
Kā nodrošināt kārtību valstij nozīmīgās dienās
Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Indulis Emsis un komisijas konsultants Andrejs Panteļējevs, apspriežot iecerētos grozījumus likumdošanā par masu pasākumu, gājienu un piketu norisi, vienojās, ka to izstrādē galvenokārt jāakcentē sabiedriskā kārtība un drošība nozīmīgās un simboliskās atceres vietās, kā arī svētku un piemiņas dienās.Nekārtības pie Brīvības pieminekļa 4.maijā raisījušas diskusiju, ka vajadzīgi grozījumi likumdošanā Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Savukārt I.Emsis uzsvēris, ka Nacionālās drošības komisija ir nobažījusies par sabiedrībā notiekošo radikalizāciju un polarizāciju. “Radikālie spēki jūtas aizvien labāk un drošāk, bet cietēji no tā ir normālas, integrētas vides veidotāji un atbalstītāji,” paudis deputāts.
Kā informē Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta Preses centra vadītāja Laura Karnīte, amatpersonas vienojušās konceptuāli atbalstīt Valsts policijas (VP) un Drošības policijas (DP) iesniegtos likumdošanas grozījumu priekšlikumus, ar kuru juridisku izstrādi nodarbosies IeM izveidota darba grupa. Tās sastāvā strādās IeM, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Rīgas domes, VP, DP un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.
VP un DP aicina pilnveidot likumdošanu par masu pasākumu, gājienu, piketu un sapulču rīkošanu, paredzot noteikt šādu pasākumu rīkošanas ierobežojumus vai pat aizliegumus konkrētās piemiņas vietās un noteiktās piemiņas dienās gadījumos, ja šo pasākumu mērķis nav savienojams vai ir pretrunā ar šīs vietas vai dienas simbolisko nozīmi. DP norāda, ka līdzīga norma ir Vācijā.
Priekšlikumos arī ieteikts palielināt likumā noteikto pasākumu norises attālumu no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī piemiņas vietām. Policija ierosina noteikt, ka pasākuma organizatori un vadītāji nedrīkst būt iepriekš krimināli vai administratīvi sodītas personas.
Policija arī lūdz Saeimu izskatīt un apstiprināt jau pirms vairākiem gadiem sagatavoto un parlamentā iesniegto Publisko izklaides un svētku pasākumu drošības likuma projektu, kas ievērojami palīdzētu policijai sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā.
Amatpersonas atzinušas, ka, lai nodrošinātu etnisko un reliģisko kopienu svētvietu un piemiņas vietu aizsardzību, būtu jāvērtē arī iespējas bargāk vērsties pret kapu apgānītājiem.
Diskusijā atzīts, ka pašvaldībām būtu vairāk jāiesaistās dažādu atceres dienu un pasākumu organizēšanā, līdz ar to arī uzņemoties daļu no atbildības par sabiedrisko kārtību un drošību to norises laikā.
Lai uzklausītu sabiedrības pārstāvju un ekspertu viedokli par iecerētajiem likumdošanas grozījumiem, iekšlietu ministrs 30.maijā sasauks IeM Sabiedriski konsultatīvās padomes sēdi.
“LV” jau vēstīts, ka rosināt likumdošanas grozījumus iekšlietu ministrs nolēma pēc incidenta pie Brīvības pieminekļa 4.maijā, kad ekstrēmistiski noskaņotas personas mēģināja izjaukt valsts augstāko amatpersonu ziedu nolikšanas ceremoniju par godu Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienai, bet vēlāk izraisīja nekārtības.
“LV” informācija