
Latvijas radio tiešajā raidījumā
V.Agešins
(Tautas saskaņas partijas frakcija):
Šodien es gribu pievērst uzmanību diviem jautājumiem. Pirmkārt,
Saeima šodien izskatīšanai Ārlietu komisijai un visām pārējām komisijām nodeva
Eiropas Savienības konstitucionālo līgumu. Tautas saskaņas partijas deputāti
balsojumā atturējās, un mēs vēlamies norādīt, ka joprojām visas iepriekš
konstatētās kļūdas šī līguma tulkojumā latviešu valodā nav novērstas. Līdz ar
to mēs nevaram balsot par dokumentu, kas satur vairākas stilistiskas un gramatiskas
neprecizitātes.
Otrkārt, gribu runāt par grozījumiem Zvejniecības likumā. Pēc Tautas saskaņas
partijas deputātu spiediena uz varas partiju pārstāvjiem pirmajā lasījumā
steidzamības kārtā beidzot tika pieņemti šī likuma grozījumi, kurus mēs visnotaļ
atbalstām. Mūsu zvejniekiem no tiem būs konkrēts labums, jo stabilitāte piekrastes
zvejniecībā var balstīties tikai uz ilgtspējīgām zvejas iespējām, kas Baltijas
jūrā ir saistītas ar nozvejas kvotām, kuras tiek noteiktas vērtīgām zivju
sugām – mencām, reņģēm, lašiem un arī brētliņām. Minētās negatīvās
izmaiņas slikti ietekmē visu zvejniecību, bet īpaši piekrastes zveju, jo arvien
sarūkošās zvejas iespējas zvejniekiem tiek dalītas, balstoties uz iepriekšējo
vēsturisko nozveju, kas deviņdesmitajos gados ir bijušas ļoti zemas. Šīsdienas
apstākļos daudziem piekrastes zvejniekiem nelielajos piekrastes ciematos vairs nav drošības sajūtas un
garantijas par zvejas iespējām nākotnē un savas profesijas turpināšu, lai veicinātu
arī šo ciematu tālāku attīstību un kultūrvēstures tradīciju saglabāšanu. Šī
iemesla dēļ Zvejniecības likumā būtu jānostiprina garantēta Latvijas nozvejas
kvotas daļa piekrastes zvejai. Es ceru, ka Baltijas jūras piekrastes zvejnieku
ekonomiskais stāvoklis pakāpeniski stabilizēsies.
L.Ozoliņš
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):
Zaļo un Zemnieku savienības frakcija jau no 8.Saeimas sasaukuma paša
sākuma mēģināja rosināt novērtēt komunistiskā režīma noziegumu smagumu, kas
praktiski Latvijas valsti un tautu nīcināja un pazemoja 55 gadus.
Bija sagadīšanās, ka 2003.gada 25.septembrī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja
pieņēma rezolūciju par nepieciešamību starptautiski nosodīt totalitāro komunismu.
Mēs sekojām šim aicinājumam un iedrošinājāmies sākt komunistiskā totalitārā
režīma nosodīšanas savas deklarācijas teksta izstrādāšanu. Vēlāk vienojāmies
izveidot arī darba grupu, kuru vadīja Bērziņa kungs no partijas “Jaunais laiks”.
Kopīgi strādājot, mums izdevās izveidot, ja tā var teikt – alternatīvu,
izmantojot mūsu izstrādātās deklarācijas teksta otru variantu, kuru arī vēlāk
darba grupa virzīja izskatīšanai Saeimā. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija
iesniedza arī savu lēmuma projekta teksta variantu, kurā bija atzīmēta
nepieciešamība runāt ne tikai par nodarīto postu, bet arī par seku likvidāciju.
Šodien pieņemtajā deklarācijā tika izmantoti abi varianti, un, 70 deputātiem
balsojot “par”, 23 – “pret” un vienam atturoties, tika pieņemts Latvijā
īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā
okupācijas režīma politikas nosodījums.
