
– pieteica likumprojektu “Grozījumi Mobilizācijas likumā”.
Saskaņā ar Ministru kabinetā atbalstīto Mobilizācijas koncepciju
Krīzes vadības padome noteikta kā koordinējošā institūcija mobilizācijas sistēmas
izveidei, bet Ekonomikas ministrijai uzdots risināt tautsaimniecības mobilizācijas
jautājumus, kas neatbilst Mobilizācijas likumā noteiktajam.
Likumprojekts paredz: noteikt, ka Krīzes vadības padomes kompetencē ietilpst koordinēt
mobilizācijas sistēmas darbību valsts apdraudējuma gadījumā; noteikt, ka Ekonomikas
ministrijas kompetencē ietilpst plānot, sagatavot un vadīt tautsaimniecības
mobilizāciju valsts apdraudējuma gadījumā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu,
Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības
ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā,
Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.
Bērnu un ģimenes lietu ministrija
– pieteica likumprojektu “Bāriņtiesu likums”.
Spēkā esošais likums “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”
Saeimā pieņemts 1995.gada 6.novembrī, un šajā laika periodā ir mainījusies
situācija valstī. Bāriņtiesas un pagasttiesas, uzsākot savu darbību, lielā mērā
veica arī sociālo darbu, jo 1995.gadā pieņemtais likums “Par sociālo palīdzību”
skaidri nenodalīja sociālo dienestu kompetenci un bāriņtiesu (pagasttiesu) funkcijas.
2003.gada 1.janvārī stājās spēkā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
likums, kurš paredz līdz 2008.gada 1.janvārim sociālo dienestu izveidi katrā
pašvaldībā.
Balstoties uz līdzšinējo bāriņtiesu un pagasttiesu pieredzi pašreiz spēkā esošā
likuma piemērošanā, likumprojektā “Bāriņtiesu likums” ir precīzi norobežota
bāriņtiesu kompetence, tiesības un pienākumi, kā arī precīzāk noteikti lietu
izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas principi.
Likumprojekts neparedz esošo dalījumu bāriņtiesās un pagasttiesās, līdz ar to
pašvaldībās, kurās nav zvērināta notāra, apliecinājumu izdarīšanu, kā arī
mantojuma lietu kārtošanu un mantojuma apsardzību veiks attiecīgā bāriņtiesa, nevis
pagasttiesa.
Likumprojektā skaidri definēti bāriņtiesu pienākumi un tiesības, iekļauta nodaļa
par lietu izskatīšanas piekritību, kā arī noteikts bāriņtiesu pienākums
sadarboties ar citām bāriņtiesām un institūcijām, tādējādi veicinot
starpinstitucionālo sadarbību bērnu tiesību aizsardzības un citos jautājumos.
Likumprojektā paplašināti bāriņtiesas pienākumi bērna ārpus ģimenes aprūpes
laikā. Likumprojekts paredz bāriņtiesas pienākumu nodrošināt bērnam, ja
nepieciešams bērnu šķirt no vecākiem, ārpus ģimenes aprūpi pie aizbildņa vai
audžuģimenē, un tikai tad, ja tas nav iespējams, pieļaujams bērnu ievietot bērnu
aprūpes iestādē. Spēkā esošajā likumā nav noteiktas šādas prasības.
Likumprojekts paredz obligātu prasību, ka par bāriņtiesas priekšsēdētāju var
ievēlēt personas, kurām ir otrā līmeņa augstākā izglītība (jurists, pedagogs,
sociālais darbinieks, psihologs, ārsts), savukārt par bāriņtiesas locekļiem var
ievēlēt personas, kurām ir pirmā vai otrā līmeņa iepriekš norādītā augstākā
izglītība. Izvirzot augstākas prasības bāriņtiesas darbiniekiem, tiks nodrošināta
bāriņtiesu darba kapacitātes paaugstināšana.
Likumprojektā ir ietverta nodaļa, kas nosaka darba samaksas, pabalstu, piemaksu,
prēmiju un sociālo garantiju saņemšanas principus, tādējādi paredzot tiesisku
noregulējumu bāriņtiesu priekšsēdētāju, priekšsēdētāju vietnieku, locekļu
materiālajai stimulēšanai.
Likumprojekts paredz, ka katrā bāriņtiesā ir sekretārs. Likumprojektā iekļauta
nodaļa par darba organizāciju bāriņtiesā, kas būtiski atvieglos bāriņtiesu,
pašvaldību un sabiedrības kopumā izpratni par bāriņtiesas sastāvu, lēmumu
pieņemšanu un to pārsūdzēšanas kārtību.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu, Labklājības,
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu
ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā,
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts
kancelejā;
– pieteica likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”.
Likumprojekts “Bāriņtiesu likums” paredz, ka bāriņtiesa ir
novada, pilsētas vai pagasta pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības
iestāde, neparedzot līdzšinējo dalījumu bāriņtiesās un pagasttiesās. Saskaņā ar
likumprojektā “Bāriņtiesu likums” noteikto novados, pilsētās un pagastos, kuros
nav zvērināta notāra, bāriņtiesa sniedz Civillikumā paredzētajos gadījumos
palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, veic mantojuma apsardzību, kā arī izdara
apliecinājumus un pilda citas likumā noteiktās funkcijas. Tādējādi izveidojusies
pretruna starp likumprojektu “Bāriņtiesu likums” un Latvijas Republikas Civillikumu,
kurš paredz, ka pašvaldībās, kurās nav zvērinātu notāru, pagasttiesas sniedz
palīdzību mantojuma lietu kārtošanā un izdara apliecinājumus.
Ar grozījumiem Civillikumā tiek novērstas starp Latvijas Republikas Civillikumu un
sagatavoto likumprojektu “Bāriņtiesu likums” pastāvošās pretrunas attiecībā uz
terminu “pagasttiesa” un “bāriņtiesa” lietojumu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu ministrijā, Īpašu uzdevumu
ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts
kancelejā;
– pieteica likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni””.
Likumprojekts “Bāriņtiesu likums” paredz, ka bāriņtiesas,
izdarot apliecinājumus, lieto zīmogu ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un
attiecīgās administratīvās teritorijas bāriņtiesas nosaukumu. Savukārt pašreiz
spēkā esošā likuma “Par Latvijas valsts ģerboni” redakcija neparedz, ka
bāriņtiesas ir tiesīgas lietot papildināto mazo valsts ģerboni.
Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni” paredz, ka bāriņtiesas, veicot
apliecinājumus, ir tiesīgas lietot papildināto mazo valsts ģerboni.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu ministrijā, Īpašu uzdevumu
ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību
savienībā, Valsts kancelejā.
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par sociālajām garantijām bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, atrodoties ārpus ģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpus ģimenes aprūpes beigšanās”.
Saeima 2005.gada 17.martā pieņēma grozījumus Bērnu tiesību
aizsardzības likumā, ar kuru Ministru kabinets tika pilnvarots noteikt sociālās
garantijas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kas atrodas ārpus
ģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpus ģimenes aprūpes beigšanās, sasniedzot
pilngadību.
Noteikumu projekts izstrādāts, ņemot vērā spēkā esošajos noteikumos par
sociālajām garantijām bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem
noteikto, kā arī Instrukcijā par apliecību izsniegšanu bāreņiem un bez vecāku
gādības palikušajiem bērniem (labklājības ministra 1999. gada 10. decembra
rīkojums Nr.405 “Par apliecību izsniegšanu bāreņiem un bez vecāku gādības
palikušiem bērniem”) noteikto.
Sociālās garantijas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem ir
nepieciešamas, lai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, atrodoties
ārpus ģimenes aprūpē, tiktu nodrošināti viņu vajadzībām atbilstoši pakalpojumi,
kā arī lai bāreņi, sasniedzot pilngadību, varētu veiksmīgi integrēties
sabiedrībā un uzsākt patstāvīgu dzīvi.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Labklājības, Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu
ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību
savienībā, Valsts kancelejā.
– pieteica likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā”.
Likumprojekts paredz kredītiestādēm tiesības sniegt bāriņtiesām
ziņas par bērnu, rīcības nespējīgo un mantojuma masas konta atlikumiem un veiktajiem
darījumiem. Tādējādi bāriņtiesas var iegūt nepieciešamās ziņas, lai
nodrošinātu bērnu, rīcības nespējīgo un mantojuma masas tiesību un interešu
aizsardzību.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Veselības ministrijā,
Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā,
Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nacionālajā
trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.
Finanšu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem”.
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz likuma “Par akcīzes
nodokli” deleģējumu, kas nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestā
iesniedzami, dzēšami un atdodami alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu un naftas
produktu akcīzes nodokļa nodrošinājumi, kā arī nosacījumus, kuru izpildes
gadījumā akcīzes nodokļa maksātājam var samazināt akcīzes nodokļa nodrošinājuma
lielumu.
Projektā ir noteiktas prasības personai, kura paredzējusi veikt darbības ar akcīzes
precēm, izmantojot atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu, un uzņemas atbildību par
iespējamā akcīzes nodokļa maksāšanu. Projektā ir noteikti arī Valsts ieņēmumu
dienesta un tā amatpersonu pienākumi un tiesības, kas ļauj veikt nepieciešamo
uzraudzību pār akcīzes nodokļa nodrošinājuma izlietojumu, saņemot akcīzes nodokļa
markas, pārvietojot un uzglabājot akcīzes preces atliktā akcīzes nodokļa
maksāšanas režīmā, kā arī dod iespēju nepieciešamības gadījumā segt radušos
akcīzes nodokļa parādu, izmantojot nodokļa maksātāja iesniegto akcīzes nodokļa
nodrošinājumu.
Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta 2004.gada 25.marta
noteikumi Nr.171 “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem
dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem”.
Salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem, noteikumu projekts paredz noteikt
stingrākus nosacījumus un diferencētāku pieeju dažādiem akcīzes nodokļa
nodrošinājuma iesniedzējiem, tajā skaitā, lai juridiski pamatoti ierobežotu
iespējas jauniem komersantiem saņemt atvieglojumus nodrošinājuma reģistrēšanai, kā
arī uzlabotu nodrošinājumu izlietojuma uzraudzības mehānismu un dotu iespēju muitas
procedūru gadījumā atliktā akcīzes nodokļa nodrošināšanai izmantot muitas
galvojumu sistēmu.
Noteikumu projekts ir izstrādāts, balstoties uz Eiropas Savienības prasībām, un
noteikumu projektā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Savienības
direktīvas 1992/12/EEC.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Satiksmes, Veselības ministrijā,
Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem”.
Likumā “Par budžetu un finanšu vadību” noteikts, ka budžeta
iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti, ievērojot Ministru kabineta apstiprinātās
pamatlīdzekļu nolietojuma normas un pielietošanas nosacījumus.
Pašreizējā situācijā budžeta iestādes pamatlīdzekļu nolietojuma normas nosaka
piecām pamatlīdzekļu kategorijām atbilstoši katrai kategorijai fiksētām nolietojuma
normām. Ņemot vērā budžeta iestāžu pamatlīdzekļu daudzveidību un atšķirīgos
lietderīgās lietošanas laikus, vienotu pamatlīdzekļu nolietojuma normu pielietošana
ir vienkāršota un nenodrošina pilnīgu grāmatvedības informāciju par budžeta
iestāžu faktisko mantas stāvokli, pamatlīdzekļu nolietošanos un finansiālās
darbības rezultātiem.
Noteikumu projekts paredz piemērot detalizētu pamatlīdzekļu dalījumu kategorijās,
grupās un apakšgrupās, katras apakšgrupas pamatlīdzekļiem nosakot atbilstošu
lietderīgo lietošanas laiku un nolietojuma normu. Pamatlīdzekļu detalizētā dalījuma
izstrādē un atbilstošo lietderīgās lietošanas laiku noteikšanā izmantoti Latvijas
un ES normatīvie akti (Starptautiskie grāmatvedības standarti, Padomes 2004.gada
29.decembra Regula (EK) Nr.2238/2004; Eiropas kontu sistēma EKS 1995, Padomes 1996.gada
25.jūnija (EK) Nr.2223/96; Starptautiskā valūtas fonda “Valdības finanšu
statistikas rokasgrāmata 2001”; ANO Centrālās produkcijas klasifikācija, Būvju
klasifikācija CC; 1993.gada Latvijas būvnormatīvs LBN 401 “Dzīvojamo māju
kapitālā un kārtējā remonta noteikumi”, 2002.gada Latvijas Ceļu projektēšanas un
būvniecības standarts “Ceļu projektēšanas noteikumi” LVS 190-5), ņemot vērā
citu valstu pieredzi pamatlīdzekļu nolietojuma normu noteikšanā publiskajā sektorā.
Noteikumu projektā noteikto detalizēto pamatlīdzekļu nolietojuma normu ieviešana
uzlabos budžeta iestāžu finanšu pārskatu ticamību un nodrošinās valsts budžeta
finanšu bilances kvalitāti atbilstoši Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības
standartu, Starptautisko grāmatvedības standartu prasībām un starptautisko
institūciju rekomendācijām.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu,
Ekonomikas, Kultūras, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā,
Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas
Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē;
– pieteica likumprojektu “Publisko iepirkumu likums”.
Šobrīd spēkā ir likums “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību
vajadzībām”, kam par pamatu bija Eiropas Savienības direktīvas publisko iepirkumu
jomā 92/50/EEC, 93/36/EEC, 93/37/EEC un 97/52/EC, kā arī direktīva 89/665/EC, kas
regulē pārskatīšanas procedūras.
2004.gada 31.martā tika pieņemta jauna Eiropas Savienības direktīva 2004/18/EK, kas
koordinē būvdarbu līgumu, piegāžu līgumu un pakalpojumu līgumu piešķiršanas
procedūras. Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pienākums ieviest nacionālajos
normatīvajos aktos direktīvu 2004/18/EK līdz 2006.gada 31.janvārim.
Tā kā likums “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” jau ir
vairākkārt grozīts un jaunās direktīvas teksts būtiski atšķiras no esošā
regulējuma, ir izstrādāts jauns likumprojekts publisko iepirkumu jomā.
Likumprojektā ir ieviests galvenokārt direktīvas 2004/18/EK saturs, kas pielāgots
Latvijas normatīvajiem aktiem un papildināts ar nacionālo regulējumu. Jaunajā
regulējumā par pamatu ņemta dalībvalstu pieredze iepirkumu procedūru piemērošanā,
kā rezultātā tika izstrādāti nepieciešamie labojumi esošajā regulējumā, kā arī
Eiropas Kopienu tiesas spriedumos esošie skaidrojumi par atsevišķām normām
(galvenokārt attiecībā uz piedāvājuma izvēles un vērtēšanas kritērijiem –
vides aizsardzības, sociālie kritēriji).
Likumprojekts precizē, kā pasūtītājs var veicināt apkārtējās vides aizsardzību
un sekmēt attīstību, vienlaikus iegūstot izdevīgāko piedāvājumu. Tiek
pastiprināts regulējums tādiem principiem kā vienādas attieksmes princips,
diskriminācijas aizlieguma princips, savstarpējās atzīšanas princips,
proporcionalitātes un atklātības princips. Lai atvieglotu un paātrinātu noteiktus
iepirkuma procesus, likumprojekts atbalsta elektronisko līdzekļu ieviešanu, regulē
elektroniskās izsoles un dinamiskās iepirkumu sistēmas piemērošanu, vienlaikus
nodrošinot diskriminācijas aizlieguma un atklātības principu ievērošanu.
Likums attiecas uz iepirkumiem, ja to līgumcena sasniedz 10 000 latu. Minētais
regulējums ir balstīts uz Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi attiecībā uz
līgumcenu sliekšņiem, no kuriem piemērojamas formālās iepirkuma procedūras
(Latvijā pašlaik līgumcenu sliekšņi ir viszemākie), un tas ļaus samazināt ar
publisko iepirkumu saistītās administratīvās izmaksas. Lai nodrošinātu efektīvu
regulējumu procedūrām zem Eiropas Savienības noteiktajām līgumcenu robežām, ir
veiktas izmaiņas esošajā regulējumā un būtiski mainīta cenu aptaujas procedūra.
Izpildot Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus ģenerāldirektorāta norādījumus, cenu
aptaujas regulējums paredz publikāciju internetā Iepirkumu uzraudzības biroja mājas
lapā, tādējādi nodrošinot atklātumu un konkurenci.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, īpašu uzdevumu ministru
sekretariātiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību
savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisijā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā;
– pieteica noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 2.jūlija noteikumos Nr.246 “Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas””.
Grozījumi noteikumos ir nepieciešami, lai precīzāk organizētu
Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes un Valsts robežsardzes darbu
Pāvilostas un Skultes ostās, jo būs noteikts konkrēts muitas kontroles punkts, kur
tiek veikta attiecīgajā ostas robežkontroles punktā ienākošās kravas muitas
kontrole.
Noteikumi papildināti, nosakot, ka Mērsraga ostā un Rojas ostā muitas kontrole tiek
veikta pēc informācijas saņemšanas no kuģa aģenta. Noteikumi papildināti, nosakot,
ka lidostā “Liepāja” muitas kontrole tiek veikta pēc lidostas administrācijas
izsaukuma saņemšanas. Minētie grozījumi nepieciešami sakarā ar Valsts ieņēmumu
dienesta Kurzemes reģionālās iestādes Muitas pārvaldes veiktās preču (kravu)
plūsmas un muitas ierēdņu darba noslogojuma analīzes rezultātiem, kā arī lai
paaugstinātu muitas kontroles efektivitāti un lietderīgu personāla resursu
izmantošanu.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu,
Iekšlietu, Satiksmes ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.
Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par institūcijām, kas izsniedz Latvijas Republikas iedzīvotājiem nepieciešamos dokumentus viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs, un šo dokumentu izsniegšanas kārtība”.
Noteikumu projekts paredz noteikt institūcijas, kas izsniedz Latvijas
Republikas iedzīvotājiem nepieciešamos dokumentus viņu profesionālās kvalifikācijas
atzīšanai ārvalstīs, un šo dokumentu izsniegšanas kārtību.
Institūcijas, kas Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir pilnvarotas izsniegt
profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās Latvijas Republikā
reglamentētajās profesijās, izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanai
ārvalstīs nepieciešamos dokumentus, kas apliecina personas tiesības darboties
attiecīgā profesijā, profesionālo pieredzi un labu reputāciju.
Institūcijas, kas pilnvarotas izsniegt profesionālās kvalifikācijas atzīšanas
apliecības attiecīgajās Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās, izsniedz
profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamos dokumentus par
personas iegūto izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu
atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām (arī gadījumos,
kad šajos dokumentos minētais kvalifikācijas nosaukums ir atšķirīgs vai šie
dokumenti atšķiras no Eiropas Savienības tiesību aktos minētajiem) ārsta, māsas,
vecmātes, zobārsta, farmaceita, arhitekta un veterinārārsta profesijās Latvijas
Republikā.
Institūcijas, kas Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir pilnvarotas izskatīt
profesionālos pārkāpumus, izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanai
ārvalstīs nepieciešamos dokumentus, kas apliecina disciplināro pārkāpumu neesamību
Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs izsniedz profesionālās kvalifikācijas
atzīšanai ārvalstīs nepieciešamos dokumentus, kas apliecina administratīvo
pārkāpumu un kriminālsodāmības neesamību.
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs izsniedz profesionālās kvalifikācijas
atzīšanai ārvalstīs nepieciešamo izziņu, kas apliecina bankrota neesamību.
Bankas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamos
dokumentus, kas apliecina finansiālo stāvokli (bankas konta izraksts).
Riska apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir izsniegta licence civiltiesiskai
apdrošināšanai, izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs
nepieciešamos dokumentus, kas apliecina profesionālās darbības finansiālā riska
apdrošināšanu.
Akadēmiskās informācijas centrs izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanai
ārvalstīs nepieciešamos dokumentus, kas apliecina profesionālo pieredzi, labu
reputāciju, disciplināro pārkāpumu neesamību un tiesības darboties attiecīgajā
profesijā Latvijas Republikā nereglamentētajās profesijās.
Profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamo dokumentu
saņemšanai persona iesniedz attiecīgajā institūcijā rakstisku iesniegumu
(pieprasījumu) tās noteiktajā formā, ja nepieciešams, pievienojot personu
apliecinoša dokumenta kopiju, izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu
dokumentu un citus šajos noteikumos minēto dokumentu saņemšanai nepieciešamos
personas rīcībā esošus dokumentus.
Šo noteikumu projektā minētās institūcijas veic personas iesnieguma (pieprasījuma)
un tam pievienoto dokumentu pirmreizējo pārbaudi un pārliecinās, ka persona ir
iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus, un ir tiesīgas pieprasīt personai iesniegt
papildu dokumentus, ja, balstoties uz personas iesniegumā (pieprasījumā) un tam
pievienotajos dokumentos ietverto informāciju, nav iespējams sagatavot personas
pieprasīto dokumentu.
