
Juris Stengrevics Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Apdrošinātājiem zaudējumi
– Jūsu prognoze liecina, ka tuvākajā laikā atkal pieaugs obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) polises cena. Kāpēc gaidāmas šādas izmaiņas?
– Apdrošināšanas sabiedrības nav paziņojušas par polišu cenu
pieaugumu, tomēr pieļauj šādu iespēju. Gaidāmais cenu pieaugums OCTA polisēm ir
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja prognoze. Tas ir secināts,
analizējot apdrošinātāju iepriekšējā gada darba rezultātus un iespējamās
likumdošanas izmaiņas šajā gadā.
Pagājušā gadā darbība ar OCTA apdrošinātājiem nesusi vairāk nekā trīs miljonu
latu zaudējumus. Tiesa, šis rādītājs gan ir labāks nekā gadu iepriekš, kad
zaudējumi ar OCTA bija četri miljoni latu. Tomēr zaudējumu apmērs joprojām ir liels,
un tas ļauj prognozēt, ka OCTA prēmijas būs lielākas. Jāsaprot, ka apdrošinātājam
nav patīkami, ja viens no apdrošināšanas veidiem – OCTA – jāsubsidē, lai
varētu izdzīvot. Tas ir viens no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc OCTA polise kļūs
dārgāka.
Otrs svarīgākais iemesls polišu cenu pieaugumam ir tas, ka apdrošinātājiem būs
jāatlīdzina cietušajam tādi izdevumi, kas nebija jāatlīdzina iepriekš. Pilnīgu
šā faktora ietekmi nav iespējams noteikt, jo Veselības ministrija aizkavējusies ar
viena normatīvā akta izstrādi, kas apdrošinātājiem būs saistošs.
Tāpat jāatceras, ka valstī ir diezgan augsta inflācija. Septiņi procenti gadā –
tas ir diezgan daudz un ietekmē arī apdrošinātājus. Tad vēl jāņem vērā, ka
palielinās ceļu satiksmes negadījumu skaits. Līdz ar to apdrošinātājiem nākas
maksāt par izraisītajiem negadījumiem.
– Bet pieaug arī automašīnu skaits valstī, kas nozīmē, ka arvien vairāk cilvēku iegādājas OCTA.
– Jā, automašīnu skaits palielinās. Piekrītu. Bet, ja vērtējam
šo procesu globāli, tad izmaksas, kas saistītas ar OCTA, aug straujāk nekā prēmijas
(OCTA polises cena – red.).
Atgriežoties pie jautājuma par to, kāpēc polise varētu maksāt vairāk, jāatceras
arī tie uzlabojumi, ko iedzīvotājiem nesusi Latvijas dalība ES. Tagad, nopērkot vienu
polisi, var braukt pa visu ES. Bet apdrošinātājam tas nozīmē arī papildu izdevumus.
Apkopojot ES apdrošinātāju pieredzi, redzams pat gadījums, kad nācies izmaksāt
atlīdzību 100 miljonu eiru vērtībā. Tad seko 46 miljoni, pēc tam 18 miljoni. Tās ir
milzīgas izmaksas arī Rietumeiropas apdrošinātājiem, bail iedomāties, ka kaut kas
tāds varētu skart mūsu apdrošinātājus. Tomēr arī Latvijā apdrošināta
automašīna nav pasargāta no šādām traģiskām avārijām ar milzīgiem zaudējumiem.
Sistēma ir tāda – ja nevar samaksāt viena apdrošināšanas sabiedrība, maksā visas
pārējās. Lai nebūtu tā, ka viens šāds zaudējums likvidē visas mūsu
apdrošināšanas sabiedrības, risks ir jāpārapdrošina. Tas nozīmē, ka mūsu
apdrošinātāji tiek pasargāti no milzīgām izmaksām. Kopš 1998.gada summa, ko mūsu
apdrošinātāji maksā pārapdrošinātājiem, ir pieaugusi vienpadsmit reizes. Tā ka
arī šīs izmaksas ir augušas.
Maksās arī par morālo kaitējumu
– Jūs minējāt, ka tagad apdrošinātājiem jāatlīdzina tādi izdevumi, kas nebija jāatlīdzina iepriekš. Miniet konkrētus piemērus, kādi papildu izdevumi apdrošinātājiem jāatlīdzina.
– Varu minēt divus konkrētus piemērus.
Pirmais. Pagājušajā nedēļā Ministru kabinets pieņēma jaunus noteikumus, kas paredz
atlīdzību cietušajai personai par nemateriālajiem zaudējumiem. Tas nozīmē, ka
apdrošinātājam būs jāmaksā par sāpēm un garīgām ciešanām sakarā ar cietušās
personas fizisku traumu, sakropļojumu, invaliditāti, apgādnieka, apgādājamā vai
laulātā nāvi, apgādnieka, apgādājamā vai laulātā pirmās grupas invaliditāti.
Lai gan normatīvais akts pieņemts tikai pagājušajā nedēļā, tas piemērojams ar
atpakaļejošu datumu – jau no šā gada 1.maija. Komentējot šo tiesību aktu, varu
teikt, ka tas tiešām ir saprātīgs un neparedz maksāt astronomiskas summas.
Maksimālā summa, kas varētu būt izmaksājama kā morālā kompensācija, ir tūkstotis
latu.
