
Par Ārlietu komitejas ziņojumu par ES un Krievijas attiecībām
Otrdien, 26.aprīlī, Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas
pieņemtais ziņojuma projekts aicina Eiropas Savienības dalībvalstis savās
divpusējās attiecībās ar Krieviju ievērot kopējo ES politiku un vienotu nostāju,
kā arī nodrošināt pārskatāmību un veikt savstarpējas iepriekšējas
konsultācijas.
“Ārlietu komitejas noskaņojums liecina, ka Eiropas Parlamentā palielinās izpratne
par nepieciešamību attiecībās ar Krieviju solidāri ievērot visu ES dalībvalstu
intereses. Parlaments arvien labāk sāk izprast Baltijas valstu, tostarp Latvijas,
vēsturisko problemātiku attiecībās ar Krieviju. Apsveicami, ka ziņojuma
projekts, kurā tika ņemti vērā arī vairāki Latvijas deputātu priekšlikumi, aicina
Krieviju īpašu uzmanību pievērst civilizētiem un demokrātiskiem
standartiem attiecībās ar visām Es dalībvalstīm,” uzsvēris Latvijas EP
deputāts no Nāciju Eiropas grupas Ģirts Valdis Kristovskis.
Ziņojumā tiek paustas bažas par demokrātijas un likuma varas vājināšanos Krievijā,
par Krievijas attālināšanos no tirgus ekonomikas principiem un preses brīvības
nodrošināšanas. Ārlietu komiteja norādīja uz bīstamu tendenci Krievijā tiesu
sistēmu izmantot politisku mērķu sasniegšanai.
Dokumenta projektā Ārlietu komiteja pievērsusi uzmanību cilvēktiesību pārkāpumiem
Krievijā un mazākumtautību diskriminācijas problēmai šajā valstī.
Ziņojumā tiek norādīts arī uz milzīgajām ciešanām un upuriem, kādus izraisījusi
padomju okupācija. Īpaši pieminot Baltijas valstis, pieņemtais rezolūcijas projekts
aicina Krieviju pilnībā atzīt šo okupācijas faktu un uz šī pamata veidot izlīgumu
starp Krieviju un Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Mudinot ratificēt Latvijas un Krievijas un Igaunijas un Krievijas robežlīgumus, EP
Ārlietu komiteja atbalstīja deputāta Ģirta Valda Kristovska priekšlikumu, kurā tiek
uzsvērts, ka robežjautājumi ar šīm ES dalībvalstīm risināmi godīgā un taisnīgā
ceļā.
Ziņojuma tekstā arī tiek norādīts uz Gruzijas un Moldovas teritoriju integritāti, un
Krievija tiek aicināta izvest savus militāros spēkus no šo valstu teritorijām, kā to
pieprasa starptautiskās organizācijas un arī pašas suverēnās valstis.
Čečenijas konflikta sakarā Ārlietu komiteja asi nosodīja Čečenijas pēdējā
likumīgā prezidenta Aslana Mashadova nogalināšanu. Ziņojumā pieprasīts Krievijai
nodrošināt cilvēktiesību aizstāvju drošību, viņiem ierodoties Čečenijā, jo
arvien biežāk tā ir apdraudēta, pret šiem cilvēkiem tiek organizēti uzbrukumi.
Ziņojums par ES un Krievijas attiecībām tiks pieņemts Eiropas Parlamenta jūnija
plenārsesijā Strasbūrā.
Nāciju Eiropas grupa ir viena no septiņām politiskajām frakcijām, kurās
apvienojušies Eiropas Parlamenta deputāti, un tā aizstāv Eiropas Savienību, kurā
tiek respektēta nacionālā identitāte, saglabāts kultūras mantojums un nodrošināta
valodu dažādība. No Latvijas EP Nāciju Eiropas grupā darbojas četri apvienības
“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” deputāti: Guntars Krasts, Ģirts Valdis Kristovskis,
Inese Vaidere un Roberts Zīle.
Iveta Bojāre, preses administratore EP Nāciju Eiropas grupā