35 procenti izsaukumu - nepamatoti

Kā “Latvijas Vēstnesim” skaidro Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras direktora vietnieks veselības aprūpes plānošanas jautājumos Reinis Joksts, maksa par nepamatotu izsaukumu nekādā gadījumā nav domāta kā sods. R. Joksts arī uzsver, ka jaunā kārtība neparedz obligātu maksas iekasēšanu. NMP mediķiem vienīgi tiek dota iespēja to darīt, ja redzama tīša ļaunprātība. Turklāt, ja cilvēkam nav ko samaksāt, viņu tādēļ tiesā nesūdzēs.
Šāds lēmums tika pieņemts, lai samazinātu tos gadījumus, kad pacienta dzīvībai nekādas briesmas nedraud, faktiski ir nepieciešama tikai ģimenes ārsta konsultācija, taču cilvēks izvēlas izsaukt NMP. Jo daudziem tas šķiet vienkāršāk un ērtāk, turklāt palīdzību var saņemt nekavējoties. Ir arī pacienti, kuriem šķiet: ja negribu gaidīt rindā, lai tiktu slimnīcā vai uz kādu izmeklējumu, jāsauc “ātrie”, kas tad gan nogādās stacionārā. Kā “LV” stāsta Rīgas ātrās medicīniskās palīdzības stacijas galvenais ārsts Semjons Štrihs, tā lielā mērā ir ilūzija. Ja pēc pacienta uzstājīga pieprasījuma “ātrie” viņu nogādā slimnīcas uzņemšanas nodaļā, tad turienes mediķi rūpīgi izvērtēs stacionēšanās nepieciešamību. Ja tādas nebūs, pacientam būs jātiek uz mājām paša spēkiem. S. Štrihs stāsta, ka pagājušajā gadā Rīgā apmēram 35% no visiem izsaukumiem izrādījušies nepamatoti, bijuši pacienti, kas pamanījušies “ātros” izsaukt 100 – 170 reizes.
Pacientiem būtu jāsaprot, ka NMP mediķi par nepamatotiem izsaukumiem uztraucas nevis tāpēc, ka būtu slinkums izbraukt, bet gan tāpēc, ka var rasties situācija, kad NMP brigāde ar nokavēšanos ieradīsies pie pacienta, kura dzīvība tiešām ir briesmās, jo bijusi aizņemta izsaukumā pie gripas slimnieka. Turklāt jebkurš labi ekipētās NMP brigādes izbraukums mums, nodokļu maksātājiem, izmaksā daudz dārgāk nekā, piemēram, ģimenes ārsta konsultācija.

Zvans NMP dispečeram - bez maksas

Tajā pašā laikā pacientiem rodas pamatots jautājums, vai viņi paši ir spējīgi izvērtēt, cik bīstamas ir pašsajūtas izmaiņas, kad tās apdraud dzīvību, kad nē. R.Joksts viennozīmīgi uzsver: tas nekādā gadījumā nav pacientu, bet mediķu kompetencē. Ja cilvēkam krasi pasliktinās pašsajūta, noteikti ir jāsazinās ar savu ģimenes ārstu. Ja tas nav iespējams, nevajag mocīties neziņā, bet gan jāzvana NMP dispečeram (kā jau minēts, zvans ir bezmaksas), kurš tad pēc sarunas ar pacientu izvērtēs, vai sūtīt brigādi. Šaubu un neskaidras situācijas gadījumā tā noteikti izbrauks, jo ar cilvēka dzīvību neviens neriskēs. Pacientiem arī ir iespēja vērsties personīgi slimnīcu uzņemšanas nodaļās. Protams, tas ir sarežģīti lauku cilvēkiem, kuriem līdz tuvākajai slimnīcai ir varbūt vairāki desmiti kilometru.
Izveidojusies situācija liek domāt, ka diemžēl viss nav kārtībā ar primāro aprūpi. Jo, ja pacientam ir cieša saikne ar ģimenes ārstu, viņam noteikti nevajadzētu uzskatīt, ka veselības pasliktināšanās gadījumā NMP ir vienīgā cerība. Zināms akmentiņš ģimenes ārstu dārziņā ir arī tas, ka, pēc S.Štriha, vārdiem 35% no visiem izsaukumiem ir pie hroniskiem slimniekiem. Ģimenes ārstam ir jāinformē savi hroniskie pacienti, kādos gadījumos iespējama slimības saasināšanās un ko tādos brīžos darīt, kādām zālēm vienmēr jābūt mājās. Līdz ar to varētu samazināties nepieciešamība izsaukt NMP.
Liela problēma gan ir nakts stundas un svētdienas, kad pacientiem nav pieejams nedz ģimenes ārsts, nedz dežūrārsts. R.Joksts atzīst, ka šajā laikā vienīgā iespēja pacientiem tiešām ir NMP. Taču Veselības ministrija strādā pie alternatīva dežūrdienesta radīšanas. Aģentūras amatpersona stāsta, ka galvenā problēma, lai to izveidotu, ir nevis finansējuma, bet personāla trūkums.
Jautāts, kā situācija ar NMP nepamatotu izsaukšanu tiek risināta citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, R. Joksts stāsta, ka tur tā ir pilnīgi atšķirīga. Jo “vecajās” ES valstīs vēsturiski izveidojies, ka NMP brigādēs strādā paramediķi (piemēram, ugunsdzēsēji), kuru galvenais pienākums ir pacientu, kura dzīvībai draud briesmas, nogādāt slimnīcā un šajā laikā nodrošināt pacienta uzturēšanu pie dzīvības, piemēram, veikt elpošanas atjaunošanu, apturēt bīstamu asiņošanu, nodrošināt sirdsdarbību. Bet līdz ar to pacienti saprot, ka šādu brigādi nav jēgas saukt augstas temperatūras vai gripas gadījumā. Latvija gan pagaidām vēl negrasās šādi pārveidot NMP, jo tam trūkst nepieciešamo priekšnosacījumu, kaut vai, piemēram, nav radīts alternatīvs dežūrdienests.

Rūta Kesnere, “LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv