Konstitūcijas ratifikācijas maratons turpinās

Sešas jau ratificējušas

Pamazām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs tiek ratificēts Līgums par konstitūciju ES. Pagājušajā nedēļā svarīgais dokuments ratificēts jau sestajā ES dalībvalstī – Grieķijā. Tur ar pārliecinošu balsu pārsvaru to ratificējis parlaments. Konstitūciju jau apstiprinājuši vēl četru valstu – Itālijas, Lietuvas, Ungārijas un Slovēnijas – parlamenti. Spānijas iedzīvotāji par līguma apstiprināšanu referendumā pārliecinoši nobalsoja februārī. Dokuments vēl jāratificē Spānijas parlamentam, bet balsojums likumdevēju sapulcē tiek uzskatīts par formalitāti.

Šaubīgā Francija

Par vienu no izšķirošajiem brīžiem līguma ratifikācijas maratonā tiek uzskatīts maija beigās gaidāmais referendums Francijā. Pēdējo sabiedriskās domas aptauju dati ir svārstīgi, neviennozīmīgi, un izskan pamatotas bažas par iespējamu negatīvu referenduma iznākumu.
“Teikt “nē” ir kļuvis moderni,” vēsta Francijas laikraksti. “Ir sajūta, ka izvēle teikt “nē” konstitūcijai ir kļuvusi par labāko veidu, kā izrādīt savas bailes no nākotnes, kas kļūst aizvien neskaidrāka.” Tiek norādīts, ka Francijas pilsoņi izlēmuši balsot pret konstitucionālo līgumu galvenokārt tāpēc, ka ir neapmierināti ar Francijas valdības ekonomisko un sociālo politiku. Vienlaikus franču izvēli ietekmē arī valdības nepopularitāte iedzīvotāju vidū, kā arī satraukums par Francijas lomu paplašinātajā Savienībā. Tomēr 75 procenti pilsoņu, kas referendumā gatavojas teikt “nē”, apgalvo, ka savu izvēli izdarījuši, argumentējot ar nepilnībām pašā konstitūcijā, nevis izrādot neapmierinātību ar Francijas iekšpolitiku. “Ja tāda valsts kā Francija nepiekritīs, tas ļoti dramatiski ietekmēs Eiropas integrācijas procesa padziļināšanos,” prognozē analītiķis no Vācijas Klauss Cimmermans. “Padziļināšanās zaudēs ātrumu, un mēs pazaudēsim ne vien dažus, bet varbūt par desmit gadus.”
Politiķi vēl cer, ka situāciju izdosies glābt un Francijas balsojums būs pozitīvs. Francijas valdībai palīgā devies Vācijas kanclers Gerhards Šrēders. Viņš vakar ieradās Parīzē, lai palīdzētu Francijas valdības kampaņā panākt “jā” balsojumu. “Francijai jārīko debates, bet tajās var piedalīties arī citi,” teicis kāds diplomāts pirms G.Šrēdera vizītes. “Eiropas konstitūcija interesē ne tikai Francijas sabiedrību vien.”

Arī Nīderlande nedroša

Nīderlandē referendums gaidāms tikai pāris dienu pēc nozīmīgā balsojuma Francijā. Presē izskanējušas ziņas, ka gadījumā, ja Francija nobalsos pret konstitūciju, Nīderlandē referendums tikšot atcelts. Turklāt šajā nedēļā publicētās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vairums Nīderlandē dzīvojošo neatbalsta ES konstitucionālo līgumu.

Maratons turpinās

Tiek prognozēts, ka Saeima Līgumu par konstitūciju ES varētu ratificēt tuvāko mēnešu laikā.
Pagaidām zināms, ka referendums par līguma ratifikāciju būs astoņās valstīs. Tuvākais referendums gaidāms Francijā 29.maijā. Nīderlandes iedzīvotāji pie vēlēšanu urnām dosies 1.jūnijā, Luksemburgā – 10.jūlijā, bet Dānijā – 27.septembrī. Polijā referendums paredzēts septembrī, Portugāle plāno to sarīkot decembrī kopā ar municipālajām vēlēšanām. Īrijā referendumu varētu sarīkot šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, bet Čehijā – 2006.gada jūnijā kopā ar vispārējām vēlēšanām.
Gaidāms, ka arī eiroskeptiskajā Lielbritānijā referendums, kas paredzēts 2006.gada sākumā, varētu būt sarežģīts. Turklāt pēdējā tautas nobalsošana Lielbritānijā notika pirms 40 gadiem, kad 60 procenti britu nobalsoja par palikšanu toreizējā Eiropas Kopienā.
Pārējās dalībvalstīs – Austrijā, Beļģijā, Kiprā, Igaunijā, Somijā, Itālijā, Maltā, Slovākijā, Vācijā, Zviedrijā, arī Latvijā – lēmumu pieņems nacionālie parlamenti.