• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Arī veselajam jārūpējas par savu veselību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.04.2005., Nr. 66 https://www.vestnesis.lv/ta/id/106846

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kur galvaspilsētā atrast dežūrārstu

Vēl šajā numurā

27.04.2005., Nr. 66

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Arī veselajam jārūpējas par savu veselību

Ineta Zīriņa, Veselības veicināšanas aģentūras direktore, “Latvijas Vēstnesim”

ZIRINA.PNG (104605 bytes)

– Daudzi mediķi satraucas par sabiedrības lielas daļas vienaldzīgo, reizēm pat bezatbildīgo attieksmi pret savu veselību. Aizvien vairāk speciālistu apgalvo – Latvijas sabiedrībā veselība nav vērtība. Vai aģentūra var mainīt šo attieksmi?

– Es gan negribētu piekrist, ka veselība nav vērtība. Mēs esam apkopojuši pēdējos datus pēc pētījuma par iedzīvotāju veselības paradumiem, aptaujājot iedzīvotājus no 15 līdz 64 gadu vecumam. Un ir redzamas vairākas pozitīvas izmaiņas. Aizvien vairāk cilvēku savu veselību novērtē kā labu, un aizvien vairāk aptaujāto vēlas kaut ko mainīt savos paradumos, lai piekoptu veselīgāku dzīves veidu. Cilvēki vēlas atmest smēķēšanu, interesējas par veselīgu uzturu. Šogad pirmo gadu ir samazinājies smēķētāju skaits, vīriešu vidū par 3%, sieviešu – par 2%. Citviet Eiropā pieaug daiļā dzimuma smēķētāju skaits. Diemžēl uz jautājumu, kas jūs ir mudinājis dzīvot veselīgāk, piemēram, mainīt ēšanas paradumus, ārsti ir minēti pēdējā vietā. Pirmajā vietā ir ģimene, radi, draugi, otrajā – masu medijos iegūtā informācija.

– Kā jūs to skaidrojat?

– Ārstiem ir nepietiekama izglītība šajā ziņā, trūkst iemaņu, kā par to runāt ar pacientiem. Medicīnas darbinieku izglītības programmās, mūsuprāt, pārāk maz vietas atvēlēts veselības veicināšanai, psiholoģijai, tam, kā runāt ar pacientu. Pašlaik mēs diezgan daudz strādājam ar ārstiem pēcdiploma izglītībā, tie ir ģimenes ārsti, ginekologi, medmāsas. Patiesībā veselības veicināšana būtu vidējā medicīniskā personāla uzdevums. Mēs ļoti pozitīvi vērtējam to, ka no šā gada 1.aprīļa ir ieviesta viena bezmaksas profilaktiskā apskate gadā, kad cilvēki ar labu pašsajūtu bez nekāda nosūtījuma un tajā pašā laikā bez maksas var pārbaudīties pie speciālista.

Svarīgi izglītot topošos vecākus

– Latvijā ir augstāki mātes un bērna mirstības rādītāji nekā citur Eiropas Savienībā. Ārsti apgalvo, ka situācija uzlabosies tikai tad, kad sieviete pati sāks vairāk rūpēties par savu veselību. Piemēram, laikus stāsies grūtniecības uzskaitē.

– Aģentūra ir izstrādājusi īpašu programmu topošajiem vecākiem. Jo par bērna veselību jāsāk rūpēties jau pirms tā ieņemšanas. Ir izveidotas topošo māmiņu skolas, kur var saņemt visu informāciju, kā par sevi un mazuli rūpēties grūtniecības laikā. Aģentūra arī katru gadu izdod “Māmiņas dienasgrāmatu”, to saņem katra grūtniece, stājoties uzskaitē pie ginekologa. Kad bērniņš ir piedzimis, māmiņa saņem grāmatiņu “Mazuļa kopšana līdz gadam”. Par šīm brošūrām mēs esam saņēmuši daudz pozitīvu atsauksmju, īpaši no lauku sievietēm, kas priecājas, ka pieejama šāda bezmaksas informācija. Diemžēl, mainoties pabalstu sistēmai, bērna piedzimšanas pabalsts vairs nav atkarīgs no tā, kad māmiņa stājusies uzskaitē. Ir bažas, ka tas varētu situāciju pasliktināt. Šīs programmas ietvaros mēs arī apmācām pašvaldību sociālos darbiniekus, kuri šo informāciju dara zināmu savas pašvaldības iedzīvotājiem. Jau kopš 2002.gada aģentūrai ir vairāki reģionālie veselības veicināšanas koordinatori. Pagājušajā gadā visās pašvaldībās notika vairāki semināri, kā ierobežot smēķēšanu. Darbs vainagojās ar pretsmēķēšanas koalīcijas izveidi.

– Pēdējā laikā daudz tiek runāts par mazulim draudzīgām slimnīcām. Ar ko tās atšķiras no parastajām ārstniecības iestādēm?

– Tā ir UNICEF un Pasaules veselības organizācijas izveidota starptautiska iniciatīva, ko īsteno daudzviet Eiropā. Runa ir par ārstniecības iestādi, kurā ir dzemdību nodaļa, kas uzskatāma par mazulim un viņa māmiņai draudzīgu. Ir izstrādāti desmit kritēriji, kuriem slimnīcai jāatbilst, lai tā saņemtu šo novērtējumu. Pirmkārt, personālam jābūt īpaši izglītotam, kā strādāt ar vecākiem. Viens no galvenajiem uzdevumiem – veicināt dabisko barošanu ar krūti vismaz līdz bērna sešu mēnešu vecumam. Šajās klīnikās aizliegts piegādāt un reklamēt mātes piena aizstājējus, uzreiz pēc dzemdībām māmiņa ir kopā vienā palātā ar zīdainīti. Pašlaik Latvijā 9 slimnīcas ir atzītas par mazulim draudzīgām, trīs ir vērtēšanas stadijā. Rīgā nav nevienas šādas slimnīcas. Dzemdību nams tikai gatavojas iegūt šo nosaukumu, jo iestāde ir liela un jāiegulda milzīgs darbs personāla apmācībā.

Jauniešiem draudzīgi veselības pakalpojumi

– Latvijā ir samērā izplatīta pusaudžu agrīna grūtniecība. Par to arī citur Eiropā satraucas Pasaules veselības organizācijas eksperti.

– Lai situāciju mainītu, vispirms jānodrošina, lai jauniešiem būtu pieejami viņiem draudzīgi veselības pakalpojumi, lai viņi no profesionāļiem saņemtu informāciju, kas ir drošs sekss, kā izsargāties no slimībām un agrīnas grūtniecības. Jārunā arī par attieksmi ģimenē, cik vecāki spējīgi un vai vēlas runāt ar saviem bērniem par šīm viņiem tik nozīmīgajām tēmām. Taču pašlaik situācija ar pusaudžu agrīno grūtniecību ir sasniegusi savu kritisko robežu, un tāpēc jau nākamajā mēnesī valdība skatīs “Jauniešiem draudzīgu veselības pakalpojumu koncepciju”. Ir plānots izveidot stingri noteiktās vietās tā sauktos informācijas punktus jauniešiem. Tie varētu būt īpaši konsultāciju kabineti primārajā aprūpē. Mediķi, kas sniegs šo informāciju, runās ar pusaudžiem, saņems īpašu logo – “Jaunietim draudzīgi veselības pakalpojumi”. Šogad mēs esam sākuši īpašu projektu, lai apmācītu arodskolu pedagogus, kā runāt ar saviem audzēkņiem par seksuālo veselību.

– Vai īpaša riska grupa nav bērnunamu audzēkņi?

– Jā, es piekrītu, bet šogad mums īpaša projekta par tiem nav.

Veselības veicināšanai – 0,2 % no veselības budžeta

– Ja runājam par pieaugušajiem, tad ārsti satraucas par lielo sirdsslimnieku skaitu Latvijā.

– Latvijā sirds slimības ir galvenais nāves cēlonis. Šogad valdība skatīs Veselības ministrijas izstrādāto Valsts programmu sirds slimību profilaksei. Jo sirds un asinsvadu slimībās kā spogulī redzams viss mūsu dzīves veids – stress, smēķēšana, negulētas naktis, mazkustīgs dzīves veids, neveselīgs uzturs. Kā jau minēts, aktīvi strādājam pie smēķēšanas ierobežošanas un veselīga uztura veicināšanas. Veselības nedēļa no šā gada 1. līdz 8.maijam būs veltīta tieši sirds un asinsvadu saslimšanas riska faktoriem. Visu gadu sadarbībā ar Kardiologu biedrību Latvijā notiks vairāki reģionālie semināri, apmācot ģimenes ārstus, farmaceitus, kā pārliecināt pacientus dzīvot veselīgāk. Kopā ar aptiekām izstrādājam īpašu sirds logo, lai cilvēki zinātu, ka tur var saņemt sev nepieciešamo informāciju par slimību profilaksi, izmērīt spiedienu, noteikt holesterīna līmeni.

– No jūsu teiktā izriet, ka aģentūrai jāizglīto ne vien pacienti, bet arī medicīnas darbinieki.

– Jā, turklāt bieži vien tieši viņi ir sadarbības vājākais posms. Mēs gan esam izveidojuši īpašu organizāciju “Ārsti cīņai par veselīgu dzīves veidu”. Tā ka ceru, ka situācija sāks mainīties. Te gan atkal jārunā par finansējumu, jo no kopējā veselības aprūpes budžeta tikai 0,2% atvēlēti veselības veicināšanai.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!