"Komisārs izraisa pilnīgu apjukumu"

Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers nebija gaidījis, ka viņam no šīs puses varētu tikt uzspiests strīds par Eiropas politiku. Taču komisārs Ginters Ferhoigens (VSP) ar aicinājumu Vācijā rīkot referendumu par ES paplašināšanu izraisīja galvenā Vācijas diplomāta dusmas un pārējās dalībvalstīs radīja satraukumu.

Tieši tādās valstīs kā Vācija un Austrija, kurām ir robežas ar kandidātvalstīm, ir jārunā par "problēmu ar akceptēšanu". Paplašināšana nedrīkstot tikt īstenota tāpat kā eiro ieviešana — "iedzīvotājiem aiz muguras".

Acīmredzot šis pārmetums īpaši aizskāra Fišeru. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Ferhoigens to izdekorēja ar piezīmi, ka ES dalībvalstīs ir jādiskutē par "aizspriedumiem un pamatotajām cilvēku bailēm" un ka šajā ziņā eksistē "liels deficīts". Dalībvalstis nedrīkstot "melno darbu atstāt Komisijai vienai pašai". Savukārt Fišers domā, ka centieni panākt parlamentāro un sabiedrības piekrišanu ES paplašināšanai uz austrumiem nav "nekāds melnais darbs". Vācijas ārlietu ministru uztrauca arī tas, ka Ferhoigens, cik vien viņš varot atcerēties, pēdējos divos gados nekad ne Ārlietu ministrijā, ne arī Ministru kabinetā neesot ierosinājis rīkot referendumu.

Ferhoigena priekšlikums pārsteidza arī Komisijas prezidentu Prodi. Ar apgalvojumu, ka Berlīnē lietas vērtē citādi, Fišeram vajadzēja nekavējoties ierobežot nodarīto kaitējumu. Ne tikai Prodi, bet arī citās galvaspilsētās ir radušās aizdomas, ka Ferhoigens rīkojas Berlīnes uzdevumā, un, ja ne ārlietu ministra, tad kanclera uzdevumā. Prodi telefonsarunā Ferhoigenam lika apstiprināt, ka viņš rīkosies saskaņā ar Komisijas politiku un īstenos iestāšanos, cik ātri vien iespējams. Taču tas nesaskan ar Ferhoigena vēlēšanos rīkot referendumu. Lai tas būtu iespējams, ir jāizdara izmaiņas konstitūcijā. Tas ir ilgstošs process, kas padarītu iluzoru Ferhoigena vēlamo termiņu vairuma kandidātvalstu uzņemšanai — 2005. gadu. Tieši te diplomāti saskata sprāgstvielu Ferhoigena priekšlikumā. Varšavā, Prāgā un Budapeštā rastos iespaids, ka vācieši grib novilcināt, ja pat ne aizkavēt, šo valstu uzņemšanu Savienībā.

Francijas ārlietu ministrs Ibērs Vedrīns teica, ka tas, kādu ratifikācijas formu izvēlēties, protams, ir "katras ES dalībvalsts lieta". Taču tas nekādā gadījumā nedrīkst novest līdz paplašināšanas novilcināšanai. Austrijas ārlietu ministre Benita Ferero – Valdnere izmantoja izdevību un apgalvoja, ka viņas valsts iestāšanos ar referendumu neaizkavēs.

"Frankfurter Rundschau"

—2000.09.04.

Martins Vinters