Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārpakalpojumi - Latvijas uzņēmumu iespēja. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.04.2005., Nr. 65 https://www.vestnesis.lv/ta/id/106736

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Autovadītājus mudina izmantot saskaņotos paziņojumus

Vēl šajā numurā

26.04.2005., Nr. 65

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārpakalpojumi – Latvijas uzņēmumu iespēja

Gan valsts amatpersonas, gan uzņēmēji aizvien biežāk norāda uz nepieciešamību Latvijā radīt vairāk ražojumu un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību. Šajā ziņā labas iespējas piedāvā darbība informācijas tehnoloģijās. Kā vienu no perspektīvākajiem darbības virzieniem nozarē min ārpakalpojumu biznesu.
Kompānijas DEAC (“Digitālās ekonomikas attīstības centrs”) galvenā darbības joma ir ārpakalpojumi. Tās klientu vidū ir gan Latvijas, gan arī Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, ASV un citu valstu uzņēmumi. Par ārpakalpojumu jomas īpatnībām un perspektīvām runājām ar DEAC valdes priekšsēdētāju Andri Gailīti.

GAILITIS1.PNG (110605 bytes)
Andris Gailītis
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

– Kā vērtējama ārpakalpojumu jomas attīstība mūsu valstī?

– Šī sfēra Latvijā ir attīstījusies līdzīgi visai informācijas tehnoloģiju nozarei. Viss sākās ar pirmajiem importētajiem datoriem, pirmajām mazajām datorfirmām, kuru bija ļoti daudz. Un dažas no izdzīvojušajām firmām vēlāk orientējās uz ārpakalpojumu sniegšanu. Pirmās ārpakalpojumu priekšrocības sāka izprast ārvalstu kompānijas, jo “vecajā Eiropā” tie jau sen ir pazīstami.

Ārpakalpojumi ļauj ietaupīt

– Kā varētu raksturot ārpakalpojumu būtību?

– Vārds “ārpakalpojums” jau visu izsaka. Ja paraugāmies uz citu sfēru, redzam, ka, piemēram, dzeramā ūdens piegāde birojiem arī ir ārpakalpojums. Informācijas ārpakalpojumi tiek piedāvāti galvenokārt viena iemesla dēļ – tie ir visnotaļ komplicēti un pakalpojuma ņēmējam dod iespēju pašam nenodarboties ar lietām, kuras var uzticēt citam. Tiek praktizēti vairāku veidu ārpakalpojumi. Ir pieejams pilns pakalpojumu spektrs – uzņēmuma vadība ar informācijas tehnoloģijām nevēlas nodarboties nemaz, tāpēc viss komplekss, sākot ar datoru nomu un beidzot ar programmnodrošinājumu, ir ārpakalpojumu sniedzēja ziņā, bet pakalpojumu ņēmējam ir vienīgi telefona numurs, pa kuru zvanīt, ja kaut kas nedarbojas. Šāds pakalpojums tiek izmantots ļoti reti. Visbiežāk uzņēmumi mūsu pārziņā nodod savus serverus, operētājsistēmas, datu bāzes, un mēs visas šis sistēmas pārraugām un koordinējam 24 stundas diennaktī. Tātad, pirmkārt, pakalpojuma ņēmējam ir pilnīga pārliecība, ka par šo saimniecību nav jāuztraucas. Un, otrkārt, viņiem nav nepieciešams savs sistēmadministrators.

– Vai ārpakalpojumu izmantošana ļauj būtiski samazināt izmaksas?

– Noteikti. Ja uzņēmumā ir dažādas informācijas tehnoloģiju sistēmas, tās visas nevar apkalpot viens administrators – atkarībā no firmas apjomiem vajadzīgi divi, pieci vai desmit administratori. Savukārt ārpakalpojumu sniedzējam, piemēram, mums, ir dažādu sistēmu speciālisti, no kuriem katrs apkalpo vairākas firmas. Tādējādi samazinās katras sistēmas uzturēšanas izmaksas, un šo ietaupījumu izjūt arī klients. Jāņem vērā, ka šobrīd informācijas tehnoloģiju speciālistu algošana uzņēmumam ir diezgan dārga.

