Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru 2005.gada 21.aprīļa sanāksmē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.04.2005., Nr. 65 https://www.vestnesis.lv/ta/id/106715

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par cīņu pret HIV / AIDS izplatību valstī

Vēl šajā numurā

26.04.2005., Nr. 65

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru 2005.gada 21.aprīļa sanāksmē

Finanšu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1995. gada 7. marta noteikumos Nr. 50 “Noteikumi par sabiedrisko un reliģisko organizāciju rīkoto izložu organizēšanu””.
Noteikumu projekts paredz normas svītrošanu, kura nosaka privāto tiesību subjektu pienākumu iesniegt valsts pārvaldes iestādē (Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā) citas institūcijas rīcībā esošu informāciju, lai attiecīgais privāto tiesību subjekts varētu saņemt valsts pārvaldes pakalpojumu.
Noteikumu izpildi, savu funkciju veikšanas ietvaros, īstenos Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, un to ieviešanai nav nepieciešami papildu finanšu līdzekļi.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā;
– pieteica likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā”.
Likumprojektā precizētas atsevišķas definīcijas, tajā skaitā svītrojot prasību, ka preču loterijas laimests nedrīkst būt bezķermeniska lieta.
Likumprojekts paredz noteikt, ja avīze, žurnāls, biļetens vai cits periodiskais izdevums kalendārā gada ceturkšņa laikā organizē preču loterijas, kuru atsevišķo ar grāmatvedības dokumentiem apstiprināto laimestu vērtība nav lielāka par 500 latiem, par loterijas organizēšanu paziņo Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai (Inspekcija) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā 15 dienas pirms attiecīgā ceturkšņa pirmā mēneša pirmā datuma.
Likumprojekts papildināts, nosakot, ka laimestu fondu valsts nodevas samaksai par avīzes, žurnāla, biļetena vai cita periodiskā izdevuma preču loterijas organizēšanu nosaka, saskaitot viena kalendārā gada ceturkšņa laikā organizētajās preču loterijās piedāvātos atsevišķos laimestus, kuru ar grāmatvedības dokumentiem apstiprinātā vērtība pārsniedz 500 latus. Šis noteikums attiecas arī uz gadījumiem, kad loteriju organizē trešā persona.
Likumprojekts paredz noteikt, ka preču vai pakalpojumu loterijā laimējušās personas nosaka publiski. Ja preču vai pakalpojumu loterijas kāds atsevišķais laimests ir lielāks par 500 latiem, tad loterijā laimējušo personu noteikšanā piedalās Inspekcijas pārstāvis vai tās Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes pārstāvis, kurā loterijas atļaujas saņēmējs ir uzskaitē kā nodokļu maksātājs. Par laimējušo personu noteikšanas rezultātiem tiek sastādīts izlozes protokols, kurā norāda: loterijas organizētāja nosaukumu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru; loterijas nosaukumu; laimējušo personu noteikšanas vietu un datumu; laimējušo personu noteikšanas norisē piedalošās personas; laimestu nosaukumu; laimējušās personas vārdu un uzvārdu.
Likumprojekts papildināts, nosakot, ja preču vai pakalpojumu loteriju organizē avīze, žurnāls, biļetens vai cits periodiskais izdevums, par loterijas rezultātiem (laimējušām personām un laimestiem) loterijas atļaujas saņēmējs paziņo nākamajā izdevumā, kas iznāk pēc laimējušo personu noteikšanas.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;
– pieteica noteikumu projektu “Publisko pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība”.
Noteikumi regulēs publisko aģentūru sniegto pakalpojumu izcenojumu noteikšanu, tādā veidā nodrošinot, ka par pakalpojumu iekasētā samaksa nepārsniegs ar pakalpojuma sniegšanu saistītās izmaksas un tai nebūs peļņas gūšanas nolūka.
Projekts paredz, ka izcenojuma noteikšana neattiecas uz tādu publisko maksas pakalpojumu, par kura sniegšanu ir noteikta valsts nodeva (piemēram, speciālu atļauju (licenču) izsniegšana) vai par kuru maksa ir noteikta likumā vai Ministru kabineta noteikumos.
Lai noteiktu izcenojumu, aģentūra katram publiskā maksas pakalpojuma veidam izstrādā publiskā maksas pakalpojuma izmaksu tāmi saskaņā ar šo noteikumu pielikumu, ko apstiprina aģentūras vadītājs.
Publiskā maksas pakalpojuma veids ir konkrēto pakalpojumu ar vienādu kvalitatīvu rezultātu kopa.
Izcenojuma izmaksas, kodus un kodu nosaukumus klasificē tāmē atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajai budžeta izdevumu ekonomiskajai klasifikācijai, norādot izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodu līdz precizitātei četrās zīmēs.
Katra aģentūra izstrādā noteikumu projektu par savu pakalpojumu izcenojumiem un/vai cenrādi un noteiktā kārtībā iesniedz Ministru kabinetā. Noteikumu projektu par izcenojumiem un/vai cenrādi izstrādā, pamatojoties uz sastādītām publisko maksas pakalpojumu izmaksu tāmēm.
Aģentūra iesniedz Ministru kabinetā izcenojumu un/vai cenrāžu grozījumus ja: ir izdarīti grozījumi normatīvajos aktos saistībā ar būtiskām publiskā maksas pakalpojuma izmaksu izmaiņām; ir mainījušies izcenojuma aprēķināšanas kritēriji un tādēļ izmaksas mainās (palielinās vai samazinās) par 10% un vairāk.
Noteikumi nodrošinās iespēju publiskajām aģentūrām plānot izdevumus atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Noteikumu projektam ir metodisks raksturs, un tas neradīs fiskālu ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Terminoloģijas izstrādes, saskaņošanas, apstiprināšanas, publiskošanas, lietošanas un grozīšanas kārtība”.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina, publisko, lieto un groza terminoloģiju un terminu definīcijas latviešu valodā. Terminoloģija šo noteikumu izpratnē ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas (LZA TK) apstiprinātie un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie termini, kuri jau ieguvuši oficiālu statusu, un terminiem, kurus ieteikušas un saskaņojušas par terminoloģijas izstrādi un saskaņošanu atbildīgās institūcijas, bet kuri vēl nav apstiprināti LZA TK.
Latviešu valodas terminu izstrādi, ņemot vērā sabiedrības valodiskās vajadzības, savas kompetences ietvaros veic valsts pārvaldes iestādes, ES tulkošanas dienesti, izglītības iestādes un profesionālās organizācijas. Terminu izstrāde notiek atbilstoši zinātnes nozarēm un apakšnozarēm, pēc vajadzības veidojot starpnozaru darba grupas. Terminu izstrādi veic, ievērojot nozares terminoloģiskās tradīcijas un terminoloģijas sistēmu kopumā. Terminu izstrādes procesu koordinē un terminoloģijas piekritības sadali pa nozarēm veic LZA TK.
Projekts paredz, ka Valsts aģentūra “Tulkošanas un terminoloģijas centrs” (TTC) apkopo, uzkrāj, sistematizē un organizē izstrādāto terminu saskaņošanu starpnozaru un starpinstitūciju līmenī, nodrošinot darba koordināciju starp valsts pārvaldes iestādēm, Eiropas Savienības tulkošanas dienestiem un LZA TK. Ja terminu saskaņošanas procesā rodas strīds par termina atbilstību latviešu valodas prasībām, strīdu izšķir Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija.
Terminu apstiprināšanu veic LZA TK saskaņā ar tās nolikumā noteikto lēmumu pieņemšanas kārtību. Terminus apstiprināšanai var iesniegt tikai pēc tam, kad tie ir saskaņoti starp institūciju līmenī. Pēc termina izstrādātāja motivēta priekšlikuma LZA TK var pieņemt lēmumu par termina virzīšanu apstiprināšanai un ievietošanu Nacionālajā terminu datubāzē steidzamības kārtā.
Pēc terminu saskaņošanas starp institūciju līmenī terminus ievieto Nacionālajā terminu datubāzē, un tiem ir ieteikuma raksturs. Ieteikto terminu lietošana ir vēlama gadījumos, kad praksē sastopamas vairākas terminu atbilsmes vienam jēdzienam. LZA TK apstiprinātos terminus, kā arī valsts pārvaldes iestāžu, augstskolu, Eiropas Savienības iestāžu un citu latviešu terminoloģijas izstrādē iesaistīto iestāžu saskaņotos terminus publisko, ievietojot tos Nacionālajā terminu datubāzē un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. LZA TK apstiprinātos terminus iesniedz TTC publiskošanai Nacionālajā terminu datubāzē divu nedēļu laikā pēc to apstiprināšanas. Terminus, kas atzīti par apstiprināmiem steidzamības kārtā, publiskošanai Nacionālajā terminu datubāzē LZA TK iesniedz TTC divu darba dienu laikā. Terminu publiskošanu Nacionālajā terminu datubāzē nodrošina TTC, bet laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” – LZA TK. Divu nedēļu laikā pēc termina publiskošanas Nacionālajā terminu datubāzē ikvienai personai ir tiesības izteikt viedokli par LZA TK apstiprināto terminu un iesniegt argumentētus iebildumus Nacionālās terminu datubāzes uzturētājam. Nacionālās terminu datubāzes uzturētājs izvērtē saņemtos sabiedrības iebildumus un to pamatotību. Ja saņemtie iebildumi ir pamatoti, Nacionālās terminu datubāzes uzturētājam ir tiesības ierosināt termina grozīšanu saskaņā ar šiem noteikumiem. Atbildi uz saņemtajiem iebildumiem Nacionālās terminu datubāzes uzturētājs nosūta tās iesniedzējam likumā noteiktajā kārtībā. LZA TK apstiprinātie termini tiek nodoti publicēšanai “Latvijas Vēstnesī” divu nedēļu laikā pēc to publiskošanas Nacionālajā terminu datubāzē.
Termins uzskatāms par oficiālu un iegūst saistošu raksturu pēc tā apstiprināšanas LZA TK un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Latvijas Republikas tiesību aktos, to projektos un Eiropas Savienības tiesību aktu tulkojumos lietojami laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie termini. Terminu nomaiņas vai precizēšanas gadījumā tiesību aktos var dot atsauci uz agrāk lietotajiem terminiem, bet tie ir aizstājami ar jaunāko terminu.
Apstiprinātos terminus var grozīt pēc LZA TK, valsts pārvaldes iestāžu, Eiropas Savienības institūciju, izglītības iestāžu, Nacionālās terminu datubāzes uzturētāja vai atsevišķa attiecīgās nozares speciālista iniciatīvas. Pieprasot apstiprināta termina grozījumu, pieteikuma iesniedzējs iesniedz LZA TK argumentētu priekšlikumu, kurā norādīta termina maiņas motivācija (neatbilstība jēdzienam, pārmaiņas nozares terminu sistēmā, nelabskanīgums, pārprotamība, sabiedriskā apspriešanā izteiktie iebildumi) un piedāvātie priekšlikumi.
Divu nedēļu laikā pēc pieteikuma saņemšanas LZA TK izvērtē termina grozījumu veikšanas pamatotību un pieņem lēmumu par termina grozījumu nepieciešamību vai atteikumu to veikt. Ja LZA TK pieņem lēmumu atteikt veikt termina grozījumu, tā nosūta pieteikuma iesniedzējam rakstveida paziņojumu.
Ja termina grozīšanas ierosinātāja ir LZA TK, tad tā attiecīgu priekšlikumu iesniedz Valsts valodas aģentūrā, kura organizē komisiju jautājuma izlemšanai. Ja LZA TK, Valsts valodas aģentūra vai tās organizētā komisija pieņem lēmumu par grozījuma nepieciešamību, grozīšanai ieteiktā termina atkārtota izskatīšana un apstiprināšana notiek šajos noteikumos paredzētajā kārtībā.
LZA TK lēmumu par termina grozījumu vai atteikumu to veikt var apstrīdēt Valsts valodas aģentūrā, kura nepieciešamības gadījumā organizē komisiju jautājuma izlemšanai.
