Mūsu izpratnē šodienas sēdē ļoti svarīgs bija likumprojekts “Pacientu tiesību likums”. Tā apspriešana izsauca dziļas diskusijas. Arī mūsu – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas – viedoklis ir, ka tas ir ārkārtīgi svarīgs likums visai mūsu Latvijas sabiedrībai. Pacientam ir jāzina un jāizjūt šīs tiesības. Mēs redzējām, ka likumprojektā vēl ir daudz nepilnību, tomēr mūsu nostādne ir tāda, ka likums paātrinātos tempos jāvirza tālākai izskatīšanai. Saeimas deputātiem, arī mūsu deputātiem Jānim Strazdiņam, Andrim Bērziņam un pārējiem, aktīvi iesaistoties likumprojekta izstrādē, Pacientu tiesību likums tuvākajā laikā iegūtu jaunu veidolu – tādu, kādu to vēlas mūsu Latvijas valsts pilsoņi.
Jautājumu lokā, kas saistīja mūsu uzmanību aizvadītajā nedēļā, bija arī robežlīgumi, proti, jautājums, kas saistīts ar mūsu frakcijas deputātu iesniegto deklarāciju par totalitārā režīma nosodījumu. Mūsu frakcijas nostāja ir tāda, ka robežlīguma parakstīšana mūsu valstij ir svarīgs process, tomēr ne jau par katru cenu. Robežlīguma parakstīšanas gadījumā mēs nevaram atteikties no savas vēstures. Deklarācija, kas pievienota robežlīguma tekstam, skaidri formulē attieksmi pret vēsturi, un mēs būsim bezgoži, ja nodosim savas valsts vēsturi. Cita lieta, kādā veidā mums jāskaidro šī vēsture. Situācija ir tāda, kāda tā ir. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija nedomā no minētās deklarācijas atkāpties.
Runājot par jautājumiem sociālajā sfērā, Labklājības ministrija šobrīd aktīvi strādā pie ģimenes pabalstu jautājuma. Iespējams, ka ģimenes pabalsti varētu palielināties no 6 līdz 8 latiem. Par šiem jautājumiem mēs spriedām arī savu partneru lokā koalīcijas sēdē.
Un pēdējais. Tikko valdība Ministru kabineta sēdē apstiprināja jaunu subsīdiju nolikumu. Tas skar mazos un vidējos zemniekus tieši kalšu sistēmas sakārtošanas jomā, un interesenti šo jautājumu risinājumā var griezties vietējās reģionālajās pārvaldēs.

Mūsu frakcija Saeimā izvirza ne tikai sev tradicionālos nacionāli valstiskos jautājumus, bet arī sociālus jautājumus, tādus, kas skar plašu iedzīvotāju grupu intereses. Piemēram, šodien tika iesniegti divi likumprojekti par 5% pievienotās vērtības nodokļa likmes noteikšanu atjaunojamiem neforsīlajiem enerģijas resursiem, lai veicinātu vietējo ražotāju aktivitāti un konkurenci enerģijas tirgū, kā arī no dažādu sabiedrisko organizāciju, tajā skaitā no pensionāru organizāciju, politiski represēto organizāciju ieteikumiem sagatavot grozījumus valsts pensiju likumā jautājumos, kas skar tieši pirmspensijas vecuma cilvēkus, kuru vidū ir samērā augsts bezdarbs un ļoti mazas izredzes iegūt darbu. Tātad – pagarināt uz vairākiem gadiem iespēju pirmstermiņa pensijas saņemšanai, dot iespēju politiski represētajiem ar stāžu vairāk nekā 30 gadi saņemt pensiju agrāk, kā arī iespēju veikt pensijas pārrēķinu tiem, kuri šo pensiju ir prasījuši pirms termiņa, bet tomēr guvuši iespēju strādāt, līdz ar to viņiem pensijas situācija ir uzlabojusies. Diemžēl pašreizējā likumdošana viņiem neļauj pārrēķināt šo pensiju. Šo ļaužu grupas skaitliski ir ne pārāk lielas attiecībā pret visu pensionāru skaitu, tādēļ mēs uzskatām, ka finansiāli valstij tas būtu iespējams. Jācer, ka pienāks brīdis, kad arī valdības partijas šos grozījumus atbalstīs. Mēs katrā gadījumā pie tiem ceram pēc kāda laika Saeimā nedaudz precizētā veidā atgriezties.
