
Vakar preses konferencē ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš iepazīstināja ar Tautsaimniecības vienotās stratēģijas (TVS) īstenošanas līdzšinējo gaitu.
K.Kariņš pērn pieņemto TVS novērēja kā labi izstrādātu
dokumentu, kura mērķu izpildei jānodrošina ilgtspējīga valsts ekonomikas
attīstība. Ministrs ar gandarījumu norādīja uz iekšzemes kopprodukta pieaugumu, kas
atbilst plānotajiem izaugsmes tempiem. Valstī reģistrēto uzņēmumu skaits vēl
aizvien ir nepietiekams, taču tas pieaug pat straujāk, nekā paredzēts. Nepieciešams
lielāks valsts atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pirmām kārtām samazinot
individuālo komersantu maksātā uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi. Uzņēmējdarbības
attīstību kavē arī preču pavadzīmju izmantošanas nepieciešamība – ministrs
norādīja, ka Finanšu ministrija vēl nav piekritusi pavadzīmju sistēmas galīgai
izskaušanai. Kā būtisku kavēkli TVS mērķu izpildē K.Kariņš minēja
infrastruktūras, proti, autoceļu, kvalitāti. Jākonstatē, ka šobrīd valsts nespēj
pildīt dokumentā minētos ceļu tīkla attīstīšanas mērķus, būtiski atpaliekot no
plānotajiem rādītājiem. Tāpēc, sacīja K. Kariņš, Satiksmes ministrijai nebūtu
pretēji Eiropā valdošajām tendencēm jāslēdz dzelzceļa līnijas, satiksmes slodzi
pārnesot uz autoceļiem, bet gan nāktos izstrādāt ceļu sakārtošanas modeli.
Bažas rada zemais augsto tehnoloģiju produkcijas eksporta līmenis – tam par iemeslu
ir nepietiekamās investīcijas pētnieciskajā darbā, norādīja K.Kariņš. Negatīvi
vērtējama arī augstākajā izglītībā vērojamā tendence – vairākums jauniešu
izvēlas studēt humanitārās, nevis dabaszinātnes. Tāpēc ir būtiski investēt
perspektīvajās studiju programmās, lai Latvija kļūtu par augsti kvalificēta
darbaspēka valsti, kas ražo produkciju ar augstu pievienoto vērtību.
K.Kariņš pievērsa uzmanību arī pieaugošajai iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzībai
kā neatliekami risināmai problēmai. Jāuzlabo arī reģionālās attīstības
rādītāji. Vairāk ES struktūrfondu līdzekļu jāinvestē reģionos, sevišķi
Latgalē.
Ziņojums par TVS izpildi būs viens no galvenajiem dokumentiem, kas tiks ņemti vērā,
veidojot 2006. gada budžetu.
Juris Bārtulis, “LV”
juris.bartulis@vestnesis.lv
Tautsaimniecības galvenie mērķi
2004 |
2010 |
2030 |
|
IKP uz vienu iedzīvotāju (% no ES–15 līmeņa pēc pirktspējas standartiem PPS) |
40 |
62 |
100 |
Ikgadējie IKP pieauguma tempi (%) |
7,6 (2001–2004) |
8,0 |
5,0 |
Nodarbinātības līmenis (%) |
62,3 |
65 |
70 |
Bezdarba līmenis |
9,8 |
7 |
4 |
Avots: Ekonomikas ministrija