Nepieciešama augsta kvalifikācija un atbildība

– Ārpakalpojumi tiek sniegti gan pašmāju, gan ārvalstu uzņēmējiem.

– Kad DEAC sāka darbību, mūsu klienti bija tikai Latvijas uzņēmumi. Tagad Eiropa ir “atvērta”, un ir aizvien vairāk ārvalstu klientu. Ir pieprasījumi pēc elektroniskā pasta nodrošināšanas, serveru nomas, bet pamazām sāk parādīties arī klienti, kuri vēlas sev atstāt tikai telefonisko atbalsta līniju vietējā valodā, bet visu pārējo informācijas tehnoloģiju jomu nodot mūsu ziņā. Plānojam, ka šogad apmēram 25 procentiem mūsu apgrozījuma pārsvarā būs darbs ar Rietumeiropas klientiem. Ir augusi ārzemnieku uzticēšanās Latvijas uzņēmumu piedāvāto pakalpojumu kvalitātei, tāpēc mums ar viņiem kļūst vieglāk strādāt.

– Arī Latvijā vairāk vai mazāk datorizēta ir gandrīz visa uzņēmējdarbība. Tomēr ārpakalpojumus izmanto diezgan nedaudzi uzņēmumi.

– Tas izskaidrojams ar jau minēto informētības trūkumu. Tomēr pēdējos gados pieprasījums pēc pakalpojumiem pieaudzis vairākkārt. Šobrīd iespēju samazināt savas izmaksas, izmantojot ārpakalpojumus, saprot arī mazo un vidējo uzņēmumu vadītāji. Dzirdēti izteikumi, ka Latvijas tirgus esot pārāk mazs un ārpakalpojumu sniedzējiem nav kur izvērsties. Mēs esam pārliecināti, ka mums pietiek vietas nopietnam darbam. Lai mūsu valstī varētu runāt par tirgus piesātinājumu, jāpaiet vēl krietnam laikam. Ja runājam par īstiem ārpakalpojumu uzņēmumiem, bez DEAC tādi ir vēl kādi divi.

– Kāpēc, ja jau šis bizness ir tik izdevīgs un perspektīvs?

– Darbošanās šajā sfērā nozīmē ļoti nopietnu atbildību. Nepieciešams ļoti kvalificēts personāls, uzņēmumā jādarbojas informācijas apritei. Tiek slēgti ļoti nopietni līgumi, tāpēc, piemēram, mēs apdrošinām datu zaudēšanas risku. Tehnoloģijas ir tikai resursi, bet jāapzinās, ka mēs strādājam ar informāciju.

– Kā un kur iespējams gūt nepieciešamās zināšanas un iemaņas šīs specifiskās jomas darbiniekiem un uzņēmumu vadītājiem?

– Informācijas tehnoloģiju izglītība ir diezgan universāla, bet apgūt ārpakalpojumu speciālista profesiju augstskolā nevar. Mēs paši visu mācāmies no ārvalstu pieredzes, jo Latvijā nav no kā mācīties. Iespējams, ka vēlāk kāds mācīsies no mums – šajā darbā esam apguvuši tik daudz, ka varētu sarakstīt grāmatu.

Rietumnieku interese pieaug

– Vai mūsu speciālisti tiešām ir tik augsti kvalificēti, kā dzird runājam?

– Runa nav tikai par Latviju, bet par visām bijušajām padomju republikām. Esmu pārliecināts, ka šo valstu speciālistiem ir daudz lielāka griba mācīties un tāpēc arī galvas tiesu augstāks profesionālais līmenis nekā cilvēkiem no valstīm, kurās vieglāk pieejami materiālie resursi.

– Vai citas zemo izmaksu valstis mums neaizsteigsies priekšā ārpakalpojumu sniegšanā rietumvalstīm?

– To nekad īsti nevar prognozēt. Protams, lielā valstī, kāda ir, piemēram, Krievija, ir arī vairāk speciālistu. Tāpēc gluži teorētiski viņi varētu ar mums konkurēt. Taču laikā, kopš strādājam ārpakalpojumu jomā, man nav radies iespaids, ka Krievijas uzņēmumi vispār mēģinātu ielauzties tirgū, kurā ieejam mēs. Ārvalstu uzņēmumiem, strādājot ar Krieviju un Baltkrieviju, varētu būt problēmas, jo šīs valstis ir mazliet neprognozējamas. Savukārt mums ir daudz klientu no Krievijas, kuri savas informācijas tehnoloģiju sistēmas uztic mums. Viņi ir gatavi maksāt vairāk nekā Krievijā – acīmredzot tas ir augstākas uzticamības jautājums.

– Tātad arī Rietumu uzņēmumu interese varētu pieaugt?

– Jā, mūsuprāt, tas ir tikai sākums.

– Vai varēsim konkurēt ar Āzijas informācijas tehnoloģiju lielvalsti, cilvēkresursiem bagāto Indiju?

– Mums nemaz nav jākonkurē. Pirms dažiem gadiem ārpakalpojumu tirgū bija novērojama tendence programmatūras izstrādes pasūtīšanā. Lai samazinātu izmaksas, tika izmantoti mazākattīstīto, lētā darbaspēka valstu resursi. Visiecienītākā bija Indija. Taču tagad daudzi rietumvalstu uzņēmumi no Indijas pakalpojumiem atsakās. Iemesls – ievērojami pasliktinājusies kvalitāte.

Pietiks gan darba, gan speciālistu

– Vai, augot izmaksām Latvijā, ārpakalpojumi nesadārdzināsies, liekot klientiem meklēt citus pakalpojumu sniedzējus?

– Protams, izmaksas pieaug. Taču, pēc mūsu aprēķiniem, šeit tās vēl piecus – septiņus gadus būs zemākas nekā Rietumos.

– Kā tā, ja dzird apgalvojumus, ka Latvijas informācijas tehnoloģiju speciālistu algas strauji tuvojoties rietumvalstu līmenim?

– Tam gan es negribētu piekrist – atšķirība starp “vecajā Eiropā” un mūsu valstī maksātajām nozares speciālistu algām ir ļoti liela – runa nav tikai par divām reizēm.

– Vai tas neizraisīs speciālistu masveida došanos uz ārvalstīm un darbinieku deficītu?

– Šobrīd šķiet, ka universitāte sagatavo tik daudz speciālistu, ka visus nevar nodrošināt ar darbu. Domāju, ka uzņēmums, kuram vajadzīgi darbinieki, tos atradīs.

– Ko ārpakalpojumu sfēras attīstības veicināšanai varētu darīt valsts?

– Valsts varētu vairāk sakārtot informācijas tehnoloģiju nozares vidi, pilnveidojot likumdošanu. Ar šajā vidē izdarītajiem pārkāpumiem saistītie jautājumi pagaidām ir diezgan miglaini. Lai pārkāpējus varētu saukt pie atbildības, šiem gadījumiem jāpiemeklē kāds no Krimināllikuma pantiem. Taču vajadzētu konkrētus likumus, kuros būtu pietiekami sīki uzskaitīti nodarījumi un sodi, tā, lai ar šiem pantiem nebūtu iespējams manipulēt. Protams, valsts ierēdņi arī varētu vairāk palīdzēt uzņēmējiem meklēt kontaktus ārvalstīs.

– Kas nepieciešams uzņēmumam, kurš vēlas darboties ārpakalpojumu jomā?

– Noteikti jāveic investīcijas uzņēmumā. To varam teikt pēc savas pieredzes – mums šis posms jau ir garām, bet ir skaidrs, ka bez investīcijām būtu klājies bēdīgi.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!