
| Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Kopainu par dzimumu līdztiesības jautājumiem izglītības iestādēs speciālisti guva, aptaujājot skolotājus, skolēnus un vecākus, kā arī analizējot mācību grāmatas.
Pedagoģijas augstākās izglītības programmās dzimumu līdztiesības jautājumi nav iekļauti. Skolotāju informētība par šiem jautājumiem ir fragmentāra un pārsvarā iegūta nejauši. Daļa pedagogu zina, kāda ir mūsdienīga dzimumu līdztiesības izpratne, tomēr pastāv pretruna starp zināšanām un viņu personisko nostāju. Tie ir daži no pētījuma secinājumiem, informē Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments.
Stereotipi mācību grāmatās
Mācību grāmatās ir dažādu profesiju stereotipi. Piemēram,
vīrieši attēloti kā lēmumu pieņēmēji, politiķi, militāristi, zinātnieki,
sievietes – kā medicīnas māsas un stjuartes. Vīrieši zīmējumos biežāk attēloti
kopā ar automašīnām, zēni – darbojamies ar datoru, bet meitenes kopā ar
mājdzīvniekiem un lellēm. Attēlos parasti redzamas ģimenes, kur katram –
vecmāmiņai, vectētiņam, tēvam, mātei, bērniem – atvēlēta stereotipiska loma.
Viens no pētījuma secinājumiem ir tas, ka analizētās mācību
grāmatas neatspoguļo reālās dzīves vidi. Īstā dzīve ir daudzveidīgāka. Attēli
kā informācijas nesēji jāatlasa ļoti rūpīgi, uzskata pētnieki.
Analīzē secināts, ka daļa skolotāju nav sagatavoti domāt par to, vai mācību
grāmatas attīsta izpratni par dzimuma līdztiesību un skolotāji neprot saskatīt
stereotipus tajās.
Skolotāju uzskati
Kopumā skolotāju informētība par dzimumu līdztiesību ir
fragmentāra un virspusēja, liecina pētījums. Kā informē Labklājības ministrija, 76
procenti aptaujāto pedagogu uzskata, ka sievietes un vīrieši ir atšķirīgi, tāpēc
katram dzimumam ir savas tiesības, pienākumi un atbildība. Tikai četri procenti
uzskata, ka sievietēm un vīriešiem ir vienādas tiesības, pienākumi un atbildība.
Pētījuma rezultāti arī liecina, ka aptaujātie skolotāji
diferencē zēnus un meitenes pēc raksturīgām dzimuma īpašībām. Pēc viņu domām,
meitenes ir emocionālākas, kārtīgākas, paklausīgākas un kautrīgākas, bet zēniem
raksturīgākas tādas īpašības kā pārgalvīgums, agresija, atlētiskums un
trokšņainums.
57 procenti skolotāju uzskata, ka mācību procesā dzimumam nav nozīmes. Tomēr,
vērtējot, kuri priekšmeti katram dzimumam padodas labāk, mācībspēki norāda, ka
meitenēm labākas sekmes ir literatūrā un mūzikā, bet zēniem – eksaktajos
priekšmetos, piemēram, fizikā un informātikā.
Nākotne bērnu skatījumā
Skolēnu vairākums savās atbildēs tieši un netieši atspoguļo
sabiedrībā valdošos stereotipus par sieviešu un vīriešu lomām, krasi nodalot tām
atbilstošu uzvedību, intereses, statusu un iespējas.
Runājot par turpmākajām iespējām, skolēni atšķirīgi saredz
savas nākotnes perspektīvas un prognozē savas dzīves virzību atkarībā no dzimuma.
Zēni kopumā vairāk izvēlas vadošus amatus un plāno sev augstāku darba samaksu nekā
meitenes.
Piemēram, atbildot uz jautājumu par to, kādu amatu vēlētos ieņemt nodibinātā
firmā, atbildi “īpašnieks/-ce” sniedza 57 procenti meiteņu un 68 procenti zēnu.
Savukārt, runājot par mazāko darba samaksu mēnesī, par kādu bērns nākotnē būtu
ar mieru strādāt, 50 procenti meiteņu min 200–400 latu, bet 22 procenti – no
80 līdz 200 latiem. Savukārt 37 procenti zēnu būtu ar mieru saņemt 200 – 400 latu,
bet 38 procenti par minimālo darba samaksu nosauc 400 – 600 latus.
Kā norāda pētījuma autori, tas liecina, ka meitenes plāno sev mazāku atalgojumu
nekā zēni, kas, iespējams, ir atšķirīgas audzināšanas rezultāts.
Dzimumu līdztiesības zemūdens akmeņi
Iepriekšminētās programmas ietvaros izstrādāts arī ziņojums par
situācijas analīzi par dzimumu līdztiesības pamatprincipu pielietošanu praksē.
Atbildīgā institūcija par dzimumu līdztiesības politikas
koordināciju ir Labklājības ministrija. Tā kā dzimumu līdztiesība tieši vai
pakārtoti skar jebkuru dzīves jomu, ir svarīgi, lai arī citas politikas veidošanā un
ieviešanā iesaistītās institūcijas būtu kompetentas šajos jautājumos.
Tādēļ pētījuma mērķis bija apzināt citu nodarbinātības un dzimumu līdztiesības
politikā iesaistīto institūciju darbinieku iemaņas, prasmes un zināšanas šajā
jautājumā.
Kopumā aptaujāti 676 respondenti Labklājības ministrijā, Nodarbinātības valsts
aģentūrā (NVA), Valsts darba inspekcijā (VDI), Profesionālās karjeras izvēles
valsts aģentūrā (PKIVA), Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) un Izglītības
satura un eksaminācijas centrā (ISEC). Pētījumā novērtēts arī pieejamo un
izmantojamo informatīvo materiālu nodrošinājums.
Pēc pētījuma konstatēts, ka situācija jautājumos par dzimumu līdztiesību vai
nelīdztiesību un diskrimināciju tiek saprasta diezgan dažādi. Piemēram, vidēji
tikai 60 procenti no visiem aptaujātajiem institūciju darbiniekiem zina, ko nozīmē
termins “dzimumu līdztiesība”.
Tāpat ne vienmēr tiek atpazīta dzimumu nelīdztiesība un diskriminācija dažādās
dzīves situācijās, par ko liecina aptaujāto respondentu pašnovērtējums, piemēram,
tikai vidēji 55 procenti no aptaujātajiem atzina, ka viņi vajadzības gadījumā prastu
atpazīt dzimumu diskrimināciju.
Nepilnīgā izpratne
Kopumā analīzes autori secina, ka Latvijas normatīvajos aktos ir
integrētas Eiropas Savienības normas attiecībā uz dzimumu līdztiesību. Tomēr
vairāku institūciju (NVA, PKIVA, ISEC) nolikumos nav norādes uz veicamajiem uzdevumiem
dzimumu līdztiesībā.
Viens no ieteikumiem ir pilnveidot un uzlabot savstarpējo
koordināciju dažādu mācību organizēšanā, informācijas apmaiņā un stratēģisko
dokumentu izstrādē, sākot ar darba devējiem un ņēmējiem un beidzot ar
nodarbinātības un izglītības politikā iesaistītajām institūcijām.
Analizējot situāciju, konstatēta nepietiekama VDI, NVA, PKIVA, IZM, ISEC darbinieku
izpratne, kā zināšanas par dzimumu līdztiesību likt lietā praksē.
Dati parāda, ka pētījumā aptaujātie respondenti galvenokārt informāciju iegūst no
plašsaziņas līdzekļiem (74 – 90 procenti), no konsultācijām ar kolēģiem(34 –
66 procenti) un no Latvijas likumdošanas(18 – 64 procenti).
“LV” informācija
Uzziņai
Pētījumā secināts, ka skolas vide, vērtējot no dažādiem
aspektiem, ir sievišķa.
2004./2005.mācību gadā vispārizglītojošās dienas skolās no visiem skolēniem 50,15
procenti ir meitenes, 88 procenti pedagogu – sievietes.
Tomēr vairums aptaujāto skolotāju – 69 procenti – uzskata, ka nevienlīdzīgas
iespējas zēniem un meitenēm skolā nav reāla problēma.