Kādēļ meitenes grasās pelnīt mazāk nekā zēni

Izglītības sistēmā nav gaisuši stereotipi par tradicionālo sieviešu un vīriešu lomu sabiedrībā. Arī valsts institūciju darbinieki dzimumu līdztiesību/nelīdztiesību un diskrimināciju izprot diezgan dažādi, liecina pētījumi.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Mācību grāmatu attēlos un tekstos atainoti dzimumu stereotipi ģimenes un profesionālajā dzīvē, kā arī brīvā laika nodarbēs, liecina pētījums par dzimumu līdztiesības jautājumiem Latvijas izglītības sistēmā. Tas veikts nacionālās programmas “Kapacitātes stiprināšana nodarbinātības un dzimumu līdztiesības politikas izstrādē un ieviešanā iesaistītajām institūcijām” ietvaros.
Kopainu par dzimumu līdztiesības jautājumiem izglītības iestādēs speciālisti guva, aptaujājot skolotājus, skolēnus un vecākus, kā arī analizējot mācību grāmatas.
Pedagoģijas augstākās izglītības programmās dzimumu līdztiesības jautājumi nav iekļauti. Skolotāju informētība par šiem jautājumiem ir fragmentāra un pārsvarā iegūta nejauši. Daļa pedagogu zina, kāda ir mūsdienīga dzimumu līdztiesības izpratne, tomēr pastāv pretruna starp zināšanām un viņu personisko nostāju. Tie ir daži no pētījuma secinājumiem, informē Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments.

Stereotipi mācību grāmatās

Mācību grāmatās ir dažādu profesiju stereotipi. Piemēram, vīrieši attēloti kā lēmumu pieņēmēji, politiķi, militāristi, zinātnieki, sievietes – kā medicīnas māsas un stjuartes. Vīrieši zīmējumos biežāk attēloti kopā ar automašīnām, zēni – darbojamies ar datoru, bet meitenes kopā ar mājdzīvniekiem un lellēm. Attēlos parasti redzamas ģimenes, kur katram – vecmāmiņai, vectētiņam, tēvam, mātei, bērniem – atvēlēta stereotipiska loma.
Viens no pētījuma secinājumiem ir tas, ka analizētās mācību grāmatas neatspoguļo reālās dzīves vidi. Īstā dzīve ir daudzveidīgāka. Attēli kā informācijas nesēji jāatlasa ļoti rūpīgi, uzskata pētnieki.
Analīzē secināts, ka daļa skolotāju nav sagatavoti domāt par to, vai mācību grāmatas attīsta izpratni par dzimuma līdztiesību un skolotāji neprot saskatīt stereotipus tajās.

Skolotāju uzskati

Kopumā skolotāju informētība par dzimumu līdztiesību ir fragmentāra un virspusēja, liecina pētījums. Kā informē Labklājības ministrija, 76 procenti aptaujāto pedagogu uzskata, ka sievietes un vīrieši ir atšķirīgi, tāpēc katram dzimumam ir savas tiesības, pienākumi un atbildība. Tikai četri procenti uzskata, ka sievietēm un vīriešiem ir vienādas tiesības, pienākumi un atbildība.
Pētījuma rezultāti arī liecina, ka aptaujātie skolotāji diferencē zēnus un meitenes pēc raksturīgām dzimuma īpašībām. Pēc viņu domām, meitenes ir emocionālākas, kārtīgākas, paklausīgākas un kautrīgākas, bet zēniem raksturīgākas tādas īpašības kā pārgalvīgums, agresija, atlētiskums un trokšņainums.
57 procenti skolotāju uzskata, ka mācību procesā dzimumam nav nozīmes. Tomēr, vērtējot, kuri priekšmeti katram dzimumam padodas labāk, mācībspēki norāda, ka meitenēm labākas sekmes ir literatūrā un mūzikā, bet zēniem – eksaktajos priekšmetos, piemēram, fizikā un informātikā.

Nākotne bērnu skatījumā

Skolēnu vairākums savās atbildēs tieši un netieši atspoguļo sabiedrībā valdošos stereotipus par sieviešu un vīriešu lomām, krasi nodalot tām atbilstošu uzvedību, intereses, statusu un iespējas.
Runājot par turpmākajām iespējām, skolēni atšķirīgi saredz savas nākotnes perspektīvas un prognozē savas dzīves virzību atkarībā no dzimuma. Zēni kopumā vairāk izvēlas vadošus amatus un plāno sev augstāku darba samaksu nekā meitenes.
Piemēram, atbildot uz jautājumu par to, kādu amatu vēlētos ieņemt nodibinātā firmā, atbildi “īpašnieks/-ce” sniedza 57 procenti meiteņu un 68 procenti zēnu. Savukārt, runājot par mazāko darba samaksu mēnesī, par kādu bērns nākotnē būtu ar mieru strādāt, 50 procenti meiteņu min 200–400 latu, bet 22 procenti – no 80 līdz 200 latiem. Savukārt 37 procenti zēnu būtu ar mieru saņemt 200 – 400 latu, bet 38 procenti par minimālo darba samaksu nosauc 400 – 600 latus.
Kā norāda pētījuma autori, tas liecina, ka meitenes plāno sev mazāku atalgojumu nekā zēni, kas, iespējams, ir atšķirīgas audzināšanas rezultāts.

Dzimumu līdztiesības zemūdens akmeņi

Iepriekšminētās programmas ietvaros izstrādāts arī ziņojums par situācijas analīzi par dzimumu līdztiesības pamatprincipu pielietošanu praksē.
Atbildīgā institūcija par dzimumu līdztiesības politikas koordināciju ir Labklājības ministrija. Tā kā dzimumu līdztiesība tieši vai pakārtoti skar jebkuru dzīves jomu, ir svarīgi, lai arī citas politikas veidošanā un ieviešanā iesaistītās institūcijas būtu kompetentas šajos jautājumos.
Tādēļ pētījuma mērķis bija apzināt citu nodarbinātības un dzimumu līdztiesības politikā iesaistīto institūciju darbinieku iemaņas, prasmes un zināšanas šajā jautājumā.
Kopumā aptaujāti 676 respondenti Labklājības ministrijā, Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), Valsts darba inspekcijā (VDI), Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūrā (PKIVA), Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) un Izglītības satura un eksaminācijas centrā (ISEC). Pētījumā novērtēts arī pieejamo un izmantojamo informatīvo materiālu nodrošinājums.
Pēc pētījuma konstatēts, ka situācija jautājumos par dzimumu līdztiesību vai nelīdztiesību un diskrimināciju tiek saprasta diezgan dažādi. Piemēram, vidēji tikai 60 procenti no visiem aptaujātajiem institūciju darbiniekiem zina, ko nozīmē termins “dzimumu līdztiesība”.
Tāpat ne vienmēr tiek atpazīta dzimumu nelīdztiesība un diskriminācija dažādās dzīves situācijās, par ko liecina aptaujāto respondentu pašnovērtējums, piemēram, tikai vidēji 55 procenti no aptaujātajiem atzina, ka viņi vajadzības gadījumā prastu atpazīt dzimumu diskrimināciju.

Nepilnīgā izpratne

Kopumā analīzes autori secina, ka Latvijas normatīvajos aktos ir integrētas Eiropas Savienības normas attiecībā uz dzimumu līdztiesību. Tomēr vairāku institūciju (NVA, PKIVA, ISEC) nolikumos nav norādes uz veicamajiem uzdevumiem dzimumu līdztiesībā.
Viens no ieteikumiem ir pilnveidot un uzlabot savstarpējo koordināciju dažādu mācību organizēšanā, informācijas apmaiņā un stratēģisko dokumentu izstrādē, sākot ar darba devējiem un ņēmējiem un beidzot ar nodarbinātības un izglītības politikā iesaistītajām institūcijām.
Analizējot situāciju, konstatēta nepietiekama VDI, NVA, PKIVA, IZM, ISEC darbinieku izpratne, kā zināšanas par dzimumu līdztiesību likt lietā praksē.
Dati parāda, ka pētījumā aptaujātie respondenti galvenokārt informāciju iegūst no plašsaziņas līdzekļiem (74 – 90 procenti), no konsultācijām ar kolēģiem(34 – 66 procenti) un no Latvijas likumdošanas(18 – 64 procenti).

“LV” informācija

Uzziņai

Pētījumā secināts, ka skolas vide, vērtējot no dažādiem aspektiem, ir sievišķa.
2004./2005.mācību gadā vispārizglītojošās dienas skolās no visiem skolēniem 50,15 procenti ir meitenes, 88 procenti pedagogu – sievietes.
Tomēr vairums aptaujāto skolotāju – 69 procenti – uzskata, ka nevienlīdzīgas iespējas zēniem un meitenēm skolā nav reāla problēma.