Šajā kopīgi izstrādātajā variantā vēlos atzīmēt nelielu trūkumu saistībā ar
repatriācijas iespēju ierobežošanu, kas attiecināta tikai uz Latvijas un Krievijas
noslēgto līgumu, kuru 1994.gadā parakstīja Guntis Ulmanis un Valdis Birkavs, bet nav
attiecināta uz šī līguma četru dokumentu paketes pārskatīšanu par demobilizēto
Sarkanās armijas virsnieku un viņu ģimeņu palikšanu Latvijā un cieņas
izrādīšanu. Manuprāt, šī līguma dokumentu pakete ir jādenonsē un šis līgums ir
jāpārskata, jo starptautiskie nolīgumi un konvencijas paredz “iepludināto”
civiliedzīvotāju, īpaši represīvo struktūru – armijas un to virsnieku,
repatriāciju uz viņu mītnes zemēm. Tā nebūtu pārāk liela prasība, jo pēdējo
gadu politiskie notikumi rada ļoti smagas šī jautājuma nerisināšanas sekas –
demonstrācijas uz ielām, Brīvības pieminekļa apspļaudīšanu un citas nekārtības,
kas šodien notiek un droši vien vēl notiks. Šis jautājums paliek atklāts, un tas ir
turpmāk jārisina.
G.Bērziņš
(frakcija “Jaunais laiks”):
Partija “Jaunais laiks” uzskata, ka šodien Saeima pieņēma divus
ārpolitiski svarīgus jautājumus.
Pirmkārt, izskatīšanai komisijās tika nodots Eiropas Savienības konstitucionālais
līgums, kurš tālāk tiks skatīts arī Saeimas sēdē. No Latvijas viedokļa tas ir
ļoti svarīgs solis.
Otrkārt, šodien Saeima beidzot pieņēma deklarāciju par totalitārā komunistiskā
okupācijas režīma politikas nosodījumu, kurā, kā mēs uzskatām, ir divas galvenās
lietas.
Viena lieta ir tā, ka tas ir Latvijas nosodījums Padomju Savienības īstenotajam
komunisma totalitārismam, respektīvi, tām represijām, kas bija notikušas. Tajā ir
aicinājums Krievijas Federācijai, kas ir Padomju Savienības tiesību mantiniece,
atzīt, ka tā ir morāli, tiesiski un finansiāli atbildīga par Latvijai un tās
iedzīvotājiem nodarītajiem zaudējumiem un ka saskaņā ar starptautisko tiesību
pamatprincipiem šie zaudējumi būtu atlīdzināmi.
Otra lieta – šajā deklarācijā ir arī aicinājums Eiropas Parlamentam izveidot
speciālu starptautisku komisiju šo totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanai, lai
veicinātu starptautiska zinātniska institūta izveidošanu, kas nodarbotos ar
vēsturisko un juridisko aspektu apkopošanu un sabiedrības informēšanu.
Kādēļ šī deklarācija ir svarīga? Te es atkal gribu uzsvērt divas lietas.
Pirmkārt, ja Latvija vēlas uzturēt prasības pret Krieviju saistībā ar Latvijai un
tās iedzīvotājiem nodarīto, tad no starptautisko tiesību viedokļa ir svarīgi, ka
valsts laiku pa laikam šīs prasības izsaka. Un tas ir tas, ko Saeima šodien arī
izdarīja.
Otrkārt, ir svarīgi, ka šādu viedokli izsaka tieši Saeima, respektīvi, tautas
ievēlēti pārstāvji. Un arī tas šodien notika.
Un noslēgumā gribu teikt, ka šo deklarāciju sagatavoja labējo partiju izveidotā
darba grupa, kuru man bija tas gods vadīt, un no partijas “Jaunais laiks” viedokļa
mēs priecājamies, ka šodien Saeima izrādīja politisko gribu, šo deklarāciju
pieņemot.
V.Paegle
(Tautas partijas frakcija):
Es arī šodien vēlos runāt par valdībā pieņemto un Saeimas
Ārlietu komisijā atbalstīto deklarāciju, kas pievienota Latvijas un Krievijas
robežlīgumam. Tas bija ne vien pareizs, bet arī nepieciešams lēmums, jo Latvija ir
tiesiska valsts, kuras augstākajām amatpersonām ir svēts uzdevums ievērot ne vien
Latvijas Republikas Satversmi, bet arī valsts likumus.
Šī deklarācija nav par teritoriālām pretenzijām, bet gan par pavisam kaut ko citu.
Gribu atzīmēt, ka bez deklarācijas tiek pārkāpta Satversme un leģitimizētas
okupācijas sekas. Tā nav jauna ziņa. Par to gadiem ilgi ir rakstīts Latvijas
laikrakstos, ieskaitot “Latvijas Vēstnesi”, kur cienīts starptautisko tiesību
profesors Ditrihs Lēbers nepārprotami ir pateicis, ka vienpusējas deklarācijas
strīdīgos jautājumos ir starptautiski pieņemta prakse. Deklarācijā tika ņemti
vērā ne vien profesora Lēbera ieteikumi, bet papildu arī trīs starptautiski atzītu
juristu atzinumi.
Latvija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, kurās tiesiskums ir pirmajā vietā.
Tāpēc nevajag uztraukties, ka, pievienojot deklarāciju robežlīgumam, mūsu
sabiedrotie mūs nesapratīs. Arī Krievijas Federācijai jāpilda ar Latviju noslēgtie
līgumi, un to nesapratīs mūsu sabiedrotie.
Es vēlreiz vēlos atkārtot, ka Latvijas Ārlietu ministrijas sagatavotā deklarācija
pie robežlīguma ir tiesisks uzstādījums nevis par teritoriālām pretenzijām, bet gan
par okupācijas sekām un Satversmes ievērošanu.
Pēdējā laikā daudz tiek skaidrota Latvijas okupācija, un šī diskusija ir bijusi
pasaules degpunktā. Bet ir jautājums: “Ko tālāk?” Skaidrojot okupāciju, šis nav
pašmērķis, un šādai skaidrošanai ir jāseko arī rīcībai.
Tautas partija uzskata, ka viens rezultāts ar mūsu sabiedrisko atbalstu ir Latvijas un
Krievijas robežlīguma parakstīšana ar deklarāciju un bez atkāpes. Un otrs
rezultāts, kas ir ļoti apsveicams, ir šodien Saeimā pieņemtā deklarācija par
totalitārā komunisma režīma nosodīšanu, kuras sagatavošanā patiešām ir cītīgi
strādāts, lai viss, kas tur ir, būtu atbilstošs Latvijas Republikas likumdošanai,
starptautiskajām normām un arī mūsu norunām ar Krievijas Federāciju, kurai ir
jāievēro šie likumi.
M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):
Pēdējās nedēļas laikā ir bijis ļoti daudz notikumu, kuru sakarā
bija nepieciešams spriest par Latvijas un Krievijas attiecībām. Tika runāts gan par
atvainošanos, gan arī nožēlu, kuru mēs gaidām. Bet gribu atzīmēt, ka šī
atvainošanās un nožēla būtu svarīga ne tik daudz mums, cik pašai Krievijai, lai
turpmāk veidotu līdztiesīgas kaimiņattiecības. Latvijai svarīgāka ir okupācijas
seku likvidēšana, pirmkārt, atdodot atpakaļ mums nozagto. Otrkārt, paņemot to, kas
Latvijā ir aizmirsts.
Okupācijas laikā šeit bez Latvijas valdības ziņas iebrauca ļoti daudz PSRS pilsoņu,
kuri pašlaik diemžēl ar starptautiskās sabiedrības piekrišanu kaut kādā veidā it
kā tiek piesaistīti Latvijai; it kā mums būtu kaut kāda tiesiska atbildība par
viņiem. Te jāatzīst, ka 5.Saeimā diemžēl tika pieņemts likums par bijušās PSRS
nepilsoņa statusu Latvijā, ar kuru viņi tiesiski tika piesaistīti Latvijai. Mūsu
partija toreiz to neatbalstīja. Iespējams, ka šis likums nākotnē mums varētu radīt
vēl vienu otru problēmu, jo tā it kā ir mūsu problēma, nevis okupācijas seku
radīta problēma. Šādas kļūdas mēs vairs nedrīkstam pieļaut, tāpēc ir ļoti
svarīgi virzīties uz okupācijas seku likvidēšanu.
Bet ir iepriecinoši, ka šodien Saeimā pieņemtā komunisma nosodījuma deklarācija
ietver veselu virkni konkrētu priekšlikumu, kas pašai Saeimai un valdībai būtu
darāms un ko mēs gaidām no Krievijas un pārējo Eiropas valstu sabiedrības. Ceru, ka
ar kopīgiem spēkiem šobrīd mēs daudz ko varam izdarīt, jo Latvija tomēr ir Eiropas
Savienības un NATO dalībvalsts.
Tagad īpaši jāskatās arī uz to, kādā veidā un ar kādiem noteikumiem Latvija
parakstīs robežlīgumu ar Krieviju, kuru mēs nekādā veidā nevaram parakstīt tā, it
kā mēs tagad būtu jaunveidota valsts, kura pirms kara nemaz nepastāvēja. Tieši
šādu iespaidu gribēja radīt Krievijas prezidents Putins, kurš, pirmkārt, runāja par
milzu traģēdiju un krīzi Padomju Savienības sabrukšanas periodā. Tātad viņš
nožēlo tos laikus, kad Krievijas teritorija bija līdz pat Somijai un Polijai,
ieskaitot, protams, arī Baltijas valstis. Otrkārt, kad viņš sāka minēt visai
dīvainas lietas par to, ka “mēs 1940.gadā jūs nevarējām okupēt, jo jūs jau
bijāt iekļāvušies Padomju Savienībā”. Tātad acīmredzot jau kaut kad pirms tam
mēs jau bijām viņu varā. Tādus, lūk, viedokļus pauž Krievijas prezidents. Līdz ar
to mums nav īpašu ilūziju, vai viņš pārstāv liberāli demokrātisku vai tomēr
imperiālistisku Krieviju, par ko liecina gan 9.maija svinības Maskavā, gan arī
Krievijas himna – tā ir tā pati Padomju Savienības himna.
Šobrīd, protams, pārdomas var raisīt arī Valsts prezidentes vizīte Maskavā un tas,
cik liela vai maza vieta viņai tika ierādīta, ar ko droši vien jau iepriekš
vajadzēja rēķināties. Un arī tas, kādā veidā tika organizēta ASV prezidenta
sagaidīšana politiski nestabilajā Gruzijā, kurai vēl ļoti tāls ceļš ejams līdz
Eiropas Savienībai un NATO, un Latvijā, kur desmitiem tūkstošu cilvēku nevarēja
brīvi pulcēties vienā vietā ar Latvijas prezidenti. Tad jājautā – vai tās
bija ASV drošības dienesta prasības vai tomēr mūsu pašu iekšlietu sistēmas
pārlieku centība, attīrot visu Rīgas centru no Latvijas iedzīvotājiem, kuri
nevarēja paust savu personisko viedokli, lai pateiktu, vai viņiem patīk vai nepatīk
ASV prezidenta vizīte Latvijā. Es domāju, ka tā ir lieta, ko šobrīd nevar labot, bet
par ko būtu vērts padomāt, organizējot šādas citu valstu augstu vīru vizītes
Latvijā.
Šodien izskatīšanai komisijās tika nodots Eiropas Savienības konstitucionālais
līgums, par ko piebildīšu tikai to, ka tas nedaudz sakārtos balsošanas sistēmu
Eiropas Savienībā.
Tai pašā laikā es pilnīgi pievienojos mūsu parlamenta bijušā deputāta Roberta
Zīles viedoklim, ka ar šī līguma ratifikāciju Latvijai šobrīd nebūtu jāsteidzas
pa priekšu dažai labai Eiropas valstij tikai viena iemesla dēļ – mēs vēlamies
redzēt, kādā veidā tiks sakārtotas Eiropas Savienības finanses laika posmam no 2007.
līdz 2013.gadam, jo Latvijai kā vienai no trūcīgākajām Eiropas Savienības
dalībvalstīm diemžēl ir piedāvātas pajas zem šīs 4% robežas no visa kopprodukta,
kas mums galīgi nav pieņemami, ja mēs pārskatāmā nākotnē vēlamies tuvoties
Eiropas vidējam līmenim. Zīles kungs neiesaka balsot pret, bet iesaka apdomāt, kurā
brīdī tas būtu jādara, un valdībai būtu aktīvi jāstrādā, lai Latvija jūnijā
paredzētajās sarunās vēl kaut ko varētu izdarīt, nevis pēc tam sešus vai septiņus
gadus žēloties, ka Eiropas finansējums mums ir visai pieticīgs un tad mēs nepanāksim
ne tikai lielās valstis, bet arī Slovēniju, Čehiju vai Ungāriju, kuras mēs droši
varam panākt tuvākajā laikā.
J.Sokolovskis
(politisko organizāciju apvienības
“Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):
Kolēģi jau šodien runāja par situāciju saistībā ar Latvijas un
Krievijas robežlīgumu. Taču mēs redzam tā saucamo sauso atlikumu, un šīs darbības
rezultāts ir tāds, ka robežlīgums nav parakstīts. Un tas varētu izraisīt dažas
problēmas Latvijas pievienošanai Šengenas zonai, kas bija plānota 2007.–2008.gadā.
Tāpēc ir jāsecina, ka šodien pieņemtā deklarācija un deklarācija, ko gatavojamies
pievienot robežlīgumam, mūs nenoved pie rezultāta, jo robežlīgums diemžēl nav
noslēgts, jo ar vienām deklarācijām neko nevar panākt.
Runāšu par šodien Saeimā pieņemto deklarāciju par totalitārā komunistiskā
režīma nosodījumu. Arī es biju iesniedzis priekšlikumu, kurā aicināju Saeimu
konstatēt, ka kolaboranti – bijušie komunisti – šobrīd ieņem valsts
amatpersonu amatus un viņiem publiski būtu jānožēlo savs atbalsts komunistiskajam
režīmam. Taču Saeimas vairākums manu priekšlikumu noraidīja. Bet es tiešām gribu
dzirdēt no šiem cilvēkiem, kuri padomju laikā iestājās Komunistiskajā partijā, vai
tiešām viņi nezināja, ko Komunistiskā partija izdarīja ar Latvijas tautu, kā viņi
atbalstīja šo režīmu, jo, stājoties šajā partijā, nozīmēja to atbalstīt.
Diemžēl daudzi no šiem cilvēkiem tagad ieņem vadošus amatus gan Saeimā, gan
pašvaldībās. Viņi ir ierēdņi valsts iestādēs. Līdz šim brīdim neesmu dzirdējis
viņu versiju, kāpēc viņi to izdarīja. Bet viena versija esot tāda, ka šāds
cilvēks nevarēja taisīt karjeru, otra, ka, neiestājoties Komunistiskajā partijā,
nevarēja dabūt dzīvokli. Taču es ar lielu cieņu izturos pret tiem disidentiem, kuri,
neskatoties uz to, ka pret viņiem tika vērstas represijas, atklāti teica to, ko domā,
un cīnījās pret komunistisko režīmu. Un ir jāsecina, ka tie, kuri ļoti labi
sadarbojās un stājās partijā, atbalstot tās režīmu un gaidot no tās kādus
labumus, joprojām atrodas atbildīgos amatos.
Runājot par citiem šodien skatītajiem jautājumiem, atzīmēšu otrajā lasījumā
akceptētos grozījumus Enerģētikas likumā. Pašlaik situācija ir tāda, ka
personīgās vai daudzdzīvokļu mājas apkurei ir iespējams brīvi izvēlēties siltuma
piegādātāju – pieslēgties vai arī nepieslēgties centrālapkurei. Bet
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi,
mūsuprāt, ļoti nepatīkamu priekšlikumu, kas paredz ierobežot šo iespēju –
atteikties no centrālās apkures vai jaunbūvētiem objektiem pieslēgties pie
alternatīvas apkures. Tā doma bija par to, ka pašvaldības varētu ierobežot šādus
uzņēmējus, bet tas savukārt šo pakalpojumu varētu sadārdzināt. Bet, paldies
Dievam, Saeimas vairākums šo priekšlikumu šodien noraidīja. Tāpēc palikusi ir tā
pati vecā kārtībā, kad katrs brīvi var izvēlēties apkures veidu.
J.Šmits
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):
Es gribu visus apsveikt ar kādu sengaidītu notikumu. Kā zināms,
šodien Saeimā tika pieņemta deklarācija par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko
Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma politikas
nosodījumu. Es domāju, ka šis dokuments bija vajadzīgs un ka tas jau sen tika
gaidīts. Protams, man bija ļoti nepatīkami klausīties šajās asajās debatēs, kas
patiesībā, manuprāt, bija nevietā, jo, kā jau arī daudzi deputāti to norādīja,
gan nacisms, gan arī komunisms bija vieni no divdesmitā gadsimta vislielākajiem
ļaunumiem, kas jānosoda. Turklāt šodien tika norādīts vēl uz vienu ļoti būtisku
lietu – no šīm sekām mums jāatbrīvojas. Bet diemžēl jāsaka, ka daudzi
deputāti no šīm komunisma sekām vēl nav brīvi.
Ja mēs runājam par šo deklarāciju, tad, protams, ir ļoti žēl, ka netika atbalstīts
deputāta Simsona kunga, manuprāt, ļoti labais priekšlikums, kas noteica, ka Latvijas
valsts izsaka nožēlu par Latvijas pilsoņu līdzdalību okupācijas režīma politiskās
pārvaldes un arī represīvajās struktūrās un ka tā arī nosoda to personu rīcību,
kuras piedalījās šā režīma noziegumu īstenošanā. Tā atkal ir kārtējā strausa
politika, jo mums bieži vien ir bail pateikt, ka arī mūsu tautas vidū varbūt ir
bijuši šādi cilvēki. Taču mēs kā tauta katrā ziņā no viņiem norobežojamies un
nosodām šo komunismu kā absolūti sātanisku totalitāru ļaunumu.
Ja atgriežamies vēl pie citām svarīgām lietām, kas tika skatītas sēdē bez šīs
deklarācijas, tad gribu izteikt gandarījumu, ka šodien tika atbalstīta Latvijas
Pirmās partijas deputātu iniciatīva, proti, izskatīšanai komisijās tika nodots
grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Ja atceramies, tad Latvijas
Pirmā partija jau pagājušajā nedēļā iesniedza grozījumus Radio un televīzijas
likumā, kas nosaka, ka laikā no pulksten 19.00 līdz 24.00 raidorganizācijas nedrīkst
izplatīt tāda satura programmas un raidījumus, kuros ir atspoguļota fiziskā vai
psiholoģiskā vardarbība, asiņainas vai šausmu ainas, kas saistītas ar narkotiku
lietošanu, kā arī cita veida bērnu un pusaudžu fiziskajai, garīgajai un tikumiskajai
attīstībai kaitējošu informāciju. Lai šī prasība tiktu ievērota un lai būtu
paredzams patiešām reāls rezultāts, Latvijas Pirmā partija ierosināja grozīt
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, palielinot sankcijas raidorganizācijām par
Radio un televīzijas likuma pārkāpumiem, tajā skaitā tieši attiecībā uz
vardarbības atspoguļošanas aizliegumu, līdz Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā pieļautajai naudas soda maksimālajai robežai – 10 000 latiem, kā arī
nosakot naudas sodu minimālo apmēru.
Šeit būtu jāatgādina, ka mums kā tautas ievēlētiem augstākajiem likumdevējiem un,
protams, arī kā tēviem un mātēm ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums
aizstāvēt savus bērnus, aizliegt vai ierobežot visas tā saucamās brīvības
izpausmes, kas bieži vien pārkāpj veselā cilvēka saprāta robežas. Un tieši
tādēļ mēs arī aicinām visus, kuriem nav vienaldzīga mūsu bērnu un pusaudžu
nākotne, ziņot par pamanītajiem pārkāpumiem Nacionālajai radio un televīzijas
padomei, lai tā varētu efektīvi rīkoties.
Īsumā minēšu vēl divas lietas. Pirmā – Latvijas Pirmās partijas frakcija
vakar tikās ar Konkurences padomes priekšsēdētāju Pēteri Vilku, lai pārrunātu
situāciju degvielas tirgū un uzklausītu Konkurences padomes viedokli par degvielas
tirgotāju iespējamo vienošanos par degvielas cenām. Runājot par situāciju degvielas
tirgū, Konkurences padomes vadītājs deputātiem atklāja, ka padome ir konstatējusi
vairākas pazīmes, kas liecina par aizliegtu vienošanos degvielas mazumtirgotāju vidū,
taču tiešu pierādījumu, ka degvielas tirgotāji būtu vienojušies par cenām, padomes
rīcībā nav. Deputāti vienojās Konkurences padomes sagatavotos priekšlikumus
iestrādāt likuma grozījumos, kas uzlabotu un atvieglotu konkurences uzraudzības darbu.
Šos grozījumus frakcija ir gatava atbalstīt un iesniegt izskatīšanai Saeimā
Kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā.
Un otra lieta – vēlos paust prieku par to, ka vakar frakcijas sēdē Latvijas
Pirmās partijas deputāti vienojās par savas partijas nostāju attiecībā uz ģimenes
valsts pabalsta un bērna piedzimšanas pabalsta palielināšanu. Lai palielinātu valsts
atbalstu tieši tām ģimenēm, kuras audzina trīs vai vairāk bērnus, mēs ierosinām
palielināt ģimenes valsts pabalsta koeficientu trešajam un katram nākamajam bērnam,
kā arī aicinām atjaunot likuma normu, kas paredz piemaksu pie bērna piedzimšanas
pabalsta, ko Labklājības ministrija piedāvātajā apmērā izmaksā tikai tajos
gadījumos, ja māte ir stājusies ārsta uzskaitē līdz grūtniecības 12.nedēļai.
Tādējādi veidojas papildu garantijas, ka šo pabalstu pirmkārt saņems sociāli
atbildīgas ģimenes.
M.Bekasovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):
Šonedēļ pasaules progresīvie cilvēki atzīmēja ievērojamu
datumu – 60.gadadienu kopš antihitleriskās koalīcijas valstu uzvaras pār
fašistisko Vāciju Lielajā tēvijas karā – karā, kas iznīcināja vairāk nekā
50 miljonu cilvēku dzīvību, no kuriem 27 miljoni bija padomju cilvēki. Tāpēc
vienīgi politiķi ar slimām galvām var nonākt pie idejas, ka Padomju Savienība ir
tikai palīdzējusi Amerikas Savienotajām Valstīm fašisma sagrāvē. Deputātu
sociālistu vārdā vēlreiz gribu apsveikt frontiniekus un veterānus ar lielo uzvaru
karā un novēlēt stipru veselību un ilgus dzīves gadus.
Šajā laikā Latvijā ir bijis vēl kāds ievērojams notikums – ārlietu ministrs
Pabrika kungs ar Saeimas valdošo koalīciju ir sagatavojis rezolūciju par Abrenes
(Pitalovas) piederību Latvijai atbilstoši 1920.gada Latvijas un Krievijas līgumam. Ar
šo žestu strupceļā tiek novesta Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšana.
Mums liekas, ka šāda politika starpvalstu attiecībās uzkurina spriedzi starp Latviju
un Krieviju, kas jau tāpat pastāv.
Šodien Saeima steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Elektronisko sakaru likumā,
kas paredz privātos elektroniskos sakaru līdzekļus izmantot informācijas iegūšanai
valsts aizsardzības vajadzībām, kas attiecas uz valsts pārvaldes funkcijas izpildi.
Ministru kabinets arī noteiks kārtību, kādā informāciju no privātajiem sakaru
līdzekļiem saņems Valsts policija, drošības iestādes un Korupcijas novēršanas un
apkarošanas birojs; speciālās dienesta informācijas ieguves kārtība tiks noteikta ar
līgumu. Es uzskatu, ka, ja sakaru līdzekļu noklausīšanās un informācijas
saņemšana ir noteikta ar likumu un tam ir pietiekams un pamatots iemesls, to drīkst
darīt tikai ar tiesas sankciju un prokurora kontrolē. Jebkura cita veida informācijas
ieguve un saņemšana ir Satversmes un cilvēktiesību pārkāpums.
Daži vārdi par manu kolēģu iepriekšminēto deklarāciju. Tās vienā pantā ir
teikts: “Uzskatot, ka PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma
pastrādātajiem necilvēcīgajiem noziegumiem, kuriem nav un nevar būt noilguma...” un
tālāk “Latvijas valsts nosoda arī visu to personu rīcību, kuras piedalījās šā
režīma noziegumu īstenošanā”. Tas nozīmē, ka cilvēkus, kuri strādāja un
ieņēma amatus Latvijas Komunistiskajā partijā, Latvijas Sociālistiskās Republikas
izpildvaras un Valsts drošības komitejā, saskaņā ar Krimināllikumu vajadzētu
sodīt.
Saeimas preses dienests