
Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I. |
Minētās koncepcijas ieviešanas ekonomiskais efekts būtu vairāk
nekā 300 miljonu latu gadā, secināts pētījumā, kuru pēc KNAB pasūtījuma
ekonomikas doktores Raitas Karnītes vadībā veicis Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA)
Ekonomikas institūts un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents Jānis
Grasis.
Rēķināts, ka iedzīvotāji neiemaksā visus nodokļus no zemes un nekustamā īpašuma
pārdošanas, ienākumiem ārzemēs un citiem avotiem, kas neparādās statistikā.
Tādējādi gadā, iespējams, nodokļi netiek iekasēti no summas, kas pārsniedz
miljardu latu, skaidro R.Karnīte, kas pētījumā vadījusies no oficiāli pieejamajiem
datiem. Tiesa, kā LZA pārstāve atzina “Latvijas Vēstnesim”, minētajos aprēķinos
nav ņemts vērā ekonomiskais labums, ko iedzīvotāji gūst no nedeklarētajiem
darījumiem, ienākumus no tiem iepludinot savas dzīves kā valsts ekonomikas
sastāvdaļas nodrošināšanai.
Pie KNAB izstrādātās koncepcijas ieviešanas netiešajiem ieguvumiem pētījuma autori
pieskaita valsts iekšējās un ārējās drošības palielināšanos, ko dotu precīzāku
informāciju par privātpersonu finanšu līdzekļiem. Koncepcijas ieviešana arī vairotu
iespējas ierobežot korupciju valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī
izkontrolēt citas nelikumīgas darbības, tajā skaitā kontrabandu, ieroču un narkotiku
tirdzniecību.
Par labāko koncepcijai atbilstošo iedzīvotāju ienākumu un izdevumu kontroles veidu
R.Karnīte atzīst īpašas informācijas sistēmas veidošanu sociāli ekonomiskās
programmas “e–Latvija” ietvaros. Savukārt J.Grasis pieļauj iespēju legalizēt
pēdējos desmit gados gūtos līdzekļus, par kuriem nav nomaksāti nodokļi. Tiesa,
ieturot no tiem 25%.
Guntars Laganovskis, “LV”
guntars.laganovskis@vestnesis.lv