
Ainārs Šlesers atzīst, ka lielākā problēma Latvijas un Krievijas ekonomisko attiecību attīstīšanā ir dialoga trūkums valdību līmenī Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Pēc foruma darba plāna bija paredzēts, ka 20.maija plenārsesijā “Bizness ar kaimiņvalstīm” tirdzniecības un citu veidu ekonomiskās attiecības starp Latviju, Lietuvu, Igauniju un citām Austrumeiropas, Ziemeļeiropas un NVS valstīm tiks pārrunātas, piedaloties arī Krievijas pārstāvjiem. Taču diviem Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienību pārstāvošajiem delegātiem tika atteiktas Latvijas vīzas, un kā protests šim lēmumam bija visas organizācijas atteikums piedalīties forumā. Maskavas valdības ministrs Vladimirs Mališkovs pastāstīja, ka Krievijas pārstāvji vēlējušies Latvijai piedāvāt vismaz 400 dažādus investīciju projektus tirdzniecībā, rūpniecībā, enerģētikā, transportā, tranzītā un citās nozarēs. Šos projektus realizējot, ik gadu Latvijā tiktu investēts ap 250 miljonu ASV dolāru. Taču Krievijas delegātu nepiedalīšanās forumā nozīmē, ka investīcijas Latvijai ies secen. V. Mališkovs arī norādīja, ka līdzekļi acīmredzot tiks ieguldīti citur, piemēram, Lietuvā un Igaunijā.
Laiks dialogam un pragmatiskām attiecībām
Satiksmes ministrs, Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas
vadītājs Ainārs Šlesers atzina, ka attiecības ar Krieviju mūsu valstī joprojām ir
viena no aktuālākajām tēmām. Protams, pagātne ir būtiska, taču vēl svarīgāka ir
nākotne, tāpēc šobrīd būtu jārunā par abu valstu savstarpējo attiecību
attīstības iespējām – pienācis laiks atšķirt jaunu lappusi šo attiecību
vēsturē, uzsvēra ministrs. Viņš norādīja, ka ir ieinteresēts pragmatisku
starpvalstu attiecību veidošanā. A.Šlesers atzina, ka lielākā problēma Latvijas un
Krievijas ekonomisko attiecību attīstīšanā ir dialoga trūkums valdību līmenī.
Tāpēc nopietnas cerības saistāmas ar šonedēļ Maskavā paredzēto abu valstu
satiksmes ministru tikšanos Eiropas transporta ministru konferences ietvaros.
Gan Latvijas dalība NATO un Eiropas Savienībā (ES), gan nemainīgi
izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis rada labus nosacījumus sadarbībai ar visām
kaimiņvalstīm, turklāt arī Krievija neapšaubāmi ir ieinteresēta uzņēmējdarbības
kontaktu attīstīšanā, ekonomikas aktivizēšanā un valsts iedzīvotāju dzīves
līmeņa celšanā. A.Šlesers atgādināja: “Mēs pārstāvam vienu no pasaules
lielākajiem tirgiem, ko veido gandrīz pusmiljards cilvēku.” Tāpēc trešajām
valstīm būtu izdevīgi izmantot Latvijas piedāvātos tranzīta un loģistikas resursus
līdzīgi, kā ASV izmanto Īrijas pakalpojumus. A.Šlesers norādīja, ka Latvijai ir
labas izredzes kļūt par loģistikas centru, piemēram, Ķīnas kompāniju produkcijas
eksportam uz ES valstīm. Tāpēc nav šaubu arī par Krievijas uzņēmēju
ieinteresētību šāda veida pakalpojumos, kuru diemžēl slāpē politiskās
nesaskaņas. Kā zināms, šādu iemeslu dēļ apsīcis arī naftas produktu transports
caur Ventspils ostu. Taču, kā uzsvēra A.Šlesers, pašreizējā situācija nav
izdevīga arī Krievijai, jo, augot valsts ekonomikai, vietējo ostu kapacitāte vairs
nespēs apmierināt uzņēmumu vajadzības.
Latvijas satiksmes ministrs arī norādīja, ka tiek un tiks veikti nopietni valsts
infrastruktūru uzlabojumi, lai tranzīta un loģistikas centra perspektīvas būtu
pilnīgi reālas. Izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, turpināsies autoceļa “Via
Baltica” rekonstrukcija atbilstoši visaugstākajām prasībām, bet turpmākajos
sešos – astoņos gados plānots atjaunot visus valsts galvenos ceļus. A.Šlesers
sacīja, ka ceļu būvē aizvien plašāk tiks izmantotas privātās investīcijas, kas
ļaus netērēt valsts budžeta līdzekļus un neliks aizņemties, tādējādi palielinot
budžeta deficītu un pārkāpjot ES prasības. Rīgai jābūt arī gatavai intensīvai
darījumu cilvēku plūsmai pasažieru ostā – to nule paredzēts nodrošināt,
atbalstot kompānijas “Tallink” pasažieru pārvadājumus maršrutā Rīga –
Stokholma. A.Šlesers arī izteica pārliecību, ka turpmāko četru piecu gadu laikā
Latvijas galvaspilsētā tiks uzcelti vairāki desmiti viesnīcu, tādējādi atrisinot
aizvien aktuālo viesnīcu deficīta problēmu.
Vajadzīga informācijas apmaiņa
Savukārt Ukrainas vēstniecības Latvijā pārstāvis Tarass
Gavriļuks gandarīts atzina, ka Latvijas un Ukrainas ekonomiskās attiecības
attīstījušās ļoti dinamiski un bez sarežģījumiem. Izstrādāta plaša un
visaptveroša normatīvā bāze ekonomisko kontaktu veidošanai un attīstīšanai.
Iepriecinoši, ka pēc pērnā gada 1.maija, kad Latvijas tirdzniecību ar Ukrainu bija
jāsāk regulēt atbilstoši ES normatīviem, abu valstu tirdzniecības apgrozījums
nesamazinājās. T.Gavriļuks tomēr pauda viedokli, ka sadarbības iespējas vēl nav
pilnībā izmantotas, kā iemeslu minot savstarpējās informācijas lauka trūkumu.
Viņš uzskata, ka jāizveido centrs, kas bez maksas izplatītu informāciju par biznesa
iespējām Ukrainā un Latvijā, jo pagaidām šāda informācija ir pieejama tikai
vēstniecībās.
T.Gavriļuks norādīja, ka daudziem Ukrainas uzņēmējiem ir
priekšstats par Latviju, Lietuvu un Igauniju kā maziem un tāpēc ne sevišķi
interesantiem tirgiem, taču netiek ņemta vērā Baltijas valstu dalība ES kopējā
tirgū. Ukrainas vēstniecības pārstāvis izteica pārliecību, ka Latvijai būtu
jākļūst par loģistikas centru transporta kustībai starp Ukrainu un Ziemeļvalstīm,
jo nav pilnībā izmantotas arī šo reģionu sadarbības iespējas. Latvijas un Ukrainas
uzņēmējiem līdz šim veidojušies intensīvi biznesa kontakti banku sektorā un
tirdzniecībā, savukārt sadarbība rūpniecībā vēl būtu krietni jāpaplašina.
T.Gavriļuks pastāstīja, ka šā gada septembrī iecerēts rīkot Ukrainas un Latvijas
konferenci, kurā tiks pārrunātas abpusējo investīciju iespējas. Konferencē tiks
aicināti piedalīties loģistikas, ostu un dzelzceļa pārstāvji.
Juris Bārtulis, “LV”
juris.bartulis@vestnesis.lv