
Tikšanās dalībnieki pārrunāja sabiedriskā labuma organizāciju darbību Latvijā un nevalstisko organizāciju un valsts sadarbības iespējas.
Nevalstisko organizāciju pārstāvji pastāstīja par organizāciju darbību Latvijā, tostarp par reģistrēšanās gaitu sabiedriskā labuma organizācijas statusa iegūšanai, kā arī norādīja uz līdzdalības problēmas aktualitāti – lai gan ir izstrādāti tās mehānismi, dzīvē tas bieži vien notiek tikai formālā līmenī. Lai situāciju uzlabotu, viņi ierosināja vairāk iesaistīt organizāciju pārstāvjus likumdošanas izstrādes gaitā un organizēt apspriešanu par sabiedrībai aktuāliem likumprojektiem.
Aktuāla tendence nevalstiskajā sektorā ir organizāciju tīklu veidošanās, kas apvieno līdzīgās darbības nozarēs strādājošo nevalstisko organizāciju pārstāvjus; tādi ir, piemēram, veselības, AIDS un vides jomās. Savukārt kā aktuāla problēma tika minēts nepietiekamais finansējums – pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) samazinājušies starptautisko fondu piešķirtie līdzekļi, grūti piesaistīt arī ES struktūrfondu naudu, jo tai nepieciešams liels līdzfinansējums. Lai rastu šīs problēmas risinājumu, nevalstiskās organizācijas ieteica paredzēt līdzekļus valsts budžetā nevalstiskā sektora darbības atbalstam, kā arī ierosināja ieviest tiešā un netiešā finanšu atbalsta mehānismu, kas izpaustos kā vienoti principi visām organizācijām valsts atbalsta nodokļu atvieglojumu piešķiršanā; tas attiektos, piemēram, uz nekustamā īpašuma nodokli, pievienotās vērtības nodokli un iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis – turpmāku sadarbības formu starp nevalstiskajām organizācijām un parlamentu varētu fiksēt rakstiskā memorandā, ko izstrādātu abu pušu izvirzītu pārstāvju darba grupa.
Sarunas nobeigumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre rosināja rīkot regulāras parlamenta deputātu un nevalstisko organizāciju pārstāvju tikšanās – tās varētu notikt divreiz gadā, konkretizējot paredzamos sadarbības uzdevumus un izvērtējot padarīto.
Saeimas preses dienests