdijai. Problēma slēpjas tai
apstāklī, ka agrāk informācija tika ievietota un rediģēta tikai vienā –
angļu – valodā, ignorējot franču, vācu un krievu valodu. Vairāku valodu
izmantošana padarītu procesu vairākas reizes dārgāku un daudz sarežģītāku.
Tāpēc būsim spiesti algot redaktoru, tulku un satura uzturētāju, bet uz to mums
jāiet, sākot ar franču valodas tekstiem festivāla “Pārsteidzošā Latvija”
ietvaros.
Par naudu un sadarbības līgumiem ar E–pārvaldi pagaidām nerunājam, esam
iepazinušies ar objektīvo situāciju un vienojušies par to, kas vēl jāsasniedz. Esam
arī secinājuši, kāpēc līdz šim elektroniskās lietas notikušas pašplūsmā,
katrai ministrijai rosoties atbilstoši tās iespējām un zināšanām. Nereti mājaslapu
veidošana bija uzticēta draugiem un paziņām, kaut gan šis darbs jāveic profesionāli
un pakārtojot zināmiem principiem un virsuzdevumam. Analizējam arī citu Eiropas
Savienības valstu portālus kā uzskatāmus piemērus, atrodot mums izmantojamas idejas
un kļūdas, ko nekādā gadījumā nepieļausim. Manuprāt, šis portāls ir jāsasaista
arī ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru, Latvijas Investīciju un attīstības
aģentūru un lielāko pašvaldību mājaslapām.
– Kad gaidāmi portāla atklāšanas svētki?
– Ir cerības, ka portāls varētu būt gatavs rudens pusē,
oktobrī. Adreses būs vairākas: www.latvija.lv,
www.latvija.eu, iekļaujoties
visos vadošajos interneta meklēšanas reģistros.
Tagad zinām, ka apmeklētāji vēlas redzēt vairāk bilžu, liels pieprasījums ir arī
pēc fotogrāfijām augstā izšķirtspējā, ko būtu iespējams izmantot drukas darbos.
Avīžnieki un tūrisma speciālisti sagaida, ka Latvijai būs pietiekami fotogrāfiju, ko
viņiem dot par brīvu, tādējādi reklamējot un popularizējot valsti.
Ir nobriedusi situācija, kad mums jādomā par jaunu videoklipu, jo agrākais “Welcome
to my country” savu laiku ir nokalpojis, piemēram, tajā figurē Bils Klintons,
nevis Džordžs Bušs. LI uzticēts izveidot konkursa komisiju jaunas videofilmas
pasūtījumam. Ja esam gudra nācija, tad ar šo portālu mēs palīdzēsim ārzemniekiem
to saprast. LI cenšas ieinteresēt cilvēkus par Latviju, lai viņi atbrauktu un
iepazītos ar mums klātienē.
– Vai neesat pazaudējuši kontaktu ar Vairu Vīķi–Freibergu, kas palīdzējusi LI pirmsākumos?
– Ja es prezidentes kundzi satieku kādā pasākumā, viņai vienmēr ir kādi ieteikumi, jo viņa seko līdzi tam, ko darām, un regulāri interesējas par to. Mūsu darbības jēga ir tuva – pasniegt Latviju labā gaismā. Protams, formāli mēs kontaktējamies un sadarbojamies ar Valsts prezidenta kanceleju.
Arvīds Deģis