ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijai ir cerības uz kredītu veselības aprūpes modernizēšanai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.05.2005., Nr. 83 https://www.vestnesis.lv/ta/id/108997
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Latvijai ir cerības uz kredītu
veselības aprūpes modernizēšanai
Eiropas Padomes Attīstības banka (EPAB) varētu
piešķirt Latvijai kredītlīniju Bērnu klīniskās slimnīcas un P.Stradiņa slimnīcas
modernizēšanai un renovācijai, kā arī mūsu valsts slimnīcu infrastruktūras
sakārtošanai kopumā.
Šādi iespējamie EPAB un Latvijas sadarbības projekti tika minēti
aizvadītajā svētdienā Belgradā, kur Eiropas Rekon-strukcijas un attīstības bankas
ikgadējās sanāksmes ietvaros finanšu ministrs Oskars Spurdziņš tikās ar EPAB
prezidentu Rafaelu Alomaru. Sarunā spriests par bankas iespējamo līdzdalību projektu
kreditēšanā un līdzfinansēšanā Latvijas veselības aprūpes jomā. Konkrētākas
aprises iespējamā sadarbība iegūs jau nākammēnes, kad, tiekoties ar EPAB
pārstāvjiem Rīgā, tiks apspriesti piedāvātie kreditēšanas nosacījumi un apjoms.
O.Spurdziņš uzskata, ka izmantot EPAB aizdevumus ir izdevīgi, īpaši ņemot vērā
bankas apņemšanos piedāvāt ne tik stingrus aizdevuma nosacījumus. Atkarībā no
projekta kategorijas banka atsevišķos gadījumos mēdz pieļaut atkāpes līdz pat
250–300 bāzes punktiem no standarta procentu likmes, tādējādi kā
līdzfinansētājai iesai-stoties EPAB dalībvalstu sociālo problēmu risināšanā.
Pagaidām lielākais Latvijas un EPAB sadarbības projekts ir Latvijas Hipotēku un zemes
bankai (LHZB) piešķirtā 18,8 miljonu eiru kredītlīnija “Mājokļu kreditēšanas
programmas” īstenošanai ar Ziemeļu Investīciju bankas līdzfinansējumu. Ne tik
apjomīgas, tomēr mūsu valsts ekonomikai nozīmīgas ir arī 2003.gadā apstiprinātās
“Hansabankas” un LHZB aizdevumu programmas mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai –
katrai viena miljona eiru vērtībā. Šis finansējums tika novirzīts sieviešu
uzņēmējdarbības veicināšanai.
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta speciāliste Aija Krūmiņa informē, ka
Latvija no EPAB saņēmusi krietni lielākus aizdevumus nekā Lietuva un Igaunija.
Piemēram, Igaunijai piešķirts 150 miljonu Igaunijas kronu kredīts kopmītņu
būvniecībai un atjaunošanai, savukārt Lietuva 10 miljonu eiru aizdevumu izmantojusi
sociālo dzīvokļu izveidei, bet 8,6 miljonus eiru – izglītības iestāžu
siltumapgādes sistēmu atjaunošanai.
Latvijas par EPAB akcionāru kļuva 1998. gadā.
Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv