ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru 2005. gada 12. maija sanāksmē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.05.2005., Nr. 76 https://www.vestnesis.lv/ta/id/108073
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Valsts sekretāru 2005. gada 12. maija sanāksmē
Ekonomikas ministrija
– izstrādājusi un starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā komersantu reģistrē, pārreģistrē un izslēdz no būvkomersantu reģistra, kā arī reģistra datu saturu un izmantošanas kārtību. Būvkomersantu reģistrs aizstās iepriekš noteikto uzņēmējdarbības licencēšanu būvniecībā. Reģistrāciju nodrošinās Ekonomikas ministrija, kas šobrīd nodrošina juridisko personu licencēšanu būvniecībā. Būvkomersantu reģistra dati būs publiski pieejami.
Būvkomersantu reģistrā iekļaujama vispārīga informācija par komersantu, būvniecībā nodarbināto personālu, tai skaitā par personām, kurām ir pastāvīgas prakses tiesības (ko apliecina arhitekta prakses vai būvprakses sertifikāts), un personām, kas atbildīgas par darba aizsardzību, komercdarbību būvniecībā raksturojoši dati, ziņas par komersanta pārkāpumiem būvniecībā, reģistra noteikumu pārkāpumiem.
Ekonomikas ministrija uzskata, ka, vienkāršojot administratīvās procedūras, kas saistītas ar komercdarbības sākšanu būvniecībā, varētu palielināties nozarē darbojošos uzņēmumu skaits.
Vienkāršotā procedūra varētu iniciēt t.s. melno brigāžu, kas darbojas galvenokārt privāto māju būvniecības sektorā, legalizēšanos.
Šie MK noteikumi izstrādāti, konsultējoties ar Latvijas Būvnieku asociāciju, Latvijas Būvinženieru savienību un citām nozares asociācijām un profesionālajām savienībām.
Plānots, ka MK noteikumi “Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi” stāsies spēkā 2005.gada 1.jūlijā.
2005.gada 1.jūlijā stāsies spēkā grozījumi Būvniecības likumā, kur noteikta šāda prasība: lai veiktu komercdarbību vienā vai vairākās būvniecības jomās, kurās fiziskai personai patstāvīgai praksei saskaņā ar likuma 8. pantu nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts, komersantam jāreģistrējas Ekonomikas ministrijas būvkomersantu reģistrā. Būvniecības likuma grozījumi arī nosaka, ka līdz 2006.gada 30.jūnijam komersants, kuram ir spēkā esoša Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vai Ekonomikas ministrijas izsniegta licence uzņēmējdarbībai būvniecībā un kurš darbojas atbilstoši licences nosacījumiem, var nereģistrēties būvkomersantu reģistrā.
– izstrādājusi un starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā komersantu reģistrē, pārreģistrē un izslēdz no būvkomersantu reģistra, kā arī reģistra datu saturu un izmantošanas kārtību. Būvkomersantu reģistrs aizstās iepriekš noteikto uzņēmējdarbības licencēšanu būvniecībā. Reģistrāciju nodrošinās Ekonomikas ministrija, kas šobrīd nodrošina juridisko personu licencēšanu būvniecībā. Būvkomersantu reģistra dati būs publiski pieejami.
Būvkomersantu reģistrā iekļaujama vispārīga informācija par komersantu, būvniecībā nodarbināto personālu, tai skaitā par personām, kurām ir pastāvīgas prakses tiesības (ko apliecina arhitekta prakses vai būvprakses sertifikāts), un personām, kas atbildīgas par darba aizsardzību, komercdarbību būvniecībā raksturojoši dati, ziņas par komersanta pārkāpumiem būvniecībā, reģistra noteikumu pārkāpumiem.
Ekonomikas ministrija uzskata, ka, vienkāršojot administratīvās procedūras, kas saistītas ar komercdarbības sākšanu būvniecībā, varētu palielināties nozarē darbojošos uzņēmumu skaits.
Vienkāršotā procedūra varētu iniciēt t.s. melno brigāžu, kas darbojas galvenokārt privāto māju būvniecības sektorā, legalizēšanos.
Šie MK noteikumi izstrādāti, konsultējoties ar Latvijas Būvnieku asociāciju, Latvijas Būvinženieru savienību un citām nozares asociācijām un profesionālajām savienībām.
Plānots, ka MK noteikumi “Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi” stāsies spēkā 2005.gada 1.jūlijā.
2005.gada 1.jūlijā stāsies spēkā grozījumi Būvniecības likumā, kur noteikta šāda prasība: lai veiktu komercdarbību vienā vai vairākās būvniecības jomās, kurās fiziskai personai patstāvīgai praksei saskaņā ar likuma 8. pantu nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts, komersantam jāreģistrējas Ekonomikas ministrijas būvkomersantu reģistrā. Būvniecības likuma grozījumi arī nosaka, ka līdz 2006.gada 30.jūnijam komersants, kuram ir spēkā esoša Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vai Ekonomikas ministrijas izsniegta licence uzņēmējdarbībai būvniecībā un kurš darbojas atbilstoši licences nosacījumiem, var nereģistrēties būvkomersantu reģistrā.
– starpinstitūciju saskaņošanai nodeva izstrādāto Ministru
kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par civiltiesiskās atbildības obligāto
apdrošināšanu būvniecībā”.
Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu
projektu “Noteikumi par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu
būvniecībā”, lai nodrošinātu likuma prasības par būvuzņēmēja un būvētāja
civiltiesiskās atbildības obligātu apdrošināšanu ieviešanu.
Noteikumi paredz, ka no 2005.gada 1.jūlija būvuzņēmējam un būvētājam būs
pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par tā darbības vai bezdarbības
dēļ nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai, veselībai un nodarītajiem
zaudējumiem trešo personu mantai. Noteikumos paredzēta kārtība, kādā veicama
būvuzņēmēja un būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana,
kā arī noteikti civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas minimālie
atbildības limiti.
Būvuzņēmējam vai būvētājam sava civiltiesiskā atbildība būs jāapdrošina pirms
būvatļaujas saņemšanas uz visu būvdarbu veikšanas laiku.
Noteikumu projektā, atbilstoši civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas
veidiem, paredzēti vairāki minimālās atbildības limiti.
Pirmkārt, noslēdzot apdrošināšanas līgumu par būvuzņēmēja civiltiesiskās
atbildības apdrošināšanu konkrētā būvobjektā, apdrošināšanas līguma
minimālais atbildības limits līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā ir ne mazāks
kā 10 procenti no kopējās līguma cenas līgumam vai līgumiem, kas noslēgti starp
būvuzņēmēju un pasūtītāju par būvniecības darbiem attiecībā uz būvobjektu, bet
ne mazāks kā 10 000 latu.
Otrkārt, noslēdzot būvuzņēmēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu
uz gadu, apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits līdz būves (būvju)
pieņemšanai ekspluatācijā nevar būt mazāks kā 10 procenti no būvuzņēmēja gada
apgrozījuma, bet ne mazāks kā 50 000 latu.
Treškārt, noslēdzot būvētāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu,
apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits līdz būves pieņemšanai
ekspluatācijā ir 5 000 latu.
Obligātās apdrošināšanas esamību uzraudzīs būvatļaujas izsniedzējs, kam pirms
būvatļaujas saņemšanas būvētājs vai pasūtītājs, kuram to savukārt uzticējis
būvuzņēmējs, iesniegs apdrošinātāja izsniegtu obligātās apdrošināšanas polises
kopiju. Apdrošināšanas gadījumu apdrošinātājam pieteiks būvētājs vai
būvuzņēmējs un trešā persona, kopīgi vai atsevišķi iesniedzot pieteikumu un
attiecīgo apdrošināšanas gadījumu apliecinošus dokumentus. Noteikumos paredzēti
arī trešajai personai atlīdzināmie zaudējumi un atlīdzības izmaksas kārtība.
Noteikumi stāsies spēkā 2005.gada 1.jūlijā. Būvuzņēmējiem un būvētājiem, kuri
saņēmuši būvatļauju vai noslēguši apdrošināšanas līgumu, pirms šo noteikumu
stāšanās spēkā ir paredzēts pārejas periods līdz 2006.gada 1.janvārim.
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa