Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Arī pirms Homēra bija dzejnieki. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.04.2005., Nr. 68 (3226) https://www.vestnesis.lv/ta/id/107124

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Otrdiena, 03.05.2005.

Laidiena Nr. 69 (3227), OP 2005/69

Vēl šajā numurā

29.04.2005., Nr. 68 (3226)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Arī pirms Homēra bija dzejnieki

Vai var saskaitīt tos jaunos censoņus, kas sevī apjautuši rakstnieka talantu vai vēlmi publicēties, kuri gadu gaitā piedalījušies Iesācēju autoru seminārā (iepriekšējos gados – Jauno autoru seminārs), kas šogad notika jau 58.reizi?
Topošajiem rakstniekiem, atšķirībā no citu mūzu pārstāvjiem, kuri profesionālās prasmes un iemaņas apgūst specializētās mākslas un mūzikas skolās un vēlāk akadēmijās, ir visai mazas iespējas pilnveidot sevi literārajā darbībā. Kopš 1947. gada kā neliela atbalsta saliņa tālākam lēcienam profesionālajā izaugsmē kalpo Jauno autoru seminārs.
Ernests Hemingvejs sacījis, ka “pasaulē nav nekā grūtāka, kā rakstīt vienkāršu, godīgu prozu par cilvēku”. Ilggadīgs Jauno autoru semināra rīkotājs, Rīgas Jauno literātu apvienības padomes loceklis Ronalds Briedis gan nav prozaiķis. Ronalds Gada balvu literatūrā saņēma par spilgtāko debiju 2004.gadā par dzejoļu krājumu “Asaru gāze” un lugu “Lielās paslēpes”. Gados jaunais dzejnieks un dramaturgs pastāsta, ka savā vairāk nekā piecdesmit gadus ilgajā vēsturē iesācēju autoru seminārs ir pierādījis savu nozīmīgo vietu literārā procesa atjaunotnē. Katru gadu divi trīs semināristi papildina aktīvi rakstošo autoru rindas. Vairums rakstnieku sava literārā darba sākumā ir piedalījušies šajos semināros, gūstot vērtīgas atziņas un izpratni par literāro procesu, kā arī pirmos savu darbu novērtējumus. Daudziem autoriem tā ir iespēja nokļūt līdz pirmajai publikācijai, kā arī rast pirmās iepazīšanās ar dažādu paaudžu literātiem.
Šogad Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu, sadarbojoties Latvijas Rakstnieku savienībai, Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātei, Latvijas Kultūras akadēmijai, Latvijas Dramaturgu ģildes un Rīgas Jauno literātu apvienības pārstāvjiem, tika izveidota rakstnieku profesionālās izaugsmes veicināšanas programma “Literārā akadēmija”, kuras nolūks ir koncentrēt dažādus projektus vienotā blokā, dodot iespēju procesa virzītājiem visus spēkus veltīt konkrētam darbam ar talantīgiem autoriem. Rūdolfs Blaumanis savulaik sacījis: “Bieži gadās, ka kāds tikām romānus lasījis, kamēr pats sācis rakstīt.” Apvienojot projektus, tika nolemts atcelt vecuma ierobežojumu (tas bija 30 gadu) semināra dalībnieku pretendentiem un mainīt Jauno autoru semināra nosaukumu pret Iesācēju autoru semināru. Tāpēc šogad piecpadsmit uzvarētāji aprīļa vidū Rīgā varēja piedalīties nedēļu ilgā seminārā, bet vēl piecdesmit autori tika uzaicināti uz vienas dienas semināru, jo pieteikties gribošo vecumā no divpadsmit līdz astoņdesmit sešiem gadiem bija ļoti daudz.
Galvenais kritērijs bija darbu kvalitāte. Pēc žūrijas lēmuma analīzes izrādījās, ka pārsvarā tie ir autori, kas dzimuši astoņdesmitajos gados. Sociālā ziņā iesācējs autors ir dažādu sabiedrības slāņu un profesiju pārstāvis, jo informācija par semināru tika izplatīta arī ar rajonu plašsaziņas līdzekļu starpniecību, un to varēja saņemt arī tie, kas nelasa tādus literāros periodiskos izdevumus kā “Karogu”, “Kultūras Forumu” u.c. Pārsvarā bija iesniegti dzejas un prozas darbi. Recenzentu vidū bija tādi pazīstami literāti kā Amanda Aizpuriete, Jānis Rokpelnis, Dainis Grīnvalds, Laima Muktupāvela u.c. Ronalds Briedis nebija pierunājams prognozēt, vai kādu no autoriem sagaida spoža iesoļošana mūsdienu literātu pulkā, aprobežojoties ar vārdiem “labi”, “perspektīvi”, “cerīgi”. Ar semināra autoru darbiem varēs iepazīties “Kultūras Foruma” un “ Karoga “ lappusēs jūnijā. Jaunajiem autoriem, kuri dzimuši pēc 1985.gada, šis konkurss vienlaikus bija iespēja sacensties par tiesībām piedalīties vasaras literārajā radošajā nometnē “Aicinājums”. Iesācēju autoru seminārs bija būtisks papildinājums Rakstnieku profesionālās apmācības kursiem, kas aizsākās pagājušajā gadā un visa gada garumā piedāvāja rakstniekiem papildināt zināšanas literatūrā un kultūrā, kā arī profesionālās zināšanas. Tam kalpoja semināri, lekcijas, dzejas, prozas un dramaturģijas meistardarbnīcas, konsultācijas un pat publikācijas. Rakstnieku profesionālās apmācības kursi ir lielākais un ilglaicīgākais “Literārās akadēmijas “ projekts.
58. Iesācēju autoru seminārā recenzentes statusā piedalījās dzejniece Amanda Aizpuriete: “Man bija ļoti interesanti, turklāt piedzīvoju ļoti emocionālus un saspringtus mirkļus, jo nācās atzīt, ka paaudžu konflikts joprojām pastāv. Biju iedomājusies, ka par to var aizmirst. Pārdomājot kādu konfliktu starp recenzentu un recenzējamo, es pat nevaru īsti pateikt, kuram bija taisnība. Katru gadu šajos semināros ieraugu jaunos talantus. Es neriskētu sacīt, ka kāds no manis saskatītajiem talantiem nebūtu attaisnojis cerības, jo rakstnieku biogrāfijās mēs varam novērot, ka daži tukšuma gadi mijas ar uzplaukuma gadiem. Varbūt kāds liks par sevi runāt tikai tad, kad es jau zārciņā gulēšu. Nevar prasīt, lai iesācējs autors uz viņu liktās cerības attaisnotu tūlīt.”
Arī pirms Homēra bija dzejnieki, sacījis Aristotelis, ar to gribēdams pateikt, ka grieķu rakstītajai literatūrai ir bijusi ilga priekšvēsture, pamatota tautas mutvārdu daiļradē. Latvieši ir īsta grāmatnieku tauta, un grāmata izsenis bijusi tautas garīgais uzturs. Kopjot, audzējot un saudzējot pacietīgi gaidīsim jaunos talantus.

Andris Kļaviņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!