
Noteikumi nosaka profesionālās pieredzes ilgumu un veidu Eiropas
Ekonomikas zonas valstu (un citu valstu, kurām saskaņā ar Saeimas apstiprinātiem
starptautiskiem līgumiem ir noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības
profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā) pilsoņu profesionālās
kvalifikācijas atzīšanai Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās,
pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi tajās ekonomiskās darbības jomās,
kurās izvirzītas noteiktas prasības attiecībā uz pretendenta vispārīgajām,
komerciālajām vai profesionālajām zināšanām un prasmēm.
Par vadības darbu šajos noteikumos minētajās ekonomiskās darbības jomās uzskatāma
personu profesionālā darbība: amatos, kuri ietver tiesības pārstāvēt komersantu
(arī filiālēs); vadītāja amatos, kuri ietver komerciālus vai tehniskus pienākumus,
atbildot vismaz par vienu komercsabiedrības struktūrvienību.
Profesionālās pieredzes ilgums, kas nepieciešams profesionālās kvalifikācijas
atzīšanai šo noteikumu 1.pielikumā minētajās ekonomiskās darbības jomās, atbilst
vienam no šādiem nosacījumiem: nepārtraukti seši darba gadi pašnodarbinātas
personas statusā vai vadības darbā; nepārtraukti trīs darba gadi pašnodarbinātas
personas statusā vai vadības darbā, ja pretendents pierāda, ka apguvis ne mazāk kā
trīs gadus ilgu atbilstošu izglītības programmu, un to apstiprina ar sertifikātu,
kuru par pietiekamu darbam attiecīgajā profesijā atzīst tās valsts kompetentā
institūcija, kurā pretendents veicis profesionālo darbību, kā arī nepārtraukti
trīs darba gadi pašnodarbinātas personas statusā, ja pretendents pierāda, ka viņš
ne mazāk kā piecus gadus darbojies attiecīgajā profesijā arī kā algots darbinieks,
vai nepārtraukti pieci darba gadi vadības darbā, to skaitā ne mazāk par trim
gadiem tehniskās vadības darbā, atbildot par vienu vai vairākām komercsabiedrības
struktūrvienībām, ja pretendents pierāda, ka apguvis ne mazāk kā trīs gadus ilgu
atbilstošu izglītības programmu, un to apstiprina ar sertifikātu, kuru par pietiekamu
darbam attiecīgajā profesijā atzīst tās valsts kompetentā institūcija, kurā
pretendents veicis profesionālo darbību.
Noteikumu pieņemšana nodrošinās Eiropas Savienības direktīvu 1999/42/EK, 74/556/EEK,
74/557/EEK,77/92/EEK pārņemšana, kuras nosaka, ka persona var iegūt profesionālo
kompetenci profesionālās darbības laikā, piemēram, arī kā uzņēmuma vai tā
struktūrvienības vadītājs vai kā pašnodarbināta persona. Noteikumu pielikumos ir
uzskaitītas tās ekonomiskās darbības jomas, kurās darbojoties šāda veida kompetenci
var iegūt un atzīt.
Pieņemot noteikumus, vienā normatīvajā aktā tiks noteiktas tās prasības, kuras
drīkst izvirzīt attiecībā uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu
reglamentētajās profesijās ārvalstniekiem vai Latvijas Republikas iedzīvotajiem, kuri
savu kvalifikāciju ir ieguvuši ārvalstīs, iegūtās kvalifikācijas atzīšanai
Latvijā, padarot šo procesu saprotamu sabiedrībai un nodrošinot indivīda tiesību
aizstāvēšanu gadījumos, kad šādas kvalifikācijas atzīšana tiek atteikta bez
pamatojuma.
Pieņemti “Noteikumi par vispārējās aprūpes māsas izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”.
Noteikumi nosaka ārvalstīs iegūtus vispārējās aprūpes māsas
izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus vai to kopumu, kuri
Latvijas Republikā ir jāatzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas
atzīšanas sistēmu, gadījumos, kad ārvalstīs iegūtā izglītība un profesionālā
kvalifikācija atbilst Latvijas Republikā noteiktajām prasībām, un gadījumos, kad
šī izglītība un profesionālā kvalifikācija daļēji atbilst Latvijas Republikā
noteiktajām prasībām, bet ir papildināta ar noteikta veida un ilguma profesionālo
pieredzi māsas profesijā; kā arī nosaka papildus nepieciešamās profesionālās
pieredzes ilgumu un veidu, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas
atzīšanas sistēmu, ja saskaņā ar ārvalstīs iegūtajiem māsas izglītību un
profesionālo kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem māsa ieguvusi likumā “Par
reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”
noteiktajām prasībām atbilstošu izglītību (attiecībā uz struktūru un saturu), bet
māsas kvalifikācijas dokumentu apliecinātā izglītība neatbilst Latvijas Republikas
normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām māsas
profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.
Piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, Latvijas
Republikā tiek atzīti māsas kvalifikācijas dokumenti (pielikums), kas Eiropas
Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un citās valstīs, kurām
saskaņā ar Saeimas apstiprinātiem starptautiskiem līgumiem ir noteiktas Eiropas
Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, dod
tiesības veikt māsas profesionālo darbību, ir atzīti Eiropas Savienībā.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Kultūras institūciju likumā”.
Likumprojekts paredz aizstāt visā likumā vārdus “kultūras
uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)” (attiecīgā locījumā) ar vārdu
“kapitālsabiedrība” (attiecīgā locījumā), tādējādi saskaņojot terminoloģiju
ar Komerclikuma terminoloģiju.
Grozījums noteic, ka Kultūras ministrija un kultūras institūcijas neatkarīgi no to
juridiskā statusa un padotības nodrošina abpusēju informācijas apriti. Grozījumā
noteikts, ka kultūras institūcijas dibina, reorganizē un likvidē saskaņā ar
normatīvajiem aktiem, kas regulē publisko personu darbību.
Likumprojekts paredz, ka valsts kultūras institūcijas, kas veic vienu vai vairākas šā
likuma 2.pantā noteiktās funkcijas kultūras jomā, ir šādas: valsts iestādes;
valsts kapitālsabiedrības.
Likumprojektā noteikts, ka valsts kapitālsabiedrības finansē no valsts budžeta
līdzekļiem, piešķirot dotācijas konkrētu valsts deleģētu kultūras funkciju
veikšanai un nodrošināšanai. Valsts kapitālsabiedrības var iegūt finanšu
līdzekļus no: ieņēmumiem no komercdarbības; citiem normatīvajos aktos paredzētajiem
ieņēmumiem.
Likumprojektā noteikts, ka pašvaldību kultūras institūcijas finansē no: pašvaldību
budžeta līdzekļiem kultūras institūcijām noteikto funkciju veikšanai; pašvaldību
budžeta līdzekļiem, piešķirot dotācijas konkrētu kultūras funkciju veikšanai.
Pašvaldību kultūras institūcijas var saņemt finanšu līdzekļus no: pašvaldībām
piešķirtajām mērķdotācijām; ienākumiem no pamatdarbības un komercdarbības, kas
ir noteikta normatīvajos aktos; ziedojumiem un dāvinājumiem; Valsts kultūrkapitāla
fonda. Pašvaldību kultūras institūcijas var saņemt līdzekļus ar kultūras
institūciju darbību, attīstību un pētniecību saistītu projektu un programmu
īstenošanai.
Pieņemts rīkojums “’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 467 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 31 viņu nepilngadīgais bērns. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 436 pilsonības pretendentiem 69% ir krievi, 13% – ukraiņi, 8%
– baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
22% pilsonības pretendentu ir pamata, 54% – vidējā, 22% – augstākā izglītība.
Akceptēts likumprojekts “Grozījums Ieroču aprites likumā”.
Likumprojekts paredz noteikt, ka šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju aizliegts izsniegt personai: kurai diagnosticēti psihiski traucējumi; kurai diagnosticēta alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība, tādējādi Ieroču aprites likumā lietotā terminoloģija atbildīs Ārstniecības likumā noteiktajam.
Pieņemti noteikumi “Dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma dēļ radīto zaudējumu aprēķināšanas kārtība”, kuri nosaka dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma dēļ radīto zaudējumu (zaudējumi) aprēķināšanas kārtību.
Noteikumi attiecas uz dabas pieminekļiem, kurus izveidojis Ministru
kabinets (valsts nozīmes dabas pieminekļi) un kurus izveidojusi pašvaldība (vietējas
nozīmes dabas pieminekļi).
Noteiktas šādas dabas pieminekļa bojājuma vai iznīcināšanas pakāpes: bojāts, ja
dabas piemineklis bojāts vai iznīcināts 0,1%–10% apmērā; būtiski bojāts, ja dabas
piemineklis bojāts vai iznīcināts 11%–30% apmērā; daļēji iznīcināts, ja dabas
piemineklis bojāts vai iznīcināts 31%–70% apmērā; kā arī pilnībā iznīcināts,
ja: dabas piemineklis bojāts vai iznīcināts 71% –100% apmērā; aizsargājams akmens
ir pārvietots un nav zināma tā atrašanās vieta vai nav iespējams to pārvietot uz
sākotnējo atrašanās vietu; aizsargājams koks ir zaudējis augtspēju; aizsargājams
akmens ir sadalīts daļās un neviena daļa nav lielāka par 75% no aizsargājamā akmens
sākotnējā apjoma.
Bojājuma vai iznīcināšanas pakāpi aizsargājamam akmenim aprēķina no aizsargājamā
akmens virszemes daļas kopējā apjoma.
Ja kaitējums nodarīts valsts nozīmes dabas piemineklim, atlīdzināmos zaudējumus
atbilstoši dabas pieminekļa bojājuma vai iznīcināšanas pakāpei nosaka: vienas līdz
piecu minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis bojāts; sešu līdz
divdesmit minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis būtiski bojāts;
divdesmit vienas līdz četrdesmit minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas
piemineklis daļēji iznīcināts; piecdesmit piecu minimālo mēneša darba algu
apmērā, ja dabas piemineklis pilnībā iznīcināts. Ja kaitējums nodarīts vietējas
nozīmes dabas piemineklim, atlīdzināmos zaudējumus atbilstoši dabas pieminekļa
bojājuma vai iznīcināšanas pakāpei nosaka: vienas līdz triju minimālo mēneša
darba algu apmērā, ja dabas piemineklis bojāts; četru līdz desmit minimālo mēneša
darba algu apmērā, ja dabas piemineklis būtiski bojāts; vienpadsmit līdz divdesmit
minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis daļēji iznīcināts;
trīsdesmit minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis pilnībā
iznīcināts. Nosakot zaudējumu apmēru atbilstoši šiem noteikumiem, ņem vērā: dabas
pieminekļa bojāto vai iznīcināto apjomu procentos no kopējā dabas pieminekļa
apjoma; dabas pieminekļa estētiskās nozīmes neatgriezenisku mazināšanos vai zudumu,
arī negatīvās izmaiņas raksturīgajā ainavā un kultūrvēsturiskajā vidē.
Ja dabas piemineklim nodarītā kaitējuma dēļ tā bojājuma vai iznīcināšanas
pakāpe ir mazāka par 0,1%, bet ir neatgriezeniski mazinājusies dabas pieminekļa
estētiskā vērtība, atlīdzināmos zaudējumus nosaka: piecu minimālo mēneša darba
algu apmērā, ja kaitējums nodarīts valsts nozīmes dabas piemineklim; triju minimālo
mēneša darba algu apmērā, ja kaitējums nodarīts vietējas nozīmes dabas
piemineklim.
Ja kaitējums nodarīts dabas piemineklim, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas
teritorijā, kuras izveidošanas un aizsardzības mērķis un uzdevums ir arī attiecīgā
dabas pieminekļa aizsardzība, atlīdzināmo zaudējumu apmēru, kas noteikts atbilstoši
šiem noteikumiem, palielina divas reizes.
