• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Migranti Latvijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.02.2000., Nr. 44/46 https://www.vestnesis.lv/ta/id/1069

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kā pārtika ceļo pa ķēdi un nonāk tīklā

Vēl šajā numurā

11.02.2000., Nr. 44/46

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Migranti Latvijā

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, -"Latvijas Vēstnesim"

Viņi nāca un brauca. Nāca un brauca. Gadiem ilgi. No austrumiem uz rietumiem. Uz Latviju. Virsnieku frenčos un darba svārkos, dārgos uzvalkos un kažokos. Varasvīri viņus nerāja, nenosodīja un nemudināja doties uz savām dzimtajām vietām. Nevis atsevišķas tautas, bet "vienota padomju tauta" - tāda bija oficiālā politika. "Vjq flhtc yt ljv b yt ekbwf> vjq flhtc - Cjdtncrbq Cj/p" (mana adrese ir nevis māja un iela, mana adrese ir Padomju savienība) - tāda bija migrantu devīze.

Latvijā "dzīvestelpa" it kā bija - vairāk nekā 160 tūkstoši tās iedzīvotāju Otrā pasaules kara beigās bija devušies emigrācijā, gandrīz 60 tūkstoši cilvēku kā "bīstami un nevēlami elementi" tika aizvesti uz Sibīriju 1941.gada 14.jūnijā un 1949.gada 25.martā. Daudz bija kritušo, kā arī dažādās tiesās un tribunālos notiesāto.

Migranti brauca paši uz savu roku un tika arī uzaicināti. It īpaši aicināja lielo rūpniecības un celtniecības uzņēmumu vadītāji. Tā vietā, lai modernizētu un intensificētu ražošanu, viņi no tuvām un tālām vietām uzaicināja iebraucējus.

Viņi ieradās, un varas iestādes viņus laipni aprūpēja. To noteica dažādi likumi, lēmumi, rīkojumi un direktīvas. Viņiem sabūvēja neskaitāmas kopmītnes un tolaik neiedomājami īsos termiņos iedeva dzīvokļus jaunajās mājās. It īpaši ātri - atvaļinātajiem PSRS militāristiem un uzaicinātajiem "neatvietojamajiem speciālistiem".

Statistiķi katru gadu sagatavoja plašus pārskatus par iedzīvotāju dabisko un mehānisko kustību. Skaitļi nepārprotami apliecināja, ka iebraucēju skaits ar katru gadu palielinās. Tas latviešu tautas pastāvēšanai radīja nopietnas briesmas, un to apzinājās daudzi, bet skaļi un atklāti pateikt uzdrošinājās tikai atsevišķi disidenti.

Tikmēr Valsts plāna speciālisti turpināja lielajiem uzņēmumiem ieplānot jaunus darbaspēka tūkstošus. Rīgā kā sēnes pēc lietus auga dažādu vissavienības iestāžu filiāles, provincē tika būvētas milzīgas rūpnīcas, kurām nepieciešamo darbaspēku varēja nodrošināt tikai jauns migrantu pieplūdums. Latvijai un latviešu tautai bija iecerēta drūma perspektīva. To apliecināja arī dokumenti.

Izvilkums no Latvijas PSR Statistikas pārvaldes priekšnieka vietnieka R.Bojāra izziņas par iedzīvotāju kustību 1953.gadā

PSRS Centrālajai statistikas pārvaldei

Demogrāfijas statistikas nodaļai 1954.gada 15.jūlijā

(..) Ieradušies iedzīvotāji

A. Pilsētās un pilsēttipa ciematos

(..) No kopējā pilsētās un pilsēttipa ciematos ieradušos skaita - 106181 cilvēka - no teritorijas aiz Latvijas PSR robežām ieradušies 55976 cilvēki jeb 52,7% (..).

1953.-1950.gadā ieradušos iedzīvotāju dinamiku raksturo šādi rādītāji:

Cilvēki 1953.g. 1952.g. 1951.g. 1950.g.
Pavisam ieradās iedzīvotāju 106181 95196 93204 92383
no teritorijas aiz Latvijas PSR robežām 55976 47816 42241 38718

(..) B. Lauku apvidos

Republikas lauku apvidos ieradās 50531 cilvēks. No teritorijas ārpus LPSR robežām ieradās 13991 cilvēks jeb 27% no visiem atbraucējiem (..).

Latvijas PSR Statistikas pārvaldes priekšnieka vietnieks (R.Bojārs)

LVA, 277.f., 14.apr., 66.l., 94., 96., 98.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no Latvijas PSR Statistikas pārvaldes priekšnieka A.Drjučeva atskaites par iedzīvotāju mehānisko kustību 1955.gadā

PSRS Statistikas pārvaldes

Iedzīvotāju statistikas un veselības aizsardzības nodaļai 1956.gada 20.jūlijā

(..) 1. Ieradušies iedzīvotāji

A. Pilsētās un strādnieku ciematos

(..)Latvijas PSR pilsētās un strādnieku ciematos visvairāk ieradās no šādām vietām ārpus LPSR:

Vieta, no kurienes Ieradušies
ieradās cilvēki
KPFSR 26348
t.sk.:
Ļeņingradas 2728
Maskavas 1520
Kaļiņingradas apg. 2176
Veļikije Luku apg. 1204
Pleskavas apg. 932
Komi APSR 856
Ukrainas PSR 4320
t.sk.:
Krimas apg. 416
Staļino apg. 340
Harkovas pilsētas 324
Baltkrievijas PSR 3028
t.sk.:
Molodecenas apg. 864
Vitebskas apg. 616
Lietuvas PSR 2559
Kazahijas PSR 924
Igaunijas PSR 952 (..)

B. Lauku apvidos

Republikas lauku apvidos 1955.gadā ieradās 58632 cilvēki (1954.g. - 52763 cilvēki), tajā skaitā no citām republikām 21112 cilvēki (..).

Latvijas PSR Statistikas pārvaldes priekšnieks (A.Drjučevs)

LVA, 277.f., 14.apr., 84.l., 84., 89., 90., 91., 92., 94.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no Rīgas pilsētas Statistikas pārvaldes priekšnieka S.Guļaņicka pārskata par Rīgas pilsētas iedzīvotāju mehānisko kustību 1958.gadā

Rīgas pilsētas iedzīvotāju mehāniskajai kustībai vairākos gados raksturīgi šādi dati:

(tūkst. cilvēku)

Gadi Ieradās Aizbrauca Pieaugums + t.sk. uz iedzīvotāju rēķina
Samazinājums - pilsētu lauku apvidu
1945 88,8 6,7 +82,1 ... ...
1946 86,8 19,1 +67,7 39,8 20,5
1947 59,7 23,2 +36,5 19,4 10,2
1948 45,8 24,0 +21,8 12,5 8,1
1949 37,8 22,9 +14,9 4,0 10,6
1950 42,8 30,4 +12,4 3,5 11,7
1951 46,0 33,0 +13,0 3,7 11,5
1952 45,7 33,6 +12,1 2,9 11,7
1953 54,0 30,0 +24,0 7,3 14,0
1954 52,4 34,2 +18,2 5,0 13,3
1955 43,9 34,1 +9,8 0,8 7,4
1956 39,5 32,2 +7,3 -0,6 5,6
1957 28,5 34,3 -5,8 -7,5 +3,1
1958 28,1 31,5 -3,4 -6,4 +3,6
Kopā 699,8 389,2 310,6 84,4 131,3

No 1945.gada līdz 1958.gadam, t.i., 14 gadu laikā, Rīgas pilsētā ieradās 699,8 tūkstoši cilvēku, šajā laikā aizbrauca 389,2 tūkstoši. Tādējādi pilsētas iedzīvotāju skaita pieaugums uz mehāniskās kustības rēķina šajā laikā bija 310,6 tūkstoši cilvēku. (..)

Rīgas pilsētas Statistikas pārvaldes priekšnieks S.Guļaņickis

LVA, 277.f., 14.apr., 101.l., 107., 108., 109.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no Latvijas PSR Statistikas pārvaldes ziņojuma "Par Latvijas PSR iedzīvotāju skaitu, izglītības līmeni un nacionālo sastāvu un vecuma struktūru pēc 1959.gada Vissavienības tautas skaitīšanas datiem"

Projekts

publicēšanai presē

Latvijas PSR Statistikas pārvaldes ziņojums

(..) Iedzīvotāju skaits

1959.gada 15.janvārī Latvijas PSR klātesošo iedzīvotāju skaits bija 2 093 458 cilvēki, t.sk., 919 008 vīrieši un 1 174 450 sievietes. Salīdzinājumā ar 1939.gadu republikas iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 209 tūkstošiem cilvēku jeb par 11 procentiem.

(..) Iedzīvotāju nacionālais sastāvs

(..) Latvijas PSR iedzīvotāju sadalījums pēc tautības

Attiecīgās tautības Procentos
personu skaits, pret
tūkstoši cilvēku kopējo
Visi Latvijas PSR
iedzīvotāji 2093 100,0
Latvieši 1298 62,0
Krievi 556 26,6
Baltkrievi 62 2,9
Poļi 60 2,9
Ebreji 37 1,7
Lietuvieši 32 1,5
Ukraiņi 29 1,4
Igauņi 5 0,2
Čigāni 4 0,2
Tatāri 2 0,1
Vācieši 2 0,1
Armēņi 1,1 0,1

Latvijas PSR dzīvo 1 miljons 298 tūkstoši latviešu, bet kopumā Padomju Savienībā latviešu tautības cilvēku ir 1 miljons 400 tūkstoši, jo 102 tūkstoši latviešu dzīvo citās brālīgās republikās (..) iedzīvotāju skaits patlaban, salīdzinot ar 1939.gadu, ir palielinājies, taču latviešu tautības personu skaits vēl nav sasniedzis pirmskara līmeni (..)

Latvijas PSR Statistikas pārvalde

LVA, 277.f., 14.apr.,21.l.,95.,103.,104.,109.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no Latvijas PSR Centrālās statistikas pārvaldes ziņojuma par 1979.gada Vissavienības tautas skaitīšanas rezultātiem

(..) Latvijas PSR iedzīvotāju sastāvs pēc tautībām samazinājās šādi:

Tūkstoši cilvēku Procentos pret visiem iedzīvotājiem
1959 1970 1979 1959 1970 1979
Visi iedzīvotāji 2093,5 2364,1 2502,8 100 100 100
t.sk.
latvieši 1297,9 1341,8 1344,1 62,0 56,8 53,7
krievi 556,5 704,6 821,5 26,6 29,8 32,8
baltkrievi 61,6 94,9 111,5 2,9 4,0 4,5
ukraiņi 29,4 53,5 66,7 1,4 2,3 2,7
poļi 59,8 63,0 62,7 2,9 2,7 2,5
lietuvieši 32,4 40,6 37,8 1,5 1,7 1,5
ebreji 36,6 36,7 28,3 1,7 1,6 1,1
čigāni 4,3 5,4 6,1 0,2 0,2 0,2
tatāri 1,8 2,7 3,8 0,1 0,1 0,2
igauņi 4,6 4,3 3,7 0,2 0,2 0,1
vācieši 1,6 5,4 3,3 0,1 0,2 0,1
citas tautības 7,0 11,2 13,3 0,4 0,4 0,6

No 1959. līdz 1979.gadam republikā palielinājās visu pamattautu pārstāvju skaits, izņemot ebrejus un igauņus. Visātrākos tempos pieauga ukraiņu (2,3 reizes), vāciešu un tatāru (2,1 reizi), baltkrievu (1,8 reizes) un krievu (1,5 reizes) skaits. Ļoti lēnos tempos palielinājās latviešu un poļu skaits, kas izraisīja viņu īpatsvara samazināšanos republikas iedzīvotāju kopskaitā.

LVA, 277.f., 35. apr., 216.l., 8., 9.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Latvijas PSR Valsts statistikas komitejas Iedzīvotāju statistikas pārvaldes ziņojums par Latvijas iedzīvotāju nacionālo sastāvu 1989. gadā

Pēc 1989. gada Vissavienības tautas skaitīšanas datiem

1990. gada 15. jūnijā

Viens no svarīgākajiem 1989. gada Vissavienības tautas skaitīšanas programmas punktiem, kuri rada interesi valsts orgāniem, zinātniekiem, sabiedrībai, bija jautājums par iedzīvotāju nacionālo sastāvu.

Kā parādīja skaitīšanas materiālu apstrāde, patlaban Latvijā dzīvo vairāk nekā 130 tautību, nacionalitāšu un etnisko grupu pārstāvju.

Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits laikā starp divām pēdējām skaitīšanām palielinājās par 6,5% un ir 2666,6 tūkstoši cilvēku. Salīdzinājumā ar pirmskara skaitu (1935. gada dati) iedzīvotāju pieaugums noticis 1,4 reizes. Tomēr pamatnācijas - latviešu - skaits, kuri dzīvo republikas teritorijā, vēl joprojām nav sasniedzis 1935. gada līmeni: starpība ir 79,2 tūkstoši cilvēku. Latvieši ir vienīgie no PSRS pamattautībām, kuri nav sasnieguši pirmskara skaitu. 1989. gadā latviešu skaits republikā bija par 5,4% mazāks nekā 1935. gadā, bet tajā pašā laikā krievu skaits palielinājies 5,4 reizes, baltkrievu - 4,5 reizes, ukraiņu - vairāk nekā 50 reizes.

Latvija pieder pie republiku skaita ar augstu slāvu tautu daļu, kuras dzīvo tās teritorijā. Tikpat augsts slāvu tautību īpatvsars ir tikai divās savienotajās republikās - Igaunijas un Kazahijas PSR. Taču Kazahijas PSR to īpatsvars nemitīgi samazinās, bet Igaunijā un Latvijā tas palielinās (skat. 1. pielikumu).

Kā parāda visu pēckara tautas skaitīšanu dati, neraugoties uz latviešu tautības personu skaita absolūto palielināšanos, latviešu īpatsvars kopējā republikas iedzīvotāju skaitā nepārtraukti samazinās (skat. 2. pielikumu).

Īpatsvara, kā arī, salīdzinot ar 1935. gadu, latviešu absolūtā skaita samazināšanās galvenokārt ir izskaidrojama ar kara sekām, tam sekojošām represijām, nosacīti daudz vecāko vecuma sastāvu, kā arī pēckara gados neattaisnoto rūpniecības un dažu citu ekonomikas nozaru attīstību un ar to saistīto darbaspēka pieplūdumu no citiem valsts reģioniem.

Pēdējos 30 gados migrācija kļuva par latviešu īpatsvara samazināšanās galveno faktoru Latvijas iedzīvotāju kopējā skaitā. Mūsu republikas iedzīvotāju skaitu migrācijas pieaugums uz citu PSRS reģionu rēķina minētajā laika posmā pārsniedza 350 tūkstošus cilvēku. Tā rezultātā laikā no 1959. līdz 1999. gadam krievu tautības personu skaits pieauga 1,6 reizes, baltkrievu - 1,9 reizes, ukraiņu - pat 3,1 reizi, bet pamattautības - latviešu - tikai par 7%. Tajā pašā laikā samazinājās tādu tautību personu skaits, kuras vēsturiski dzīvoja Latvijas teritorijā, piemēram, vācieši, ebreji, poļi un igauņi. (..)

Vēl daudz straujāk nekā Latvijā notika Igaunijas pamattautības - igauņu - īpatsvara samazināšanās. Pēdējos 30 gados viņu daļa iedzīvotāju kopskaitā samazinājās par 13 procentu punktiem un 1989. gadā bija 62,5%. Atšķirībā no Latvijas un Igaunijas Lietuvā iedzīvotāju pamattautības - lietuviešu - īpatsvars šajā laika posmā palika bez izmaiņām 80% līmenī.

Šeit ir nepieciešams norādīt, ka mūsu republikas iedzīvotāju vidū desmit gadu laikā starp 1979. un 1989. gada tautas skaitīšanām straujos tempos pieauga tādu tautību pilsoņu skaits kā tadžiki (3 reizes), azerbaidžāņi (2,9 reizes), turkmēņi (2,5 reizes), kazahi un moldāvi (2,3 reizes), uzbeki (1,9 reizes). Tiesa, viņu kopējais skaits pašreiz ir neliels - apmēram 10 tūkstoši cilvēku salīdzinājumā ar 4,3 tūkstošiem 1979. gadā. Bez tam minēto tautību personu daļa, kuri dzīvo attiecīgajās savienotajās republikās, laika posmā no 1979. līdz 1988. gadam, turpināja samazināties (skat. 3. pielikumu). To latviešu daļa, kuri dzīvo aiz mūsu republikas robežām, nav liela un visu laiku samazinās, tai skaitā laika posmā no 1979. līdz 1988. gadam par 24 tūkstošiem cilvēku. 95% no Vissavienības tautas skaitīšanā uzskaitītām latviešu tautības personām pašreiz dzīvo Latvijas Republikas teritorijā.

Republikā ir ievērojamas atšķirības atsevišķu tautību iedzīvotāju teritoriālajā sadalījumā (skat. 4. pielikumu). Tā, piemēram, pamattautības personu īpatsvars dažādos republikas rajonos svārstās no 90% Talsu rajonā, līdz 36% Daugavpils rajonā. Kopumā republikas ziemeļu daļā latviešu īpatsvars pārsniedz 80%, bet austrumu un centrālajā daļā tas ir zemāks par 50%. Republikas pilsētu vidū vismazāk pamattautības iedzīvotāju personu ir Daugavpilī - 13% no kopējā skaita, vislielākais īpatsvars ir Jelgavā - 49,7%.

(..) Tās personas, kuras ierodas no citiem valsts reģioniem, galvenokārt apmetas pilsētās. Šā iemesla dēļ republikas pilsētu iedzīvotāji lielākoties ir etniski dažādāki: lauku iedzīvotāju vidū pamattautības personu ir 72%, pilsētu iedzīvotāju vidū - 44%, bet krievu - attiecīgi 18 un 41%.

Republikā viskompaktākā dzīvošana ir raksturīga ebreju tautības personām, 82% šās tautības iedzīvotāju dzīvo Rīgā. Republikas galvaspilsētā no kopējā attiecīgās tautības personu skaita dzīvo 67% armēņu, 62% gruzīnu, 53% tatāru un azerbaidžāņu. Attiecīgie krievu tautības personu rādītāji - 47,5%, latviešu - 23,9%.

Latvijas iedzīvotāju daudznacionālais sastāvs veicina starpnacionālo ģimeņu izplatīšanos. Latvija pieder pie republikām ar vislielāko starpnacionālo ģimeņu skaita daļu. Bez tam pilsētu iedzīvotājiem šis rādītājs ir augstāks - 27%, bet lauku apvidos - 18%, kas izskaidrojams ar lauku iedzīvotāju sastāva lielāko viendabīgumu. Sākot ar septiņdesmitajiem gadiem, jauktā nacionālā sastāva ģimeņu pieaugums samazinājās. Dažādu tautību ģimenes galvenokārt izveidojas starpnacionālo laulību republikā - 1989.gadā 37% laulību tika noslēgts starp dažādu tautību cilvēkiem. Divām vislielākajām tautībām - latviešiem un krieviem‚ raksturīgas viendabīgas laulības - attiecīgi 80 un 62%. (..)

Tautas skaitīšanas dati liecina, ka starpnacionālajās ģimenēs, kur viens no vecākiem ir latvietis, nosakot bērna tautību, visbiežāk priekšroka tiek dota pamattautībai, izņemot laulībās ar krieviem. Tādās ģimenēs latviešu un krievu tautības bērnu daļa ir aptuveni vienāda - apmēram 50%.

Latvijas iedzīvotāju daudznacionālais sastāvs veicina arī etnisko valodas procesu attīstību, citu valodu apgūšanu. Pagājušās tautas skaitīšanas programma uzskaitītja arī to, cik iedzīvotāju kā otro valodu prata kādu no PSRS tautu valodām.

Republikā pieņemtais valodu likums acīmredzot veicinās to personu daļas palielināšanu t.s. krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju vidū, kuras pārvalda latviešu valodu. Līdz šim tā iedzīvotāju daļa, kuri pārvalda latviešu valodu, ir ļoti neliela ukraiņu un tatāru, kā arī krievu un baltkrievu vidū, par ko liecina turpmāk minētie dati:

(procentos)

Tautība 1979.g. 1989.g.
pārvalda latviešu pārvalda krievu pārvalda latviešu pārvalda krievu
valodu valodu valodu valodu
Visi iedzīvotāji 62,9 76,8 62,4 81,6
latvieši 98,9 60,5 98,7 68,3
krievi 20,1 99,8 22,3 99,8
baltkrievi 14,7 93,3 18,0 94,5
ukraiņi 7,3 95,5 9,8 93,2
poļi 35,6 88,1 37,6 87,9
lietuvieši 57,6 46,9 64,0 47,9
ebreji 23,7 94,8 29,0 92,4
čigāni 58,9 34,6 62,5 33,4
tatāri 5,3 96,8 7,2 96,5
vācieši 30,7 86,3 28,8 89,1
igauņi 54,1 57,9 53,9 64,3
citas tautības 8,7 94,3 10,1 87,6

Kopumā republikā laikā starp tautas skaitīšanām to personu daļa, kuri pārvalda krievu valodu, pieauga, bet to, kuri pārvalda latviešu valodu, palikusi tajā pašā līmenī. To iedzīvotāju īpatsvars, kuri bez dzimtās valodas pārvalda vēl kādu PSRS tautu valodu, 10 gados palielinājies no 48% līdz 52%. Ir jānorāda, ka divvalodības augstais procents Latvijā ir izskaidrojams ar to, ka 10% iedzīvotāju par savu dzimto nosauca ne savas tautības valodu (..), bet 2,3% iedzīvotāju kā otru norādīja savas tautības valodu. To apstiprina šādi 1989.gada tautas skaitīšanas dati (procentos):

To iedzīvotāju Iedzīvotāju daļa,
īpatsvars, kuri kuri par dzimto
pārvalda divas nosauca ne savas
PSRS tautu valodas tautības valodu
Visi iedzīvotāji 52 10
t.sk.:
latvieši 68 3
krievi 24 2
ukraiņi 69 51
baltkrievi 57 68
lietuvieši 86 36
igauņi 82 50
tatāri 65 53
ebreji 55 77
čigāni 85 15
vācieši 54 66
poļi 61 73
citas tautības 66 55

 

 

1.pielikums

Pamattautības un slāvu tautību daļa republikās (procentos)

pamattautība slāvu tautības
(krievi, ukraiņi, baltkrievi)
1959 1970 1979 1989 1959 1970 1979 1989
Latvija 62,0 56,8 53,7 52,0 30,9 36,1 39,9 42,0
Igaunija 74,6 68,2 64,7 61,5 22,3 28,2 32,0 35,2
Lietuva 79,3 80,1 80,0 79,6 10,5 10,0 11,6 12,3
KPFSR 83,3 82,8 82,6 81,5 3,6 3,3 3,4 3,8
Ukrainas PSR 76,8 74,9 73,6 72,6 17,6 20,2 21,9 22,9
Baltkrievijas PSR 81,1 81,0 79,4 77,8 9,9 12,5 14,3 16,1
Uzbekijas PSR 62,1 65,5 68,7 71,3 14,6 13,4 11,6 9,3
Kazahijas PSR 30,0 32,6 35,9 39,7 52,1 51,1 48,2 44,4
Gruzijas PSR 64,3 66,8 68,8 70,2 11,4 9,6 8,3 7,4
Azerbaidžānas PSR 67,5 73,8 78,1 82,6 13,6 10,0 8,3 6,2
Moldāvijas PSR 65,4 64,6 63,9 64,4 24,8 25,8 27,4 27,2
Kirgīzijas PSR 40,5 43,8 47,9 52,8 36,7 33,3 29,0 24,3
Tadžikijas PSR 53,1 56,2 58,7 62,2 14,7 13,0 11,3 8,5
Armēnijas PSR 88,0 88,6 89,7 93,3 3,2 2,7 2,6 1,8
Turkmēnijas PSR 60,9 65,6 68,4 71,9 18,7 16,1 14,0 10,8

2. pielikums

Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc tautībām (tūkst. cilvēku)

1935* 1959 1970 1979 1989
Visi iedzīvotāji 1905,4 2093,5 2364,1 2502,8 2666,6
t. sk.:
latvieši 1467,0 1297,9 1341,8 1344,1 1387,8
krievi 168,3 556,4 704,6 821,5 905,5
baltkrievi 26,8 61,6 94,9 111,5 119,7
ukraiņi 1,8 29,4 53,5 66,7 92,1
poļi 48,6 59,8 63,0 62,7 60,4
lietuvieši 22,8 32,4 40,6 37,8 34,6
ebreji 93,4 30,6 36,7 28,3 22,9
čigāni 3,8 4,3 5,4 6,1 7,0
tatāri 0,04 1,8 2,7 3,8 4,8
vācieši 62,1 4,6 4,3 3,7 3,3
igauņi 6,9 1,6 5,4 3,3 3,8
citas tautības 3,9 7,1 11,2 13,3 24,7

* Iedzīvotāju skaits pašreizējās robežās

3. pielikums

Pamattautību iedzīvotāju sadalījums PSRS teritorijā (procentos)

Dzīvo
savā republikā aiz savas republikas robežām
1959 1970 1979 1989 1959 1970 1979 1989
Krievi 85,8 83,5 82,6 82,6 14,2 16,5 17,4 17,4
Ukraiņi 86,3 86,6 86,2 84,7 13,7 13,4 13,8 15,3
Baltkrievi 82,5 80,5 80,0 78,7 17,5 19,5 20,0 21,3
Uzbeki 83,5 84,0 84,8 84,6 16,5 16,0 15,2 15,4
Kazahi 77,2 79,9 80,7 80,3 22,8 20,1 19,3 19,7
Gruzīni 96,5 96,5 96,1 95,1 3,5 3,5 3,9 4,9
Azerbaidžāņi 84,9 80,2 86,0 86,4 15,1 13,8 14,0 14,6
Lietuvieši 92,5 94,1 95,1 95,3 7,5 5,9 4,9 4,7
Moldāvi 85,2 85,4 85,1 83,2 14,8 14,6 14,9 16,8
Latvieši 92,7 93,8 93,4 95,1 7,3 6,2 6,6 4,9
Kirgīzi 86,4 85,5 88,5 88,0 13,6 14,5 11,5 12,0
Tadžiki 75,2 76,3 77,2 75,1 24,8 23,7 22,8 24,9
Armēņi 55,7 62,0 65,6 66,6 44,3 38,0 34,4 33,4
Turkmēņi 92,2 92,9 93,3 92,9 7,8 7,1 6,7 7,1
Igauņi 90,3 91,8 92,9 93,8 9,7 8,2 7,1 6,2

4. pielikums

Latvijas republikas pakļautības pilsētu un rajonu iedzīvotāju nacionālais sastāvs (procentos)

Pilsētas rajoni Atsevišķu tautību iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā

latvieši krievi balt- ukraiņi poļi lietu- igauņi citas
krievi vieši tautības
Kopā republikā 52,0 34,0 4,5 3,5 2,3 1,3 0,1 2,3
Rīga 36,5 47,3 4,8 4,8 1,8 0,6 0,1 3,9
Ventspils 43,0 39,4 5,8 6,4 1,0 0,7 0,1 3,6
Daugavpils 13,0 58,3 9,1 3,1 13,1 0,9 0,0 2,5
Jelgava 49,7 34,7 6,0 3,9 1,7 1,2 0,1 2,7
Liepāja 38,8 43,1 4,9 7,5 1,1 2,3 0,1 2,2
Rēzekne 37,3 55,0 2,0 1,6 2,7 0,2 0,0 1,2
Jūrmala 44,2 42,1 4,9 3,4 1,5 0,9 0,1 2,9
rajoni
Alūksnes 75,0 18,2 0,9 2,6 0,3 0,2 1,4 1,4
Balvu 71,8 24,5 0,8 1,3 0,3 0,1 0,1 1,1
Bauskas 66,4 14,3 4,7 3,1 1,5 6,5 0,1 1,6
Valkas 74,3 17,4 2,0 2,0 0,9 0,5 0,8 1,5
Valmieras 78,5 14,3 2,6 2,0 0,9 0,3 0,2 1,2
Ventspils 85,9 8,2 1,2 1,8 0,6 0,9 0,0 1,4
Gulbenes 79,8 15,5 1,4 1,4 0,7 0,5 0,1 0,8
Daugavpils 35,9 40,8 7,0 1,9 11,2 1,7 0,0 1,5
Dobeles 63,7 18,7 5,6 3,6 1,7 4,9 0,0 1,8
Jēkabpils 61,6 27,1 3,6 2,2 2,1 1,6 0,1 1,2
Jelgavas 61,1 21,3 8,0 2,6 2,4 3,3 0,1 1,2
Krāslavas 45,1 27,4 20,1 1,6 6,0 0,0 0,0 1,4
Kuldīgas 84,4 8,0 1,4 2,4 0,6 1,6 0,0 1,4
Liepājas 79,2 9,2 1,6 2,6 0,5 5,9 0,0 1,0
Limbažu 85,4 8,0 1,5 1,8 0,8 0,5 0,3 1,6
Ludzas 53,4 38,4 4,3 1,6 0,8 0,3 0,1 1,1
Madonas 82,3 12,4 1,7 1,4 0,9 0,4 0,0 0,9
Ogres 70,5 20,1 3,7 2,2 1,5 0,6 0,1 1,1
Preiļu 63,5 29,9 2,0 1,1 1,9 0,4 0,0 1,2
Rēzeknes 53,3 41,7 1,6 0,9 1,4 0,3 0,0 0,8
Rīgas 58,1 29,4 5,0 3,3 1,7 1,0 0,1 1,4
Saldus 80,7 7,0 1,9 1,7 0,7 7,2 0,0 0,9
Stučkas 75,7 16,6 2,8 1,6 1,3 2,9 0,0 1,1
Talsu 89,8 4,9 1,1 1,0 0,7 0,6 0,1 1,8
Tukuma 79,0 12,1 2,9 2,3 1,0 1,3 0,0 1,6
Cēsu 81,3 12,8 2,0 1,4 1,1 0,5 0,1 0,8

Rādītājs 0,0 ailē "igauņi" nozīmē, ka šīs tautības personu, kuras dzīvo attiecīgajā pilsētā vai rajonā, ir mazāk par 0,1 procentu.

LVA, 277. f., 17. apr., 445. l., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 26., 27., 28., 29. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!