
– pieteica noteikumu projektu “Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā”.
Nacionālie bruņotie spēki regulāri piedalās: ugunsdzēsības darbos; glābšanas un meklēšanas darbos; ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā. Šobrīd kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki tiek iesaistīti iepriekš minēto uzdevumu izpildē, normatīvajos aktos netiek reglamentēta.
Noteikumu projekts paredzēs noteikt kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās: ugunsdzēsības darbos; avārijas un glābšanas darbos; ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā.
Nacionālos bruņotos spēkus avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju seku likvidācijā palīdzības sniegšanai civilās aizsardzības sistēmai iesaista gadījumā, ja civilās aizsardzības sistēmas rīcībā esošie resursi ir nepietiekami savlaicīgai, efektīvai un ātrai apdraudējuma situācijas pārvarēšanas un seku likvidācijas pasākumu izpildei un Nacionālo bruņoto spēku resursu piesaiste ievērojami paātrina ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijas pasākumu izpildi, mazina iespējamos zaudējumus.
Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piedaloties ugunsdzēsības darbos, tiek noteikta šādu darbu izpilde: piedalīties ugunsgrēka likvidācijā; sniegt pirmo palīdzību fiziskām personām un veikt to evakuāciju; veikt materiālo vērtību evakuāciju un apsardzi; veikt vides aizsardzības pasākumus.
Uzdevumus un veicamos darbus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem dalībai avārijas un glābšanas darbos nosaka avārijas un glābšanas darbu Operatīvajā rīcības plānā.
Uzdevumus un veicamos darbus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijai nosaka Valsts civilās aizsardzības plānā.
Nacionālos bruņotos spēkus avārijas (izņemot jūras avārijas), ugunsdzēsības un glābšanas (izņemot jūras glābšanas) darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā iesaista tikai gadījumā, ja Nacionālie bruņotie spēki nepilda valsts militārās aizsardzības uzdevumus.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.
Ārlietu ministrija
– pieteica koncepcijas projektu “Koncepcija par civilo ekspertu dalības
nodrošināšanu starptautisko organizāciju vadītajās starptautiskajās civilajās
misijās”.
Koncepcijas mērķis ir piedāvāt risinājumu nacionāla līmeņa starpinstitūciju
sadarbības mehānismam, paredzot izveidot pastāvīgu konsultatīvo sadarbības padomi,
kurā būtu iesaistīti to ministriju un institūciju pārstāvji, kuru darbinieki varētu
tikt izmantoti kā civilie eksperti starptautiskajās civilajās misijās, nosakot
koordinējošo ministriju, kā arī iezīmēt galvenos tuvākā laikā veicamos uzdevumus,
kas ietvertu juridiski tiesisko jautājumu sakārtošanu, nacionālo ekspertu datu bāzes
izveides uzsākšanu, finansējuma nodrošināšanu civilo ekspertu atlasei, apmācībai
un nosūtīšanai starptautiskajās operācijās.
Latvijai kopš 2004.gada, kļūstot par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, ir
paplašinājušās starptautiskās saistības un pienākumi, kas ir saistīti ar ES
kopējās ārējās un drošības politikas attīstību. ES ir apņēmusies nodrošināt
nozīmīgāku ieguldījumu starptautiskās drošības un stabilitātes garantēšanā,
tādēļ pēdējo gadu laikā tiek attīstītas gan militārās, gan civilās spējas, lai
novērstu konfliktus. Civilo spēju attīstība ES līmenī ir notikusi ļoti
pakāpeniski, taču šobrīd tā ir kļuvusi par vienu no EDAP prioritātēm. Tādēļ,
lai atbilstoši valsts interesēm un starptautiskajām saistībām nodrošinātu Latvijas
pārstāvju dalību ES un citu starptautisko organizāciju (ANO, EDSO u.c.) vadītajās
civilajās misijās, ir jāizveido nacionāli koordinēts sadarbības un lēmumu
pieņemšanas mehānisms, veicot labojumus juridiski tiesiskajā bāzē un paredzot tam
nepieciešamo finansējumu.
ES ir noteikusi sešas prioritārās civilo ekspertu jomas – policija, likuma varas
nodrošināšana, civilā administrācija, civilā aizsardzība, kā arī dalība dažādu
veidu novērošanas misijās un atbalsts ES speciālajam pārstāvim, kur ir nepieciešami
pieredzējuši augstākā un vidējā līmeņa dažādu jomu eksperti. 2004.gada decembra
Eiropadome apstiprināja civilo spēju attīstības vadošos mērķus, kas realizējami
līdz 2008.gadam. Šajā laikā dalībvalstīm ir jāattīsta un jānodrošina tādas
civilās spējas, kas ir nepieciešamas, lai ES varētu vadīt vairākas vienlaikus
notiekošas un daudzfunkcionālas civilās misijas.
Lai gan Latvija ir piedalījusies un šī gada laikā turpinās dalību ES vadītajās
civilajās policijas misijās Balkānu valstīs EUPOL Proxima bijušajā
Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā un EUPM Bosnijā un Hercegovinā, kā arī
likuma varas misijā EUJUST Themis Gruzijā, tomēr ir virkne juridisko,
administratīvo un finansiālo šķēršļu, kas kavē lēmumu pieņemšanu, kā arī
kvalitatīvu un ātru civilo ekspertu dalības nodrošināšanu misijās.
Galvenā problēma ir saistīta ar to, ka Latvijā nav izveidota nacionāla lēmumu
pieņemšanas un koordinācijas sistēma civilo ekspertu dalības nodrošināšanai
civilajās misijās, kā arī nav nozīmēta koordinējoša institūcija, kas šo darbu
vadītu. Tādēļ ekspertu atlase un lēmuma pieņemšana par dalību civilajās misijās
ir ilgstoša un sarežģīta. Nacionālā līmenī jautājuma risināšanā ir
iesaistītas vairākas ministrijas un dienesti, taču katrs no tiem darbojas savas
atbildības jomā un atbilstoši dienesta nolikumiem, bet koordinēta sadarbība
nacionālā līmenī ir apgrūtināta.
Tāpat joprojām nav atrisināts jautājums par vispārējās juridiski tiesiskās bāzes
izstrādāšanu civilo ekspertu dalībai starptautiskajās misijās. Pašlaik tiesiski
noregulēta kārtība dalībai starptautiskās civilās misijās ir tikai Valsts
policijai. Tādēļ šajā jomā ir nepieciešama padziļināta esošās likumdošanas
izpēte, lai sagatavotu priekšlikumus nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos.
Ārlietu ministrija ir izvērtējusi jau pastāvošo kārtību, tās pozitīvos un
ierobežojošos aspektus, nacionālo institūciju rīcībā pieejamos resursus un spējas
un uzskata, ka atsevišķa starpinstitūciju koordinācijas centra veidošana Latvijā
nebūtu nepieciešama un šie pienākumi būtu jāveic vienai no ministrijām. Tā kā
politikas koordinācija starptautisko krīžu jautājumos ir Ārlietu ministrijas
kompetence un jau šobrīd ministrija ir iesaistīta Latvijas institūciju sadarbības
koordinācijā šo jautājumu risināšanā, uzskatīts par mērķtiecīgu Ārlietu
ministriju noteikt par koordinējošo institūciju civilo ekspertu dalības
nodrošināšanā starptautisko organizāciju vadītajās misijās. Tāda koordinācijas
kārtība tiek realizēta arī vairākumā citu ES dalībvalstu.
Pēc tam Ārlietu ministrijai būtu jāizveido konsultatīvā padome, kurā būtu
iesaistīti Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, LR Ģenerālprokuratūras,
Valsts policijas, Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Valsts civildienesta
pārvaldes pārstāvji. Tās uzdevums būtu gatavot priekšlikumus, lai rastu
veiksmīgāko risinājumu juridiskajiem, finansiālajiem un citiem ar civilo ekspertu
dalības nodrošināšanu saistītajiem jautājumiem.
Izlemjot par atbildības noteikšanu finanšu administrēšanas jomā, par veiksmīgāko
uzskatīta šāda kārtība. Iekšlietu ministrijas pārziņā, tāpat kā līdz šim,
būtu speciāli finanšu resursi, kas saistīti ar policijas un civilās aizsardzības
pārstāvju dalību civilajās misijās, bet Ārlietu ministrijas pārziņā atlikušo
četru ES noteikto jomu ekspertiem – likuma varas nodrošināšana, civilā
administrācija, dalība dažādu veidu novērošanas misijās un atbalsts ES speciālajam
pārstāvim.
Ārlietu ministrijas nozīmēšana par koordinējošo institūciju un piedāvātā
atbildības dalīšana starp Ārlietu un Iekšlietu ministrijām finanšu resursu
administrēšanā pašreizējā situācijā ir optimālākais risinājums, kas
nodrošinātu gan Latvijas saistību izpildi, gan veiksmīgu nacionālo institūciju
rīcībā pieejamo resursu izmantošanu.
Koncepcijas projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Iekšlietu,
Satiksmes ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts
kancelejā.
Bērnu un ģimenes lietu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu
samaksas kārtību un apmēru”, kuri paredz noteikt ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu
(pakalpojums) samaksas kārtību un apmēru.
Maksu par bērnam sniegto pakalpojumu Sociālo pakalpojumu pārvalde vai pašvaldība
pieprasa vienādās daļās no abiem vecākiem, kuriem atņemtas aprūpes vai aizgādības
tiesības.
Maksimālo samaksas apmēru par bērnam sniegto pakalpojumu bērnu aprūpes iestādē
aprēķina par laika periodu no kārtējā gada 1.jūlija līdz nākamā gada 30.jūnijam,
pamatojoties uz Valsts statistikas pārskata kopsavilkumu par bērnu aprūpes iestāžu
darbu aprēķināto vidējo izmaksu viena bērna uzturēšanai (bez kapitālieguldījumiem
un humānās palīdzības) bērnu aprūpes iestādē.
Sociālo pakalpojumu pārvalde 10 dienu laikā pēc mēneša vidējo izmaksu
aprēķināšanas informē par noteikto vidējo mēneša maksu nākamajam maksāšanas
periodam, informāciju publicējot laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
Paredzēts, ka samaksas apmēru par bērnam sniegto pakalpojumu bērnu aprūpes iestādē,
kurā bērns ir ievietots, nosaka, pamatojoties uz vidējo mēneša maksu tajā, bet ne
vairāk, kā noteikts šajos noteikumos.
Samaksas apmērs par bērna aprūpi audžuģimenē atbilst pašvaldības izmaksātajam
pabalsta bērna uzturam apmēram.
Sociālo pakalpojumu pārvalde vai pašvaldība 10 dienu laikā pēc bērna ievietošanas
bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē vecākiem nosūta rēķinu par pakalpojuma
samaksu.
Maksu par pakalpojumu neietur no vecākiem, ja: vecāki normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā atzīti par trūcīgiem; vecākiem atņemtas aprūpes tiesības vai
aizgādības tiesības vecāku veselības stāvokļa dēļ; vecāki devuši
piekrišanu bērna adopcijai 6 mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.
Ja vecāki, kuriem ir atņemtas aprūpes tiesības, aktīvi iesaistās savu problēmu
risināšanā, kuras bija par pamatu aprūpes tiesību atņemšanai, pildot līdzdarbības
pienākumus, pārvalde vai pašvaldība var nepieprasīt no vecākiem maksu par
pakalpojumu vai noteikt vecākam mazāku samaksu par pakalpojumu.
Paredzēts noteikt, ka minētie noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.jūliju.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Labklājības, Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra
sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā,
Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.
Finanšu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis
piemērojams preču importam, preču piegādēm, preču iegādēm Eiropas Savienības
teritorijā un pakalpojumiem, par kuriem samaksāts no ārvalstu finanšu palīdzības
līdzekļiem”.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai precizētu pievienotās vērtības nodokļa
piemērošanas kārtību ārvalstu finanšu palīdzības projektu ieviešanā pēc
Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.
Projektā iestrādāta ārvalstu finanšu palīdzības projektos izmantotā
terminoloģija, kas dod iespēju konkrēti identificēt katru ārvalstu finanšu
palīdzības projektā iesaistīto pusi.
Tajā noteikts, ka noteikumu projektā noteiktā pievienotās vērtības nodokļa
piemērošanas kārtība nav piemērojama Speciālās pirmsiestāšanās programmas
lauksaimniecības un lauku attīstībai (SAPARD), Eiropas Savienības struktūrfondu,
Kohēzijas fonda un Eiropas Kopienas iniciatīvu līdzfinansēto projektu ietvaros.
Lai nodrošinātu uzsākto Eiropas Savienības Strukturālās politikas pirmsiestāšanās
finanšu instrumenta (ISPA) projektu veiksmīgu izpildi atbilstoši finanšu memorandos
noteiktajai nodokļu piemērošanas kārtībai, noteikumu projektā paredzēts, ka šo
noteikumu izpratnē pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtība attieksies
tikai uz tiem ISPA projektiem, kas uzsākti līdz 2004.gada 1.maijam.
Lai novērstu problēmas pievienotās vērtības nodokļa piemērošanā, ja veiktas
preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā un no citu dalībvalstu personām saņemti
pakalpojumi, par kuriem samaksāts no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem,
noteikumu projektā ir noteikta pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmes
piemērošanas kārtība minētajos gadījumos.
Noteikumu projektā ir iestrādātas Administratīvā procesa likuma un likuma
“Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību
institūcijās” prasības, kā arī saskaņota terminoloģija ar Komerclikumu.
Ņemot vērā, ka sabiedriskajām organizācijām saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu
likuma spēkā stāšanās kārtības likumu līdz 2005.gada 31.decembrim ir
jāpārreģistrējas par biedrību vai nodibinājumu, noslēguma jautājumos paredzēts,
ka šo noteikumu izpratnē sabiedriskās organizācijas par palīdzības saņēmēju,
partneri vai līgumslēdzēju tiks uzskatītas līdz 2005.gada 31.decembrim.
Stājoties spēkā šim noteikumu projektam, spēku zaudēs Ministru kabineta 2004.gada
13.janvāra noteikumi Nr.33 “Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis
piemērojams ārvalstu finanšu palīdzības sūtījumiem, preču piegādēm un
pakalpojumiem”.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Labklājības,
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides,
Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē;
– pieteica noteikumu projektu “Budžeta finansētu institūciju
ilgtermiņa saistību reģistrācijas kārtība”.
Noteikumu projekts sagatavots saskaņā ar grozījumiem “Likumā par
budžetu un finanšu vadību”, lai nodrošinātu budžeta finansētu institūciju
ilgtermiņa saistību reģistrāciju.
Noteikumu projekts nosaka budžeta izpildītāju, ministriju vai citu
centrālo valsts iestāžu un Valsts kases atbildību un pienākumus ilgtermiņa saistību
reģistrācijas procesā.
Saskaņā ar šo noteikumu projektu budžeta izpildītāji ir atbildīgi par ilgtermiņa
saistību reģistrāciju un attiecīgās ministrijas vai citas centrālās valsts
iestādes ir atbildīgas par gadskārtējā likumā par valsts budžetu apstiprināto
ilgtermiņa saistību kopapjoma ievērošanu sadalījumā pa programmām,
apakšprogrammām un saistību veidiem.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu,
Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības,
Vides, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas
lietās sekretariātā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas
Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts
kancelejā; saskaņojumi jāiesniedz līdz 3.jūnijam.
Iekšlietu ministrija
– pieteica rīkojumu projektu “Par kārtību, kādā valsts varas un pārvaldes
institūciju augstākās amatpersonas apziņojamas valsts apdraudējuma gadījumā”.
Rīkojuma projekts paredz noteikt kārtību, kādā valsts varas un pārvaldes
institūciju augstākās amatpersonas atbilstoši to kompetencei apziņojamas valsts
apdraudējuma gadījumā.
Amatpersonas nodrošina, lai, izmantojot sakaru līdzekļus, saskaņā ar šī rīkojuma
2.pielikumā minēto kārtību, ar tām būtu iespējams sazināties 24 stundas
diennaktī.
Institūcijas, kurās strādā amatpersonas, sedz attiecīgos izdevumus no sava budžeta
un nodrošina, ka ar amatpersonām ir iespējams sazināties, izmantojot mobilos
tālruņus.
Amatpersonas septiņu darbdienu laikā pēc šī rīkojuma spēkā stāšanās dienas
iesniedz Krīzes vadības padomes sekretariātā šādu informāciju: darba un mājas
tālruņa numurs, mobilā tālruņa numurs (ar norādi par mobilā tālruņa operatoru),
citi izmantojamie sakaru līdzekļi, e-pasta adrese, darba un dzīvesvietas adrese; to
personu (piemēram, vietnieki, pienākumu izpildītāji, palīgi, padomnieki) vārds,
uzvārds, amats, dzīvesvietas adrese un tālruņa numurs, kā arī citi sakaru
līdzekļi, kas nodrošina operatīvu sazināšanos ar amatpersonām; dienesta
transportlīdzekļu vadītāju vārds, uzvārds un sazināšanās iespējas ar viņiem.
Amatpersonas ir atbildīgas par sniegto ziņu patiesumu un triju darbdienu laikā informē
Krīzes vadības padomes sekretariātu par visām izmaiņām, kas saistītas ar šajā
rīkojumā minētajām ziņām.
Apziņojamo amatpersonu sarakstu glabā Ministru prezidenta birojā, Krīzes vadības
padomes sekretariātā, Valsts policijas dežūrdaļā un Nacionālo bruņoto spēku
apvienotā komandpunkta dežūrdaļā, nodrošinot sarakstā minēto ziņu glabāšanu
atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likumam. Sarakstu izmanto vienīgi
amatpersonu apziņošanai.
Ja amatpersona atbilstoši savai kompetencei saņem informāciju par katastrofu vai tās
draudiem un nepieciešams izsludināt ārkārtēju situāciju vai izņēmuma stāvokli un
ja tas var izraisīt valsts apdraudējumu, tā nekavējoties informē Ministru prezidentu
un Krīzes vadības padomes sekretariāta vadītāju.
Valsts apdraudējuma gadījumā Ministru prezidenta uzdevumā Ministru prezidenta biroja
vai Krīzes vadības padomes sekretariāta vadītājs dod rīkojumu Ministru prezidenta
biroja darbiniekiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Operatīvās vadības
pārvaldes operatīvajam dežurantam, Valsts policijas dežūrdaļas operatīvajam
dežurantam un Nacionālo bruņoto spēku apvienotā komandpunkta dežūrdaļas
operatīvajam dežurantam (apziņotāji) veikt amatpersonu apziņošanu.
Ja tālruņa sakari un elektroniskie sakari nav pieejami vai nav izmantojami, apziņotāji
nodrošina amatpersonu apziņošanu, izmantojot alternatīvus apziņošanas līdzekļus.
Ja amatpersona ir saņēmusi īsziņu mobilajā tālrunī vai ziņojumu pa e-pastu, tā
nekavējoties informē apziņotāju par informācijas saņemšanu un uzdevuma izpildes
sākšanu vai par iemesliem, kas kavē sākt uzdevuma izpildi.
Apziņotājs veic ierakstus amatpersonu apziņošanas reģistrācijas veidlapā.
Apziņotājs glabā aizpildīto amatpersonu apziņošanas reģistrācijas veidlapu
oriģinālus vienu gadu. Pēc pieprasījuma to izrakstus iesniedz tikai Krīzes vadības
padomes sekretariātam.
Paredzēts atzīt par spēku zaudējušu 2003.gada 25.marta Ministru kabineta rīkojumu
Nr. 180 “Par kārtību, kādā valsts varas un pārvaldes institūciju augstākās
amatpersonas apziņojamas valsts apdraudējuma gadījumā”.
Rīkojumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības,
Labklājības, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā,
Ģenerālprokuratūrā, Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē, Valsts
kancelejā.
Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica rīkojumu projektus “Par studējošo kredīta dzēšanu no valsts
budžeta līdzekļiem” un “Par studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta
līdzekļiem”.
Rīkojuma projekts “Par studējošo kredīta dzēšanu no valsts
budžeta līdzekļiem” paredz saskaņā ar noteikumiem “Kārtība, kādā no valsts
budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts” un
“Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un
studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu
galvojumu” apstiprināt šādu speciālistu – valsts un pašvaldību institūciju
darbinieku – skaitu un profesiju sarakstu 2005.gadam, kuriem studējošo kredītu var
sākt dzēst no valsts budžeta līdzekļiem: 109 skolotāji, speciālie pedagogi,
logopēdi, sociālie pedagogi, izglītības psihologi; 25 lektori, asistenti,
pasniedzēji, metodiķi, inženieri, laboranti, laboratoriju vadītāji, pētnieki,
tehniķi valsts dibinātajās augstākās izglītības iestādēs un valsts dibinātajos
zinātniskās pētniecības institūtos un centros; 20 sociālie darbinieki, sociālie
aprūpētāji, sociālie rehabilitētāji, sociālās palīdzības organizatori,
nodarbinātības aģenti, nodarbinātības organizatori; 15 aktieri, arheologi,
bibliotekāri, diriģenti, koncertmeistari, koru vadītāji, mūziķi,
restauratori,vokālisti, muzeju vecākie speciālisti, iestāžu vadītāji kultūras
jomā; seši vides pārvaldības speciāli, arhitekti, ģeogrāfi, teritorijas
plānotāji; 13 ārsti – speciālisti, medicīnas māsas, sabiedrības veselības
speciālisti, fizioterapeiti, ergoterapeiti; 12 valsts pārvaldes vecākie speciālisti,
Valsts cilvēktiesību biroja juristi. Studējošo kredītu dzēšanai 2005.gadā būs
nepieciešami 19882 lati.
Rīkojuma projekts “Par studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem”
paredz saskaņā ar noteikumiem “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un
dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem” un “Kārtība, kādā tiek
piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no
kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” apstiprināt šādu
speciālistu – valsts un pašvaldību institūciju darbinieku – skaitu un profesiju
sarakstu 2005.gadam, kuriem studiju kredītu var sākt dzēst no valsts budžeta
līdzekļiem: 112 skolotāji, speciālie pedagogi, logopēdi, sociālie pedagogi,
izglītības psihologi; astoņi lektori, asistenti, pasniedzēji, metodiķi, inženieri,
laboranti, laboratoriju vadītāji, pētnieki, tehniķi valsts dibinātajās augstākās
izglītības iestādēs un valsts dibinātajos zinātniskās pētniecības institūtos un
centros; 22 sociālie darbinieki, sociālie aprūpētāji, sociālie rehabilitētāji,
sociālās palīdzības organizatori, nodarbinātības aģenti, nodarbinātības
organizatori; seši aktieri, bibliotekāri, vokālisti, diriģenti, koncertmeistari, koru
vadītāji, mūziķi, muzeju vecākie speciālisti, iestāžu vadītāji kultūras jomā;
seši vides pārvaldības speciālisti, arhitekti, ģeogrāfi, teritorijas plānotāji; 13
ārsti – speciālisti, medicīnas māsas, sabiedrības veselības speciālisti,
fizioterapeiti, ergoterapeiti; 10 valsts pārvaldes vecākie speciālisti, Valsts
cilvēktiesību biroja juristi. Studiju kredītu dzēšanai 2005.gadā būs nepieciešami
10815 lati.
Rīkojumu projekti nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Bērnu un
ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā
trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, Latvijas pilsoniskā aliansē,
Rīgas Samariešu apvienībā.
Satiksmes ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un
būvniecības kārtība”, kuri noteiks kārtību, kādā ierīko un būvē elektronisko
sakaru tīklus.
Elektronisko sakaru tīklu būvniecība ir elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras
būvju būvniecība, veicot zemes darbus, kabeļu ieguldīšana tieši gruntī, kā arī
statņu un iekārtu montāža uz esošām būvēm, ja tiek būtiski izmainīta būves
projektā aprēķinātā konstrukciju drošība, nestspēja vai noturība.
Elektronisko sakaru būves – elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras būves, tieši
gruntī ieguldīti kabeļi, kā arī uz esošām būvēm montējamās statnes un
iekārtas, ja tiek būtiski izmainīta būves projektā aprēķinātā konstrukciju
drošība, nestspēja vai noturība.
Elektronisko sakaru tīklu ierīkošana ir elektronisko sakaru tīklu līniju un iekārtu
montāža esošās būvēs, starp tām, uz balstiem, stabiem, statnēm, kabeļu
kanalizācijā, neveicot zemes darbus, kā arī elektronisko sakaru tīklu radioiekārtu
un to antenu montāža stacionāros objektos, ja netiek būtiski izmainīta būves
konstrukciju drošība, nestspēja vai noturība.
Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai būvniecību var ierosināt: elektronisko
sakaru komersants; fiziska vai juridiska persona, kas vēlas izveidot privāto
elektronisko sakaru tīklu.
Elektronisko sakaru tīklu būvprojektēšanu un būvdarbus veic Vispārīgos
būvnoteikumos noteiktajā kārtībā, ciktāl šajos noteikumos nav noteikts citādi.
Fiziskajām personām ir tiesības vadīt vai patstāvīgi veikt elektronisko sakaru
tīklu projektēšanu, būvdarbus un būvuzraudzību, kā arī elektronisko sakaru tīklu
ierīkošanas darbus, ja tās saņēmušas būvprakses sertifikātu attiecīgajā jomā
atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Projektējot jaunu elektronisko sakaru tīklu vai rekonstruējot esošo elektronisko
sakaru tīklu, projektā iekļauj tehniskus risinājumus, kas neierobežo piekļūšanu
esošajiem elektronisko sakaru tīkliem, to apkalpošanu vai demontāžu. Zemējumu
tehnisko risinājumu elektronisko sakaru tīklu iekārtām, kuras nepieciešams zemēt,
iekļauj projektā.
Elektronisko sakaru iekārtu konteineru un taksofonu kabīņu
uzstādīšanu veic saskaņā ar kārtību, kas noteikta īslaicīgas lietošanas būvēm
un mazēkām.
Elektronisko sakaru tīklus ierīko un to būvniecību veic, ievērojot Latvijas
būvnormatīvā LBN 262-05 “Elektronisko sakaru tīkli” (būvnormatīvs LBN 262)
noteiktās prasības.
Būvējot daudzstāvu un daudzdzīvokļu ēkas: būvniecības pasūtītājs nodrošina
kabeļu kanalizācijas būvniecību no būves ārējās sienas līdz būvlaukuma vai zemes
īpašuma robežai (atbilstoši būvnormatīvā LBN 262 ieteiktajiem robežpunktu izbūves
paraugiem); neviena būve nevar tikt pieņemta ekspluatācijā bez izbūvētas
elektronisko sakaru tīkla kabeļu kanalizācijas līdz būvlaukuma vai zemes īpašuma
robežai. Būvniecības pasūtītājs izbūvējot elektronisko sakaru tīkla kabeļu
kanalizāciju, izpilda arī šādas minimālās prasības: no būves ārsienas līdz
būvlaukuma vai zemes īpašuma robežai iegulda kabeļu kanalizācijas ievada cauruli,
kas nepieciešama kabeļu ievilkšanai (kabeļu kanalizācijas caurules diametrs 50 vai
100 mm – atkarībā no paredzēto kabeļu veida un tilpuma). Kabeļu kanalizācijas
caurules galu pie būvlaukuma vai zemes īpašuma robežas hermētiski noslēdz un marķē
to atrašanās vietu; būvju sienās ievieto vismaz vienu kabeļu kanalizācijas cauruli
kabeļu ievilkšanai, nodrošinot tās savienojumu ar kabeļu kanalizācijas ievada
cauruli. Ja zemes īpašumā, kurā tiek būvēta jauna būve, jau ir izbūvēta kabeļu
kanalizācija, tad būvniecības pasūtītājs nodrošina kabeļu kanalizācijas
būvniecību līdz esošai kabeļu kanalizācijai; ja zemes īpašumā, kurā tiek
būvēta jauna būve, jau ir uzstādīta elektronisko sakaru kabeļu sadales iekārta
(sadales skapis, sadales kaste vai sadales kastīte), tad būvniecības pasūtītājs
nodrošina kabeļu kanalizācijas būvniecību līdz esošām sadales iekārtām.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Iekšlietu,
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību
savienībā, Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisijā;
– pieteica likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksā”.
Izstrādātā likumprojekta mērķis ir sakārtot elektronisko sakaru
tīklu ierīkošanas un būvniecības jomu. Likumprojekts nosaka konkrētas sankcijas,
kuras jāpiemēro gadījumos, kad tiek konstatēta elektronisko sakaru tīklu
ierīkošana, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto kārtību. Likumprojekts nosaka
arī sankcijas par elektronisko sakaru būvnormatīvu pārkāpšanu, kuru neievērošana
var atstāt iespaidu uz būves konstrukcijas drošību, nestspēju vai noturību, kā arī
par prasību neievērošanu elektronisko sakaru tīklu vai to daļu marķēšanā.
Likumprojekts nosaka arī sankcijas par amatpersonu nepamatotu atteikumu akceptēt
būvprojektu vai izsniegt būvatļauju, kuru nelikumīgas rīcības rezultātā tiek
ierobežota konkurence elektronisko sakaru jomā. Sodu apmēri ir noteikti pēc
analoģijas, salīdzinot tos ar naudas sodiem, kādi ir noteikti par administratīvajiem
pārkāpumiem būvniecības jomā.
Kodekss papildināts, nosakot atbildību par elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu,
pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto kārtību. Par elektronisko sakaru tīklu
ierīkošanu, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto kārtību, uzliek naudas sodu
fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet
juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš piecsimt latiem. Par tādām
pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda
uzlikšanas, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem,
bet juridiskajām personām no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.
Par elektronisko sakaru tīklu būvnormatīvu prasību pārkāpšanu, kuru neievērošana
var atstāt iespaidu uz būves konstrukciju drošību, nestspēju vai noturību, uzliek
naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām
personām no simt līdz tūkstoš latiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās
izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas
sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām
personām no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem. Par elektronisko sakaru nozares
būvnormatīvu prasību pārkāpšanu, neievērojot prasības par elektronisko sakaru
tīklu vai to daļu marķēšanu, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit
pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām no simt līdz
piecsimt latiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā
pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no
piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz
tūkstoš latiem.
Likumprojekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas,
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību
savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomā, Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā.
Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs
Par ES līdzfinansējuma saņemšanas vienkāršošanu Lai ievērojami uzlabotu nosacījumus valsts atbalsta saņemšanai nodarbināto kvalifikācijas celšanai, pārkvalifikācijai un tālākizglītībai, kā arī lai padarītu vienkāršāku un caurspīdīgāku projektu vērtēšanas procedūru, Ekonomikas ministrija no jauna izstrādājusi un vakar, 26.maijā, starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par komercdarbības atbalsta sniegšanas nosacījumiem valsts atbalsta programmai “Atbalsts nodarbināto kvalifikācijas celšanai, pārkvalifikācijai un tālākizglītībai””.Šajā atbalsta programmā projektu pieteikumi tiek pieņemti jau no 2004.gada 1.novembra, bet līdz šim pieteicēju aktivitāte bijusi samērā zema. Tāpēc Ekonomikas ministrija, iesaistot uzņēmēju pārstāvošās organizācijas, veica atbalsta programmas detalizētu analīzi un rezultātā identificēja tos trūkumus, kas spēkā esošajās normās pieteikšanos padara pārāk sarežģītu un vērtēšanas procedūru – laikietilpīgu.
Nepieciešamo grozījumu mērķis – padarīt pieteikšanos tik vienkāršu, lai uzņēmējam, izstrādājot projekta pieteikumu, nebūtu jāpiesaista konsultanti.
Jaunajos MK noteikumos tiek precizēti projektu vērtēšanas un lēmuma pieņemšanas nosacījumi: precīzi definētas vispārējās un specifiskās apmācības; līdz minimumam samazināts iesniedzamo dokumentu apjoms.
Noteikumi papildus ietver nosacījumus attiecībā uz projekta realizāciju un galaatskaites un maksājuma pieprasījuma iesniegšanu atbalsta saņemšanai.
Tā kā veicamie grozījumi ir apjomīgi, Ekonomikas ministrija izstrādāja jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu.
Atbalsta programmu finansē no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Kopējais atbalsta programmas ietvaros pieejamais finansējums ir 10 045 870 latu, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums – 4 395 069 latu.
Jau 2004. gada 21. septembrī tika pieņemti MK noteikumi Nr. 796 “Noteikumi par komercdarbības atbalsta sniegšanas nosacījumiem un projektu iesniegšanas un atbalsta piešķiršanas kārtību”, kas šobrīd nosaka atbalsta sniegšanas nosacījumus atbalsta programmām, tai skaitā atbalsta programmā “Atbalsts nodarbināto kvalifikācijas celšanai, pārkvalifikācijai un tālākizglītībai”.
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa