• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Putins un Klintons norunāja". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.09.2000., Nr. 325/326 https://www.vestnesis.lv/ta/id/10816

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Valsts vēlēšanu komisija atvēra nacistiem ceļu uz Seimu"

Vēl šajā numurā

19.09.2000., Nr. 325/326

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Putins un Klintons norunāja"

"Ņezavisimaja gazeta"

— 2000.09.13.

Amerikas un Krievijas valstu vadītājiem ir ko slēpt no saviem pilsoņiem.

Kaut arī pieeja ir atšķirīga, rezultāts iznāk diezgan vienprātīgs, lai arī cik bēdīgi nebūtu atzīt, lielākā daļa nopietnu analītiķu atzīst, ja nebūtu sadursmes ar ārzemju zemūdeni, tad tāda katastrofa nevarētu notikt.

Pašlaik rīcībā esošā pierādījumu bāze (lai arī nepilnīga) rāda šādu bēdīgo notikumu gaitu: pavaļīgi vai arī nepatvaļīgi amerikāņu zemūdene, kurai ir daudz izturīgāks korpuss, izdara nāvējoši bīstamu triecienu zemūdenei "Kursk" pa torpēdu glabāšanas nodalījumu, viss dzīvais zemūdenē "Kursk" iet bojā jau pirms tās nosēšanās uz grunts. Turklāt, amerikāņu zemūdene, guvusi dažus bojājumus, kas nav bīstami, slepus pamet katastrofas vietu. Amerikas valdība, kā jau parasti līdzīgās situācijās, neatzīst savu vainu.

Šī pazemes sadursme varēja arī kļūt par plaša mēroga kara darbību, un nemaz nevajadzētu nospiest atompogu, visu raķešu palaišana notiktu pēc iepriekš sagatavota plāna praktiski bez politisko aprindu sankcijām, ar neparedzamām sekām.

Dominējošā traģēdijas versija Barenca jūrā pilnībā uzliek politisku un militāri tehnisku atbildību amerikāņu pusei.

Nav nepamatoti arī uzskati, ka dažas dienas pēc katastrofas notikušajā telefonsarunā starp Krievijas un Amerikas prezidentiem tika noslēgta politiska vienošanās. Praktiski neviens nezina 25 minūtes garās telefonsarunas saturu, taču drīz pēc tam sekojošā diezgan vieglā atteikšanās no Nacionālās pretraķešu aizsardzības sistēmas attīstīšanas neliek šaubīties, ka šī iniciatīva pārrunāta ar Krievijas pusi. Jebkuros citos apstākļos amerikāņu administrācija pieprasītu kompensāciju no Maskavas par tādu militāri politisku soli. Tas ir pilnīgi acīmredzami. Un kompensācija tomēr bija 118 jūrnieku dzīvības, Krievijas puses īsto traģēdijas apstākļu neizpaušana un iespējamās neprognozējamās sekas pasaulei kopumā.

Un vispār, ja "Kursk" bojāejas versija amerikāņu zemūdenes tarāna dēļ ir patiesa, tad republikāņu kandidāts Dž. Bušs jaunākais izmantos to tajā brīdī, kad viņa izredzes uzvarēt vēlēšanās būs apdraudētas. Tad jau redzēsim, līdz vēlēšanām ASV ir palikuši mazāk nekā divi mēneši.

Vadims Solovjovs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!