ATSAUCĒ IETVERT:
Jauni vēstnieki Latvijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.04.2005., Nr. 66 https://www.vestnesis.lv/ta/id/106853
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Jauni vēstnieki Latvijā
Apvienotajai Karalistei
Vakar, 26.aprīlī, Rīgas pilī savu
akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai iesniedza
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais
vēstnieks Ians Endrū Mintons Bonds (Ian Andrew Minton Bond).
Sarunā pēc akreditācijas ceremonijas abas puses uzsvēra labās un aktīvās divpusējās attiecības starp Latviju un Lielbritāniju kā divpusējā līmenī, tā ES un NATO ietvaros. Vēstnieks atzīmēja, ka vēlas arī turpmāk veicināt Lielbritānijas aktīvās saites dažādās jomās ar Latviju, arī starp Lielbritānijas zemēm, tajā skaitā Velsu, un Latvijas reģioniem. Pārrunājot gaidāmo Lielbritānijas prezidentūru ES, abas puses apspriedās par nostāju saskaņošanu dažādos jautājumos. Prezidente augstu novērtēja Lielbritānijas iesaisti Baltijas gaisa telpas kontrolē NATO ietvaros.
Latvijas Valsts prezidente lūdza vēstnieku nodot sveicienus Viņas majestātei karalienei Elizabetei II, kā arī premjerministram Tonijam Blēram, pateicoties par atbalstu un lielisko vēstuli sakarā ar Otrā pasaules kara beigām un tā sekām Baltijas valstīs.
Vakar, 26.aprīlī, Latvijas Valsts prezidente
Vaira Vīķe-Freiberga saņēma arī Indijas Republikas ārkārtējās un pilnvarotās
vēstnieces Dīpas Gopalanas Vadhvas (Deepa Gopalan Wadhwa) akreditācijas
vēstuli.
Sarunā ar Latvijas Valsts prezidenti vēstniece apliecināja, ka Indija ir ieinteresēta gan sadarbībā ar Latviju, gan arī ar Latviju kā dalībvalsti ES ietvaros. Indija uzlūko Latviju gadu pēc iestājas ES kā sadarbības logu uz Eiropu.
Abas puses bija vienisprātis, ka politiskajā līmenī Latvijas un Indijas starpā valda labas attiecības, savukārt ekonomiskajai sadarbībai ir liels potenciāls. Vēl prezidente un vēstniece kā būtisku minēja zināšanu sabiedrības veidošanu un iespējamo sadarbību informācijas un augsto tehnoloģiju jomā. Vēstniece atzīmēja, ka Latvijā jau darbojas Indijas uzņēmēji un viņu darbība vēršas plašumā. Vēstniece arī informēja par abu valstu savstarpējiem līgumiem, kas jau praktiski sagatavoti parakstīšanai gan kultūras, gan ekonomiskās sadarbības jomā.
Vēstniece apsveica prezidenti ar Kofi Annana dāvāto uzticību – īpašās vēstnieces amatu. Prezidente uzsvēra, ka pēc 60 gadu pastāvēšanas ANO ir vajadzīgas reformas visos līmeņos. Vēstniece pauda savas valsts konceptuālu atbalstu reformu procesa nepieciešamībai ANO struktūrās un informēja prezidenti par Indijas skatījumu uz reformām.
Vakar, 26.aprīlī, savu akreditācijas vēstuli
Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai iesniedza arī Irānas Islāma
Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Hasans Gašgavi (Hassan
Ghashghavi).
Sarunājoties ar Vairu Vīķi-Freibergu, vēstnieks uzsvēra, ka abu valstu sadarbībai dažādās jomās, īpaši ekonomiskajā sadarbībā, ir vēl liels neizmantots potenciāls. Abas puses atzīmēja arī starptautiska transporta koridora projekta īstenošanas nozīmību. Prezidente atzīmēja “railBaltica” projektu kā nozīmīgu ekonomisko sakaru attīstībai.
Vēstnieks apsveica Latvijas Valsts prezidenti kā ANO ģenerālsekretāra īpašo sūtni un izteica savas valsts gatavību paust savu nostāju un diskutēt par Kofi Annana rosināto reformu procesu ANO.
 Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ians Endrū Mintons Bonds un Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Foto: Aigars Jansons, A.F.I. |
Sarunā pēc akreditācijas ceremonijas abas puses uzsvēra labās un aktīvās divpusējās attiecības starp Latviju un Lielbritāniju kā divpusējā līmenī, tā ES un NATO ietvaros. Vēstnieks atzīmēja, ka vēlas arī turpmāk veicināt Lielbritānijas aktīvās saites dažādās jomās ar Latviju, arī starp Lielbritānijas zemēm, tajā skaitā Velsu, un Latvijas reģioniem. Pārrunājot gaidāmo Lielbritānijas prezidentūru ES, abas puses apspriedās par nostāju saskaņošanu dažādos jautājumos. Prezidente augstu novērtēja Lielbritānijas iesaisti Baltijas gaisa telpas kontrolē NATO ietvaros.
Latvijas Valsts prezidente lūdza vēstnieku nodot sveicienus Viņas majestātei karalienei Elizabetei II, kā arī premjerministram Tonijam Blēram, pateicoties par atbalstu un lielisko vēstuli sakarā ar Otrā pasaules kara beigām un tā sekām Baltijas valstīs.
Ians Endrū Mintons Bonds dzimis 1962.gadā Birmingemā. 1984.gadā
beidzis Baljola koledžu Oksfordā. Tajā pašā gadā sācis darbu Apvienotās Karalistes
ārlietu dienestā, vispirms kā ierēdņa palīgs. Papildus studējis krievu un franču
valodu. Trīs gadus strādājis Briselē par Apvienotās Karalistes delegācijas NATO
trešo, tad otro sekretāru. Trīs gadus vadījis Ārlietu ministrijas Drošības
politikas dapartmenta NATO nodaļu. No 1993. līdz 1996.gadam trešais sekretārs
Apvienotās Karalistes vēstniecībā Maskavā. Pēc tam strādājis Ārlietu ministrijas
Eiropas kopējās ārlietu un drošības politikas departamentā, bijis arī departamenta
vadītāja vietnieks, pārzinot attiecības ar bijušās Padomju Savienības reģioniem.
No 2000. līdz 2004.gadam Apvienotās Karalistes delegācijas padomnieks, tad misijas
vadītājs Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā Vīnē.
Vēstnieks ir precējies, ģimenē ir trīs bērni.
“Latvijas Vēstnesim”
– Vēstnieka kungs, kādas būs jūsu prioritātes, pildot augsto vēstnieka misiju Latvijā?
– Manas prioritātes pirmām kārtām izrietēs no Apvienotās Karalistes drīzās prezidentūras Eiropas Savienībā (ES), kas sāksies 1.jūlijā. Mums ar Latviju jau ir cieša un laba sadarbība daudzās jomās, un savu iespēju ietvaros to centīšos attīstīt vēl tālāk. Vispirms jau tirdzniecībā. Mūsu valsts savas ES prezidentūras laikā lielu vērību veltīs tirdzniecības iespēju tālākai attīstīšanai ES ietvaros. Latvijai un Apvienotajai Karalistei ir līdzīgi viedokļi par ekonomikas liberalizāciju ES ietvaros.
– Latvija un Apvienotā Karaliste tagad abas ir arī NATO dalībvalstis.
– Jā, un arī NATO ietvaros mūsu valstīm ir laba sadarbība. Kontaktu padziļināšana drošības jomā būs mana otra lielākā prioritāte. Apvienotā Karaliste augstu vērtē Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos starptautiskajos miera spēkos Irākā, Afganistānā un Balkānos. Gribu uzsvērt, ka mūsu sadarbība aizsardzības jomā ir ne vien svarīgs divpusējo, bet arī daudzpusējo attiecību elements. Vēl starp savām prioritātēm gribu minēt cilvēku tiešos kontaktus, kas jau izveidojušies plaši un daudzpusīgi. Visbeidzot, gribu akcentēt sadarbību cīņā pret korupciju un cita veida noziegumiem, arī nelegāli iegūtās naudas atmazgāšanu. Arī šajā jomā ļoti aktuāla ir starptautiskā sadarbība.
•
Indijai Indijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Dīpa Gopalana Vadhva un Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I. |
Sarunā ar Latvijas Valsts prezidenti vēstniece apliecināja, ka Indija ir ieinteresēta gan sadarbībā ar Latviju, gan arī ar Latviju kā dalībvalsti ES ietvaros. Indija uzlūko Latviju gadu pēc iestājas ES kā sadarbības logu uz Eiropu.
Abas puses bija vienisprātis, ka politiskajā līmenī Latvijas un Indijas starpā valda labas attiecības, savukārt ekonomiskajai sadarbībai ir liels potenciāls. Vēl prezidente un vēstniece kā būtisku minēja zināšanu sabiedrības veidošanu un iespējamo sadarbību informācijas un augsto tehnoloģiju jomā. Vēstniece atzīmēja, ka Latvijā jau darbojas Indijas uzņēmēji un viņu darbība vēršas plašumā. Vēstniece arī informēja par abu valstu savstarpējiem līgumiem, kas jau praktiski sagatavoti parakstīšanai gan kultūras, gan ekonomiskās sadarbības jomā.
Vēstniece apsveica prezidenti ar Kofi Annana dāvāto uzticību – īpašās vēstnieces amatu. Prezidente uzsvēra, ka pēc 60 gadu pastāvēšanas ANO ir vajadzīgas reformas visos līmeņos. Vēstniece pauda savas valsts konceptuālu atbalstu reformu procesa nepieciešamībai ANO struktūrās un informēja prezidenti par Indijas skatījumu uz reformām.
Dīpa Gopalana Vadhva dzimusi 1955.gada 28.novembrī. Studējusi angļu valodu, prot arī ķīniešu valodu. Indijas ārlietu dienestā kopš 1979.gada 23.jūlija. Bijusi Indijas pārstāvniecības Honkongā trešā sekretāre, tad otrā sekretāre vēstniecībā Pekinā. No 1987.gada sekretāre Ārlietu ministrijā Jaundeli, pēc tam pirmā sekretāre Indijas diplomātiskajā pārstāvniecībā Ženēvā. No 1992.gada atkal darbs vēstniecībā Pekinā, šoreiz jau pirmās sekretāres amatā. Pēc diviem gadiem padomniece Indijas vēstniecībā Hāgā. No 1999.gada ilgāks darba posms, līdz šā gada janvārim, Indijas Ārlietu ministrijā Jaundeli. Vēstnieces rezidence ir Stokholmā.
“Latvijas Vēstnesim”
– Vēstnieces kundze, kam jūs pievērsīsit galveno uzmanību, pārstāvot savu milzīgo valsti Latvijā?
– Vispirms es gribu teikt, ka manu misiju ļoti atvieglos Indijas un Latvijas attiecību augstais līmenis. Mums jau sen izveidojušās labas attiecības, starp mūsu valstīm nav nekādu politisku problēmu. Jāteic gan, ka pašreizējais nelielais tirdzniecības apjoms nevar apmierināt ne Indijas, ne Latvijas pusi. Jo vairāk tagad, kad Latvija ir ES dalībvalsts. Arī Indijai ir laba sadarbība ar ES, un jaunajos apstākļos pavērušās jaunas, vēl neizmantotas iespējas. Es domāju, Latvijā ir arī labas investīciju iespējas Indijas uzņēmējiem. Latvija Indijai varētu būt laba atspēriena vieta “lēcienam” uz ES tirgu. Taču es īpaši gribu izsvērt mūsu zemju ciešo sadarbību kultūras jomā, kā arī plašās iespējas kultūras sakaru tālākai padziļināšanai. Tādēļ es visnotaļ optimistiski raugos uz mūsu turpmāko sadarbību.
•
 Irānas Islāma Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Hasans Gašgavi un Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I. |
Sarunājoties ar Vairu Vīķi-Freibergu, vēstnieks uzsvēra, ka abu valstu sadarbībai dažādās jomās, īpaši ekonomiskajā sadarbībā, ir vēl liels neizmantots potenciāls. Abas puses atzīmēja arī starptautiska transporta koridora projekta īstenošanas nozīmību. Prezidente atzīmēja “railBaltica” projektu kā nozīmīgu ekonomisko sakaru attīstībai.
Vēstnieks apsveica Latvijas Valsts prezidenti kā ANO ģenerālsekretāra īpašo sūtni un izteica savas valsts gatavību paust savu nostāju un diskutēt par Kofi Annana rosināto reformu procesu ANO.
Hasans Gašgavi dzimis 1957.gadā Bābolā. Studējis
jurisprudenci, juridisko zinātņu maģistrs. Pārvalda arābu un angļu valodu. Irānas
ārlietu dienestā kopš 1991.gada. Vispirms divus gadus bijis Rietumeiropas ģenerālā
departamenta eksperts. No 1992. līdz 1996.gadam Irānas parlamenta loceklis. Pēc tam
Ārlietu ministrijas padomnieks. No 1998. līdz 2001.gadam Irānas vēstnieks
Kazahstānā. No 2001. līdz 2004.gadam atkal parlamenta loceklis. Kopš pērnā gada
Irānas vēstnieks Zviedrijā.
Vēstnieks ir precējies, viņam ir divi bērni. Viņa rezidence ir Stokholmā.
Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv
Sadarbībā ar Valsts prezidenta preses dienestu