Glābējiem jūra nekad nav līdz ceļiem

Hermanis Černovs: “Mācību mērķis ir sasniegts – cilvēki saņēmuši materiālus par glābšanas darbiem, akcijai pievērsās vietējā un centrālā prese, televīzijā un radio bija speciāli raidījumi. Nākamgad šo darbu turpināsim.” Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Jūras spēku Krasta apsardzes dienests (JS KAD) izveidots tikai pērn, taču jau šā gada sākumā Latvijas piekrastes pašvaldībās rīkojis plašas mācības par cilvēku glābšanu jūrā. Par dienesta būtību un iecerēm stāsta tā priekšnieks jūras kapteinis Hermanis Černovs.

– Uzturēt militāros spēkus un gatavot tos tikai kara operācijām – tas valstij ir par dārgu. Tādēļ visā pasaulē, pat tik turīgās valstīs kā Norvēģija, Francija, Dānija, Norvēģija, Nīderlande, bruņotajiem spēkiem uztic arī citas funkcijas. Mūsu Krasta apsardzes dienests ir militāra struktūra, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku sastāvdaļa, kas nodarbojas ar nemilitāru funkciju veikšanu, izmantojot militāros resursus. Tās tiešā pakļautībā nav neviena kuģa vai helikoptera. Atbilstoši likumam izpildām koordinācijas un vadīšanas darbu. Mums ir plašas tiesības iesaistīt glābšanas operācijās Jūras un Gaisa spēku vienības, arī sauszemes spēkus.
Pastāvīgi krasta apsardzes vajadzībām Latvijas ostās dežūrē četri pieci Jūras spēku kuģi vai kuteri, arī viens helikopters. JS KAD ir apakšvienība, Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs, kas darbojas augu diennakti septiņas dienas nedēļā. Tajā strādā dežūrkoordinators un viņa palīgs, viņiem ir tiesības bez jebkādas saskaņošanas dot rīkojumu kuģim iziet jūrā vai helikopteram pacelties. Varam iesaistīt arī ugunsdzēsējus un mediķus. Kopumā izveidota universāla sistēma, kas var piedalīties arī avārijas seku un naftas piesārņojuma likvidēšanā, kuģošanas drošības kontrolē. Kā palīgspēkus varam iesaistīt arī Valsts robežsardzes peldošos līdzekļus, ostas kapteiņu rīcībā esošo floti, arī privātpersonām piederošos peldošos līdzekļos. Dažas privātkompānijas pašas pieteikušās glābšanas darbiem. Resursi ir.

– Martā un aprīlī Latvijas piekrastes pašvaldībās notikusī apmācība nelaimes gadījumiem jūrā bija līdz šim plašākais šāda veida pasākums, kurā izglītoti iedzīvotāji, slīpēta dienestu sadarbība. Kādi ir secinājumi?

– Novērojām tādu paradoksu: jo mazāka pilsēta, jo vairāk cilvēku piedalījās mūsu pasākumos. Piemēram, Liepājā ir daudz zvejnieku, bet pasākumu apmeklēja maz. Savukārt Salacgrīvā salasījās kādi 80. Kopumā piedalījās ap 300 cilvēku, cerējām, ka būs vairāk. Mērķis tomēr ir sasniegts – cilvēki saņēmuši materiālus par glābšanas darbiem, akcijai pievērsās vietējā un centrālā prese, televīzijā un radio bija speciāli raidījumi. Nākamgad šo darbu turpināsim. Vienlaikus analizējām mūsu darbību, pārbaudījām tās efektivitāti. Tas attiecas ne tikai uz meklēšanu un glābšanu jūrā, bet arī uz sadarbību ar mūsu struktūrām.

– Mācībās tika apzināta pašvaldību gatavība nelaimes gadījumiem. Kāda tā ir?

– Visas pašvaldības vēl nav gatavas vasarā, peldēšanas sezonā, nodrošināt glābšanas darbus pludmalēs, – trūkst cilvēku un finanšu. Taču ir iespējams izdarīt minimālo – peldvietās uzstādīt informācijas stendus, piemēram, ja notiek nelaime, nekavējoties zvaniet uz 112! Kritiskā situācijā cilvēks par glābēju informēšanu var piemirst. Mūsu apstākļos, kad ūdens auksts, ir svarīgi informāciju saņemt ātri. Taču reizēm piezvana pēc pāris stundām. Cilvēks ar glābšanas vesti turēsies virs ūdens, bet vienkāršs peldētājs nogrims ātri. Pagājušajā vasarā, kad jūrā iepūta bērnu uz peldmatrača, helikopters ieradās jau 15 minūtes pēc izsaukuma, bet atrada tikai matraci. Pērn izglābām 45 cilvēkus, sameklējām 16 līķus.

– Ja nelielai pašvaldībai pēc liela kuģa avārijas ir jāuzņem daudz cilvēku, vai tas visur ir iespējams?

– Mūsu plāns šādos gadījumos detalizēti paredz atbildības sadalījumu. Visus glābšanas darbus, arī pašvaldībās, koordinē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Pašvaldība dod telpas cilvēku izvietošanai. Valsts resursos ir mobilie hospitāļi, kas pusstundas laikā spēj uzņemt cietušos.

– Vai visas piekrastes pašvaldības zina, kā rīkoties ārkārtējās situācijās?

– Civilās aizsardzības likumā noteikts, ka rajonos jāsasauc ārkārtas situācijas operatīvā komisija, kuru vada vietējā VUGD struktūra, tās komandieris. Komisijā ir pašvaldību pārstāvji, cilvēki no ostas kapteiņa dienesta, policijas, Valsts robežsardzes, zemessardzes, savus pārstāvjus sūta mūsu dienests. Katastrofu medicīnas centram ir rezerves medikamentu krājumi un 30 cilvēku braukšanas gatavībā, Veselības ministrijai rezervē ir vēl 100 cilvēku. Valsts struktūras darbojas pēc saviem algoritmiem, kuri ir apvienoti vienā nacionālajā rīcības plānā.
Operatīvais darbs notiek divos līmeņos: pirmajā, ja cietušo skaits nepārsniedz piecus, mēs paši vadām operāciju, pēc vajadzības piesaistot citas struktūras, un otrajā, ja cietušo ir vairāk, sauszemes vienības darbību koordinē un vada VUGD. Īpaši ir glābšanas darbi ostas akvatorijā un piekrastes zonā, tur strādājam kopā ar VUGD un ostas kapteiņiem. Ir informācijas apmaiņas tīkls.

– Laba prakse, lai mācībās gūtās iemaņas nezustu, prasa tās ar zināmu regularitāti atkārtot.

– Tādus pasākumus kā tikko notikušos plānojam īstenot katru gadu. Būs mācības kopā ar Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Zviedrijas dienestiem. Lasīsim lekcijas pašvaldībās, jo apzināmies, cik svarīga ir informācija.
Cilvēku meklēšana un glābšana ir bezmaksas, valsts sedz visus izdevumus. Mūsu uzdevums vairāk ir veikt izglītošanu, lai nelaimes gadījumu būtu mazāk.

– Kādi ir apzinātie avāriju riski Baltijas jūrā, kuros var iznākt iesaistīties Latvijas dienestiem?

– Galvenie riski ir lielo pasažieru kuģa avārijas, kad uz borta atrodas daudz cilvēku, avārijas, kurās iesaistīti kuģi ar bīstamu kravu, nelaimes gadījumi ar pludmales atpūtniekiem.
Latvijas meklēšanas un glābšanas atbildības zona Baltijas jūrā ir lielāka par valsts ekonomisko zonu. Latvija ir parakstījusi pievienošanos meklēšanas un glābšanas starptautiskajai konvencijai un vajadzības gadījumā piedalīsies glābšanas darbos. Kuģi dežūrē Liepājā, Ventspilī, Pāvilostā, Rojā un Rīgā. Gatavībā ir helikopters, taču vajadzīgs vēl viens.

– Kādas ir vājās vietas glābšanas darbu nodrošināšanā?

– Pludmale Latvijā ir 500 km gara, valsts nevar nodrošināt katrā kilometrā glābšanas kuģi, tādēļ mums ir vajadzīgs laiks, lai nokļūtu līdz glābšanas vietai. Uz lielajiem kuģiem strādā profesionāli jūrnieki, tur problēmu ir mazāk. Lielāki sarežģījumi saistīti ar atpūtniekiem. Normatīvajos aktos ir stingras prasības cilvēku glābšanai uz zvejas kuģiem un ne tik stingras – uz atpūtas jahtām un laivām. Tur bieži vien ir pārāk liels pasažieru skaits, daudziem pietrūkst kuģošanas pieredzes. Būtu vismaz jāzina, ka nepieciešamas glābšanas vestes, to oranžo krāsu glābējiem viegli pamanīt. Reiz naktī tā sameklējām apgāzušos laivu Ventspils rajonā pie Staldzenes.
Resursi mums ir, taču tos vajag vairāk un modernākus. Rietumvalstīs veido brīvprātīgo glābēju struktūras, ar privāto ziedojumu un valsts palīdzību veido glābšanas staciju tīklus, kur strādā arī bijušie jūrnieki. Arī mēs speram pirmos soļus šai virzienā. Labs piemērs ir Salacgrīvā – aktīvs makšķernieku klubs, kura biedri ķer maluzvejniekus un ir gatavi ierakstīt statūtos, ka nodarbosies arī ar cilvēku glābšanu uz ūdeņiem. Engures iedzīvotāji jau izteikuši līdzīgu priekšlikumu.
Nupat no Nīderlandes saņēmām labi aprīkotu glābšanas laivu ar motoru, sūtītāji grib to dāvināt kādai nevalstiskajai organizācijai, kas nodarbojas ar glābšanu, un nīderlandieši ir gatavi palīdzēt arī turpmāk. Ja Latvijā organizētu brīvprātīgos dienestus, tas neprasītu daudz no valsts budžeta.

– Ventspilī un Liepājā ir iespējams savākt izplūdušos naftas produktus, Rīgā ir grūtības. Kāpēc?

– Savulaik, pārņemot naftas produktu savākšanas aprīkojumu no Jūras administrācijas, nebija peldošo līdzekļu, kur to uzstādīt. Pašlaik notiek konkurss par naftas savākšanas kuģa iegādi Rīgas līcim. Iespējams, problēma atrisināsies vasaras beigās.

– Vai nav iespēju kuģus būvēt tepat uz vietas, kuģu būves rūpnīcā?

– Jauna kuģa būvēšana prasa lielus līdzekļus – apmēram 3 miljonus latu. Šogad ir paredzēti 200 000 latu lietota kuģa pirkšanai, rīkojot konkursu. Par to jau ir Ministru kabineta rīkojums.
Liepājā izplūdušu naftas produktu savākšanas nolūkam ir speciāla barža, varam izmantot arī krasta apsardzes kuģi “Astra”, kas aprīkots ar naftas savākšanas ierīci. Savukārt ar Ventspils brīvostas pārvaldi ir noslēgts līgums par kuģa “Kapteinis Orle” izmantošanu. Grūtību gadījumā varam vērsties pie kaimiņvalstīm, jo esam to partneri Helcom konvencijas ietvaros. Ir noteiktas sadarbības procedūras.

– 90 procentos gadījumu naftas piesārņojums rodas tīši, no kuģiem nolejot naftas produktus. Te, iespējams, palīdzētu automātiskās kuģu identifikācijas sistēmas ieviešana, ko jūs šogad īstenojat sadarbībā ar Satiksmes ministriju. Cik tālu pavirzījies šis darbs?

– Nupat sākusies iekārtu montēšana, tehniķi jau strādā Vitrupē. Esam nodrošināti ar pieslēgumiem nacionālajiem serveriem Polijā, Igaunijā, Dānijā, Lietuvā. Sistēma būs darba kārtībā jūnijā. Ir parakstīta deklarācija, kas paredz, ka visas Baltijas jūras reģiona valstis līdz 2005.gada jūlijam pabeigs automātiskās kuģu identifikācijas sistēmas krasta tīklu izveidi, lai kontrolētu bīstamu kravu kuģu kustību.

– Kā notiks kuģu kontrole?

– Sistēma seko kuģa atrašanās vietai, dod ziņas par kravu. Būs iespējams uzzināt kuģa vārdu, koordinātes, identifikācijas numurus, kursu, ātrumu un citu informāciju par kuģi. Piemēram, ar šīs sistēmas Zviedrijas puses palīdzību noteica kuģus, kuri varēja būt iesaistīti mūsu “Astrīdas” traģēdijā.

– Valsts robežsardze iecerējusi no 2007.gada pārņemt Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta funkcijas. Robežsardze grib attīstīt savu peldošo līdzekļu sastāvu.

– Es to vērtēju ļoti negatīvi. Robežsargu ideja par otru floti ir nepieņemama valsts budžetam. Bez tam Latvijas likumdošanā mūsu funkcijas ir jau sadalītas, robežsardze atbild par robežas kontroli, apsargā to, izmantojot Nacionālo bruņoto spēku tehniskos līdzekļus, kuģus un aviāciju. Ideju, ka robežsardze par Eiropas Savienības naudu būvēs kuģus un pārņems mūsu funkcijas, par nepareizu atzinusi arī Valsts kontrole.
Funkciju pārņemšana ir apjomīgs pasākumu komplekss. Tajā ietverts viss, kas saistīts ar aprīkojumu, tā uzturēšanu, personāla apmācīšanu. Mēs šīs funkcijas attīstījām desmit gadus, cilvēkus apmācījām specializētās ārvalstu mācību iestādēs. Vai par valsts budžeta naudu būtu lietderīgi vēlreiz atkārtot to pašu?

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv

Uzziņai:

Krasta apsardzes dienesta funkcijas:
• organizēt, koordinēt un vadīt cilvēku meklēšanas un glābšanas operācijas, medicīniskās konsultācijas un evakuācijas darbus jūrā;
• nodrošināt Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra nepārtrauktu darbību;
• organizēt naftas piesārņojuma seku likvidēšanas operācijas saskaņā ar “Nacionālo gatavības plānu naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā”;
• veikt profilaktisko darbu ar valsts, pašvaldību, sabiedriskajām un privātajām organizācijām, kuras ir saistītas ar kuģošanu, par cilvēku dzīvības drošību uz jūras;
• organizēt, koordinēt un vadīt pasākumus, lai kontrolētu, kā tiek ievēroti normatīvie akti un starptautiskās tiesību normas, kas nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību;
• organizēt sadarbību ar Vides ministrijas struktūrām, lai kontrolētu, kā tiek ievēroti vides aizsardzību un zvejniecību reglamentējošie normatīvie akti.