Personas iesnieguma un tam pievienoto dokumentu izskatīšanas un attiecīgā dokumenta
izsniegšanas maksimālais termiņš ir viens mēnesis pēc visu dokumentu iesniegšanas.
Pēc personas pieprasījuma personas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai
ārvalstīs nepieciešamos dokumentus institūcijas var sagatavot arī svešvalodās.
Personas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamajos
dokumentos ārsta, māsas, vecmātes, zobārsta, farmaceita, arhitekta un veterinārārsta
profesijās ietver arī norādi uz to attiecīgās Eiropas Savienības direktīvas normu,
kurai atbilst institūcijas izsniegtais dokuments.
Personas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamo dokumentu
izsniegšana ir maksas pakalpojums, ja attiecīgās institūcijas darbību
reglamentējošos normatīvajos aktos šo dokumentu izsniegšana nav noteikta kā
bezmaksas pakalpojums vai par tā sniegšanu nav noteikta valsts nodeva.
Maksu par personas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamo
dokumentu izsniegšanu nosaka attiecīgā institūcija atbilstoši tās sniegto publisko
pakalpojumu izcenojumiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu,
Ekonomikas, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes,
Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās
sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.
Aivis Freidenfelds,
Ministru kabineta preses sekretārs
Par Latvijas uzņēmēju interešu aizstāvību strīdā ar Zviedrijas celtnieku arodbiedrību
Saņemta Eiropas Komisijas prezidenta Žozē
Manuela Barrozu atbildes vēstule Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim, kurā sniegts
Eiropas Komisijas viedoklis par Eiropas Kopienas likumdošanas ievērošanu SIA “Laval
un partneri” konfliktā ar Zviedrijas celtnieku arodbiedrību.
Latvijas valdība pagājušā gada decembrī lūdza Eiropas Komisiju dot savu skaidrojumu
par dalībvalstu pakalpojumu sniegšanas brīvību kopējā Eiropas Savienības (ES)
tirgū. Ieilgušais konflikts starp Latvijas uzņēmumu SIA “Laval un partneri” un
Zviedrijas celtnieku arodbiedrību radīja ievērojamus zaudējumus Latvijas kompānijai,
un tā bija spiesta atstāt Zviedrijas tirgu. Eiropas Komisijai nosūtītajā vēstulē
Latvijas puse pauda savas bažas par Zviedrijas valdības nevēlēšanos iesaistīties
minētās konfliktsituācijas risināšanā, nodrošinot Latvijas un pārējo ES
dalībvalstu kompānijām un to darbiniekiem vienlīdzīgas tiesības, kā arī novēršot
diskrimināciju pilsonības dēļ.
Eiropas Komisijas prezidents savā vēstulē Ministru prezidentam atbalsta viedokli, ka
visiem uzņēmumiem, kas savus darbiniekus nosūta veikt pakalpojumus kopējā ES tirgū,
vajadzētu jābūt ieguvējiem no iekšējā tirgus principiem, un paudis gatavību un
vēlmi līdzdarboties šā jautājuma risināšanā.
Eiropas Komisija atzīst, ka “Laval” lieta ir ļoti sarežģīta, tā izlemjama,
ņemot vērā Eiropas Kopienu tiesas praksi šajā jomā. Līdz jūnijam Komisija pieņems
lēmumu par to, vai nosūtīt formālu brīdinājumu Zviedrijas varas iestādēm par
nepilnīgu ES likumdošanas ieviešanu un Kopienu dibināšanas līguma
pārkāpumiem.
Zviedrijas Darba tiesa (Arbetsdomstolen), kas pašlaik izskata “Laval” lietu,
2005. gada 29. aprīlī paziņoja savu lēmumu pirms galīgā sprieduma pasludināšanas
pieprasīt Eiropas Kopienu tiesas viedokli (prejudiciālo nolēmumu). Šis Zviedrijas
Darba tiesas lēmums paver Latvijas valdībai iespēju tuvākajos mēnešos iesaistīties
“Laval” lietas izskatīšanā Eiropas Kopienu tiesā kā trešajai pusei, iesniedzot
argumentētu paziņojumu, lai sniegtu atbalstu Latvijas uzņēmumam, un Latvijas valdība
noteikti izmantos šo iespēju.
Ministru prezidenta birojs