
Par Sēlijas nākotni
Vecā un Jaunā Stendera baznīcas piemiņas zīme Sunākstē Foto: Saulvedis Cimermanis |
26.maija rītā Jēkabpils vēstures muzejā (Krustpils pilī) sāksies
IV Sēlijas kongress. 27.maijā tas turpinās darbu Sēlpils kultūras namā. Šo apvidu
hronists Indriķis 1208.gadā pirmo reizi vēsturē rakstiski darīja zināmu kā sēļu
zemi, kurā atrodas sēļu koka pils (castrum Selonum), ko apdzīvo sēļi (Selones).
Kongresu rīko Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) ciešā sadarbībā ar Jēkabpils
rajona padomi un pagastu un pilsētu pašvaldībām, ar Sēlijas asociāciju un Latvijas
Kultūras fondu. Līdzīgi kā pirmo trīs kongresu saturs, arī šā kongresa tematika
pilnā mērā iekļaujas LZA Letonikas programmas jautājumu lokā. Šī reizē būs arī
LZA 32.Letonikas sēde.
Vienlaikus ar kongresu Krustpilī un Sēlpilī risināsies Daugavas dienas. Šo pasākumu
mērķis ir aktivizēt Sēlijas novadpētnieku darbību, celt iedzīvotāju pašapziņu,
rosināt viņus aktīvāk iesaistīties novada kultūras, sabiedriskās un saimnieciskās
dzīves attīstīšanā. Turpinot pirms 10 gadiem iedibināto tradīciju, kā velti šim
kongresam esam izdevuši žurnāla “Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis” A daļas
2005.gada 1. un 2.numuru. Tajos publicēti 14 raksti par dažādiem novada mūsdienu un
pagātnes darba un dzīves jautājumiem. Pētījumos salīdzinātas atšķirīgu laikposmu
norises un izteikti priekšlikumi Sēlijas attīstības jautājumu risināšanai. Triju
apcerējumu autori ir Sēlijas muzeju darbinieki. Zinātnieki cer uz novada ļaužu vēl
lielāku aktivitāti, līdzdalību populārzinātnisku un zinātnisku publikāciju
gatavošanā.
Latvijas kultūras, pašvaldības un zinātnisko iestāžu darbinieki un Sēlijas
novadpētnieki kongresā nolasīs 19 referātus. Krustpils pilī savus darbus rādīs
Sēlijas skolu novadpētnieki. Apbalvos 1905.gada notikumu izzināšanai veltītā skolu
novadpētnieku darbu konkursa uzvarētājus. Sēlpils kultūras namā varēs apskatīt
Sēlpils pagasta 1.bibliotēkas vadītājas Maijas Čakstiņas iekārtoto izstādi
“Sēlpils novada ļaudis un vēsture.” Latvijas Kultūras fonda rīkotās Daugavas
nedēļas noslēgumā tiks pasniegta Daugavas balva.
Referenti aplūkos piecas jautājumu kopas: Sēlijas kopējās, atsevišķu apvidu un
vietu attīstīšanās iespējas tuvākā un tālākā nākotnē; ainaviskās un dabas
bagātības un to izmantošana; kultūras mantojuma izzināšana, saglabāšana un
mūsdienīga izlietošana; zinātnisko pētījumu perspektīvā tematika; Sēlijas pirmās
rakstiskās pieminēšanas 800.gadadienas sagaidīšana un Sēlijas V kongresa
gatavošana.
Visai sāpīgi ir dabas un kultūrvēsturisko bagātību aizsargāšanas un saglabāšanas
jautājumi. Jau kopš 19.gadsimta pēdējā ceturkšņa vairākās paaudzēs koptā
saudzīgā attieksme pret vidi, ainaviskajām un kultūras vērtībām manāmi sāka
plēnēt 20.gadsimta otrajā pusē, kad padomju sistēmas apstākļos (zemes un lielāku
īpašumu nacionalizācija, masveida kolektivizācija, iedzīvotāju etniskā sastāva
agrāk nebijusi saraibinātība, simtiem lauku sētu nonākšana svešu ļaužu rokās,
lauku sētu iznīcināšana lielos meliorācijas objektos, dabas un vēstures pieminekļu
appludināšana hidroelektrostaciju ūdenskrātuvēs u.c.) aizgāja bojā milzīgas
vērtības. Tagad, kad zeme atkal ir īpašnieku rokās, izrādās, ka ne visi īpašnieki
ir labi saimnieki. Daudziem trūkst līdzekļu savu apdzīvoto vietu un apkārtnes
uzturēšanai pienācīgā kārtībā, mācību iestādēs nepietiekami skaidro kultūras
vērtību saudzēšanas jautājumus, daudzās iedzīvotāju grupās pirmajā vietā
izvirzās personiskas iedzīvošanās tieksmes.
Sēlijas ainavisko un kultūras vērtību saglabāšanas jautājumu risināšanu
apgrūtina arī Sēlijas sarežģītais administratīvās pakļautības stāvoklis.
Runājot kultūrģeogrāfes Ineses Stūres vārdiem, “Sēlija ir Latvijas
kultūrvēsturisks reģions ar visvājāk izteikto reģionalitāti: Sēlijas robežās
nepastāv vienoti administratīvi teritoriāli veidojumi, un tā ir sadalīta starp
Latgales un Zemgales plānošanas reģioniem. Latvijai kopumā šāda situācija nav
labvēlīga, jo reģionālo kultūras atšķirību izzušana draud ar kultūru
daudzveidības noplicināšanos un attīstības resursu samazināšanos” (LZAV. –
2005. – 1.nr. – 28.lpp.).
Latvijas Zinātņu akadēmijas un Sēlijas pašvaldību kongresā tiks pārrunāts
priekšlikums lūgt LR Saeimu un LR Ministru kabinetu papildināt LR Satversmes 3.pantu un
pieņemt to šādā redakcijā: “Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos
noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Sēlija, Kurzeme un Zemgale”, t.i.,
valsts Satversmē iekļaut visus piecus Latvijas vēsturiski etnogrāfiskos apgabalus
(kultūrvēsturiskos reģionus), nevis tikai četrus, kā tas ir pašlaik.
Paredzēts 2008.gadā Viesītē sarīkot starptautisku Sēlijas piekto kongresu, veltot to
sēļu etnosa, sēļu zemes un pils (Sēlpils), kā arī lietuviešu un sēļu sadarbības
pirmajam rakstītajam pieminējumam Indriķa hronikā 1208.gadā (XI, 6). Kongresā tiks
aicināti piedalīties ar Sēliju saistīto kaimiņtautu (baltkrievu, ebreju, krievu,
lietuviešu, poļu, vācu) zinātnieki un Sēlijas pašvaldību sadarbības partneri.
Apvienojot visus Latvijas un Lietuvas radošos spēkus, iespējami tuvā nākotnē
paredzēts sākt gatavot akadēmisku Sēlijas enciklopēdiju un iekļaut tās izdošanu
LZA Letonikas programmā.
Saulvedis Cimermanis,
Latvijas ZA akadēmiķis