Šodien Saeima pirmajā lasījumā neatbalstīja, kaut arī bija vairāku citu frakciju deputāti, kas sniedza mums vismaz daļēju atbalstu, likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, kura jēga ir saglabāt iespēju noteikt demarkācijas līniju starp Latviju un kādu ārvalsti. Šajā gadījumā – ar Krieviju. Arī pēc jauna robežas līguma noslēgšanas tajā robežas daļā, kas atšķiras no tās, kura pastāvēja līdz 1940.gada okupācijai. Šobrīd notiek diskusijas par šī robežas līguma slēgšanu. Mēs ļoti nevēlamies, lai Latvija parakstītu tādu starptautisku dokumentu, kuru varētu iztulkot tā, it kā mēs aplūkojam sevi kā jaunu valsti, kas nosprauž jaunas robežas, kuras dabā izveidojušās padomju okupācijas laikā un kuras nekādā veidā neatsaucas uz to, ka 1920.gada Miera līgums no Latvijas viedokļa un no starptautisko tiesību aktu viedokļa nav lauzts. To vienpusēji ir pārkāpusi tieši Padomju Savienība. Mūs piesardzīgus darīja tas, ka parādījušās valodas no augstu amatpersonu puses, ka Latvijas valdībai vajadzētu atsaukt savu vienpusējo paziņojumu, kurā tā tomēr šo 1920.gada Miera līgumu piemin, kas nozīmē, ka šis grozījums robežu likumā noteikti nebūtu nācis par sliktu, lai Latvijas starptautisko situāciju stiprinātu.
Kā saka starptautisko tiesību eksperti, Krievija tagad pēc Latvijas valdības soļa par šo vienpusējo paziņojumu un 1920.gada Miera līguma pieminēšanu nebūs gatava šo līgumu parakstīt. Tas tikai parādīs to, ka Krieviju interesē nevis šīs robežas nospraušana dabā, bet gan tas, lai Latvija atteiktos no sava statusa, proti, valsts, kuras saknes jau ir no 1918.gada, kas bija nelikumīgi okupēta un kas tomēr gaida šīs okupācijas seku likvidēšanu.

Šodien Saeima pieņēma daudzus svarīgus likumus, piemēram, otrajā lasījumā kā steidzamu pieņēma Elektroenerģijas tirgus likumu. Mūsuprāt, vinnēs lielie patērētāji. Neliekas, ka kaut ko iegūs nelielie patērētāji. Svarīgs ir arī pirmajā lasījumā kā steidzams pieņemtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” un daudzi citi.
Mēs tomēr esam priecīgi, ka uzvarēja vesels prāts un Saeima nepieņēma tēvzemiešu ierosinātos grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā. Demarkācijas līniju parasti nosaka starp valstīm, kuras karo. Mēs, paldies Dievam, ar Krieviju šobrīd nekarojam.
Mūsu frakcija arī iesniedza divus likumprojektus – grozījumu likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, kā arī grozījumu Valsts apbalvojumu likumā. Faktiski ir zināms, ka mēs šodien dzīvojam 8. un 9.maija priekšvakarā. Mēs zinām, ka tad, kad Latviju okupēja fašistiskā vai nacistiskā Vācija, viņi uzreiz paziņoja, ka Latvija kā tāda neeksistē – ir tikai Ostland. Viņi paziņoja, ka Latvijas zeme un Latvijas uzņēmumi pieder pie kara trofejām Vācijai. Tā saukto jauno kārtību palīdzēja noturēt 46 cietumi, 23 koncentrācijas nometnes un 18 geto.
Ko mēs gribējām panākt ar šiem likumprojektiem? Mēs gribējām, lai attiecīgos brīžos, piemēram, tādos kā 9.maijs, cīnītājiem pret fašismu atļautu apģērbt savas uniformas, kā arī nēsāt citas valsts apbalvojumus. Šodien to var darīt, bet viņiem jāgriežas pie Ordeņu kapitula. Tie ir astoņdesmitgadīgi cilvēki, par gadu vai diviem jaunāki vai vecāki, un viņiem noņemties ar tādu birokrātiju ir smieklīgi. Bet tik un tā viņi to dara. Diemžēl mums ir daudz likumu, kurus neviens nepilda. Starp citu, 100 tūkstoši latviešu piedalījās Sarkanās armijas rindās un apmēram 12 tūkstoši, pārsvarā latvieši, piedalījās partizānu kustībā. Ja mēs panāktu likumprojekta atbalstīšanu, grozījumi attiektos arī uz minētajiem cilvēkiem. Diemžēl vairums nobalsoja “pret”, aizstāvoties ar dažādu, mūsuprāt, demagoģiju – no tā Latvija nevinnēs, arī tās autoritāte Eiropā.

Man nākas secināt, ka šodienas sēde pagāja zem antifašistu ignorēšanas karoga, visu to darbību, varonīgo darbību, ko viņi paveica Otrā pasaules kara laikā, ignorēšanas.
Saeima noraidīja pirmo likumprojektu, kurā iesniedzēji piedāvāja atļaut valkāt kara uniformu tiem, kas cīnījās antihitleriskās koalīcijas pusē; bez jebkāda pamatojuma – vienkārši tāpēc, ka likumprojektu iesniedza kreisie deputāti.
Tāpat arī tika ignorēts un noraidīts mūsu likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, kurā piedāvājām dibināt jaunu atceres dienu par godu Latvijas jūrniekiem, kas dienēja uz astoņiem Latvijas kuģiem un ar savu darbību palīdzēja un piedalījās stratēģiska rakstura kravu pārvadājumos Atlantijas un Klusajā okeānā. Nozīmīgs ir arī fakts, ka šie jūrnieki rīkojās nevis kā fiziskas personas, bet kā Latvijas valsts pārstāvji. Tas bija vienīgais fakts, kad Latvijas valsts, sadarbojoties ar Amerikas Savienotajām Valstīm, cīnījās pret fašismu plecu pie pleca. Par godu šiem jūrniekiem tika atklāta arī piemiņas zīme, piemiņas plāksne, kas atrodas netālu no Valsts prezidentes pils. 2.septembrī jau izveidojusies laba tradīcija – mūsu kara flote svin šo dienu un atceras visus jūrniekus, kas gājuši bojā Otrā pasaules kara laikā.
Gribu arī atzīmēt vēl vienu likumdošanas iniciatīvu, ko neizdevās realizēt, – grozījumus likumā “Par valsts pensijām”. Šoreiz likumprojekta iniciatori bija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāti. Gribu atgādināt, ka tā bija mūsu sena iniciatīva, mēs gājām arī tālāk un veicām speciālas aptaujas, lai noskaidrotu, cik cilvēkiem ir vajadzīga priekšlaicīga pensionēšanās, kurai faktiski termiņš jau beidzas; cik pareizi būtu pagarināt šīs priekšlaicīgās pensionēšanās termiņu līdz 2010.gadam. Izrādās, ka likumprojekts un šie grozījumi ir ļoti svarīgi nabadzīgajiem reģioniem – Latgalei, arī Kurzemei. Piecdesmit tūkstoši ir tas kontingents, kas var priekšlaikus pensionēties. Četrdesmit procenti no tiem ir gatavi to darīt. Tātad budžetā nauda ir, tas ir iespējams, tomēr Saeima likumprojektu neatbalstīja.

Atšķirībā no iepriekšējiem runātājiem es gribu runāt par iniciatīvām, kas ir guvušas Saeimas atbalstu, tādā veidā demonstrējot savas pozitīvās domāšanas attieksmi, nevis gaušanos par kaut kādu antifašistisku noskaņojumu šodienas Saeimas sēdē.
