Ministru kabineta 2005.gada 26.aprīļa sēdē

Pieņemti “Noteikumi par personu iekārtošanu darbā uz kuģiem”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā komersantiem, kas kuģa īpašnieka vārdā veic personu iekārtošanu darbā uz kuģiem, tiek izsniegta, pārreģistrēta un anulēta speciālā atļauja (licence) personu iekārtošanai darbā uz kuģiem (licence), un kuģu īpašnieku un komersantu tiesības, pienākumus un atbildību, tiem veicot personu iekārtošanu darbā uz kuģiem, kā arī šo noteikumu izpildes uzraudzības kārtību.
Komersants ir tiesīgs sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus personām iekārtošanai darbā uz kuģiem (konsultēšana darbiekārtošanas jautājumos, informēšana par brīvajām darba vietām, iekārtošana darbā vai citi nodarbinātību veicinoši pakalpojumi) tikai pēc Satiksmes ministrijas licences saņemšanas. Licences derīguma termiņš ir viens gads no dienas, kad pieņemts lēmums par licences izsniegšanu vai pārreģistrāciju.
Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Jūras administrācija” uzrauga komersanta darbības atbilstību šo noteikumu prasībām, ne retāk kā reizi gadā veicot pārbaudi komersanta darbības vietā, kā arī pieprasa ziņas un veic personas datu apstrādi, kas saistīta ar darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu personām iekārtošanai darbā uz kuģiem un to darbu uz kuģiem.
Pēc Satiksmes ministrijas pieprasījuma Latvijas Jūras administrācija veic komersanta, kurš vēlas saņemt licenci, pārbaudi, lai novērtētu tā darbības sākšanas atbilstību šo noteikumu prasībām.
Novērtējumus par šajos noteikumos norādītajām pārbaudēm Latvijas Jūras administrācija iesniedz Satiksmes ministrijai.
Licences pretendenta, kurš šajos noteikumos noteiktajā termiņā nav iesniedzis dokumentus licences pārreģistrācijai, bet gada laikā pēc licences derīguma termiņa beigām vēlas to atkārtoti saņemt vispārējā kārtībā, novērtējumu Satiksmes ministrijā Latvijas Jūras administrācija iesniedz, veicot komersanta pārbaudi.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām.
Latvijā radītai informācijai statusu “informācija dienesta vajadzībām” nosaka iestādes vadītājs ar rakstisku rīkojumu vai informācijas autors saskaņā ar iestādes vadītāja apstiprinātu ierobežotās pieejamības informācijas sarakstu, ievērojot Informācijas atklātības likumā noteiktās prasības.
No privāto tiesību subjektiem saņemtai informācijai statusu “informācija dienesta vajadzībām” piešķir, ja saņēmējiestādes amatpersona konstatējusi, ka informācija ir saistīta ar valsts drošību un tā ir jāaizsargā. Par statusa “informācija dienesta vajadzībām” piešķiršanu informācijai lemj iestādes vadītājs. Ja pieņemts lēmums informācijai piešķirt statusu “informācija dienesta vajadzībām”, lietvedības nodaļas darbinieks izdara attiecīgu norādi uz saņemtā dokumenta un lieto citus šajos noteikumos paredzētos apzīmējumus, kā arī rakstiski informē privāto tiesību subjektu par to, ka saņemtajai informācijai piešķirts statuss “informācija dienesta vajadzībām”.
Pieņemts rīkojums “Par robežsardzes pulkveža dienesta pakāpes piešķiršanu A.Stepenam”.
Saskaņā ar Robežsardzes likumu Valsts robežsardzes priekšnieka vietniekam robežsardzes pulkvežleitnantam Andrim Stepenam piešķirta robežsardzes pulkveža dienesta pakāpe.
Pieņemts rīkojums “Par Baltijas Krievu institūta rektora vietas izpildītāja iecelšanu”.
Saskaņā ar Augstskolu likumu fizikas doktors Arkādijs Vocišs iecelts par Baltijas Krievu institūta rektora vietas izpildītāju.
Pieņemti noteikumi “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Zviedrijas Bruņoto spēku, Īrijas Aizsardzības departamenta, Čehijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Slovākijas Aizsardzības ministrijas un Somijas Aizsardzības ministrijas saprašanās memorandu par dalību Daudznacionālajā brigādē “Centrs”, DB (C), Kosovas spēkos”.
Saskaņā ar Saeimas 1999.gada 8.jūlija lēmumu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību līdzdalību starptautiskajā operācijā Kosovā” Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) piedalās starptautiskajā operācijā (KFOR) Kosovā.
Saprašanās memorands nosaka memoranda dalībvalstu militārās sadarbības vispārējos un praktiskos ietvarus, militāro sadarbības programmu īstenošanas principus, regulē jurisdikcijas īstenošanas noteikumus, finanšu noteikumus, kā arī savstarpējo atbalstu un klasificētās informācijas, ar ko ministrijas apmainās memoranda ietvaros, aizsardzību.
Daudznacionālajā brigādes centrā Latvijas Nacionālie bruņotie spēki iesaistīs 11 karavīrus, kas pildīs dienesta pienākumus Daudznacionālās brigādes štābā, militārās policijas vienībā, kā arī nodrošinājuma rotā.
Nacionālo bruņoto spēku iesaistīšanās Balkānu operācijās plānotās izmaksas 2005.gadā ir LVL 1 166 875. Minēto noteikumu īstenošana ir ieplānota Aizsardzības ministrijas budžeta ietvaros, un papildu finanšu līdzekļi nav nepieciešami.
Pieņemti noteikumi “Eiroatlantisko lietu padomes nolikums”.
Eiroatlantisko lietu padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir koordinēt Latvijas valsts pārvaldes iestāžu darbību Eiropas drošības un aizsardzības politikas ietvaros (EDAP) un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO).
Padomes galvenās funkcijas ir veicināt valsts institūciju sadarbību jautājumos, kas saistīti ar Latvijas darbību EDAP un NATO. Padomes galvenais uzdevums ir Latvijas drošības un aizsardzības politikas izstrāde un koordinācija EDAP un NATO politiski militāro jautājumu ietvaros. Padome ir tiesīga savas kompetences ietvaros saņemt no visām valsts institūcijām tās darbam nepieciešamo informāciju, kā arī ierosināt tādu normatīvo aktu izstrādi, kas nepieciešami sekmīgai Latvijas darbībai EDAP un NATO.
Padomes sastāvā ir Ministru prezidents, aizsardzības ministrs, ārlietu ministrs, iekšlietu ministrs, finanšu ministrs un satiksmes ministrs. Padomi vada padomes priekšsēdētājs – Ministru prezidents. Viņa prombūtnes laikā padomes priekšsēdētāja funkcijas pilda aizsardzības ministrs.
Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām piedalās Nacionālo bruņoto spēku komandieris, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs un Satversmes aizsardzības biroja direktors. Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām var pieaicināt arī citas amatpersonas un ekspertus.
Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi ceturksnī. Padomes priekšsēdētājs ir tiesīgs ierosināt sasaukt padomes ārkārtas sēdi. Jautājums, par kuru padomes sēdē netiek panākta vienošanās, ir iesniedzams izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Padomes sēdes organizē padomes sekretariāts, kura funkcijas pilda Aizsardzības ministrija. Sekretariāta pienākumos ietilpst padomes sēžu dokumentu sagatavošana, apkopošana un izplatīšana padomes locekļiem.
Izskatot jautājumus, kas satur klasificēto informāciju, padomes sēdē piedalās tikai personas, kurām attiecīgi ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumiem, NATO klasificētai informācijai un Eiropas Savienības klasificētai informācijai.
Padome izveido Vecāko amatpersonu komiteju eiroatlantisko lietu jautājumos, kas sastāv no padomes locekļu norīkotiem pārstāvjiem. Komitejas sastāvu apstiprina Ministru prezidents. Komitejas darbu vada Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs.
Par spēku zaudējušiem atzīti Ministra kabineta 1998.gada 13.oktobra noteikumi Nr. 405 “Latvijas integrācijas Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) padomes nolikums”.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu””.
Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” paplašina deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par kārtību, kādā obligāti apdrošināma A un B klases hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskā atbildība pret nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai, zaudējumu trešo personu mantai un kaitējumu videi. Iepriekš Ministru kabinets tiesīgs izdot noteikumus, kuros noteikti tikai apdrošinātāja atbildības limiti.
Likumprojekts nosaka, ka HES valdītājs atbild par savā valdījumā esošo hidrotehnisko būvju drošumu. HES valdītājs veic pasākumus, lai šīs būves neradītu draudus iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, nenodarītu zaudējumu fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējumu videi.
A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja pienākums ir apdrošināt savu civiltiesisko atbildību pret nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai, zaudējumu trešo personu īpašumam un kaitējumu videi, ko tas ar savu darbību vai bezdarbību nodara, ekspluatējot (lietojot un uzturot) savā valdījumā esošās hidrotehniskās būves.
A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumam jābūt spēkā visā HES hidrotehnisko būvju ekspluatācijas laikā.
A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā var paredzēt apdrošinājuma ņēmēja pašrisku, kas ir naudas izteiksmē vai procentos izteikts zaudējuma apmērs, kuru katrā apdrošināšanas gadījumā uzņemas apdrošinājuma ņēmējs. Apdrošinājuma ņēmēja pašrisks nedrīkst būt lielāks par pieciem procentiem no apdrošināšanas atbildības limita.
Trešās personas īpašumam nodarītie zaudējumi tiek atlīdzināti, ievērojot kompensācijas principu. Saskaņā ar to izmaksātā atlīdzība nevar pārsniegt apdrošināšanas gadījuma radītos zaudējumus.
Zaudējumus, kas radušies saistībā ar videi nodarīto kaitējumu, un zaudējumus, kas radušies saistībā ar personas veselībai un dzīvībai nodarīto kaitējumu, atlīdzina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Likumprojekts paredz noteikt, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicama A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana pret trešo personu dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu, zaudējumu trešo personu īpašumam un kaitējumu videi, un nosaka apdrošinātāja atbildības limitus.
Likumprojekts paredz, ka HES valdītājam ir tiesības ekspluatēt HES, ja saņemts HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikāts. HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikātu izsniedz un anulē Valsts būvinspekcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un gadījumos. HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikāta esamība neatbrīvo būves valdītāju no atbildības par HES avārijas rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai, zaudējumu trešo personu īpašumam un kaitējumu videi.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā tiešās pārvaldes iestādes vai atvasinātās publiskās personas saskaņo normatīvo aktu projektus ar Eiropas Centrālo banku”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiešās pārvaldes iestādes vai atvasinātās publiskās personas saskaņo normatīvo aktu projektus ar Eiropas Centrālo banku. Minētā kārtība ietver informācijas apmaiņu starp tiešās pārvaldes iestādēm, atvasinātajām publiskajām personām un Finanšu ministriju, kā arī starp Finanšu ministriju un Eiropas Centrālo banku par sagatavošanas vai izskatīšanas procesā esošajiem normatīvo aktu projektiem.
Eiropas Centrālajai bankai atzinuma sniegšanai šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nosūta normatīvā akta projektu, kas regulē šādus jautājumus: monetārās politikas instrumenti; maksāšanas līdzekļi; naudas jautājumi; Latvijas Bankas darbība; monetāro, finanšu, banku, maksājumu sistēmu un maksājumu bilances statistikas datu vākšana, salīdzināšana un izplatīšana; maksājumu un norēķinu sistēma; tiesiskais regulējums, kas attiecas uz finanšu institūcijām, ciktāl tas būtiski ietekmē finanšu institūciju un tirgus stabilitāti. Eiropas Centrālajai bankai atzinuma sniegšanai nav jāsūta normatīvā akta projekts, kurš regulē kādu no iepriekš minētajiem jautājumiem, bet ar kuru tiek pārņemta Eiropas Savienības direktīva.
Tiešās pārvaldes iestādes un atvasinātās publiskās personas ir atbildīgas par to kompetencē esošo normatīvo aktu projektu un ar tiem saistītās informācijas iesniegšanu Finanšu ministrijā. Finanšu ministrija normatīvo aktu projektus un ar tiem saistīto informāciju nosūta Eiropas Centrālajai bankai.
Finanšu ministrija veic uzraudzību, lai nodrošinātu normatīvo aktu projektu un ar tiem saistītās informācijas sniegšanu saskaņā ar šiem noteikumiem.
Ministru kabinetā izskatāmu normatīvā akta projektu tiešās pārvaldes iestāde iesniedz Finanšu ministrijā tādā redakcijā, kādā tas sagatavots iesniegšanai Ministru kabinetā pēc saskaņošanas ar iesaistītajām ministrijām un citām institūcijām vai pēc atbalstīšanas Valsts sekretāru sanāksmē vai Ministru kabineta komitejas sēdē saskaņā ar Ministru kabineta Kārtības rulli.
Tiešās pārvaldes iestāde atliek normatīvā akta projekta pieņemšanu vai Ministru kabinetā izskatāma normatīvā akta projekta iesniegšanu Ministru kabinetā uz diviemmēnešiem, lai Finanšu ministrija attiecīgo normatīvā akta projektu saskaņotu ar Eiropas Centrālo banku.
Normatīvā akta projektu virzības apturēšanas periodu skaita no dienas, kad Eiropas Centrālās bankas prezidents ir saņēmis tiešās pārvaldes iestādes sagatavoto normatīvā akta projektu. Par datumu, kurā Eiropas Centrālās bankas prezidents ir saņēmis tiešās pārvaldes iestādes sagatavoto normatīvā akta projektu, Finanšu ministrija informē tiešās pārvaldes iestādi triju darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas.
Ja nozīmīgu un neparedzamu apstākļu dēļ normatīvā akta projekts jāpieņem steidzami, tiešās pārvaldes iestāde vai atvasinātā publiskā persona var lūgt, lai Eiropas Centrālā banka sniedz savu atzinumu saīsinātā termiņā, norādot steidzamības pamatojumu. Finanšu ministrija tiešās pārvaldes iestādes vai atvasinātās publiskās personas iesniegto normatīvā akta projektu un ar to saistīto informāciju nosūta Eiropas Centrālajai bankai triju darbdienu laikā pēc to saņemšanas. Minētajā gadījumā Finanšu ministrija sniedz palīdzību tiešās pārvaldes iestādei vai atvasinātajai publiskajai personai, lai iespējami ātrāk noskaidrotu Eiropas Centrālās bankas viedokli par attiecīgo steidzamo normatīvā akta projektu. Eiropas Centrālās bankas atzinumu Finanšu ministrija nosūta tiešās pārvaldes iestādei vai atvasinātajai publiskajai personai triju darbdienu laikā pēc tā saņemšanas.
Tiešās pārvaldes iestāde vai atvasinātā publiskā persona turpmākajā normatīvā akta projekta sagatavošanas procesā ņem vērā Eiropas Centrālās bankas sniegtos būtiskos iebildumus un komentārus.
Ja Ministru kabinetā izskatāma normatīvā akta projektā saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas atzinumu ir izdarīti grozījumi, tiešās pārvaldes iestāde to iesniedz atkārtotai izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē.
Ja Eiropas Centrālās bankas atzinumā sniegtie ierosinājumi nav ņemti vērā, normatīvā akta projektam pievienotajā anotācijā vai paskaidrojuma rakstā norāda šādas rīcības pamatojumu.
Pieņemts rīkojums ‘’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā’’, kurā iekļauts 601 pilsonības pretendents, tajā skaitā 40 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 561 pilsonības pretendenta 67% ir krievi, 13% – baltkrievi, 10% – ukraiņi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
20% pilsonības pretendentu ir pamata, 53% – vidējā, 26% – augstākā izglītība.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 91 179 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3 016; 1997.gadā – 2 992; 1998.gadā – 4 439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9 844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 5 827 personas.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments