
Kā aprēķināt iedzīvotāju salīdzinošo pirktspēju
Lēst iedzīvotāju salīdzinošo pirktspēju ir sarežģīts uzdevums.
Nekādā gadījumā nedrīkst rīkoties vienkāršoti – pārrēķināt ienākumus pēc
valūtas kursa un pielikt punktu: tādējādi gūsim ainu greizā spogulī. Metodoloģiski
pareizi ir vispirms noteikt it visu ienākumu – darba apmaksas, pensiju, pabalstu,
uzņēmēju guvumu un citu ienākumu – apmēru uz vienu iedzīvotāju. Šādi
aprēķinātais rādītājs jāattīra no nodokļu, sociālajiem un tamlīdzīgiem
atvilkumiem, lai gūtu minētā rādītāja neto lielumu. Pēc tam noteic valūtu
paritāti. Šai sakarībā jāizveido pietiekami plašs un visām valstīm vienots preču
(arī pakalpojumu) grozs, kas tālāk jānovērtē eirās un nacionālajās valūtās. Tas
dod iespēju fiksēt visām valstīm to valūtu pirktspējas salīdzināšanas
koeficientu. Te jāņem vērā tas, ka arī eiras pirktspēja eiras zemēs ir
atšķirīga. Tālākais visai darbietilpīgais solis ir lēst eiras vidēji svērto
pirktspēju, izmantojot valūtu pirktspējas salīdzināšanas koeficientus. Aprēķinu
noslēgums saistīts ar katras valsts iedzīvotāju neto ienākuma pārrēķinu eirās ar
izlīdzinātu pirktspēju. Vēl jāaplēš Eiropas Savienības 25 valstu iedzīvotāju
vidējā pirktspēja. Beigu akords – katras valsts iedzīvotāju pirktspēja,
attiecināta pret ES iedzīvotāju vidēji svērto pirktspēju; galarezultāts izsacīts
procentos pret bāzi ES-25 attiecīgo rādītāju.
Tieši tā rīkojās Patēriņa pētījumu sabiedrība, kas savā
“Europa–Report” publicēja gūtos aprēķinus par iedzīvotāju salīdzinošo
pirktspēju kā 25 ES dalībvalstīs, tā arī 1200 šo valstu reģionos 2004.gadā.
Pētījums guva teicamu novērtējumu presē. Izvirzās jautājums, cik ticami publicētie
rezultāti atspoguļo patieso realitāti? Jāievēro, ka šādi pētījumi negarantē un
nevar garantēt precizitāti līdz pēdējam centam. Informācija, kas ir salīdzināmās
pirktspējas pamatā, ir ierobežota preču grozs, kas tiek pārrēķināts eirās, nav
visaptverošs. Jebkuri valūtu pirktspējas salīdzinājumi ir ar noteiktu statistisku
novirzi, vidēji svērtajiem rādītājiem nepiemīt iespēja atspoguļot pirktspējas
atšķirības pa sociālajām grupām. Pētījuma uzdevums nebija raksturot ievērojumu
plaisu starp bagāto un trūcīgo pirktspēju konkrētajā valstī. Toties saņemta
teicama informācija par ES “pārtikušo klubu” un “pastarīšu klubu”, kas
Latvijai sniedz ieskatu, kāds ceļš vēl jānostaigā, lai īstenotu ilgtermiņa
ekonomiskās stratēģijas mērķi.
ES valstu pirktspējas rangu tabula
Šī nozīmīgā diagramma veidota, attiecinot katras valsts
aprēķināto pirktspēju eirās pret ES-25 vidējo pirktspēju, rezultātu izsakot
procentos.
Kā jau varēja paredzēt, visaugstākā pirktspēja ES saimē ir
Luksemburgas iedzīvotājiem, viszemākā starp vecajām ES valstīm Portugāles
iedzīvotājiem. 1.diagramma neapstiprina Latvijā valdošo uzskatu, ka Zviedrija un
Dānija starp ES dalībvalstīm ir ar augstu pirktspēju
aprēķini rāda, ka šo valstu iedzīvotāju pirktspēja ir nedaudz zem vidējā līmeņa
un rangu tabulā ieņem attiecīgi 10. un 11. vietu. Negaidīts ir arī atzinums, ka
Francija ieņem rangā augstāku vietu nekā Vācija, bet Itālijai pirktspēja ir vienā
līmenī ar Vāciju.
Starp ES jaunajām dalībvalstīm visaugstākajā vietā ir Kipra, apsteidzot Spāniju,
Grieķiju un Portugāli. No postsociālistiskajām valstīm izceļas Slovēnija, kas
ieņem rangā augstāku vietu nekā Portugāle. Izskaidrojums tam ir saistīts ar tirgus
sociālisma elementiem Dienvidslāvijā. Bijušās Padomju Savienības satelītvalstis
raksturīgas ar savu iedzīvotāju krietni zemāku pirktspēju nekā vecajās ES
dalībvalstīs. Relatīvi viszemākā iedzīvotāju pirktspēja ir Igaunijā un Latvijā.
Zināmu neizpratni izraisa fakts, ka Lietuvā ir augstākā pirktspēja nekā Polijā un
Slovākijā, kā arī tas, ka tā par 11 procentu punktiem apsteigusi Latviju. Bet tādi
ir aprēķini.
Reģionu salīdzinošā pirktspēja
ES 25 dalībvalstis iedalītas 1200 reģionos, un katram reģionam
aprēķināta tā iedzīvotāju salīdzinošā pirktspēja.
Likumsakarīgi, ka visaugstākā iedzīvotāju pirktspēja ir
attīstīta Rietumeiropas valstu reģionos.
2.diagramma sniedz informāciju par Eiropas Savienības reģioniem ar viszemāko
iedzīvotāju pirktspēju.
Diemžēl 2.diagrammā septiņi no desmit reģioniem ir Igaunijas un Latvijas novadi.
Iespējams, ka šajā pētījumā pirktspējas procenti nedaudz grēko pret patiesību,
bet kopējo ainu tie atspoguļo patiesi. Eiropas Savienība ir plaša telpa, kam
raksturīgs pārticis centrs un relatīvi trūcīga perifērija. Domājams, ka pēc trim
četriem gadiem ES reģionu sarakstu ar viszemāko pirktspēju papildinās Bulgārijas un
Rumānijas reģioni. Lai Latvija Eiropas Savienības valstu iedzīvotāju pirktspējas
rangu tabulā ieņemtu augstāku vietu, nepieciešams, pirmkārt, saglabāt līdzšinējos
augstos IKP pieauguma tempus, otrkārt, vairāk budžeta līdzekļu novirzīt sociālajām
programmām, treškārt, efektīvi apkarot inflāciju.
Georgs Lībermanis
Pēc Patēriņa pētīšanas sabiedrības materiāliem
|
|
|
|