Lai visiem pieejama juridiskā palīdzība

Paturot prātā statistikas datus, ka sociālo atšķirību plaisa iedzīvotāju vidū turpina nevis samazināties, bet pieaugt, pamatots šķiet jautājums – vai vajadzības gadījumā juridiskā palīdzība ir pa kabatai katram Latvijas iedzīvotājam? Un cik jau ir tādu, kas, apzinoties savu nespēju samaksāt, ir cietuši gan morāli, gan materiāli?
Līdzšinējā valsts prakse, kā finansiāli atvieglot juridisko palīdzību maznodrošinātām un trūcīgām personām gan tiesību aktu, gan praktiskajā ziņā, vēl ir bērna autiņos. Par bezmaksas juridiskajām konsultācijām norādes atrodamas vienīgi Advokatūras likuma 34.panta 10. apakšpunktā – Latvijas Zvērinātu advokātu padome izveido konsultācijas juridiskās palīdzības sniegšanai mazturīgām personām. Taču teorija no prakses atšķiras. Šādas konsultācijas iespējamas vienīgi pēc pašu advokātu brīvprātīgas izvēles. Kā “LV” skaidroja Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Elita Stivriņa, atlaides tiek piemērotas tiesās. Par daļēju atbrīvojumu no tiesu nodevas līdz šim varējusi izlemt vienīgi pati tiesa. Nav šaubu, ka valstī esošās tiesu institūcijas ne reizi vien trūcīgiem cilvēkiem atvieglojumus arī piemērojušas. Tomēr apkopotu datu par to skaitu nav.

Vai nākotnē gaidāmas pārmaiņas?

Jā, pārmaiņas ienāks. Tiesa gan, palēnām, taču pirmie soļi šajā ziņā jau sperti. Šā gada 1.aprīlī izsludināts jauns, īpašs Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums, kas stāsies spēkā šā gada 1.jūnijā.
Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktora vietnieks Juris Siliņš norāda, ka ar likuma pieņemšanu valsts ir apliecinājusi savu gatavību veicināt katras fiziskās personas tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību. Tā labad valsts apņemas apmaksāt juridisko palīdzību noteiktām sociāli neaizsargāto iedzīvotāju kategorijām. Līdz 1.augustam jābūt izstrādātiem MK noteikumiem, kuros būs minēti gadījumi, kad persona varēs pretendēt uz palīdzības saņemšanu. “Piemēram, advokātu pakalpojumi Latvijā ir pietiekami dārgi, tādēļ svarīgi optimāli paplašināt pretendentu loku, lai tās nebūtu tikai trūcīgas vai maznodrošinātas personas, bet arī cilvēki ar niecīgiem ienākumiem, kam pagaidām šāds statuss nepienākas.”
No valsts budžeta šā likuma normu ieviešanai šogad tiek pieprasīti 150 tūkstoši latu. Jāpiebilst, ka ne visa nauda tiks juridiskās palīdzības lūdzējiem. Likumā noteikta juridiskās palīdzības piešķiršanas un saņemšanas kārtība. Ar šo procesu nodarbosies jauna institūcija – Juridiskās palīdzības administrācija (JPA). Tai jābūt izveidotai līdz gada beigām, un JPA veidošanai tiks tērēta daļa no visiem pieprasītajiem līdzekļiem. “Pirmais pusgads būs smags, taču tas dod priekšstatu par pieprasījumu un finansiālajiem apmēriem, kas valstij jāparedz palīdzības sniegšanai nākotnē,” secina J.Siliņš.
Tā kā likums stāsies spēkā jau 1.jūnijā, pusgadu līdz JPA izveidošanai ar tās funkcijām nodarbosies Tieslietu ministrijas struktūrvienība. Jau ir izsludināts amata konkurss uz JPA direktora vietu. “No 1.jūnija iedzīvotāji varēs iesniegt savus pieteikumus juridiskās palīdzības saņemšanai. Tomēr jābrīdina, ka JPA būs veidošanās procesā, tādēļ palīdzības saņemšana, iespējams, pirmajā pusgadā nebūs tik ātra, kā likumā noteikts.”
JPA darbosies kā administrators un koordinators starp palīdzības prasītāju un palīdzības sniedzēju. Tās kompetencē būs izvērtēt personu iesniegumus un pieņemt lēmumu par valsts apmaksātas juridiskās palīdzības piešķiršanu. Bez tam JPA koordinēs sniegtās palīdzības pakalpojumu apmaksu juridiskās palīdzības sniedzējiem.

Kam pienāksies valsts juridiskā palīdzība?

Likuma izpratnē personu loks ir plašs: Latvijas pilsonis, nepilsonis, bezvalstnieks, patvēruma meklētājs, bēglis un persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss. Arī ES valstu vai citu valstu pilsonis, kam nav Latvijas pilsonības, bet kas tiesiski uzturas Latvijas Republikā. Svarīgākais nosacījums – personai ir tiesības uz valsts apmaksātu juridisko palīdzību, ja tā var apliecināt, ka atrodas īpašā finansiālā situācijā un nav spējīga nodrošināt savu tiesību aizsardzību.
Lai lūgtu valsts palīdzību, personai būs jāaizpilda īpaša iesnieguma veidlapa. J.Siliņš norāda, ka veidlapas no 1.jūnija būs pieejamas katrā Latvijas pašvaldībā. Par tās saņemšanu nebūs jāmaksā, un palīdzību veidlapas pareizā aizpildīšanā prasītājs varēs lūgt pašvaldības darbiniekam. “Tādējādi cilvēkam nebūs īpaši jādodas uz Rīgu, bet paskaidrojumus savas vajadzības noformēšanai un nepieciešamo izziņu iesniegšanai viņš varēs saņemt maksimāli tuvu savai dzīvesvietai. Likums noteic, ka iesniegums jāizskata divu nedēļu laikā no tā saņemšanas brīža JPA. Protams, tiks domāts, lai juridiskā palīdzība iespēju robežās tiktu sniegta rajonā. Svarīgi ir palīdzību lūgt laikus, iesniegt nepieciešamos apliecinājumus un nenodarboties ar nepatiesu ziņu sniegšanu. Nevajadzētu arī nodarboties ar bezmērķīgu palīdzības prasīšanu, ja, piemēram, kaimiņš strīdas ar kaimiņu. Mierizlīgumam šādā strīdā jurista pakalpojumi nav nepieciešami,” norāda TM amatpersona.
Atbildi par valsts apmaksātas juridiskās palīdzības piešķiršanu vai noraidījumu prasītājs saņems rakstveidā. Likums paredz gadījumus, kad, izskatot iesniegumu, JPA būs tiesības atteikt palīdzības sniegšanu. Te jāmin arī īpaši gadījumi, kad vērsties pēc palīdzības JPA būtu lieki. Piemēram, ja lūgtā palīdzība ir saistīta ar muitas vai nodokļu jautājumiem, tā attiecas uz prasījumu par goda un cieņas aizskaršanu, kā arī ja strīdu izšķir šķīrējtiesā vai izmantojot citus alternatīvus strīdu risināšanas mehānismus.
Gadījumā, ja JPA būs pieņēmusi noraidošu lēmumu, to varēs apstrīdēt, vēršoties ar iesniegumu Tieslietu ministrijai. Savukārt Tieslietu ministrijas atbildīgās amatpersonas lēmumu var pārsūdzēt pēdējā instancē – rajona administratīvajā tiesā.

Juridiskās palīdzības četri veidi

Svarīgi ir zināt, kādos gadījumos iespējams palīdzību lūgt. Ar likumu valsts ir noteikusi vairākus juridiskās palīdzības veidus.
Pirmkārt, būs iespēja saņemt ārpustiesas juridisko palīdzību. Tas nozīmē – lūgt skaidrojumus dzīvokļa tiesību, darba tiesību, bērna tiesību vai valsts sociālo garantiju jautājumos. Arī tad, ja noziedzīgā nodarījumā cietušai personai vajadzīga juridiskā palīdzība savu tiesību un pienākumu noskaidrošanai, pieteikuma sastādīšanai un kompensācijas saņemšanai. Vai ja ir jāsagatavo prasības pieteikums civillietā, vai persona ir iesaistīta juridiska rakstura strīdā un vajag ar jurista starpniecību noskaidrot savas tiesības un pienākumus. Likumā paredzētas arī tiesības uz aizstāvību vai pārstāvību.
Otrkārt, paredzēta juridiskā palīdzība civillietās. Palīdzību varēs lūgt procesuālo dokumentu sastādīšanai, konsultācijām tiesvedības laikā un tad, ja vajadzīga pārstāvība tiesā.
Analoga kārtība paredzēta arī administratīvajās lietās. J.Siliņš akcentē, ka ir būtiski palīdzību prasīt laikus, kamēr nav izpildīts tiesas nolēmums.
Ceturtais juridiskās palīdzības bloks ir palīdzība krimināllietās. Arī šādos gadījumos ir iespējams lūgt palīdzību dokumentu sastādīšanā, kā arī aizstāvību un pārstāvību kriminālprocesā.

Pārrobežu strīdi kā jauna prakse

Tā kā uz palīdzību pretendējošās personas var būt iesaistītas pārrobežu strīdos, šādiem procesiem likumā ir noteikta īpaša kārtība. Uz palīdzību pārrobežu strīdā var pretendēt salīdzinoši plašs prasītāju loks. Piemēram, ja mūsu valstī persona nav uzskatāma par trūcīgu, taču citādi ir ar tās ienākumu iespējām segt advokāta pakalpojumus valstī, kurā risinās strīds. J.Siliņš norāda, ka šī ir jauna pieredze.

Juridiskās palīdzības sniedzēji

Attiecības starp JPA un juridiskās palīdzības sniedzēju regulēs līgums. Par juridiskās palīdzības sniedzēju likuma izpratnē varēs pieteikties Advokatūras likuma prasībām atbilstoši advokāti, zvērināti notāri, zvērināti tiesu izpildītāji, kā arī personas ar jurista kvalifikāciju un piecu gadu praktiskā darba pieredzi specialitātē. JPA ir paredzējusi slēgt līgumus arī ar valsts atzītu augstskolu, kas ne mazāk kā piecus gadus nepārtraukti īsteno akreditētu studiju programmu, pēc kuras apguves tiek piešķirta jurista kvalifikācija. Tādējādi J.Siliņš skaidro, ka tiks dota iespēja praktizēties vecāko kursu tiesību zinātņu studentiem. Svarīgs nosacījums – ir jābūt izveidotam īpašam kursam juridiskās palīdzības sniegšanai vai arī palīdzības vienību vada tiesību zinātņu doktors.
Juridiskās palīdzības prasītājam nebūs tiesību izvēlēties palīdzības sniedzēju. Izvēli noteiks JPA atbilstoši prasītāja iesniegumā minētajām vajadzībām. Par palīdzības apjomu, veidu un samaksas kārtību starp JPA un palīdzības sniedzēju tiks noslēgts līgums.

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv