Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2005. gada 17. maija noteikumi Nr. 343 "Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 8.maija noteikumos Nr.189 "Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.05.2005., Nr. 80 https://www.vestnesis.lv/ta/id/108613

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.41/648-3209

Par starptautisko līgumu spēkā stāšanos

Vēl šajā numurā

20.05.2005., Nr. 80

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 343

Pieņemts: 17.05.2005.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.343

Rīgā 2005.gada 17.maijā (prot. Nr.30 32.§)
Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 8.maija noteikumos Nr.189 "Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā"
Izdoti saskaņā ar Meža likuma 13.pantu un 37.panta pirmo daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2001.gada 8.maija noteikumos Nr.189 "Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 73.nr.; 2002, 33.nr.; 2005, 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

"7. Lai samazinātu pilsētu negatīvo ietekmi uz vidi, saglabātu meža bioloģisko daudzveidību, ūdens režīma regulāciju un ūdens kvalitāti, kā arī pasargātu augsni no erozijas, papildus citos normatīvos aktos minētajiem mežsaim­nieciskās darbības ierobežojumiem kailcirte aizliegta arī šādos objektos:

7.1. mežos pilsētu administratīvajās teritorijās;

7.2. aizsargājamās zonās gar mitrzemēm (par 10 hektāru lielāku purvu aizsargjoslās un 20 metru zonā ap mitrām atklātām ieplakām (laucēm), kuras ir lielākas par diviem hektāriem un kuru kūdras slānis ir līdz 30 centimetru biezs);

7.3. aizsargājamās zonās gar ūdeņiem:

7.3.1. visā virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas platumā, ja tā ir līdz 50 metru plata;

7.3.2. 50 metru platā zonā, ja aizsargjosla ir 50 metru un platāka. Aizsargājamo zonu nosaka (mēra) no vietas, kur sākas mežs, bet ne tālāk kā 50 metru no vietas, no kuras mēra aizsargjoslas platumu;

7.3.3. ūdensteču un ūdenstilpju palienēs (paliene šo noteikumu izpratnē ir ielejas daļa, kas periodiski applūst un kurā ir palienei raksturīga veģetācija);

7.3.4. melnalkšņu, ozolu, ošu, vītolu, gobu, vīksnu, liepu un kļavu audzēs ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās;

7.4. purvu un ezeru salās;

7.5. meža puduros — mežaudzēs, kas ir mazākas par hektāru un kuras atrodas 500 metru un lielākā attālumā no cita meža nogabala, kas lielāks par hektāru;

7.6. priežu tīraudzēs (priedes ir vairāk nekā 80 procentu no koku kopskai­ta), kas aug sausās minerālaugsnēs Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā."

2. Izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

"9. Galvenajā un kopšanas cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz piecus dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms izvēloties resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas un kļa­vas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām."

3. Izteikt 12.4.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

"12.4.2. mežābeles un kadiķus;".

4. Izteikt 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

"14. Galvenajā cirtē ir šādi papildu ierobežojumi:

14.1. šo noteikumu 7.punktā minētajos objektos, izņemot šo noteikumu 7.6.apakš­punktā minētos gadījumus:

14.1.1. cērtot kokus galvenajā cirtē, saglabā pamežu apjomos, kas netrau­cē darba aizsardzības prasību ievērošanu, kā arī tūrisma objektu un atpūtas vietu ierīkošanu;

14.1.2. galvenā cirte aizliegta no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam;

14.2. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimniecis­kās darbības joslā, izņemot šo noteikumu 7.6.apakš­punktā minētos gadījumus:

14.2.1. kailcirti plāno vienā nogabalā vai vairākos nogabalos, ja to meža augšanas apstākļu tipi ietilpst vienā meža augšanas apstākļu tipu grupā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Meža valsts reģistra informācijas apriti;

14.2.2. kailcirtes maksimālā platība ir divi hektāri vai maksimālais platums — 50 metru;

14.2.3. kailcirtei piegulošo mežaudzi atļauts nocirst, ja kailcirtes platībā mežaudze atzīta par atjaunotu un atjaunotās mežaudzes koku vidējais augstums skuju kokiem ir viens metrs un vairāk un lapu kokiem — divi metri un vairāk, bet ne ātrāk kā 10 gadus pēc kailcirtes skuju koku audzēs un piecus gadus pēc kailcirtes lapu koku audzēs;

14.3. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimniecis­kās darbības joslā galvenā cirte aizliegta no 1.marta līdz 30.septembrim.

15. Ja nogabalā plānotas vairākas kailcirtes, minimālais attālums starp piegulošām cirsmām ir 90 metru, izņemot gadījumus, kad cirsmas platums tās platākajā vietā ir mazāks par 45 metriem. Šajos gadījumos minimālais attālums starp cirsmām ir vismaz divu cirsmu platumā. Egļu audzēs, kurās tiek plānotas vairākas kailcirtes, katra nākamā kailcirte tieši piekļaujas iepriekšējai.

16. Ja mežaudzi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dabas aizsardzību ir aizliegts nocirst kailcirtē, kokus galvenajā cirtē cērt pakāpeniski, saglabājot augošu koku biezību mežaudzes pirmajā stāvā ne mazāku kā 0,4."

5. Izteikt 19.punktu šādā redakcijā:

"19. Laikposmā no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam visos mežos aizliegta līdz 10 gadu vecu priežu un lapu koku un līdz 20 gadu vecu egļu mežaudžu kopšana, izņemot jaunaudzes, kuru vidējais augstums skuju kokiem ir līdz 0,7 metriem, bet lapu kokiem — līdz metram."
Ministru prezidents A.Kalvītis

Zemkopības ministrs M.Roze

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!