Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Nākotne zināmā un nākotne nezināmā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.05.2005., Nr. 82 https://www.vestnesis.lv/ta/id/108899

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ceturtdiena, 26.05.2005.

Laidiena Nr. 83, OP 2005/83

Vēl šajā numurā

25.05.2005., Nr. 82

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Nākotne zināmā un nākotne nezināmā

Aizvadītajā ceturtdienā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) pielika skanīgu punktu savai 2004./2005. gada Ziemas koncertsezonai. Gana vērienīgi – ar slavenā austrieša Arnolda Šēnberga monumentālo opusu “Gurres dziesmas”, kura atskaņojumā piedalījās solisti Kārlis Zariņš, Sonora Vaice, Inese Linaburģīte, Viesturs Jansons, Krišjānis Norvelis un Sigitas Dikse Teicēja lomā, kā arī Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, Latvijas Radio kora un kora “Ave sol” vīru grupa. Pie diriģenta pults bija maestro Olari Eltss, ar šo koncertu noslēdzot būtisku posmu savā karjerā. 19.maija koncertā viņš orķestra priekšā pēdējo reizi stājās kā tā galvenais diriģents. Kopš 2001.gada orķestra un igauņu diriģenta O. Eltsa radošie ceļi gājuši cieši līdzās – kopā sagatavotas un koncertos izdzīvotas daudzas neaizmirstamas programmas, mēroti tāli ceļi koncertturnejās, tapuši ieraksti.
Bet dzīvē nekas nav mūžīgs – kur nu vēl galvenā diriģenta amats orķestrī, kurā kopš tā dibināšanas 1925. gadā “vadošās lokomotīves” funkcijas uzņēmušies virkne izcilu vīru – Arvīds Pārups, Jānis Mediņš, Dmitrijs Kuļkovs, Leonīds Vīgners, Edgars Tons, Vasilijs Sinaiskis, Pauls Megi un Terje Mikelsens. Diriģentu nomaiņa ir gluži dabisks un likumsakarīgs process, ko nenāktos uzskaņot uz dramatiskas stīgas. Bez šaubām, tas nav arī ikdienišķs un viegli risināms uzdevums. Ikviens jaunums nes līdzi pārmaiņas – arī orķestru galveno diriģentu maiņa var pārvērst būtiskus vaibstus kolektīva sejā. Šābrīža situāciju raksturo ziņas, ka nākamajā gadā orķestris darbosies bez galvenā diriģenta, bet O.Eltss turpmāk darbosies galvenā viesdiriģenta amatā. Tas liek domāt, ka ar mākslinieku un publikas iemīļoto maestro tiksimies it bieži. Jautājums par to, kas būs LNSO galvenais diriģents no 2006./2007.gada, šobrīd ir atklāts, un orķestris sadarbībā ar Kultūras ministriju rūpīgi izvērtēs visas kandidatūras. Iespējams, ka noteicošais faktors izvēlē būs tieši orķestra mūziķu balsojums, bet to rādīs laiks, jaunā un jau esošā pieredze un vēl daudz citu nosacījumu.
Tā ir nākotne – pagaidām ar daudziem nezināmajiem. Bet aiz muguras ir pagātne – gan O.Eltsa kopā ar orķestri vairākos gados izdzīvotā, gan nule noslēgtajā Ziemas koncertsezonā sakrātā. Aizvadītajā sezonā orķestris vairāk nekā citkārt savu mākslu dāvājis Latvijas klausītājiem, jo šis laika nogrieznis neizceļas ar iezīmīgām koncertturnejām. Un tas nebūt nav viegli – darboties tik intensīvi, nemitīgi dodot sev uzdevumus jaunu koncertprogrammu gatavošanā, to kvalitatīvā atskaņošanā un koncertzāļu piepildīšanā.
Pērn septembrī, jaunu sezonu uzsākot, galvenais diriģents savās muzikālajās iecerēs klausītājiem solīja “kaut ko sevišķu – debesu kaislību oāzi uz šīs grēcīgās zemes”. To sasniegt, pēc maestro domām, var caur aizritējušās sezonas centrālo asi – mūzikas periodu, kas vēsturiski simfoniskajam orķestrim piešķīra mūsdienīgu formu, proti, trim pirmajām 20.gadsimta dekādēm. Solījums turēts godam. Un, lūk, īsa sezonas bilance. Skanējuši izcili Gustava Mālera, Riharda Štrausa, Sergeja Prokofjeva, Arnolda Šēnberga, Bēlas Bartoka un Aleksandra Skrjabina opusi. Neiztrūkstoša bijusi mūžīgās klasikas klātbūtne – Franča Šūberta, Ludviga van Bēthovena, Pētera Čaikovska un Edvarda Grīga mūzika. Protams, arī latviešu komponistu darbi, kas repertuārā bijuši vienmēr, bet šobrīd tiem pievērsta īpaša uzmanība, jo rit Latviešu simfoniskās mūzikas gads. Turpinājies cikls Operas concertante, ko vainagoja Džoakīno Rosīni operas “Pelnrušķīte” spožs koncertuzvedums ar izcilu Elīnas Garančas sniegumu titullomā. Kā sava veida zīmes Latvijas koncertdzīvi bagātinājuši koncertu cikli “Ekspresijas mūzikā” un “Krievu mūzikas pērle”. Mūziķi tradicionāli turpināja jokot 1.aprīļa koncertā, bet, aizvadot veco gadu, uzdzirkstīja koncerts “Karnevāla nakts”. Tāpat kā citkārt, abonementu koncertos netika aizmirsti bērni un vecāki.
Kopā ar orķestri muzicējuši latviešu diriģenti Andris Nelsons, Normunds Vaicis, Gints Glinka, Mārtiņš Ozoliņš, Normunds Šnē, Andris Vecumnieks. Vārds ticis dots arī viesdiriģentiem Karelam Markam Šišonam, Pēteram Ružičkam, Jasuo Šinozaki, Rolandam Bēram, Maiklam Kristi un rīdziniekiem labi pazīstamajam Terjem Mikelsenam. Pateicoties LNSO uzaicinājumam, Rīgas koncertpublikai bijusi iespēja tikties ar Gidonu Krēmeru un KREMERata Baltica mūziķiem, vijolnieci Kristīnu Mikālu Prīnu, čellistu Ramonu Jaffi, pianistu Kevinu Kenneru u.c., kā arī ar pašmāju mūziķiem.
Iespēju pavērst skatu nākotnē sola Vīnes vasaras vēsmas Dzintaros, kad 5.jūnijā Dzintaru koncertzālē LNSO muzicēs kopā ar Andri Nelsonu un soprānu Kristīni Opalais, interpretējot Bēthovena 2.simfoniju un piedāvājot vasarīgu Johana Štrausa mūzikas kokteili. 14.jūnijā LNSO kopā ar O.Eltsu un Sonoru Vaici tiek gaidīti Tallinā. Un jau augustā ar diviem koncertiem orķestris atgriezīsies Lielajā ģildē, bet septembrī atsāks Ziemas koncertsezonu, kas solīs un nesīs daudz muzikālu pārsteigumu un intriģējošu piedāvājumu.

Liene Jakovļeva

SIMFONIJA.PNG (171307 bytes)
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un “KREMERata Baltica” uzstājas kopprojektā
Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.
Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenais diriģents Olari Eltss
Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!