ATSAUCĒ IETVERT:
Par Lietuvas Seima Ekonomikas komitejas delegācijas vizīti. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.05.2005., Nr. 82 https://www.vestnesis.lv/ta/id/108876
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par Lietuvas Seima Ekonomikas komitejas
delegācijas vizīti
Otrdien, 24.maijā, Saeimas Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Dzintars
Jaundžeikars, komisijas deputāti un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars
Kastēns tikās ar Lietuvas Seima Ekonomikas komitejas pārstāvjiem, lai pārrunātu
Eiropas Savienības (ES) aktuālos jautājumus.
Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns Lietuvas Seima deputātiem izklāstīja Latvijas pozīciju jautājumā par Eiropas pakalpojumu direktīvu Lisabonas stratēģijas ietvaros, norādot, ka Latvija tajā vēlas panākt izcelsmes valsts principa ieviešanu un arī dažus izņēmumus. Tas nozīmē, ka citās valstīs strādājošajiem vajadzētu piemērot izcelsmes valsts likumdošanu, kas veicinātu dinamiska un konkurētspējīga pakalpojumu sektora attīstību. “Brīva darbaspēka kustība ir izšķirīgs faktors, lai veicinātu gan jauno, gan arī veco ES valstu ekonomisko izaugsmi,” teica O.Kastēns.
Analizējot diskusiju ES dalībvalstīs, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs pauda bažas, ka pakalpojumu direktīva tomēr varētu tikt pieņemta stipri atšķirīga, nekā tā sākotnēji sagatavota, jo tā sauktajām vecajām dalībvalstīm ir vairāki iebildumi pret to. Tāpēc Latvijai, Lietuvai un Igaunijai būtu jāvienojas par kopīgu un stingru nostāju savas pozīcijas aizstāvēšanai.
Lietuvas Seima delegācijas vadītājs Vīts Navicks pateicās par vispusīgo informāciju un īsumā pastāstīja par Seima Ekonomikas komitejas darbību, skatot ekonomikas, transporta un infrastruktūras jautājumus.
Spriežot par pakalpojumu direktīvu, Lietuvas puse izteica atbalstu Latvijas nostājai, jo abu valstu pozīcijas esot līdzīgas.
Runājot par citiem ar ES saistītiem jautājumiem, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Zaķis norādīja vēl uz trim kopīgi aizstāvamiem jautājumiem ES, kas skar finanšu perspektīvu 2007.–2013.gadam, nodokļu harmonizāciju un Lisabonas stratēģijas ieviešanu.
Puses pārrunāja arī situāciju saistībā ar Eiropas Savienības konstitucionālā līguma ratifikāciju Vācijā un Francijā, kā arī enerģētikas nozares aktualitātes.
Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns Lietuvas Seima deputātiem izklāstīja Latvijas pozīciju jautājumā par Eiropas pakalpojumu direktīvu Lisabonas stratēģijas ietvaros, norādot, ka Latvija tajā vēlas panākt izcelsmes valsts principa ieviešanu un arī dažus izņēmumus. Tas nozīmē, ka citās valstīs strādājošajiem vajadzētu piemērot izcelsmes valsts likumdošanu, kas veicinātu dinamiska un konkurētspējīga pakalpojumu sektora attīstību. “Brīva darbaspēka kustība ir izšķirīgs faktors, lai veicinātu gan jauno, gan arī veco ES valstu ekonomisko izaugsmi,” teica O.Kastēns.
Analizējot diskusiju ES dalībvalstīs, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs pauda bažas, ka pakalpojumu direktīva tomēr varētu tikt pieņemta stipri atšķirīga, nekā tā sākotnēji sagatavota, jo tā sauktajām vecajām dalībvalstīm ir vairāki iebildumi pret to. Tāpēc Latvijai, Lietuvai un Igaunijai būtu jāvienojas par kopīgu un stingru nostāju savas pozīcijas aizstāvēšanai.
Lietuvas Seima delegācijas vadītājs Vīts Navicks pateicās par vispusīgo informāciju un īsumā pastāstīja par Seima Ekonomikas komitejas darbību, skatot ekonomikas, transporta un infrastruktūras jautājumus.
Spriežot par pakalpojumu direktīvu, Lietuvas puse izteica atbalstu Latvijas nostājai, jo abu valstu pozīcijas esot līdzīgas.
Runājot par citiem ar ES saistītiem jautājumiem, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Zaķis norādīja vēl uz trim kopīgi aizstāvamiem jautājumiem ES, kas skar finanšu perspektīvu 2007.–2013.gadam, nodokļu harmonizāciju un Lisabonas stratēģijas ieviešanu.
Puses pārrunāja arī situāciju saistībā ar Eiropas Savienības konstitucionālā līguma ratifikāciju Vācijā un Francijā, kā arī enerģētikas nozares aktualitātes.
Saeimas preses dienests