Klāt ir ES un Krievijas sammits

Nākamajā nedēļā, 10.maijā, tūdaļ pēc svinībām par godu Otrā pasaules kara beigu 60. gadadienai, Maskavā notiks Eiropas Savienības (ES) un Krievijas sammits. ES ārējo attiecību komisāre Benita Ferēro-Valdnere izteikusi cerību, ka divpusējās tikšanās laikā izdosies panākt vienošanos par būtisku attiecību maiņu.

Labās gribas dokuments

Šajā nedēļā B. Ferēro-Valdnere paziņoja, ka ES un Krievija ir gandrīz panākušas vienošanos par to, kā turpmāk veidot abu pušu attiecības. Parakstīšanai paredzētais 60 lappušu dokuments, kas tiek saukts arī par “ceļa karti”, ietver norādījumus tā sauktajās lielākajās jomās – ekonomikā, brīvības, drošības un tieslietu jautājumos, kā arī jomās, kas skar zinātni un pētniecību. Eiropas Komisijas amatpersonas jau norādījušas, ka dokuments nebūs saistošs. Tā īstenošana būs atkarīga no abu pušu vēlmes to darīt. Līdz ar to sarunu rezultāts būs jūtams nevis jau nākamnedēļ, bet gan pēc vairākiem gadiem.
Tomēr par katru no svarīgajām jomām tiks pieņemti arī konkrēti plāni ar darbībām, kas ES un Krievijai jāveic, lai idejas realizētu. Plānu īstenošanu un uzraudzību uzmanīs atjaunotā Pastāvīgā partnerības padome. Tajā darbosies abu pušu ministri.

Problemātiskie jautājumi

Abas puses paudušas pārliecību par pozitīvu sarunu rezultātu. Krievijas misijas Briselē pārstāvis ES portālam “EUobserver” atklājis, ka “mums ir politiskā griba panākt vienošanos. Esmu pārliecināts, ka dokuments otrdien tiks parakstīts”.
Lai gan abas puses apliecinājušas, ka grib panākt vienošanos, tomēr izskanējušas arī ziņas, ka sarunas varētu ievilkties pat līdz vēlai naktij. Kā problemātiskākie jautājumi tiek minēti Krievijas noteiktās nodevas par lidojumiem virs Sibīrijas, kā arī vīzu atvieglojumi Krievijas pilsoņiem.

Asie izteikumi

Lai gan abas puses apstiprina, ka grib panākt vienošanos, pāris nedēļas pirms svarīgā sammita arī raidīti asi izteikumi kā vienā, tā otrā virzienā. Eiropas Komisijas viceprezidents Ginters Ferhoigens šonedēļ paziņojis, ka Krievijai vajadzētu atzīt Baltijas valstu okupēšanas faktu. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs šādus G. Ferhoigena izteikumus jau paspējis nodēvēt par aizvainojošiem.
ES un Krievijas attiecības ir svarīgas, jo pēc Savienības paplašināšanās Krievija kļuvusi par lielāko tirdzniecības partneri, turklāt ES un Krievijai ir kopēja robeža.

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv