Nemaksāsim par iedomu!

Gan presē, gan Rīgas apkaimē lielceļu malās vilina reklāmas par lielisku iespēju jaunas dzīves sākumam – iegūt personīgo māju. Uz milzīga lauka fona izceļas krāsains plakāts, kas vēsta – šeit taps jauns ciemats. Intereses un kārdinājuma pastiprināšanai atainotas skaistas jaunbūves uz koptu mauriņu fona. Labākā gadījumā pa klajumu pārvietojas kāds ekskavators vai cita būvdarbu tehnika, kas strēķīšos sadalītajiem zemes gabaliem grantē piebraucamos ceļus, pievelk elektrokabeļus. Sliktākā gadījumā lauks ir tukšs, nekas neliecina, ka te reiz patiešām būs mūsdienīgs privātmāju ciemats.
Zemes tirgus Latvijā pēdējos gados kļuvis aktīvs. Līdz tam zemi neuzskatīja par vērtību un attīstības resursu. Ar zemes tirgu pārsvarā nodarbojas privātās attīstītāju kompānijas, vēršoties pašvaldībā ar priekšlikumu atļaut uz tām piederošā zemes gabala veidot ciematu. Ja pašvaldība ieceri atbalsta, uzņēmējs ir tiesīgs sākt zemes gabalu izpārdošanu. Kā norāda Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija, Rīgas aglomerācijā šobrīd ir ap seši tūkstoši pārdošanai sadalītu zemes gabalu. No tiem jau 1500 ir iepriekš pārdoti, taču pēc normatīvo aktu prasībām nav uzskatāmi par apbūves gabaliem. Agresīvais mārketings un straujais dzīvokļu cenu kāpums ir tie iemesli, kādēļ ļaudis izvēlas ieguldīt naudu un uzņemties ilggadīgas kredītsaistības privātmājas būvniecībai. Taču, nopērkot šādu bijušā kāpostu lauka “apbūves” gabalu, pircējs paļāvības vai nezināšanas dēļ patiesībā samaksā milzu naudu par ilūziju, ka pēc gada dzīvos modernā un mūsdienīgā ģimenes māju ciematā.
Kādi ir problēmas cēloņi? Likumdošanā līdz šim nav apstiprinātas prasības jaunu ciematu būvniecībai. Ignorējot likumdošanas nepilnības, pašvaldības ir izsniegušas atļaujas jaunu ciematu izveidošanai. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta direktore Ilze Kjahjare norāda, ka, pirmkārt, ir jāsagatavo grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu”. Tomēr pašvaldībām, pirms izsniedz atļauju un saskaņo ar uzņēmēju detaļplānojumu ciemata veidošanai, būtu jāapzinās sava maksātspēja. Ceļu un citu komunikāciju izbūve jaunajā ciematā nevis gulstas uz iedzīvotāju vai zemes gabala īpašnieka pleciem, bet ir pašvaldības pienākums. Naivi ir cerēt, ka biznesmenis izpildīs vārdiski dotu solījumu nodrošināt infrastruktūru jaunceļamajā ciematā.
Kas darāms, ar ko sākt, un kādus glābšanas riņķus pielāgot neveiksmīgi aizsāktajiem ciematu projektiem? Par to paredzēts diskutēt konferencē “Teritorijas plānojums – priekšnoteikums ilgtspējīgai attīstībai”. Konference notiks 23.maijā, un to rīko Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija sadarbībā ar banku “NORD/LB Latvija” un Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociāciju.

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv