
Andrejsalas elektrostacijas tvaika katla montāža. 20.gs. sākums Foto no izdevuma “Rīgas elektrotīklam 100” |
1905.gada 14.maijā tika nodota ekspluatācijā ar oglēm darbināmā
spēkstacija Andrejsalā un elektroapgādes tīkls. Šo dienu VAS “Latvenergo”
filiāle “Rīgas elektrotīkls” uzskata par savu dzimšanas dienu.
Lai arī jau kopš 1879.gada, kad tika ierīkota elektrostacija Švarca koncertdārza un
ēkas apgaismošanai, Rīgā darbojās lokāla elektrifikācija, tieši Andrejsalas
spēkstacijas atklāšana šo jauninājumu padarīja par pilsētas mēroga pakalpojumu.
Pirmajā darbības gadā šai strāvas ražotnei, ko darbināja trīs ģeneratori ar 1760
kilovatu kopējo jaudu, tika pieslēgti 652 patērētāji, bet elektrisko kabeļos garums
sasniedza 22 kilometrus. Ielu apgaismojumu nodrošināja 20 loka lampas. Pirmajos
elektrostacijas darbības gados elektroenerģijas lietotāju skaits ik gadu pieauga par 30
līdz 50%.
Ievieš jaunas tehnoloģijas
Rīgas elektrotīkls šodien aizņem 2077 kilometrus vidējā sprieguma un 2308 kilometrus zemsprieguma kabeļu, kas nodrošina strāvas piegādi 296 542 lietotājiem, no kuriem 287 712 ir iedzīvotāji. Pilsētas elektrotīkla apkalpes zona aptver 220 kvadrātkilometru un ar strāvu nodrošina vairāk nekā trešdaļu no valsts patēriņa.Taču tas nebūt nav pietiekami mūsdienu apstākļiem. Kā informē “Rīgas elektrotīkla” direktors Alfrēds Bimbiruls, strāvas patēriņš arvien pieaug. Sevišķi strauji – par apmēram 7% gadā – tas palielinājies 2002. un 2003.gadā saistībā ar aktīvo lielveikalu būvniecību. Pašlaik elektroenerģijas patēriņa pieaugums ir ap 3% gadā, ik gadu klāt nākot 2,5 – 3 tūkstošiem jaunu patērētāju.
Lai spētu nodrošināt stāvas pieprasījumu un tīklu atbilstību mūsdienu standartiem, laikā līdz 2015. gadam plānots izbūvēt un rekonstruēt 110 kV apakšstacijas Sarkandaugavā, Zundā, Zolitūdē, Kundziņsalā, K.Barona, A.Deglava, Skanstes ielas rajonā, Lucavsalā, Spilves lidlauka apkaimē, Rumbulā, Bieriņos.
Tāpat plānots pabeigt pāreju no 6kV uz 10kV, kā arī likvidēt fiziski un morāli novecojušo 3 x 0,23 kV elektrotīklu pilsētas centrā.
Rīgā, sekojot pasaules modernākajai praksei, jau ieviesta SCADA (Supervisory Control and Data Acquisition – telemehānikas vadības sistēma), kas ļauj operatīvi kontrolēt jaudas sadali elektrotīklā. Pašlaik tiek ieviesta Ģeogrāfiskās informācijas sistēma, kura ietver informāciju par visiem tīkla elementiem, to ģeogrāfisko izvietojumu un tehniskos datus. Jauninājumi dod iespēju uzņēmumam ātri konstatēt pārtraukumus energoapgādē un novērst tos.
Latvijā strāvu tērē vismazāk
Lai gan pieprasījums pēc strāvas Latvijā pieaug, mūsu valstī elektrības patēriņš ir zemākais Eiropas Savienībā, ievērojami atpaliekot arī no Lietuvas un Igaunijas, informē VAS “Latvenergo” valdes loceklis Ilmārs Stukulis. Kopš rūpniecības sabrukuma 90. gados, stabilākais strāvas patēriņš Latvijā esot iedzīvotāju sektorā. Toties mūsu valstī gadu no gada samazinās elektroenerģijas zudumi tīklos, kas ir viens no būtiskākajiem to efektivitātes rādītājiem, atzīmē “Rīgas elektrotīkla” pārstāvji. Zudumu apjoms, no kuriem daļa ir strāvas zagšana, ik gadu ir ap pusmiljonu latu un aptver ap 1% no kopējā tīklā padotā strāvas daudzuma.Guntars Laganovskis, “LV”
guntars.laganovskis@vestnesis.lv
Uzziņai:
“Rīgas elektrotīkla” lielākie klienti:• Tramvaju un trolejbusu ārvalde
• A/S “Latvijas finieris”
• VAS “Latvijas dzelzceļš”
• “Rīgas gaisma”
• A/S “Juglas manufaktūra”
• A/S “Bolderāja”
• A/S “Rīgas siltums”
• SIA “Lattelekom”
• Rīgas brīvostas pārvalde
• SIA “PK Investments”
• SIA “Rīgas ūdens”