Ja dabas piemineklim nodarīto kaitējumu iespējams pilnībā vai daļēji novērst,
naudā atlīdzināmo zaudējumu apmēru proporcionāli samazina un, piemērojot zaudējumu
likmi, kas noteikta attiecīgi šiem noteikumiem, nosaka dabas pieminekļa bojājuma vai
iznīcināšanas pakāpi tikai tai daļai, kurai kaitējumu nav iespējams novērst.
Valsts nozīmes dabas piemineklim nodarītā kaitējuma dēļ radītos zaudējumus
aprēķina komisija, kas izveidota, lai noteiktu videi nodarītā kaitējuma dēļ
radušos zaudējumus, likumā “Par vides aizsardzību” noteiktajā kārtībā.
Vietējas nozīmes dabas piemineklim nodarītā kaitējuma dēļ radītos zaudējumus
aprēķina vietējās pašvaldības izveidota komisija. Komisija sastāda zaudējumu
kompensēšanas aktu, kurā norāda dabas pieminekļa bojājuma vai iznīcināšanas
pakāpi un dabas pieminekļa estētiskās nozīmes neatgriezeniskas mazināšanās vai
zuduma raksturojumu, to detalizētu pamatojumu, kopējos zaudējumus un naudā
atlīdzināmo zaudējumu apmēru.
Ja aprēķinātos zaudējumus neatlīdzina labprātīgi, īpaši aizsargājamās dabas
teritorijas administrācija vai, ja tādas nav, reģionālā vides pārvalde vēršas
tiesā ar prasības pieteikumu par valsts nozīmes dabas piemineklim nodarīto zaudējumu
atlīdzināšanu, bet vietējā pašvaldība – par vietējas nozīmes dabas piemineklim
nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.
Saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķināto zaudējumu atlīdzināšana neatbrīvo no
pienākuma atlīdzināt citus zaudējumus videi, kas radušies dabas piemineklim
nodarītā kaitējuma dēļ, arī zaudējumus īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem,
un mežam.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 27.aprīļa noteikumos Nr.428 “Transportlīdzekļu vadītāju kvalifikācijas iegūšanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtība””.
Grozījums noteikumos noteic, ka vadīšanas eksāmenu B kategorijas
transportlīdzekļu vadītāja kvalifikācijas iegūšanai kārto ar CSDD īpašumā
(turējumā) esošu transportlīdzekli (izņemot gadījumus, ja personai saskaņā ar
medicīnisko uzziņu atļauts vadīt attiecīgi pielāgotus transportlīdzekļus).
Transportlīdzekli citu kategoriju transportlīdzekļu vadītāja kvalifikācijas
iegūšanas vadīšanas eksāmena kārtošanai nodrošina CSDD, izmantojot vai nu tās
īpašumā (turējumā) esošu transportlīdzekli, vai autoapmācības iestādes, vai
braukšanas mācību instruktora transportlīdzekli. A1, A un B1 kategorijas
transportlīdzekļu vadītāja kvalifikācijas iegūšanas eksāmenu, pamatojoties uz
vienošanos starp CSDD un pretendentu, var kārtot ar pretendenta transportlīdzekli.
Transportlīdzekļiem jāatbilst prasībām, kas noteiktas mācību transportlīdzekļiem
normatīvajos aktos par transportlīdzekļu vadītāju sagatavošanu (izņemot prasību
par pazīšanas zīmi), B, C1, C, D1 un D kategorijas transportlīdzekļiem jābūt
reģistrētiem kā mācību automobiļiem transportlīdzekļu un to vadītāju valsts
reģistrā.
Grozījums noteikumos noteic, ka vadīšanas eksāmenā var piedalīties braukšanas
mācību instruktors.
Noteikumu 69. un 70.punktā nepieciešams pagarināt uz laiku līdz 1.oktobrim attiecīgo
normu spēkā stāšanās, jo līdz 2005.gada 1.jūnijam netiks aprīkoti Ceļu satiksmes
drošības direkcijas īpašumā (turējumā) esošie transportlīdzekļi, kas paredzēti
vadīšanas eksāmenu pieņemšanai, ar nepieciešamo aprīkojumu. Iepirkumu procedūrā
uzvarējušie komersanti nepieciešamos transportlīdzekļus vēl nav piegādājuši.
Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs