ATSAUCĒ IETVERT:
Migranti Latvijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.02.2000., Nr. 44/46 https://www.vestnesis.lv/ta/id/1069
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Migranti Latvijā
Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, -"Latvijas Vēstnesim"
Viņi nāca un brauca. Nāca un brauca. Gadiem ilgi. No austrumiem uz rietumiem. Uz Latviju. Virsnieku frenčos un darba svārkos, dārgos uzvalkos un kažokos. Varasvīri viņus nerāja, nenosodīja un nemudināja doties uz savām dzimtajām vietām. Nevis atsevišķas tautas, bet "vienota padomju tauta" - tāda bija oficiālā politika. "Vjq flhtc yt ljv b yt ekbwf> vjq flhtc - Cjdtncrbq Cj/p" (mana adrese ir nevis māja un iela, mana adrese ir Padomju savienība) - tāda bija migrantu devīze.
Latvijā "dzīvestelpa" it kā bija - vairāk nekā 160 tūkstoši tās iedzīvotāju Otrā pasaules kara beigās bija devušies emigrācijā, gandrīz 60 tūkstoši cilvēku kā "bīstami un nevēlami elementi" tika aizvesti uz Sibīriju 1941.gada 14.jūnijā un 1949.gada 25.martā. Daudz bija kritušo, kā arī dažādās tiesās un tribunālos notiesāto.
Migranti brauca paši uz savu roku un tika arī uzaicināti. It īpaši aicināja lielo rūpniecības un celtniecības uzņēmumu vadītāji. Tā vietā, lai modernizētu un intensificētu ražošanu, viņi no tuvām un tālām vietām uzaicināja iebraucējus.
Viņi ieradās, un varas iestādes viņus laipni aprūpēja. To noteica dažādi likumi, lēmumi, rīkojumi un direktīvas. Viņiem sabūvēja neskaitāmas kopmītnes un tolaik neiedomājami īsos termiņos iedeva dzīvokļus jaunajās mājās. It īpaši ātri - atvaļinātajiem PSRS militāristiem un uzaicinātajiem "neatvietojamajiem speciālistiem".
Statistiķi katru gadu sagatavoja plašus pārskatus par iedzīvotāju dabisko un mehānisko kustību. Skaitļi nepārprotami apliecināja, ka iebraucēju skaits ar katru gadu palielinās. Tas latviešu tautas pastāvēšanai radīja nopietnas briesmas, un to apzinājās daudzi, bet skaļi un atklāti pateikt uzdrošinājās tikai atsevišķi disidenti.
Tikmēr Valsts plāna speciālisti turpināja lielajiem uzņēmumiem ieplānot jaunus darbaspēka tūkstošus. Rīgā kā sēnes pēc lietus auga dažādu vissavienības iestāžu filiāles, provincē tika būvētas milzīgas rūpnīcas, kurām nepieciešamo darbaspēku varēja nodrošināt tikai jauns migrantu pieplūdums. Latvijai un latviešu tautai bija iecerēta drūma perspektīva. To apliecināja arī dokumenti.
Izvilkums no Latvijas PSR Statistikas pārvaldes priekšnieka vietnieka R.Bojāra izziņas par iedzīvotāju kustību 1953.gadā
PSRS Centrālajai statistikas pārvaldei
Demogrāfijas statistikas nodaļai 1954.gada 15.jūlijā
(..) Ieradušies iedzīvotāji
A. Pilsētās un pilsēttipa ciematos
(..) No kopējā pilsētās un pilsēttipa ciematos ieradušos skaita - 106181 cilvēka - no teritorijas aiz Latvijas PSR robežām ieradušies 55976 cilvēki jeb 52,7% (..).
1953.-1950.gadā ieradušos iedzīvotāju dinamiku raksturo šādi rādītāji:
| Cilvēki 1953.g. | 1952.g. | 1951.g. | 1950.g. | |
| Pavisam ieradās iedzīvotāju | 106181 | 95196 | 93204 | 92383 |
| no teritorijas aiz Latvijas PSR robežām | 55976 | 47816 | 42241 | 38718 |
(..) B. Lauku apvidos
Republikas lauku apvidos ieradās 50531 cilvēks. No teritorijas ārpus LPSR robežām ieradās 13991 cilvēks jeb 27% no visiem atbraucējiem (..).
Latvijas PSR Statistikas pārvaldes priekšnieka vietnieks (R.Bojārs)
LVA, 277.f., 14.apr., 66.l., 94., 96., 98.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Izvilkums no Latvijas PSR Statistikas pārvaldes priekšnieka A.Drjučeva atskaites par iedzīvotāju mehānisko kustību 1955.gadā
PSRS Statistikas pārvaldes
Iedzīvotāju statistikas un veselības aizsardzības nodaļai 1956.gada 20.jūlijā
(..) 1. Ieradušies iedzīvotāji
A. Pilsētās un strādnieku ciematos
(..)Latvijas PSR pilsētās un strādnieku ciematos visvairāk ieradās no šādām vietām ārpus LPSR:
| Vieta, no kurienes | Ieradušies | |
| ieradās | cilvēki | |
| KPFSR | 26348 | |
| t.sk.: | ||
| Ļeņingradas | 2728 | |
| Maskavas | 1520 | |
| Kaļiņingradas apg. | 2176 | |
| Veļikije Luku apg. | 1204 | |
| Pleskavas apg. | 932 | |
| Komi APSR | 856 | |
| Ukrainas PSR | 4320 | |
| t.sk.: | ||
| Krimas apg. | 416 | |
| Staļino apg. | 340 | |
| Harkovas pilsētas | 324 | |
| Baltkrievijas PSR | 3028 | |
| t.sk.: | ||
| Molodecenas apg. | 864 | |
| Vitebskas apg. | 616 | |
| Lietuvas PSR | 2559 | |
| Kazahijas PSR | 924 | |
| Igaunijas PSR | 952 (..) |
B. Lauku apvidos
Republikas lauku apvidos 1955.gadā ieradās 58632 cilvēki (1954.g. - 52763 cilvēki), tajā skaitā no citām republikām 21112 cilvēki (..).
Latvijas PSR Statistikas pārvaldes priekšnieks (A.Drjučevs)
LVA, 277.f., 14.apr., 84.l., 84., 89., 90., 91., 92., 94.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Izvilkums no Rīgas pilsētas Statistikas pārvaldes priekšnieka S.Guļaņicka pārskata par Rīgas pilsētas iedzīvotāju mehānisko kustību 1958.gadā
Rīgas pilsētas iedzīvotāju mehāniskajai kustībai vairākos gados raksturīgi šādi dati:
(tūkst. cilvēku)
| Gadi | Ieradās | Aizbrauca | Pieaugums + | t.sk. uz iedzīvotāju rēķina | |
| Samazinājums - | pilsētu | lauku apvidu | |||
| 1945 | 88,8 | 6,7 | +82,1 | ... | ... |
| 1946 | 86,8 | 19,1 | +67,7 | 39,8 | 20,5 |
| 1947 | 59,7 | 23,2 | +36,5 | 19,4 | 10,2 |
| 1948 | 45,8 | 24,0 | +21,8 | 12,5 | 8,1 |
| 1949 | 37,8 | 22,9 | +14,9 | 4,0 | 10,6 |
| 1950 | 42,8 | 30,4 | +12,4 | 3,5 | 11,7 |
| 1951 | 46,0 | 33,0 | +13,0 | 3,7 | 11,5 |
| 1952 | 45,7 | 33,6 | +12,1 | 2,9 | 11,7 |
| 1953 | 54,0 | 30,0 | +24,0 | 7,3 | 14,0 |
| 1954 | 52,4 | 34,2 | +18,2 | 5,0 | 13,3 |
| 1955 | 43,9 | 34,1 | +9,8 | 0,8 | 7,4 |
| 1956 | 39,5 | 32,2 | +7,3 | -0,6 | 5,6 |
| 1957 | 28,5 | 34,3 | -5,8 | -7,5 | +3,1 |
| 1958 | 28,1 | 31,5 | -3,4 | -6,4 | +3,6 |
| Kopā | 699,8 | 389,2 | 310,6 | 84,4 | 131,3 |
No 1945.gada līdz 1958.gadam, t.i., 14 gadu laikā, Rīgas pilsētā ieradās 699,8 tūkstoši cilvēku, šajā laikā aizbrauca 389,2 tūkstoši. Tādējādi pilsētas iedzīvotāju skaita pieaugums uz mehāniskās kustības rēķina šajā laikā bija 310,6 tūkstoši cilvēku. (..)
Rīgas pilsētas Statistikas pārvaldes priekšnieks S.Guļaņickis
LVA, 277.f., 14.apr., 101.l., 107., 108., 109.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Izvilkums no Latvijas PSR Statistikas pārvaldes ziņojuma "Par Latvijas PSR iedzīvotāju skaitu, izglītības līmeni un nacionālo sastāvu un vecuma struktūru pēc 1959.gada Vissavienības tautas skaitīšanas datiem"
Projekts
publicēšanai presē
Latvijas PSR Statistikas pārvaldes ziņojums
(..) Iedzīvotāju skaits
1959.gada 15.janvārī Latvijas PSR klātesošo iedzīvotāju skaits bija 2 093 458 cilvēki, t.sk., 919 008 vīrieši un 1 174 450 sievietes. Salīdzinājumā ar 1939.gadu republikas iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 209 tūkstošiem cilvēku jeb par 11 procentiem.
(..) Iedzīvotāju nacionālais sastāvs
(..) Latvijas PSR iedzīvotāju sadalījums pēc tautības
| Attiecīgās tautības | Procentos | ||||
| personu skaits, | pret | ||||
| tūkstoši cilvēku | kopējo | ||||
| Visi Latvijas PSR | |||||
| iedzīvotāji | 2093 | 100,0 | |||
| Latvieši | 1298 | 62,0 | |||
| Krievi | 556 | 26,6 | |||
| Baltkrievi | 62 | 2,9 | |||
| Poļi | 60 | 2,9 | |||
| Ebreji | 37 | 1,7 | |||
| Lietuvieši | 32 | 1,5 | |||
| Ukraiņi | 29 | 1,4 | |||
| Igauņi | 5 | 0,2 | |||
| Čigāni | 4 | 0,2 | |||
| Tatāri | 2 | 0,1 | |||
| Vācieši | 2 | 0,1 | |||
| Armēņi | 1,1 | 0,1 |
Latvijas PSR dzīvo 1 miljons 298 tūkstoši latviešu, bet kopumā Padomju Savienībā latviešu tautības cilvēku ir 1 miljons 400 tūkstoši, jo 102 tūkstoši latviešu dzīvo citās brālīgās republikās (..) iedzīvotāju skaits patlaban, salīdzinot ar 1939.gadu, ir palielinājies, taču latviešu tautības personu skaits vēl nav sasniedzis pirmskara līmeni (..)
Latvijas PSR Statistikas pārvalde
LVA, 277.f., 14.apr.,21.l.,95.,103.,104.,109.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Izvilkums no Latvijas PSR Centrālās statistikas pārvaldes ziņojuma par 1979.gada Vissavienības tautas skaitīšanas rezultātiem
(..) Latvijas PSR iedzīvotāju sastāvs pēc tautībām samazinājās šādi:
| Tūkstoši cilvēku | Procentos pret visiem iedzīvotājiem | |||||
| 1959 | 1970 | 1979 | 1959 | 1970 | 1979 | |
| Visi iedzīvotāji | 2093,5 | 2364,1 | 2502,8 | 100 | 100 | 100 |
| t.sk. | ||||||
| latvieši | 1297,9 | 1341,8 | 1344,1 | 62,0 | 56,8 | 53,7 |
| krievi | 556,5 | 704,6 | 821,5 | 26,6 | 29,8 | 32,8 |
| baltkrievi | 61,6 | 94,9 | 111,5 | 2,9 | 4,0 | 4,5 |
| ukraiņi | 29,4 | 53,5 | 66,7 | 1,4 | 2,3 | 2,7 |
| poļi | 59,8 | 63,0 | 62,7 | 2,9 | 2,7 | 2,5 |
| lietuvieši | 32,4 | 40,6 | 37,8 | 1,5 | 1,7 | 1,5 |
| ebreji | 36,6 | 36,7 | 28,3 | 1,7 | 1,6 | 1,1 |
| čigāni | 4,3 | 5,4 | 6,1 | 0,2 | 0,2 | 0,2 |
| tatāri | 1,8 | 2,7 | 3,8 | 0,1 | 0,1 | 0,2 |
| igauņi | 4,6 | 4,3 | 3,7 | 0,2 | 0,2 | 0,1 |
| vācieši | 1,6 | 5,4 | 3,3 | 0,1 | 0,2 | 0,1 |
| citas tautības | 7,0 | 11,2 | 13,3 | 0,4 | 0,4 | 0,6 |
No 1959. līdz 1979.gadam republikā palielinājās visu pamattautu pārstāvju skaits, izņemot ebrejus un igauņus. Visātrākos tempos pieauga ukraiņu (2,3 reizes), vāciešu un tatāru (2,1 reizi), baltkrievu (1,8 reizes) un krievu (1,5 reizes) skaits. Ļoti lēnos tempos palielinājās latviešu un poļu skaits, kas izraisīja viņu īpatsvara samazināšanos republikas iedzīvotāju kopskaitā.
LVA, 277.f., 35. apr., 216.l., 8., 9.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Latvijas PSR Valsts statistikas komitejas Iedzīvotāju statistikas pārvaldes ziņojums par Latvijas iedzīvotāju nacionālo sastāvu 1989. gadā
Pēc 1989. gada Vissavienības tautas skaitīšanas datiem
1990. gada 15. jūnijā
Viens no svarīgākajiem 1989. gada Vissavienības tautas skaitīšanas programmas punktiem, kuri rada interesi valsts orgāniem, zinātniekiem, sabiedrībai, bija jautājums par iedzīvotāju nacionālo sastāvu.
Kā parādīja skaitīšanas materiālu apstrāde, patlaban Latvijā dzīvo vairāk nekā 130 tautību, nacionalitāšu un etnisko grupu pārstāvju.
Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits laikā starp divām pēdējām skaitīšanām palielinājās par 6,5% un ir 2666,6 tūkstoši cilvēku. Salīdzinājumā ar pirmskara skaitu (1935. gada dati) iedzīvotāju pieaugums noticis 1,4 reizes. Tomēr pamatnācijas - latviešu - skaits, kuri dzīvo republikas teritorijā, vēl joprojām nav sasniedzis 1935. gada līmeni: starpība ir 79,2 tūkstoši cilvēku. Latvieši ir vienīgie no PSRS pamattautībām, kuri nav sasnieguši pirmskara skaitu. 1989. gadā latviešu skaits republikā bija par 5,4% mazāks nekā 1935. gadā, bet tajā pašā laikā krievu skaits palielinājies 5,4 reizes, baltkrievu - 4,5 reizes, ukraiņu - vairāk nekā 50 reizes.
Latvija pieder pie republiku skaita ar augstu slāvu tautu daļu, kuras dzīvo tās teritorijā. Tikpat augsts slāvu tautību īpatvsars ir tikai divās savienotajās republikās - Igaunijas un Kazahijas PSR. Taču Kazahijas PSR to īpatsvars nemitīgi samazinās, bet Igaunijā un Latvijā tas palielinās (skat. 1. pielikumu).
Kā parāda visu pēckara tautas skaitīšanu dati, neraugoties uz latviešu tautības personu skaita absolūto palielināšanos, latviešu īpatsvars kopējā republikas iedzīvotāju skaitā nepārtraukti samazinās (skat. 2. pielikumu).
Īpatsvara, kā arī, salīdzinot ar 1935. gadu, latviešu absolūtā skaita samazināšanās galvenokārt ir izskaidrojama ar kara sekām, tam sekojošām represijām, nosacīti daudz vecāko vecuma sastāvu, kā arī pēckara gados neattaisnoto rūpniecības un dažu citu ekonomikas nozaru attīstību un ar to saistīto darbaspēka pieplūdumu no citiem valsts reģioniem.
Pēdējos 30 gados migrācija kļuva par latviešu īpatsvara samazināšanās galveno faktoru Latvijas iedzīvotāju kopējā skaitā. Mūsu republikas iedzīvotāju skaitu migrācijas pieaugums uz citu PSRS reģionu rēķina minētajā laika posmā pārsniedza 350 tūkstošus cilvēku. Tā rezultātā laikā no 1959. līdz 1999. gadam krievu tautības personu skaits pieauga 1,6 reizes, baltkrievu - 1,9 reizes, ukraiņu - pat 3,1 reizi, bet pamattautības - latviešu - tikai par 7%. Tajā pašā laikā samazinājās tādu tautību personu skaits, kuras vēsturiski dzīvoja Latvijas teritorijā, piemēram, vācieši, ebreji, poļi un igauņi. (..)
Vēl daudz straujāk nekā Latvijā notika Igaunijas pamattautības - igauņu - īpatsvara samazināšanās. Pēdējos 30 gados viņu daļa iedzīvotāju kopskaitā samazinājās par 13 procentu punktiem un 1989. gadā bija 62,5%. Atšķirībā no Latvijas un Igaunijas Lietuvā iedzīvotāju pamattautības - lietuviešu - īpatsvars šajā laika posmā palika bez izmaiņām 80% līmenī.
Šeit ir nepieciešams norādīt, ka mūsu republikas iedzīvotāju vidū desmit gadu laikā starp 1979. un 1989. gada tautas skaitīšanām straujos tempos pieauga tādu tautību pilsoņu skaits kā tadžiki (3 reizes), azerbaidžāņi (2,9 reizes), turkmēņi (2,5 reizes), kazahi un moldāvi (2,3 reizes), uzbeki (1,9 reizes). Tiesa, viņu kopējais skaits pašreiz ir neliels - apmēram 10 tūkstoši cilvēku salīdzinājumā ar 4,3 tūkstošiem 1979. gadā. Bez tam minēto tautību personu daļa, kuri dzīvo attiecīgajās savienotajās republikās, laika posmā no 1979. līdz 1988. gadam, turpināja samazināties (skat. 3. pielikumu). To latviešu daļa, kuri dzīvo aiz mūsu republikas robežām, nav liela un visu laiku samazinās, tai skaitā laika posmā no 1979. līdz 1988. gadam par 24 tūkstošiem cilvēku. 95% no Vissavienības tautas skaitīšanā uzskaitītām latviešu tautības personām pašreiz dzīvo Latvijas Republikas teritorijā.
Republikā ir ievērojamas atšķirības atsevišķu tautību iedzīvotāju teritoriālajā sadalījumā (skat. 4. pielikumu). Tā, piemēram, pamattautības personu īpatsvars dažādos republikas rajonos svārstās no 90% Talsu rajonā, līdz 36% Daugavpils rajonā. Kopumā republikas ziemeļu daļā latviešu īpatsvars pārsniedz 80%, bet austrumu un centrālajā daļā tas ir zemāks par 50%. Republikas pilsētu vidū vismazāk pamattautības iedzīvotāju personu ir Daugavpilī - 13% no kopējā skaita, vislielākais īpatsvars ir Jelgavā - 49,7%.
(..) Tās personas, kuras ierodas no citiem valsts reģioniem, galvenokārt apmetas pilsētās. Šā iemesla dēļ republikas pilsētu iedzīvotāji lielākoties ir etniski dažādāki: lauku iedzīvotāju vidū pamattautības personu ir 72%, pilsētu iedzīvotāju vidū - 44%, bet krievu - attiecīgi 18 un 41%.
Republikā viskompaktākā dzīvošana ir raksturīga ebreju tautības personām, 82% šās tautības iedzīvotāju dzīvo Rīgā. Republikas galvaspilsētā no kopējā attiecīgās tautības personu skaita dzīvo 67% armēņu, 62% gruzīnu, 53% tatāru un azerbaidžāņu. Attiecīgie krievu tautības personu rādītāji - 47,5%, latviešu - 23,9%.
Latvijas iedzīvotāju daudznacionālais sastāvs veicina starpnacionālo ģimeņu izplatīšanos. Latvija pieder pie republikām ar vislielāko starpnacionālo ģimeņu skaita daļu. Bez tam pilsētu iedzīvotājiem šis rādītājs ir augstāks - 27%, bet lauku apvidos - 18%, kas izskaidrojams ar lauku iedzīvotāju sastāva lielāko viendabīgumu. Sākot ar septiņdesmitajiem gadiem, jauktā nacionālā sastāva ģimeņu pieaugums samazinājās. Dažādu tautību ģimenes galvenokārt izveidojas starpnacionālo laulību republikā - 1989.gadā 37% laulību tika noslēgts starp dažādu tautību cilvēkiem. Divām vislielākajām tautībām - latviešiem un krieviem‚ raksturīgas viendabīgas laulības - attiecīgi 80 un 62%. (..)
Tautas skaitīšanas dati liecina, ka starpnacionālajās ģimenēs, kur viens no vecākiem ir latvietis, nosakot bērna tautību, visbiežāk priekšroka tiek dota pamattautībai, izņemot laulībās ar krieviem. Tādās ģimenēs latviešu un krievu tautības bērnu daļa ir aptuveni vienāda - apmēram 50%.
Latvijas iedzīvotāju daudznacionālais sastāvs veicina arī etnisko valodas procesu attīstību, citu valodu apgūšanu. Pagājušās tautas skaitīšanas programma uzskaitītja arī to, cik iedzīvotāju kā otro valodu prata kādu no PSRS tautu valodām.
Republikā pieņemtais valodu likums acīmredzot veicinās to personu daļas palielināšanu t.s. krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju vidū, kuras pārvalda latviešu valodu. Līdz šim tā iedzīvotāju daļa, kuri pārvalda latviešu valodu, ir ļoti neliela ukraiņu un tatāru, kā arī krievu un baltkrievu vidū, par ko liecina turpmāk minētie dati:
(procentos)
| Tautība | 1979.g. | 1989.g. | ||
| pārvalda latviešu | pārvalda krievu | pārvalda latviešu | pārvalda krievu | |
| valodu | valodu | valodu | valodu | |
| Visi iedzīvotāji | 62,9 | 76,8 | 62,4 | 81,6 |
| latvieši | 98,9 | 60,5 | 98,7 | 68,3 |
| krievi | 20,1 | 99,8 | 22,3 | 99,8 |
| baltkrievi | 14,7 | 93,3 | 18,0 | 94,5 |
| ukraiņi | 7,3 | 95,5 | 9,8 | 93,2 |
| poļi | 35,6 | 88,1 | 37,6 | 87,9 |
| lietuvieši | 57,6 | 46,9 | 64,0 | 47,9 |
| ebreji | 23,7 | 94,8 | 29,0 | 92,4 |
| čigāni | 58,9 | 34,6 | 62,5 | 33,4 |
| tatāri | 5,3 | 96,8 | 7,2 | 96,5 |
| vācieši | 30,7 | 86,3 | 28,8 | 89,1 |
| igauņi | 54,1 | 57,9 | 53,9 | 64,3 |
| citas tautības | 8,7 | 94,3 | 10,1 | 87,6 |
Kopumā republikā laikā starp tautas skaitīšanām to personu daļa, kuri pārvalda krievu valodu, pieauga, bet to, kuri pārvalda latviešu valodu, palikusi tajā pašā līmenī. To iedzīvotāju īpatsvars, kuri bez dzimtās valodas pārvalda vēl kādu PSRS tautu valodu, 10 gados palielinājies no 48% līdz 52%. Ir jānorāda, ka divvalodības augstais procents Latvijā ir izskaidrojams ar to, ka 10% iedzīvotāju par savu dzimto nosauca ne savas tautības valodu (..), bet 2,3% iedzīvotāju kā otru norādīja savas tautības valodu. To apstiprina šādi 1989.gada tautas skaitīšanas dati (procentos):
| To iedzīvotāju | Iedzīvotāju daļa, | |
| īpatsvars, kuri | kuri par dzimto | |
| pārvalda divas | nosauca ne savas | |
| PSRS tautu valodas | tautības valodu | |
| Visi iedzīvotāji | 52 | 10 |
| t.sk.: | ||
| latvieši | 68 | 3 |
| krievi | 24 | 2 |
| ukraiņi | 69 | 51 |
| baltkrievi | 57 | 68 |
| lietuvieši | 86 | 36 |
| igauņi | 82 | 50 |
| tatāri | 65 | 53 |
| ebreji | 55 | 77 |
| čigāni | 85 | 15 |
| vācieši | 54 | 66 |
| poļi | 61 | 73 |
| citas tautības | 66 | 55 |
1.pielikums
Pamattautības un slāvu tautību daļa republikās (procentos)
| pamattautība | slāvu tautības (krievi, ukraiņi, baltkrievi) |
|||||||
| 1959 | 1970 | 1979 | 1989 | 1959 | 1970 | 1979 | 1989 | |
| Latvija | 62,0 | 56,8 | 53,7 | 52,0 | 30,9 | 36,1 | 39,9 | 42,0 |
| Igaunija | 74,6 | 68,2 | 64,7 | 61,5 | 22,3 | 28,2 | 32,0 | 35,2 |
| Lietuva | 79,3 | 80,1 | 80,0 | 79,6 | 10,5 | 10,0 | 11,6 | 12,3 |
| KPFSR | 83,3 | 82,8 | 82,6 | 81,5 | 3,6 | 3,3 | 3,4 | 3,8 |
| Ukrainas PSR | 76,8 | 74,9 | 73,6 | 72,6 | 17,6 | 20,2 | 21,9 | 22,9 |
| Baltkrievijas PSR | 81,1 | 81,0 | 79,4 | 77,8 | 9,9 | 12,5 | 14,3 | 16,1 |
| Uzbekijas PSR | 62,1 | 65,5 | 68,7 | 71,3 | 14,6 | 13,4 | 11,6 | 9,3 |
| Kazahijas PSR | 30,0 | 32,6 | 35,9 | 39,7 | 52,1 | 51,1 | 48,2 | 44,4 |
| Gruzijas PSR | 64,3 | 66,8 | 68,8 | 70,2 | 11,4 | 9,6 | 8,3 | 7,4 |
| Azerbaidžānas PSR | 67,5 | 73,8 | 78,1 | 82,6 | 13,6 | 10,0 | 8,3 | 6,2 |
| Moldāvijas PSR | 65,4 | 64,6 | 63,9 | 64,4 | 24,8 | 25,8 | 27,4 | 27,2 |
| Kirgīzijas PSR | 40,5 | 43,8 | 47,9 | 52,8 | 36,7 | 33,3 | 29,0 | 24,3 |
| Tadžikijas PSR | 53,1 | 56,2 | 58,7 | 62,2 | 14,7 | 13,0 | 11,3 | 8,5 |
| Armēnijas PSR | 88,0 | 88,6 | 89,7 | 93,3 | 3,2 | 2,7 | 2,6 | 1,8 |
| Turkmēnijas PSR | 60,9 | 65,6 | 68,4 | 71,9 | 18,7 | 16,1 | 14,0 | 10,8 |
2. pielikums
Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc tautībām (tūkst. cilvēku)
| 1935* | 1959 | 1970 | 1979 | 1989 | |
| Visi iedzīvotāji | 1905,4 | 2093,5 | 2364,1 | 2502,8 | 2666,6 |
| t. sk.: | |||||
| latvieši | 1467,0 | 1297,9 | 1341,8 | 1344,1 | 1387,8 |
| krievi | 168,3 | 556,4 | 704,6 | 821,5 | 905,5 |
| baltkrievi | 26,8 | 61,6 | 94,9 | 111,5 | 119,7 |
| ukraiņi | 1,8 | 29,4 | 53,5 | 66,7 | 92,1 |
| poļi | 48,6 | 59,8 | 63,0 | 62,7 | 60,4 |
| lietuvieši | 22,8 | 32,4 | 40,6 | 37,8 | 34,6 |
| ebreji | 93,4 | 30,6 | 36,7 | 28,3 | 22,9 |
| čigāni | 3,8 | 4,3 | 5,4 | 6,1 | 7,0 |
| tatāri | 0,04 | 1,8 | 2,7 | 3,8 | 4,8 |
| vācieši | 62,1 | 4,6 | 4,3 | 3,7 | 3,3 |
| igauņi | 6,9 | 1,6 | 5,4 | 3,3 | 3,8 |
| citas tautības | 3,9 | 7,1 | 11,2 | 13,3 | 24,7 |
* Iedzīvotāju skaits pašreizējās robežās
3. pielikums
Pamattautību iedzīvotāju sadalījums PSRS teritorijā (procentos)
| Dzīvo | ||||||||
| savā republikā | aiz savas republikas robežām | |||||||
| 1959 | 1970 | 1979 | 1989 | 1959 | 1970 | 1979 | 1989 | |
| Krievi | 85,8 | 83,5 | 82,6 | 82,6 | 14,2 | 16,5 | 17,4 | 17,4 |
| Ukraiņi | 86,3 | 86,6 | 86,2 | 84,7 | 13,7 | 13,4 | 13,8 | 15,3 |
| Baltkrievi | 82,5 | 80,5 | 80,0 | 78,7 | 17,5 | 19,5 | 20,0 | 21,3 |
| Uzbeki | 83,5 | 84,0 | 84,8 | 84,6 | 16,5 | 16,0 | 15,2 | 15,4 |
| Kazahi | 77,2 | 79,9 | 80,7 | 80,3 | 22,8 | 20,1 | 19,3 | 19,7 |
| Gruzīni | 96,5 | 96,5 | 96,1 | 95,1 | 3,5 | 3,5 | 3,9 | 4,9 |
| Azerbaidžāņi | 84,9 | 80,2 | 86,0 | 86,4 | 15,1 | 13,8 | 14,0 | 14,6 |
| Lietuvieši | 92,5 | 94,1 | 95,1 | 95,3 | 7,5 | 5,9 | 4,9 | 4,7 |
| Moldāvi | 85,2 | 85,4 | 85,1 | 83,2 | 14,8 | 14,6 | 14,9 | 16,8 |
| Latvieši | 92,7 | 93,8 | 93,4 | 95,1 | 7,3 | 6,2 | 6,6 | 4,9 |
| Kirgīzi | 86,4 | 85,5 | 88,5 | 88,0 | 13,6 | 14,5 | 11,5 | 12,0 |
| Tadžiki | 75,2 | 76,3 | 77,2 | 75,1 | 24,8 | 23,7 | 22,8 | 24,9 |
| Armēņi | 55,7 | 62,0 | 65,6 | 66,6 | 44,3 | 38,0 | 34,4 | 33,4 |
| Turkmēņi | 92,2 | 92,9 | 93,3 | 92,9 | 7,8 | 7,1 | 6,7 | 7,1 |
| Igauņi | 90,3 | 91,8 | 92,9 | 93,8 | 9,7 | 8,2 | 7,1 | 6,2 |
4. pielikums
Latvijas republikas pakļautības pilsētu un rajonu iedzīvotāju nacionālais sastāvs (procentos)
Pilsētas rajoni Atsevišķu tautību iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā
| latvieši | krievi | balt- | ukraiņi | poļi | lietu- | igauņi | citas | |
| krievi | vieši | tautības | ||||||
| Kopā republikā | 52,0 | 34,0 | 4,5 | 3,5 | 2,3 | 1,3 | 0,1 | 2,3 |
| Rīga | 36,5 | 47,3 | 4,8 | 4,8 | 1,8 | 0,6 | 0,1 | 3,9 |
| Ventspils | 43,0 | 39,4 | 5,8 | 6,4 | 1,0 | 0,7 | 0,1 | 3,6 |
| Daugavpils | 13,0 | 58,3 | 9,1 | 3,1 | 13,1 | 0,9 | 0,0 | 2,5 |
| Jelgava | 49,7 | 34,7 | 6,0 | 3,9 | 1,7 | 1,2 | 0,1 | 2,7 |
| Liepāja | 38,8 | 43,1 | 4,9 | 7,5 | 1,1 | 2,3 | 0,1 | 2,2 |
| Rēzekne | 37,3 | 55,0 | 2,0 | 1,6 | 2,7 | 0,2 | 0,0 | 1,2 |
| Jūrmala | 44,2 | 42,1 | 4,9 | 3,4 | 1,5 | 0,9 | 0,1 | 2,9 |
| rajoni | ||||||||
| Alūksnes | 75,0 | 18,2 | 0,9 | 2,6 | 0,3 | 0,2 | 1,4 | 1,4 |
| Balvu | 71,8 | 24,5 | 0,8 | 1,3 | 0,3 | 0,1 | 0,1 | 1,1 |
| Bauskas | 66,4 | 14,3 | 4,7 | 3,1 | 1,5 | 6,5 | 0,1 | 1,6 |
| Valkas | 74,3 | 17,4 | 2,0 | 2,0 | 0,9 | 0,5 | 0,8 | 1,5 |
| Valmieras | 78,5 | 14,3 | 2,6 | 2,0 | 0,9 | 0,3 | 0,2 | 1,2 |
| Ventspils | 85,9 | 8,2 | 1,2 | 1,8 | 0,6 | 0,9 | 0,0 | 1,4 |
| Gulbenes | 79,8 | 15,5 | 1,4 | 1,4 | 0,7 | 0,5 | 0,1 | 0,8 |
| Daugavpils | 35,9 | 40,8 | 7,0 | 1,9 | 11,2 | 1,7 | 0,0 | 1,5 |
| Dobeles | 63,7 | 18,7 | 5,6 | 3,6 | 1,7 | 4,9 | 0,0 | 1,8 |
| Jēkabpils | 61,6 | 27,1 | 3,6 | 2,2 | 2,1 | 1,6 | 0,1 | 1,2 |
| Jelgavas | 61,1 | 21,3 | 8,0 | 2,6 | 2,4 | 3,3 | 0,1 | 1,2 |
| Krāslavas | 45,1 | 27,4 | 20,1 | 1,6 | 6,0 | 0,0 | 0,0 | 1,4 |
| Kuldīgas | 84,4 | 8,0 | 1,4 | 2,4 | 0,6 | 1,6 | 0,0 | 1,4 |
| Liepājas | 79,2 | 9,2 | 1,6 | 2,6 | 0,5 | 5,9 | 0,0 | 1,0 |
| Limbažu | 85,4 | 8,0 | 1,5 | 1,8 | 0,8 | 0,5 | 0,3 | 1,6 |
| Ludzas | 53,4 | 38,4 | 4,3 | 1,6 | 0,8 | 0,3 | 0,1 | 1,1 |
| Madonas | 82,3 | 12,4 | 1,7 | 1,4 | 0,9 | 0,4 | 0,0 | 0,9 |
| Ogres | 70,5 | 20,1 | 3,7 | 2,2 | 1,5 | 0,6 | 0,1 | 1,1 |
| Preiļu | 63,5 | 29,9 | 2,0 | 1,1 | 1,9 | 0,4 | 0,0 | 1,2 |
| Rēzeknes | 53,3 | 41,7 | 1,6 | 0,9 | 1,4 | 0,3 | 0,0 | 0,8 |
| Rīgas | 58,1 | 29,4 | 5,0 | 3,3 | 1,7 | 1,0 | 0,1 | 1,4 |
| Saldus | 80,7 | 7,0 | 1,9 | 1,7 | 0,7 | 7,2 | 0,0 | 0,9 |
| Stučkas | 75,7 | 16,6 | 2,8 | 1,6 | 1,3 | 2,9 | 0,0 | 1,1 |
| Talsu | 89,8 | 4,9 | 1,1 | 1,0 | 0,7 | 0,6 | 0,1 | 1,8 |
| Tukuma | 79,0 | 12,1 | 2,9 | 2,3 | 1,0 | 1,3 | 0,0 | 1,6 |
| Cēsu | 81,3 | 12,8 | 2,0 | 1,4 | 1,1 | 0,5 | 0,1 | 0,8 |
Rādītājs 0,0 ailē "igauņi" nozīmē, ka šīs tautības personu, kuras dzīvo attiecīgajā pilsētā vai rajonā, ir mazāk par 0,1 procentu.
LVA, 277. f., 17. apr., 445. l., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 26., 27., 28., 29. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas