
Darba grupa, kuras sastāvā ir īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Ainars Latkovskis, izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, Saeimas deputāts Andris Bērziņš, bijušais īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks, Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs un Saeimas deputāte Anta Rugāte, konceptuāli vienojās, ka jēdziens “mazākumtautības” šīs Konvencijas izpratnē attiecināms uz Latvijas pilsoņiem, kas paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši Latvijā un kas sevi uzskata par piederīgiem Latvijas valstij un sabiedrībai.
Klātesošie diskutēja arī par iespējamām atrunām šajā dokumentā. Konvencijas pantu juridiskā analīze norāda, ka Latvijas likumdošana atbilst konvencijai, tomēr ir jāatrunā divi jautājumi – par mazākumtautību valodas lietošanu ielu nosaukumos un pašvaldībās. Tie ir pretrunā ar Latvijas Satversmi un Valsts valodas likumu.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks uzskata, ka Latvija attiecībā uz mazākumtautībām jau gadiem ilgi pilda konvencijā ietvertās normas un tās ratifikācija neko nemainīs ne latviešu, ne sevi identificējušo nacionālo minoritāšu dzīvē. Bez tam konvencija ir jāratificē, lai no dienas kārtības izsvītrotu šo desmit gadus ilgušo diskusiju attiecībā uz pārmetumiem par mazākumtautību tiesību neievērošanu Latvijā, par argumentu izmantojot to, ka šis dokuments nav apstiprināts parlamentā.
Plānots, ka šonedēļ tiks apkopoti darba grupas secinājumi, lai jau nākamnedēļ tos varētu apspriest un apstiprināt valdības sēdē un tālāk virzīt ratifikācijai uz Saeimu.
Dagnija Stuķēna, ārlietu ministra preses sekretāre