Pirmkārt, es gribu runāt par to, ka Saeima šodien ir nodevusi Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izskatīšanai jauno Pacientu tiesību likumu. Lai gan likumprojekts ir kritizēts un bijuši arī aicinājumi to uzlabot, domāju, ka vienalga, kādā izskatā likumprojekts nokļūst komisijā. Pie tā sagatavošanas varēs droši strādāt – laiks ir pietiekami ilgs, lai varētu uzlabot un iesniegt daudzus un dažādus priekšlikumus. Visticamāk, ka laiks priekšlikumu sagatavošanai būs pietiekams un jaunais likums būs tāds kā pamatdokuments pacientu tiesību aizsardzības jomā; noteiks pacientu tiesības uz ārstniecību, tiesības izvēlēties mediķi, izvēlēties ārstniecības iestādi, tiesības uz informāciju un daudzas jaunas tiesības, kas līdz šim likumdošanā nav iestrādātas.
Otrs likumprojekts, par kuru es gribu šodien runāt, ir Latvijas Pirmās partijas iesniegtais likumprojekts, proti, grozījums Radio un televīzijas likumā. Pašreizējais likums paredz, ka laikā no pulksten 7.00 rītā līdz pulksten 10.00 vakarā raidorganizācijas nedrīkst izplatīt tāda satura programmas, kurās ir fiziskā vai psiholoģiskā vardarbība, asiņainas vai šausmu ainas un tamlīdzīga vardarbību saturoša informācija.
Televīzijas kanāli ik pa laikam tomēr pārkāpj šo likumu, par ko arī Nacionālā radio un televīzijas padome uzliek sodus. Mūsu iesniegtie grozījumi paredz noteikt, ka šāda rakstura raidījumus un programmas nevar izplatīt laikā no pulksten 7.00 līdz pulksten 24.00. Tātad – pagarināt šo vakara laiku. Un mēs, Latvijas Pirmā partija, šādu priekšlikumu pamatojam ar to, ka arī sociologi aizvien biežāk šādu vardarbīgu aktu atainošanu saista ar vardarbības īstenošanos reālajā dzīvē. Tātad vardarbība televīzijā radina palikt nejūtīgiem, bet vardarbību reālajā dzīvē cilvēki sāk uztvert kā dabīgu dzīves sastāvdaļu. Un, protams, īpaši nozīmīga ir televīzijas ietekme uz bērniem, jo bērni daudz vieglāk ietekmējami. Psihologu pētījumi pierāda, ka pēc vardarbīga televīzijas raidījuma noskatīšanās bērnu spēles un uzvedība kļūst agresīvāka, tāpēc arī Latvijas Pirmā partija uzskata, ka nepieciešams ierobežot visiem iespējamiem līdzekļiem pieejamību vardarbīgiem materiāliem.

Gribu vērst uzmanību uz tiem pieņemtajiem likumprojektiem, kuri šodien tika iesniegti no Tautas partijas, tostarp arī četru likumu pakete. Par iemeslu tam, kāpēc mēs iesniedzām šos grozījumus, bija notikumi, kuri saistīti ar vēlēšanām, vēlēšanu rezultātu nelikumīgu iespaidošanu Jūrmalā un Rēzeknē.
Lai šādi gadījumi vairāk neatkārtotos, tika veikti ierosinājumi grozīt Krimināllikumu, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu, Saeimas vēlēšanu likumu un Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumu.
Kāda ir šo grozījumu būtība? Minētie grozījumi Krimināllikumā tiek izstrādāti tāpēc, lai būtu iespēja izmantot kā papildu slodzi aizliegumu uz zināmu laiku kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās personām, kuras ir izdarījušas ne tikai tīšus noziedzīgus nodarījumus, smagus vai sevišķi smagus noziedzīgus nodarījumus, bet arī, kā tas bija Jūrmalas gadījumā, vēlēšanās pārkāpuši Krimināllikuma 90.pantu. Tātad kavējuši realizēt vēlēšanu tiesības un tiesības piedalīties tautas nobalsošanā, pirkuši balsis vai kā citādi iespaidojuši vēlētājus. Tāpat šo soda veidu varēs piemērot pret personām, kuras ir pārkāpušas Krimināllikuma 10.nodaļā uzskaitītos noziegumus. Šī nodaļa ir par noziegumiem pret valsti. Šajā sadaļā minēti tādi noziegumi kā, piemēram, valsts simbola zaimošana, aicinājums graut Latvijas Republikas valstisko neatkarību, apvienoties organizācijās ar mērķi gāzt Latvijas Republikas likumīgo varu.
