Arī Latvijā nedaudz aizkavējusies konstitucionālā līguma ratifikācija. Juridisku nianšu dēļ vakar Saeimā netika skatīts jautājums par ES konstitūcijas ratifikāciju galīgajā lasījumā. Lai gan vēl pirms nedēļas deputāti bija apņēmības pilni atbalstīt svarīgo dokumentu, izrādījās, ka tam nav piešķirts steidzamības statuss. Tāpēc tā skatīšana otrajā lasījumā var notikt tikai nākamnedēļ.
Sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns teica, ka balsojums Saeimā notiks arī gadījumā, ja Nīderlandē un Francijā referenduma iznākums būs negatīvs. “Tādā gadījumā mēs Eiropai nesīsim labas ziņas un konstitūciju ratificēsim pirmie pēc negatīvajiem balsojumiem,” teic O.Kastēns.

Kļūdas labos

Skatot līgumu pirmajā lasījumā, deputāti to atbalstīja ar pārliecinošu balsu vairākumu. Lai gan deputāti konstitūciju atbalsta, viņus tomēr satrauc daudzās kļūdas, kas atrodamas konstitūcijas latviskajā tulkojumā.
Ārlietu ministrijas ES departamenta direktora vietniece Dace Dobrāja Saeimas Eiropas lietu komisijai skaidro, ka konstitūcijas latviskajā versijā atrodamajām kļūdām nevajadzētu aizkavēt svarīgā dokumenta ratifikāciju. “Vīnes konvencija paredz, ka starpvalstu līgumu tulkojumi var tikt precizēti arī pēc to ratifikācijas,” skaidro D.Dobrāja. Tādējādi satraukumam, ka nevajadzētu ratificēt kļūdaini tulkotu dokumentu, nav pamata. Svarīgākais ir izvērtēt, vai konstitucionālajā līgumā noteiktie pamatprincipi atbilst Latvijas interesēm.
Ārlietu ministrija apzinājusi ES konstitūcijas tulkojumā esošās kļūdas. Strīds par tulkojuma niansēm ar tulkošanas dienestiem ilgst jau gandrīz gadu, atzīst D.Dobrāja. Latvija lūgusi labot 140 kļūdas, bet ES par būtiskām atzīst tikai desmit. Tomēr Ārlietu ministrija ir apņēmības pilna strīdu turpināt un cīnīsies, lai konstitūcijas teksts latviešu valodā būtu bez gramatiskām un stilistiskām kļūdām.
Kopumā procedūra, kā tiek saskaņoti juridisku tekstu tulkojumi un tajos veiktie labojumi, ir sarežģīta. Konstitūcijas tekstu latviešu valodā tulkojuši ES Padomes tulkošanas dienesti. Latvijai ir tiesības sniegt priekšlikumus par nepieciešamajiem labojumiem, bet tulkošanas dienesti tos vēl izvērtē un var tiem nepiekrist. Gadījumā, ja tulkošanas dienesti piekrīt labojumiem, tie vēl jāsaskaņo ar pārējām 24 dalībvalstīm. Tāpēc labojumu saskaņošana ir ilgstoša. Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti rosināja Ārlietu ministriju iesniegt priekšlikumus ES institūcijās grozīt kārtību, kā tiek saskaņoti juridisku tekstu tulkojumi un tajos veiktie labojumi.

ES daudzvalodība pamazām brūk

D.Dobrāja teic, ka arī daudzi citi dokumenti tiek tulkoti neprecīzi un kļūdainais konstitucionālā līguma tulkojums nav vienīgais gadījums, ar kuru saskaras Ārlietu ministrija. “Ar tulkošanu ES ir lielas problēmas. Dokumentu aprite un sēžu norise notiek divdesmit valodās, un tas nav vienkārši. Divdesmit valodu savienībai būs grūti dzīvot. ES daudzvalodu sistēma pamazām kolapsē. Ja ne šī, tad nākamās paplašināšanās noteikti novedīs pie būtiskām izmaiņām daudzo valodu lietošanā,” pārdomās dalās D.Dobrāja.

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv