
Lielākoties pārtikas produkti, kas satur ĢMO, ir iegūti no ģenētiski modificētas kukurūzas, sojas un rapša Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I |
Iebilstam, iebilstam, iebilstam…
Uzskati par ĢMO ietekmi uz cilvēka veselību ir visai dažādi.
Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktora vietniece Gita
Rūtiņa uzskata, ka vēl nav pilnīgas skaidrības par to, kā pārtika, kas satur ĢMO
ietekmē cilvēka veselību. “Lai pil-nībā saprastu, kā ĢMO ietekmē cilvēka
veselību, jāpaiet ilgākam laikam.” Tāpēc, lemjot par atļauju ievest ES tirgū
jaunus pārtikas produktus, kas satur ĢMO, Latvija vienmēr saka “nē”.
Savukārt zemkopības ministrs Mārtiņš Roze teic, ka ĢMO cilvēka veselībai nav
kaitīgi. “Pārtika, kas satur ĢMO, cilvēka veselībai ir mazāk kaitīga nekā
autoizplūdes gāzes.” Lai pierādītu pretējo, nepieciešami zinātniski pētījumi,
kas apstiprinātu izskanējušās bažas. Tomēr šādi pētījumi izmaksā dārgi, un
līdz šim ĢMO ir salīdzinoši maz pētīti.
Latvijas Pārtikas centra direktora vietnieks Kārlis Rozenbergs norāda, ka Latvijā
atļauts ievest un izplatīt aptuveni 50 produktus, kas satur ĢMO. ES ir atzīta viena
ĢMO līnija, bet ASV tās ir piecas sešas līnijas. Satraucoša ir arī pastāvošā
iespēja, ka ES tirgū no ASV varētu ienākt arī Savienībā neatzīti ĢMO saturoši
produkti. Tādēļ ES valstīm vajadzētu pastiprināt kontroli, lai to nepieļautu.
Neatbilstoši produktu marķējumi
Pērn oficiāli Latvijā nav ievests neviens pārtikas produkts, kas
saturētu ĢMO. Tomēr veikalu plauktos tādi ir atrodami. Lielākoties pārtikas
produkti, kas satur ĢMO, ir iegūti no ģenētiski modificētas kukurūzas, sojas un
rapša, taču uz iepakojuma nav iegūstama informācija par ĢMO klātbūtni.
“Produkti, kas satur ĢMO, ir atbilstoši jāmarķē, un tas jānorāda uz iepakojuma,
bet pieredze liecina, ka tā nenotiek,” Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē
stāstīja Kārlis Rozenbergs. No pērn izmeklētajiem simt pārtikas produktu paraugiem
14 gadījumos tika konstatēta ĢMO klātbūtne virs pieļaujamās normas – viena
procenta. Uz produkta iepakojuma informācijas par to, ka produkts satur ĢMO, nav bijis,
stāsta K.Rozenbergs. Tās Pārtikas un veterinārā dienesta apzinātās kompānijas, kas
atbilstoši normatīvos noteiktajām prasībām nav norādījušas, ka produkts satur
ĢMO, ir iekļautas “melnajā sarakstā”. Tomēr tiek atzīts, ka izplatītāji šajā
situācijā nav vainīgi. Informācija par ĢMO klātbūtni pārtikas produktā jāsniedz
ražotājam, kas šajos gadījumos to gan nav darījis.
K.Rozenbergs brīdina, ka Latvijas Ģenētiski modificēto organismu un jaunās pārtikas
uzraudzības padomes ekspertiem, kā arī citām kontrolējošām organizācijām trūkst
finansējuma. Tādēļ iespējams, ka Latvijas tirgū varētu nonākt arī ES oficiāli
neatļauti ĢMO saturoši pārtikas produkti. Kā piemēru var minēt neseno gadījumu,
kad Eiropas Komisija ES tirgū atklāja, ka no ASV kļūdas dēļ ievesta neatļauta
kukurūza.
Drauds bioloģiskai daudzveidībai
M. Roze norāda, ka ES un ASV strīda pamatā par ĢMO saturošo
pārtiku ir nevis cilvēka veselības faktors, bet gan ekonomiskie aspekti. Eiropas
galvenais arguments sarunās ar ASV par ĢMO saturošu pārtiku esot vides aspekts, proti,
lai ar ĢMO lauksaimniecības kultūru gēnu pārnešanu netiktu nodarīts kaitējums
videi.
Lai gan Latvija iebilst pret ĢMO saturošas pārtikas ievešanu un pret ģenētiski
pārveidotas lauksaimniecības kultūras audzēšanu valstī, Zemkopības ministrijā tiek
izstrādāts normatīvais akts par bioloģiskās, tradicionālās lauksaimniecības
metožu un ĢMO līdzāspastāvēšanu, skaidro M. Roze. “Ņemot vērā Latvijas
salīdzinoši tīro vidi, valstī būtu daudz izdevīgāk attīstīt bioloģiskās
lauksaimniecības produktu ražošanu, nevis mēģināt attīstīt ģenētiski
pārveidotas kultūras audzēšanu,” uzskata ministrs.
Viņš arī norādīja, ka, sākot audzēt ģenētiski modificētas cukurbietes vai
kukurūzu Latvijā, ko atļaus minētais normatīvā akta projekts, galvenais risks būs
auga gēns, kas ir izturīgs pret herbicīdiem. Proti, nezāles herbicīdu pielietošanas
gadījumā ies bojā, bet ģenētiski modificētā lauksaimniecības kultūra izdzīvos.
Taču ģenētiski modificētā auga gēns apputeksnēšanās laikā var nokļūt arī uz
citiem līdzīgiem augiem, piemēram, no ģenētiski modificēta rapša uz pērkoni. Tas
nozīmēs, ka arī pērkone būs izturīga pret herbicīdiem un tās ierobežošana ar
herbicīdu palīdzību – neiespējama. Līdz ar to var izveidoties situācija, ka no
pērkones vairs nevarēs tikt vaļā. Pēc vides ministra Raimonda Vējoņa teiktā,
tādējādi varētu tikt apdraudēta Latvijas bioloģiskā daudzveidība.
Ilze Sedliņa, “LV”