Jāsaka, ka šie jautājumi saistās arī ar notikumiem, kuri vakar izvērtās pie Brīvības pieminekļa Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 15.gadadienas svinību laikā. Es ceru, ka likumdošana palīdzēs sakārtot šīs lietas, jo jāuzdod jautājums – vai mēs drīkstam zaudēt savu pašcieņu katru dienu arvien vairāk un vairāk? Man neizpratni rada tas, ka mēs masu medijos nevaram parādīt pozitīvas lietas – kas notika pie Saeimas nama, kā tika godināts Francis Trasuns, bet mēs parādām šīs nejēdzības, kuras notika pie Brīvības pieminekļa, kad svītrainos tērpos ģērbta cilvēku grupa ar maziem bērniem uz pleciem traucēja valsts svētku norisi, izkliedzot dažādus saukļus. Žēl, ka pieauguši cilvēki, arī deputāti, lai piesegtu sevi, izmanto mazus bērnus. Un tas jau līdzinās tam, kā izmantoja savā laikā soda bataljonus, kad cilvēkus dzina pa priekšu, jo priekšā bija perspektīva tikt nošautiem no ienaidnieka, bet aizmugurē – no tiem, kas viņus dzina. Vērsīsim uzmanību uz šīm lietām un neļausim tām atkārtoties.

Vispirms man gribas visus sveikt Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 15.gadadienā, jo tā bija ļoti nozīmīga diena ikvienam no mums.
Runājot par šodienas plenārsēdi, man gribas pieskarties jautājumam par Latvijas Pacientu tiesību likumprojektu, kas ir svarīgs ikvienam Latvijas iedzīvotājam, jo jebkurš no jums var nokļūt pacienta statusā.
Es nebūšu tik optimistiska kā Latvijas Pirmās partijas pārstāvis, jo īstenībā šis likumprojekts ir ļoti negatavs. Tā kā viens no maniem pirmajiem rīkojumiem, esot veselības ministres postenī, bija tieši šī likumprojekta izstrādes darba grupas izveidošana, ļoti labi pārzinu, kas šajā likumprojektā ir vajadzīgs un kāda ir tā būtība. Un būtība ir tiesības saņemt medicīnisko palīdzību, pieejamību, informāciju, ārstniecību, rehabilitāciju. Likumprojektam ir arī ļoti svarīgs uzdevums pasargāt vājāko pusi ārstu un pacientu attiecībās. Proti, šajā gadījumā tas ir pacients. Tādēļ ir svarīgi, lai likums būtu skaidrs, viegli lietojams un saprotams, kā arī lai apskatītu atbilstošās jomas, kurās ir nepieciešama likuma aizsardzība, lai nerastos domstarpības un pārpratumi šī likuma lietošanas gaitā.
Diemžēl pašreizējā redakcijā ir ļoti daudzas tā sauktās vājās vietas. Dažus vārdus man gribētos minēt arī kā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājai, kuras komisija kā līdzatbildīgā komisija strādāja ar šo likumprojektu, pirms tas tika nodots atbildīgajai komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai. Uzklausot Veselības ministrijas, Pasaules veselības organizācijas pārstāvniecības, Latvijas Pacientu tiesību biroja, Medicīnas tiesību institūta, Valsts cilvēktiesību biroja un Saeimas Juridiskā biroja speciālistus, apspriežot šo likumprojektu, komisija atzina, ka likums ir nepieciešams, lai nodrošinātu un aizsargātu pacientu tiesības. Par to mums nebija ne mazāko domstarpību, ne mazāko iebildumu. Tomēr Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā “Pacientu tiesību likums” tika konstatētas ļoti nopietnas nepilnības, jo trūkst nepieciešamo definīciju. Ir tikai trīs definējumi – attiecīgi, kas saistās ar ārstniecības personālu un ar pacientiem. Nepilnīgi izskatīti arī jautājumi, kas skar pacientu piekrišanu ārstniecībai. Tas radīs neskaidrības gadījumos, kad tiks skatīti ārstēšanas jautājumi pacientam, kurš tajā brīdī nevar kontaktēties un nevar pieņemt lēmumu. Būtiski ir runāt arī par to, ka esošais likumprojekts pašreizējā redakcijā nav saskaņots ar starptautisko cilvēktiesību aizsardzības praksi un nepilnīgs ir konfidencialitātes un personas privātās dzīves aizsardzības regulējums.
Tādēļ diezgan neizprotama bija tieši šī nostādne, ka Veselības ministrija nodeva Ministru kabinetam un pēc tam Saeimai izskatīšanai likumprojektu, pirms nebija uzklausīts Pasaules veselības organizācijas ekspertu viedoklis, kas bija uz 12 lapām un netika iestrādāts šajā likumprojektā.
Mēs atbalstām, ka likumprojekts ir virzāms tālākai izskatīšanai, tomēr uzskatām, ja alternatīvais likumprojekts tiktu izstrādāts vēl pirms tā nodošanas Saeimai, tas būtu ļoti paātrinājis likuma nonākšanu pacientu aizsardzībai.

Pirmkārt, gribu visus no sirds apsveikt ar 15.gadadienu mūsu Latvijas neatkarības atgūšanai, ko atzīmējām vakar. Tie bija lieli svētki.
Un arī tāpat nākamajā sestdienā un svētdienā mēs atzīmēsim Uzvaras dienu. Arī Latvijas tauta ir devusi lielu ieguldījumu cīņā pret fašismu un antihitlerisko koalīciju. Īpaši gribu sveicināt padzīvojušos cilvēkus un Otrā pasaules kara veterānus. Varu uzreiz atzīmēt, ka šajā ziņā mēs atbalstām “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu par to, lai saglabātu Latvijas iedzīvotājiem iespēju priekšlaikus aiziet pensijā, lai saņemtu kaut kādu sociālo pensijas pabalstu, ja cilvēks veselības dēļ nav darbaspējīgs vai nevar vecuma dēļ atrast sev darba vietu. Diemžēl ar 15 balsīm “pret” likumprojekts tika noraidīts. Ja likumprojekts stātos spēkā šogad, tam būtu vajadzīgi 2 800 000 latu no valsts budžeta. Valdošā koalīcija ar savām 55 balsīm “pret” pateica, ka naudiņas nav. Taču nodrošināt mūsu saimnieka Buša vienas dienas vizīti var, jo tai atrasti 2,5 miljoni latu. Varat secināt paši – Džordžs Bušs mums ir dārgāks par savu tautu.
Par brīnumu mēs uzskatām balsojumu ar 20 balsīm “par”, 63 “pret” piedāvātajam Tautas saskaņas partijas priekšlikumam atzīt 2.septembri par Latvijas jūrnieku antifašistisko atceres dienu. Runa ir par deviņām tirdzniecības kuģu ekipāžām, kuras atteicās pakļauties jaunizveidotajai Latvijas PSR valdībai un, saglabājot Latvijas karogu, sāka piedalīties stratēģiska rakstura kravu pārvadājumos antihitleriskās koalīcijas pusē. No 174 latviešu jūrniekiem izglābās tikai 64. Patiešām brīnums, ka var aizmirst tos cilvēkus, kuri Latvijas valsts vārdā zem Latvijas valsts karoga cīnījās pret fašismu.
Nevaru nepieminēt likumprojektus, kurus iesnieguši PCTVL frakcijas deputāti – “Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” un “Grozījums Valsts apbalvojumu likumā”. Mēs atbalstām, ka Otrā pasaules kara veterāni par godu uzvarai pret fašismu varētu piedalīties svētkos, tērpti attiecīgajās formās un ar godu nesot Krievijas, Polijas, Čehijas, Lielbritānijas un citu antihitleriskās koalīcijas valstu apbalvojumus.
Vēlreiz sveicu ar pavasari, ar svētkiem un novēlu labu veselību.