Otrais. Vēl sagatavošanas procesā esošie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka,
sākot jau ar šā gada 1.janvāri, apdrošinātājiem būs jāatlīdzina arī izdevumi no
valsts budžeta. Piemēram, ja cilvēks nokļūst ceļu satiksmes negadījumā, līdz šim
no valsts budžeta līdzekļiem tika maksātas invaliditātes pensijas un citi izdevumi.
Turpmāk par to maksās apdrošinātājs. Bet par šajos noteikumos iekļautajām normām
vēl nav skaidrības. Piemēram, normatīvā akta projektā tika iekļauta norma, ka
apdrošinātājam būs jāmaksā izdevumi ne tikai par cietušo personu, bet arī par
cilvēku, kas izraisījis ceļu satiksmes negadījumu. Tas gan ir pretrunā gan ar
līdzšinējo praksi, gan ar likumu, kas regulē OCTA darbību Latvijā. Jācer, ka šāda
tirgu kropļojoša norma normatīvajos aktos netiks iekļauta.
Nav polises, kas darbotos tikai Latvijā
– Dzirdēts, ka apdrošinātāji piedāvā pirkt polisi, kura derīga tikai Latvijas teritorijā un tāpēc ir lētāka. Vai tas nav pretrunā ar ES direktīvas noteikto prasību, ka polisei jādarbojas visā ES?
– Jā, esmu dzirdējis, ka apdrošinātāji piedāvā polises, kas darbojas tikai Latvijas teritorijā. Tomēr šajā jomā ir panākts būtisks uzlabojums. Visi apdrošinātāji, kuriem ir tiesības pārdot OCTA polises, vienojušies un parakstījuši kopēju paziņojumu. Tajā teikts, ka šāda darbība nav pieļaujama un visas Latvijā nopirktās OCTA polises ir derīgas gan Latvijā, gan ārpus tās. Arī likumā teikts, ka visas OCTA polises darbojas visā Eiropas Ekonomiskajā zonā (ES valstīs, kā arī Šveicē un Norvēģijā – red.). Arī tad, ja apdrošinātājs ar polises pircēju vienojas par kādiem papildu nosacījumiem, tie nedarbojas, ja ir pretrunā ar likumu. Un vēlreiz atgādinu, ka likums nosaka – nopirktā OCTA polise darbojas visā Eiropā.
Buksē sadarbība ar valsts iestādēm
– Aptuveni pirms gada apdrošinātāji teica, ka OCTA prēmiju varētu noteikt, ne tikai ņemot vērā, vai vadītājs izraisījis avāriju, bet arī ņemot vērā, vai, cik bieži un par kādiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem viņš ir sodīts. Kāda ir situācija? Kā sokas ar idejas ieviešanu praksē?
– Protams, apdrošinātājs vēlas izmantot maksimāli daudz informācijas par automašīnu, kuru apdrošina. Ārvalstu pieredze liecina, ka tur, nosakot apdrošināšanas prēmijas lielumu, tiek ņemts vērā pat vadītāja vecums, auto krāsa, marka utt. Informācija, cik reižu autovadītājs administratīvi sodīts, varētu palīdzēt izvērtēt risku, ko apdrošinātājs uzņemas, un līdz ar to arī noteikt adekvātu prēmiju. Tomēr sadarbība ar valsts iestādēm, lai iegūtu informāciju, jānostiprina normatīvajos aktos. Jāsaka godīgi – šajā ziņā sadarbība buksē. Pat likumā noteiktā nosacījuma, vai autovadītājs nav braucis dzērumā, ņemšana vērā mums sagādā problēmas. Likumā ir teikts, ka apdrošinātājam jāsaņem informācija, cik reižu vadītājs sēdies pie stūres alkoholisko vai psihotropo vielu iespaidā. Bet diemžēl šādu informāciju apdrošinātāji nesaņem. Tā ka sadarbība tiešām buksē pat jautājumos, kas jau iekļauti likumā.
Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv
Uzziņai:
OCTA polises Latvijā var nopirkt pie
septiņiem apdrošinātājiem:
– Balta;
– Baltikums;
– Balva;
– BTA;
– Ergo Latvija:
– If Latvija;
– Parekss AK.
Lielākās Latvijas apdrošinātājiem izvirzītās prasības:
– 2002.gads. Ls 628 950. Vācijā gājušās bojā divas personas,
bojātas divas automašīnas un manta. Pieteikums saņemts 2004. gadā.
– 2004.gads. Ls 205 800. Anglijā cietusi gājēja. Traumas
rezultātā amputēta kāja.
– 2005.gads. Ls 119 340. Vācijā gājusi bojā viena persona, bojātas četras
automašīnas.
– 2005.gads. Beļģijā ievainotas sešas personas, bojātas divdesmit automašīnas.
Vēl nav zināmi zaudējumi.
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju asociācijas argumenti iespējamam cenu kāpumam:
– apdrošinātāji veido rezerves iespējamām lielajām izmaksām;
– pieaug atlīdzības pretendentu skaits;
– vairāk ceļu satiksmes negadījumu, vairāk maksā atlīdzības;
– ievērojami sadārdzinājusies pārapdrošināšana (trīs reizes salīdzinājumā ar
2002.gadu, gandrīz 11 reižu salīdzinājumā ar 1998.gadu);
– vairāk autoavāriju ārpus Latvijas;
– investīcijas informācijas tehnoloģijās;
– cenu pieaugums (medicīnas pakalpojumi un auto remonts 2004.gadā kļuvis par 20
procentiem dārgāks).
Avots: Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs