ATSAUCĒ IETVERT:
Mūsu ceļš uz Eiropas Savienību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.04.2005., Nr. 68 https://www.vestnesis.lv/ta/id/107122
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Mūsu ceļš uz Eiropas Savienību
Pirms gada Latvija kļuva par pilntiesīgu
Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti. Bet sākās šis ceļš krietni agrāk. 1995.gada
27.oktobrī mūsu valdība iesniedza pieteikumu par valsts vēlmi iestāties ES. Un pēc
nepilniem deviņiem gadiem Latvija jau varēja lepoties ar pilntiesīgas dalībvalsts
statusu. Tik īsā laikā valstī bija jāveic milzīgs darba apjoms. Viens no
iespaidīgākajiem raksturlielumiem – ne tikai jāizlasa, bet arī jāievieš Latvijas
likumdošanā 80 000 ES normatīvo aktu lappuses. Ir valstis, kuru pievienošanās ES
notikusi īsākā laikā, bet ir arī pretēji piemēri. Turcija ES kandidātvalsts
statusā ir jau ilgāk nekā trīsdesmit gadu, un tikai pērn tika pieņemts lēmums sākt
iestāšanās sarunas.
Desmit gadi, kas pagājuši, kopš Latvija apliecināja, ka grib atgriezties Eiropā, valsts dzīvē nav daudz. Tomēr cilvēkiem jau sāk piemirsties, kad kas noticis. Piedāvājam lasītajiem būtiskāko notikumu hronoloģiju, tā ļaus atcerēties, kāds bijis Latvijas ceļš uz Eiropas Savienību.
Saeima ratificē Latvijas Pievienošanās līgumu ES.
ES Padomes Kopenhāgenas tikšanās laikā Latvija oficiāli pabeidz iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā.
ES Nicas Padomē tiek apstiprināts Eiropas Komisijas sagatavotais Paplašināšanās stratēģiskais dokuments.
Helsinkos ES Padome nolemj uzsākt iestāšanās sarunas ar t.s. otrās grupas kandidātvalstīm, t.sk. Latviju.
Vīnē ES Padome neizlemj par iestāšanās sarunu sākšanu ar t.s. otrās grupas valstīm.
LR Ministru kabinets izveido integrācijas procesa vadības un koordinācijas vienību – Vecāko amatpersonu sanāksmi.
Latvija Eiropas Komisijas delegācijai Latvijā iesniedz atbildes uz vairāk nekā 2000 jautājumiem.
ES Padome Esenē apstiprina jauno kandidātvalstu pirmsiestāšanās stratēģiju.
Eiropas Savienības Padome Kopenhāgenā apstiprina prasības jaunajām kandidātvalstīm, kas tām jāizpilda, lai varētu iestāties ES (Kopenhāgenas kritēriji):
• demokrātiju nodrošinošo institūciju stabilitāte, likuma vara, cilvēktiesību, t.sk. minoritāšu tiesību, ievērošana;
• funkcionējošas tirgus ekonomikas darbība, kā arī spējas izturēt konkurenci Savienībā;
• spējas uzņemties dalībvalsts pienākumus, t.sk. politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības uzdevumu realizēšanā.
Baltijas valstis tiek iekļautas PHARE programmā.
Eiropas Komisija atzīst Baltijas valstu neatkarību.
 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar dzīvesbiedru un toreizējo Ministru prezidentu Induli Emsi gaida 2004.gada 1.maiju, kad Latvija kļūs par ES dalībvalsti Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I. |
Desmit gadi, kas pagājuši, kopš Latvija apliecināja, ka grib atgriezties Eiropā, valsts dzīvē nav daudz. Tomēr cilvēkiem jau sāk piemirsties, kad kas noticis. Piedāvājam lasītajiem būtiskāko notikumu hronoloģiju, tā ļaus atcerēties, kāds bijis Latvijas ceļš uz Eiropas Savienību.
2004.gads
1.maijs
Latvija kļūst par pilntiesīgu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti.
Šajā gadā Latvija virza savus kandidātus amatiem Eiropas Komisijā, Eiropas Kopienu
tiesā, Pirmās instances tiesā un Revīzijas palātā, kā arī pārstāvjus Eiropas
Ekonomiskajā un sociālo lietu komitejā, Reģionu komitejā. Jūnijā Latvijas pilsoņi
pirmo reizi piedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. No Latvijas Eiropas Parlamentā
ievēlē deviņus deputātus.
2003.gads
30.oktobrisSaeima ratificē Latvijas Pievienošanās līgumu ES.
20.septembris
Latvijas tauta referendumā atbalsta valsts iestāšanos ES – 66,97% nobalso par, 32,26% – pret iestāšanos ES.
20.jūnijs
ES pašreizējo un nākamo dalībvalstu līderi Tesalonikos, Grieķijā, pieņem no Eiropas konventa ES konstitucionālā līguma projektu un nolemj to nodot apstiprināšanai Starpvaldību konferencē.
1.maijs
Kandidātvalstis iegūst novērotāja statusu ES institūcijās – 9 Latvijas deputāti kļūst par novērotājiem Eiropas Parlamentā, valdības un ministriju pārstāvji novērotāja statusā sāk piedalīties ES Ministru padomes sanāksmēs un darba grupās.
16.aprīlis
Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, premjerministrs Einars Repše, ārlietu ministre Sandra Kalniete un sarunu vadītājs Andris Ķesteris Atēnās Latvijas vārdā paraksta līgumu par pievienošanos ES.
2002.gads
13.decembrisES Padomes Kopenhāgenas tikšanās laikā Latvija oficiāli pabeidz iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā.
24.–25.novembris
Ārkārtas ES Padome Briselē apstiprina ES apņemšanos pabeigt iestāšanās sarunas ar desmit ES kandidātvalstīm, t.sk. Latviju, Kopenhāgenas ES Padomē 12. un 13.decembrī un parakstīt iestāšanās līgumu 2003.gada aprīli.
18.novembris
Eiropas Savienības Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome nolemj, ka jaunās ES dalībvalstis tiks uzņemtas 2004.gada 1.maijā.
9.oktobris
Eiropas Komisija publicē pēc kārtas sesto un pēdējo progresa ziņojumu, kurā rekomendē slēgt iestāšanās sarunas ar Latviju līdz 2002.gada beigām.
28.februāris
Briselē darbu sāk Eiropas Savienības konvents, lai apspriestu Savienības turpmākos jautājumus. Pirmo reizi ES nākotnei nozīmīgu lēmumu apspriešanā pilnā mērā iesaistīti gan Eiropas Savienības dalībvalstu un ES institūciju, gan arī kandidātvalstu pārstāvji.
2000.gads
18.decembrisES Nicas Padomē tiek apstiprināts Eiropas Komisijas sagatavotais Paplašināšanās stratēģiskais dokuments.
15.februāris
Briselē oficiāli tiek atklāta Starpvaldību konference Latvijas dalībai Eiropas Savienībā (Latvijas iestāšanās ES sarunu atklāšana).
9.februāris
Saeima apstiprina Latvijas Republikas Stratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā.
1999.gads
10.–11. decembrisHelsinkos ES Padome nolemj uzsākt iestāšanās sarunas ar t.s. otrās grupas kandidātvalstīm, t.sk. Latviju.
Pavasaris
Tiek uzsākts ES tiesību un pienākumu kopuma izzināšanas procesa (acquis screening – angl.) otrais posms.
1998.gads
11.–12. decembrisVīnē ES Padome neizlemj par iestāšanās sarunu sākšanu ar t.s. otrās grupas valstīm.
20.oktobris
LR Ministru kabinets apstiprina Latvijas Stratēģiju integrācijai ES.
3.aprīlis
Briselē sarunu procesa ietvaros tiek uzsākts pirmais posms – ES tiesību un pienākumu kopuma izzināšanas process (acquis screening – angl.).
30.marts
ES Briselē oficiāli uzsāk sarunu procesu ar jaunajām kandidātvalstīm. Eiropas Komisija iesniedz kandidātvalstīm Pievienošanās partnerības dokumentu.
23.februāris
Briselē notiek pirmā Latvijas un ES asociācijas padomes sanāksme (izveidota saskaņā ar asociācijas līgumu).
1.februāris
Stājas spēkā Latvijas un ES asociācijas līgums (Eiropas līgums).
1997.gads
DecembrisLR Ministru kabinets izveido integrācijas procesa vadības un koordinācijas vienību – Vecāko amatpersonu sanāksmi.
12.decembris
ES Luksemburgas padome nolemj iekļaut visas 11 ES kandidātvalstis uzņemšanas procesā.
26.jūnijs
Eiropas Komisija publicē dokumentu “Agenda 2000 – viedokli par kandidātvalstu pieteikumiem iestāties ES”, kurā ietverti atzinumi par visām jaunajām kandidātvalstīm, tai skaitā Latviju, un rekomendācijas par pievienošanās sarunu uzsākšanu.
16.jūnijs
Darbu pabeidz starpvaldību konference, un ES Padome Amsterdamā pieņem jauno ES līgumu.
Aprīlis
Briselē tiek atklāta Latvijas pārstāvniecība ES, nodalot to no vēstniecības Beniluksa valstīs.
1996.gads
26.jūlijsLatvija Eiropas Komisijas delegācijai Latvijā iesniedz atbildes uz vairāk nekā 2000 jautājumiem.
Aprīlis
Eiropas Komisija saskaņā ar ES Padomes lēmumu Madridē iesniedz Latvijai vairāk nekā 2000 jautājumu.
2.aprīlis
Rīgā notiek pirmā Latvijas un ES brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas sēde.
Februāris
LR Ministru kabinets izveido Eiropas integrācijas padomi.
Februāris
Latvijā darbu sāk Eiropas Komisijas delegācija.
1995.gads
Decembris ES Madrides Padome uzdod Eiropas Komisijai sagatavot viedokli par visām jaunajām kandidātvalstīm un nolemj sasaukt starpvaldību konferenci ES līguma darbības izvērtēšanai.Novembris
Saeimā tiek izveidota Eiropas lietu komisija.
27.oktobris
Latvijas valdība iesniedz ES prezidējošajai valstij Spānijai pieteikumu par Latvijas vēlēšanos iestāties ES.
13.oktobris
LR Valsts prezidente un Ministru prezidents paraksta Latvijas oficiālo lūgumu par uzņemšanu ES.
12.jūnijs
Tiek parakstīts Latvijas un ES asociācijas līgums (Eiropas līgums).
1.janvāris
Stājas spēka Latvijas un ES brīvās tirdzniecības līgums.
1994.gads
DecembrisES Padome Esenē apstiprina jauno kandidātvalstu pirmsiestāšanās stratēģiju.
11.novembris
Ministru kabinets pieņem lēmumu par Eiropas integrācijas biroja izveidošanu.
18.jūlijs
Latvija paraksta brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību. Šis līgums stājas 1992.gada līguma starp LR un Eiropas ekonomisko kopienu par tirdzniecību un komerciālo un ekonomisko sadarbību vietā.
1993.gads
JūnijsEiropas Savienības Padome Kopenhāgenā apstiprina prasības jaunajām kandidātvalstīm, kas tām jāizpilda, lai varētu iestāties ES (Kopenhāgenas kritēriji):
• demokrātiju nodrošinošo institūciju stabilitāte, likuma vara, cilvēktiesību, t.sk. minoritāšu tiesību, ievērošana;
• funkcionējošas tirgus ekonomikas darbība, kā arī spējas izturēt konkurenci Savienībā;
• spējas uzņemties dalībvalsts pienākumus, t.sk. politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības uzdevumu realizēšanā.
1.februāris
Stājas spēkā līgums par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību starp Latviju un Eiropas Savienību.
1992.gads
1.janvārisBaltijas valstis tiek iekļautas PHARE programmā.
1991.gads
27.augustsEiropas Komisija atzīst Baltijas valstu neatkarību.
Avots: Ārlietu ministrija
 Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |