
Likumprojekta mērķi ir: saskaņot Kodeksā un likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteikto; noteikt sodu par pārkāpumu komisijas kompetencē esošajā elektronisko sakaru jomā; saskaņot Kodeksā lietoto terminoloģiju ar Elektronisko sakaru likumā lietoto. Likumprojekts paredz aizstāt Kodeksā lietotos terminus “telekomunikācijas” un “telekomunikāciju tīklu līnija” ar terminiem “elektroniskie sakari” un “elektronisko sakaru tīkli”.
Grozījums noteic, ka par elektronisko sakaru pakalpojumu līguma neslēgšanu ar abonentu vai normatīvajos aktos noteiktās informācijas neietveršanu ar abonentu noslēgtajā elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskām personām – no simt līdz trīssimt latiem.
Grozījums paredz, ka par valsts regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu bez sabiedrisko pakalpojumu licences vai vispārējās atļaujas vai par sabiedrisko pakalpojumu licences vai vispārējās atļaujas noteikumu vai nosacījumu pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, amatpersonām – no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz piectūkstoš latiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no divsimt līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz desmittūkstoš latiem.
Par valsts regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vai lietotāja rīcībā esošās informācijas nesniegšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai pēc tās pieprasījuma noteiktā termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai vai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas likumīgo lēmumu nepildīšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, amatpersonām – no simt līdz trīssimt latiem, bet juridiskām personām – no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.
Kodekss papildināts, nosakot, ka par elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, nenosūtot reģistrācijas paziņojumu, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, amatpersonām – no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.
Pieņemti “Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarāciju veidlapām”.
Noteikumi nosaka šādus akcīzes nodokļa deklarāciju veidlapu
paraugus, kuri pievienoti noteikumu pielikumā: naftas produktu akcīzes nodokļa
deklarācija; alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācija; tabakas izstrādājumu
akcīzes nodokļa deklarācija; kafijas akcīzes nodokļa deklarācija; bezalkoholisko
dzērienu akcīzes nodokļa deklarācija.
Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumi Nr.214
“Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarāciju veidlapām”.
Saskaņā ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli”, kuri
stājās spēkā ar 2005.gada 1.janvāri, ar 2005.gadu no akcīzes preču noliktavām
Latvijā ir atļauts piegādāt akcīzes preces citu dalībvalstu vai citu ārvalstu
pārstāvjiem vai organizācijām Latvijas Republikā, piemērojot atlikto nodokļa
maksāšanu. Ņemot vērā likumā veiktās izmaiņas, ir nepieciešams veikt izmaiņas
arī akcīzes nodokļa deklarāciju veidlapās.
Noteikumi izstrādāti, lai akcīzes nodokļa deklarāciju veidlapās iekļautu datus par
akcīzes preču daudzumu, kas no akcīzes preču noliktavas Latvijas Republikā
piegādāts citu dalībvalstu vai citu ārvalstu pārstāvjiem vai organizācijām
Latvijas Republikā, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu.
Sakarā ar to, ka ar 2005.gada 1.janvāri ar akcīzes markām ir marķējamas ne tikai
cigaretes, bet arī citi tabakas izstrādājumi, veiktas izmaiņas tabakas izstrādājumu
akcīzes nodokļa deklarācijā, attiecinot nodokļa aprēķinu atbilstoši saņemtajām
akcīzes nodokļa markām par tabakas izstrādājumiem, par kuriem akcīzes nodoklis nav
samaksāts 180 dienu laikā no akcīzes nodokļa marku saņemšanas dienas, arī uz citiem
tabakas izstrādājumiem.
Jaunā akcīzes preču piegādes kārtība tikai vienkāršo akcīzes preču iegādes
procesu citu dalībvalstu vai citu ārvalstu pārstāvjiem vai organizācijām Latvijas
Republikā. Norma, ka akcīzes preces citu dalībvalstu vai citu ārvalstu pārstāvjiem
vai organizācijām Latvijas Republikā, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu,
atļauts piegādāt arī no akcīzes preču noliktavām Latvijas Republikā, ir noteikta
likumā, izstrādātais noteikumu projekts regulēs tikai likumā noteiktās normas
detalizētāku piemērošanas kārtību.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumos Nr.215 “Akcīzes preču pavaddokumentu aprites un kontroles kārtība””.
Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par akcīzes
nodokli”, kas stājās spēkā ar 2005.gada 1.janvāri, ar šo gadu ir atļauts no
akcīzes preču noliktavām Latvijā piegādāt akcīzes preces citu dalībvalstu vai citu
ārvalstu pārstāvjiem vai organizācijām Latvijas Republikā, piemērojot atlikto
nodokļa maksāšanu, kā arī pagarināts termiņš, kādā iesniedzami dokumenti, lai
gadījumos, kad preces tiek pārvietotas uz citām dalībvalstīm, piemērotu atlikto
nodokļa maksāšanu. Ņemot vērā likumā veiktās izmaiņas, ir sagatavoti grozījumi
akcīzes preču pavaddokumentu (arī Komisijas 1996.gada 10.janvāra Regulā (EK)
Nr.31/096 par akcīzes nodokļa atbrīvojuma apliecību noteiktā dokumenta, turpmāk
– atbrīvojuma apliecības) aprites un kontroles kārtībā.
Precizējumi pavaddokumentu aprites un kontroles kārtībā ir nepieciešami, arī lai
saskaņotu Latvijas normatīvos aktus ar 2004.gada 16.novembrī pieņemtās Padomes
Regulas Nr.2073/2004 par administratīvo sadarbību akcīzes nodokļa jomā normām.
Regulas 23.panta pirmā daļa nosaka, ka dalībvalstīm ir jāinformē citas dalībvalstis
par akcīzes preču pavaddokumentos iekļauto informāciju ne vēlāk kā līdz akcīzes
preču nosūtīšanas brīdim (regula stājas spēkā ar 2005.gada 1.jūliju). Noteikumi
precizē pavaddokumentu iesniegšanas termiņu gadījumos, kad akcīzes preces tiek
pārvietotas uz citu dalībvalsti (vai eksportētas caur citu dalībvalsti), nosakot, ka
akcīzes preču nosūtītājam Valsts ieņēmumu dienestam jāsniedz informācija par
akcīzes preču nosūtīšanu jau pirms nosūtīšanas.
Akcīzes preču pavaddokumentu aprites un kontroles kārtību paredzēts precizēt, arī
lai noteiktu ierobežojumus iespējai saņemt Valsts ieņēmumu dienesta atļauju veikt
darbības ar akcīzes precēm akcīzes preču noliktavā pirms Valsts ieņēmumu dienestā
apstiprināta pavaddokumenta trešā eksemplāra saņemšanas. Ierobežojumi ir
nepieciešami, lai samazinātu risku, ka iespēja veikt darbības ar akcīzes precēm
akcīzes preču noliktavā pirms Valsts ieņēmumu dienestā apstiprināta pavaddokumenta
trešā eksemplāra saņemšanas tiek izmantota ļaunprātīgi, jo pašlaik šajā
gadījumā Valsts ieņēmumu dienestam nav iespēju pārliecināties par saņemto akcīzes
preču atbilstību pavaddokumentā uzrādītajai informācijai. Noteikumos noteikts, ka
darbības ar akcīzes precēm akcīzes preču noliktavā pirms Valsts ieņēmumu dienestā
apstiprināta pavaddokumenta trešā eksemplāra saņemšanas var tikt veiktas tikai
brīvdienās, kā arī noteikti gadījumi, kad Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs
atļauju neizsniegt vai anulēt.
Noteikumos precizēta akcīzes preču pavaddokumentu un atbrīvojuma apliecības aprites
kārtība, nosakot ilgāku pavaddokumenta trešā eksemplāra iesniegšanas termiņu
gadījumos, kad akcīzes preces tiek pārvietotas uz citām dalībvalstīm atliktajā
akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā. Lai nodrošinātu regulas prasību piemērošanu
ar 2005.gada 1.jūliju, precizēts dokumentu iesniegšanas termiņš Valsts ieņēmumu
dienestā, ja akcīzes preces tiek pārvietotas uz citām dalībvalstīm, piemērojot
atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu.
Pieņemts rīkojums “’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 506 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 21 viņu nepilngadīgais bērns. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 485 pilsonības pretendentiem 70% ir krievi, 7% – ukraiņi, 13%
– baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
20% pilsonības pretendentu ir pamata, 56% – vidējā, 24% – augstākā izglītība.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemta 93 971 persona: 1995.gadā
– 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12
427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10
049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 8619 personas.
Pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 500 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 25 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 475 pilsonības pretendentiem 72% ir krievi, 7% – ukraiņi, 9% –
baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
25% pilsonības pretendentu ir pamata, 51% – vidējā, 23% – augstākā izglītība.
Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs