Par Korupcijas novēršanas programmas īstenošanu

Pie diskusijas galda (no kreisās) : Vita Tērauda, Inese Voika, Ingrīda Labucka un Klāvs Sedlenieks              &n Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar, 20.septembrī, sabiedrība par atklātību "Delna" aicināja žurnālistus, Korupcijas novēršanas padomes dalīborganizāciju pārstāvjus, kā arī nevalstisko organizāciju ieinteresētās personas iepazīties ar pētījumu par valdības Korupcijas novēršanas programmas izpildes gaitu. Diskusiju atklāja sabiedrības par atklātību "Delna" biedre Vita Tērauda, detalizētāk par šo pētījumu pastāstīja "Delnas" priekšsēdētāja Inese Voika un pētnieks Klāvs Sedlenieks. Pasākumā runāja un atbildēja uz jautājumiem tieslietu ministre Ingrīda Labucka.

Minētais pētījums ir tapis laikā no 2000.gada marta līdz jūnijam ar mērķi noskaidrot, kā tiek izpildīta 1999.gadā valdības pieņemtā Korupcijas novēršanas programma. Kā žurnālistus informēja "Delnas" pārstāvji, tika pārbaudīti programmā iekļautie pasākumi, kuru termiņš bija 2000.gada aprīlis. Novērtējums tika dots 29 programmā paredzētajiem punktiem, īpašu uzmanību pievēršot konkrētiem izpildes termiņiem. No tiem par laikā izpildītiem var atzīt 12, par daļēji veiktiem — sešus un par neizpildītiem — 11.

Kā teica Inese Voika, nevalstiskā organizācija "Delna" jau iepriekš ir regulāri sekojusi līdzi Latvijas valdības rīcības plāna korupcijas novēršanā izpildes gaitai un sniegusi par to progresa ziņojumus plašākai sabiedrībai. Pētījot Korupcijas novēršanas programmas punktu izpildi, radies secinājums, ka vairāku programmas iecerēto pasākumu īstenošanai nav pietiekama finansējuma un tāpēc to izpilde kavējas, kā arī nereti tiem ir deklaratīvs raksturs.

— Ar šo pētījumu mēs vēlamies iedibināt tradīciju — dialogu ar valsts amatpersonām, ministrijām, lai virzītu šo svarīgo darbu cīņā pret korupciju. Varbūt tāpēc mūsu pētījums atšķiras no Korupcijas novēršanas padomes sekretariāta ziņojuma, kurā vairāk uzmanības pievērsts padarītajam, pozitīvajam, — teica I.Voika. Protams, kā atzina pētījuma autori, iespējamas nepilnības metodikā, uzdoti ne tik precīzi un mērķtiecīgi jautājumi u.tml.

Tajā pašā laikā, kā minēts pētījumā, arī pašā programmā trūkst skaidrības gan kopumā, gan detaļās. Uz mērķa nestabilitāti norāda arī fakts, ka Korupcijas novēršanas padomē (KNP) pērnā gada decembrī pieņemtā programma valdībā tika apstiprināta tikai pēc pieciem mēnešiem — 2000.gada aprīlī, pagarinot pat steidzami pildāmu aktivitāšu izpildes termiņus par vairākiem mēnešiem. Tādā situācijā valsts iestādēm ir iespējams izvairīties no atbildības, sakot: mums ir jauna programma, izpildes termiņi vēl nav pienākuši...

K.Sedlenieks diskusijā atzina, ka valdības apstiprinātajā programmā nav tāda plāna punkta, kura sakarā nekas nebūtu darīts. Taču "Delnas" pētījuma uzdevums nebija noskaidrot, vai darbs vispār tiek veikts un cik padarīts, bet gan — vai uzdevumi, kuri bija jāpaveic līdz šā gada aprīlim, ir īstenoti vai nav . "Delna", gatavojot šo pētījumu, bija izsūtījusi vēstules ar jautājumiem visām attiecīgajām institūcijām, personām, no kurām var prasīt atbildību par Korupcijas novēršanas programmas izpildes gaitu. Vairākumā gadījumu atbildes tika saņemtas, tiesa, dažas bija nepilnīgas, neskaidras, tomēr kopumā zināms pārskats un atziņas par izpildīto vai nepaveikto radās.

Tieslietu ministre I. Labucka diskusijā atzīmēja, ka pirms pusotra gada izdarītas izmaiņas, KNP sastāvā iekļaujot arī "Delnas" pārstāvi, izveidots sekretariāts. Tas ir atzīstami, jo tādējādi arī tiek uzlabota saikne ar sabiedrību, paplašināta informācija korupcijas apkarošanas jomā. Ministre, visumā pozitīvi vērtējot "Delnas" pēdējo pētījumu, mudināja padomāt, vai programmas termiņu stingra uzraudzīšana reizēm nenodara pāri izpildes kvalitātei. Varbūt šajā ziņā jāpilnveido izpētes metodika, problēmas jāpēta kopsakarībā. Tā kā šī valdība Korupcijas novēršanas programmu apstiprināja tikai šī gada aprīlī, pētījumi veikti par laiku līdz šim datumam. Vairākas izmaiņas un termiņi ir pārskatīti pēc tam. Sabiedrības kontrole, risinot korupcijas apkarošanas jautājumus, kā jau demokrātiskā valstī, ir nepieciešama, taču, kā uzsvēra tieslietu ministre, vajadzētu kopīgi padomāt, kā pašu sabiedrību iesaistīt šī ļaunuma novēršanā, izvēloties pareizas sadarbības formas. Perspektīvā tiekot domāts par neatkarīga biroja izveidošanu korupcijas apkarošanai, kuram pamatā būtu gan analītiskā, sabiedrības iesaistīšanas un informēšanas, gan arī daļēja lietu izmeklēšanas funkcija, kas saistītas ar korupciju. Taču šim neatkarīgajam birojam, kura izveidošana reāli varētu notikt 2003.gadā, vajadzētu būt ar lielu sabiedrības uzticības pakāpi. Tāpēc laikus jāstrādā šīs institūcijas kadru izvēlē.

Diskusijas vadītāji atbildēja uz daudziem klātesošo jautājumiem. Tā kā valdības Korupcijas novēršanas programmā daudzu paredzēto pasākumu izpildes termiņš ir 2000.gada otrā puse vai beigas, citiem — vēlāks, jācer, ka "Delnas" pētījuma rezultāti pozitīvi ietekmēs programmas kvalitatīvāku izpildi turpmāk. Neatkarīga sabiedriska kontrole pār veicamajiem uzdevumiem ir nepieciešama vienmēr.

Rita Belousova, "LV" nozares redaktore