Par ES lauksaimniecības ministru konferenci Dikļos

“Šobrīd atrodamies procesā, kad visas jaunās dalībvalstis nopietni gatavojas reformētās kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ieviešanā. Līdz ar to rodas jautājums, kā katra valsts noteiks savu lauksaimniecības stratēģiju un tās mijiedarbību ar ES KLP politiku. Viens no galvenajiem konferences diskusijas objektiem bija viedokļu apmaiņa par Eiropas Savienības (ES) kopējās lauksaimniecības politikas reformas ietekmi uz jaunajām ES dalībvalstīm, galarezultātā nonākot pie secinājuma, ka nepieciešams papildināt spēkā esošo ES likumdošanu,” stāstot par Zemkopības ministrijas rīkoto starptautisko konferenci “ES kopējās lauksaimniecības politikas ieviešana jaunajās dalībvalstīs”, uzsvēra zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.
Valstis ir svarīga lēmuma priekšā, veicot izvēli par savas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas mērķiem, izmantojot KLP reformā piedāvātās izvēles iespējas.
Pagājušonedēļ, 20.maijā, Dikļu pilī notika Zemkopības ministrijas organizētā starptautiskā konference “ES KLP ieviešana jaunajās dalībvalstīs,” uz kuru ieradās Lietuvas lauksaimniecības ministre Kazimira Danute Prunskiene, Igaunijas lauksaimniecības ministre Estere Tuisko, kā arī Turcijas lauksaimniecības ministrs Gucla Sams un atbildīgās lauksaimniecības amatpersonas no Vācijas, Īrijas, Dānijas, Lielbritānijas, Kipras, Somijas, Polijas, Ungārijas, Slovēnijas un citām ES dalībvalstīm. Konferences galvenais mērķis – apspriest ES kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanu jaunajās dalībvalstīs. Notika diskusijas par jautājumiem, kas saistīti ar ES KLP ieviešanu jaunajās dalībvalstīs, iespējamām problēmām un šo problēmu risinājumiem, lauksaimniecības attīstību turpmākajos gados, tika analizēta līdzšinējā pieredze. “Konferencē, klātesot ne tikai ES dalībvalstīm, bet arī kandidātvalstīm, mēs kopā varam domāt par lauksaimniecības un lauku attīstības politikas nākotni ES KLP reformas kontekstā. Ne velti šīs konferences mērķis ir vairāk uzmanības pievērst nākotnes politikai, ņemot vērā to valstu pieredzi, kas ir jau ieviesušas reformēto KLP,” sacīja M.Roze.
Zemkopības ministrs uzsvēra, ka Latvija ir pieņēmusi lēmumu 2006.gadā turpināt vienotās platību maksājumu shēmas lietošanu. Tālab lauksaimniekiem būs iespēja sekmīgāk apgūt tiešos maksājumus un apzināt gaidāmās pārmaiņas. Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome paudusi viedokli, ka Latvijai ir izdevīgāk nākamajā gadā piemērot vienotā platību maksājuma shēmu.
Savukārt, lai pārietu uz vienoto maksājumu shēmu, ir nepieciešams papildināt Integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu ar maksājumu tiesību reģistru un savstarpējās atbilstības kontroles sistēmu. Tam nepieciešami ievērojami finanšu resursi. Ir jādefinē arī vienotās maksājumu shēmas piemērošanas nosacījumi. M.Roze atzīmēja, ka Zemkopības ministrija ir uzsākusi aktīvu darbu sabiedrības informēšanā, rīkojot seminārus dažādām interešu grupām. Tādējādi, konsultējoties ar lauksaimniekiem, jau šoruden plānots pieņemt lēmumu, kurā gadā ieviest KLP reformās paredzēto vienotā maksājuma shēmu.