Ja termins tiek grozīts, tā atkārtotas publiskošanas gadījumā tiek norādīta atsauce uz agrāk apstiprināto terminu, īsumā pievienojot ziņas par grozījuma pamatojumu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par nacionālo terminu datubāzi”.
Noteikumu projekts paredz noteikt Nacionālās terminu datubāzes (Nacionālā datubāze) statusu, tās izveides, uzturēšanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību. Nacionālās datubāzes izveides mērķis ir nodrošināt iespēju lietot vienotu un saskaņotu terminoloģiju latviešu valodā un tās publisku pieejamību elektroniskā veidā.
Nacionālajā datubāzē tiek ietverti noteiktā kārtībā apkopoti, sistematizēti un internetā publicēti latviešu terminoloģijas šķirkļi, kuru sastāvu veido latviešu valodas termini, to citvalodu atbilsmes un nozīmes skaidrojumi, kā arī cita ar terminiem saistītā informācija. Nacionālā datubāze sastāv no oficiālās daļas, kurā ietverti Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas (LZA TK) apstiprinātie un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie termini, un informatīvās daļas, kurā ievietoti terminoloģijas izstrādē iesaistīto iestāžu ierosinātie un saskaņotie termini, kā arī citi terminoloģiskie materiāli. Nacionālās datubāzes oficiālajā daļā ietvertajiem terminiem ir saistošs raksturs un publiska ticamība.
Nacionālā datubāze tiek veidota uz valsts aģentūras “Tulkošanas un terminoloģijas centrs” (TTC) publiskās datubāzes pamata. Nacionālās datubāzes izmantošana ir bezmaksas un pieejama jebkuram interneta lietotājam. Nacionālās datubāzes uzturētājs ir tiesīgs sniegt papildu maksas pakalpojumus, kas ir pastarpināti saistīti ar datubāzē iekļautās informācijas apstrādi (piemēram, noteiktu terminu atlase, glosāriju izveide, izziņu par terminu definīcijām izsniegšana).
Nacionālās datubāzes uzturēšanu – terminu kataloģizēšanu, ievietošanu, regulāru rediģēšanu un atjaunināšanu – kā arī saglabāšanu nodrošina TTC. Nacionālās datubāzes uzturēšanu finansē no valsts budžeta līdzekļiem, un finanšu līdzekļu izlietojumu koordinē Valsts valodas aģentūra.
Noteikuma projektu pārejas noteikumi paredz, ka latviešu terminoloģijas izstrādē iesaistītās valsts iestādes līdz 2005.gada 31.decembrim bez maksas nodod TTC to rīcībā esošos latviešu terminu krājumus, vienojoties par to publiskošanas kārtību Nacionālajā terminu datubāzē. Nacionālās terminu datubāzes turētājam ir tiesības vienoties ar privāto tiesību juridiskajām personām par latviešu terminu krājumu publiskošanu Nacionālajā terminu datubāzē.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica noteikumu projektu “Uzņemšanas noteikumi studiju programmās”, kuri noteiks kārtību, kādā notiek reflektantu uzņemšana studiju programmās.
Reflektantus pilna laika studiju programmās, kurās uzņem uz vidējās izglītības bāzes, uzņem konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem. Uzņemšanai pilna laika studiju programmā augstskola nosaka ne mazāk kā divus centralizētos eksāmenus. Augstskolā uzņem personu, kura augstskolas noteiktajos centralizētajos eksāmenos ir ieguvusi vērtējumu – attiecīgi A, B, C, D vai E līmenis.
Nepilna laika studiju programmās, kā arī pilna laika studiju programmās, kurās uzņem uz augstākās izglītības bāzes, reflektantus uzņem saskaņā ar augstskolas uzņemšanas noteikumiem.
Persona, kura ieguvusi vidējo izglītību un pretendē uz studijām pilna laika studiju programmās, kurās uzņem uz vidējās izglītības bāzes, bet kura nav nokārtojusi centralizēto eksāmenu, kas ir konkursa atlases kritērijs uzņemšanai studiju programmā, centralizēto eksāmenu kārto augstskolā, kas ir noslēgusi attiecīgu vienošanos ar Izglītības satura un eksaminācijas centru.
Persona, kura vēlas studēt, līdz kārtējā gada 1.aprīlim iesniedz augstskolā, kas ir noslēgusi attiecīgu vienošanos ar Izglītības satura un eksaminācijas centru, pieteikumu centralizētā eksāmena kārtošanai.
Augstskolu pienākums ir informēt personas, kas vēlas studēt, par iespēju kārtot centralizētos eksāmenus tajās augstskolās, kas par to ir noslēgušas attiecīgu vienošanos ar Izglītības satura un eksaminācijas centru. Izglītības satura un eksaminācijas centrs informē augstskolas par noslēgtajiem līgumiem līdz kārtējā gada 1. februārim.
Centralizētais eksāmens augstskolās notiek vienlaikus ar vidējās izglītības apguves noslēgumā organizēto atbilstošā mācību priekšmeta centralizēto eksāmenu.
Reflektantu reģistrāciju un uzņemšanu nodrošina attiecīga augstskolas struktūrvienība vai koleģiāla institūcija, kura darbojas saskaņā ar augstskolas senāta apstiprinātu nolikumu.
Reģistrējoties studijām pilna laika studiju programmās, reflektants iesniedz pieteikumu, uzrāda vidējo izglītību vai augstāko izglītību apliecinošu dokumentu un iesniedz tā kopiju, kā arī augstskolas uzņemšanas noteikumos konkrētai studiju programmai noteikto mācību priekšmetu centralizēto eksāmenu sertifikātu kopijas, personu apliecinoša dokumenta kopiju un konkrētās augstskolas uzņemšanas noteikumos noteiktos dokumentus.
Reģistrējoties studijām nepilna laika studiju programmās, reflektants iesniedz pieteikumu, uzrāda vidējo izglītību vai augstāko izglītību apliecinošu dokumentu un iesniedz tā kopiju, kā arī personu apliecinoša dokumenta kopiju un konkrētās augstskolas uzņemšanas noteikumos noteiktos dokumentus.
Augstskola, uzņemot reflektantu studiju programmā, var izmantot vērtējumu augstskolas noteiktajās papildu prasībās attiecībā uz speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību vai citu nosacījumu izpildi.
Reflektants tiek imatrikulēts studiju programmā ar rektora rīkojumu. Augstskola ar studiju programmā imatrikulēto personu noslēdz studiju līgumu un noformē katram studējošajam personas lietu.
Katra augstskola izstrādā augstskolas uzņemšanas noteikumus, kurus apstiprina augstskolas senāts. Noteikumi obligāti ietver: norādi par uzņemšanai konkrētā studiju programmā nepieciešamajiem centralizētajiem eksāmeniem; konkursa kārtību, kādā reflektantus uzņem studiju programmā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem; kārtību, kādā reflektantus uzņem nepilna laika studiju programmās, kā arī pilna laika studiju programmās, kuras tiek īstenotas uz augstākās izglītības bāzes; personas un augstskolas savstarpējās tiesības un pienākumus reflektantu reģistrācijas un uzņemšanas norises gaitā; kārtību, kādā reflektants var iesniegt pretenzijas par uzņemšanas norisi; kārtību, kādā studējošam ir pieejama informācija.
Augstskola noteikumos var iekļaut ar Augstākās izglītības padomi saskaņotas papildu prasības attiecībā uz reflektanta speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību vai citu nosacījumu izpildi. Augstskolas noteikumi ir brīvi pieejami interesentiem visu kalendāra gadu. Nepieciešamības gadījumā grozījumus uzņemšanas noteikumos augstskola izdara ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.novembrim. Līdz kārtējā gada 1.novembrim augstskola iesniedz noteikumus Izglītības satura un eksaminācijas centram dokumentārā un elektroniskā veidā.
Paredzēts, ka minētie noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.septembri.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Veselības, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē;
– pieteica noteikumu projektu “Kārtība, kādā akreditē profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centrus un atestē profesionālās izglītības iestāžu direktorus”.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā akreditē profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības un vidējās izglītības izlīdzinošās programmas, profesionālās pamatizglītības un profesionālās tālākizglītības programmas pirmā, otrā un trešā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei, kā arī akreditē izglītības iestādes, kas īsteno šajos noteikumos minētās programmas un profesionālās pilnveides vai profesionālās ievirzes izglītības programmas, izņemot vispārējās izglītības iestādes, koledžas un augstskolas, kā arī akreditē eksaminācijas centrus, kuros tiek kārtoti profesionālās kvalifikācijas eksāmeni un atestē valsts vai pašvaldību dibinātu profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības un profesionālās pamatizglītības izglītības iestāžu direktorus.
Akreditācijas mērķi ir: īstenot valstī vienotu profesionālās izglītības iestāžu un eksaminācijas centru darbības kvalitātes un profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes novērtēšanas sistēmu; novērtēt minēto izglītības programmu īstenošanas kvalitāti; novērtēt izglītības iestāžu darbības kvalitāti; novērtēt eksaminācijas centru darbības kvalitāti un resursus profesionālās kvalifikācijas eksāmenu organizēšanai; izstrādāt priekšlikumus, lai pilnveidotu profesionālās izglītības iestāžu un eksaminācijas centru darbību un uzlabotu izglītības programmu īstenošanas kvalitāti.
Atestācijas mērķi ir: veicināt direktoru profesionālās sagatavotības pilnveidi, lai nodrošinātu efektīvu profesionālās izglītības iestāžu vadību; novērtēt direktoru profesionālās darbības kvalitāti; izstrādāt prasības un priekšlikumus direktoru profesionālās darbības pilnveidei.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai profesionālās izglītības iestāžu un profesionālās izglītības programmu akreditēšanas un valsts vai pašvaldību dibinātu profesionālā izglītības iestāžu direktoru atestāciju reglamentējošie Ministru kabineta noteikumi atbilstu Administratīvā procesa likumā noteiktajām prasībām. Lai sasniegtu šo mērķi, noteikumu projektā papildus Ministru kabineta 2002.gada 23.aprīļa noteikumos Nr.170 “Kārtība, kādā akreditējamas vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centri” un Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumos Nr.371 “Profesionālās izglītības iestāžu vadītāju atestācijas kārtība” noteiktajām prasībām ir minētas prasības, kas līdz šim bija norādītas Izglītības un zinātnes ministrijas iekšējos normatīvajos aktos.
Noteikumu projektā ir apvienotas abos noteikumos akreditēšanai un atestēšanai noteiktās prasības, jo akreditēšanas un atestēšanas process tiek plānots vienlaikus. Tas ir iespējams, jo direktora darba novērtēšana nenotiek atrauti no izglītības iestādes un izglītības programmu kvalitātes novērtēšanas.
Noteikumu projekta izstrādes nepieciešamību nosaka atšķirības, kas ir vispārējās izglītības iestāžu un profesionālās izglītības iestāžu kvalitātes vērtēšanas kritērijos, akreditēšanas procesa organizēšanā un norisē, kā arī direktoru atestēšanas procesa organizēšanā un norisē (piemēram, sociālo partneru un darba devēju iesaistīšana, kvalifikācijas piešķiršanas prasības, akreditācijas termiņa noteikšana). Tādējādi noteikumu projekts reglamentē tikai profesionālās izglītības iestāžu un programmu akreditāciju un valsts vai pašvaldību dibinātu profesionālā izglītības iestāžu atestācijas kārtību.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Satiksmes ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 27.aprīļa noteikumos Nr.428 “Transportlīdzekļu vadītāju kvalifikācijas iegūšanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtība””.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai precizētu kārtību par transportlīdzekļu izmantošanu transportlīdzekļu vadītāju vadīšanas eksāmenu laikā. Projektā paredzēts precizēt to, ka transportlīdzekļus vadīšanas eksāmenā nodrošina Ceļu satiksmes drošības direkcija, izmantojot tās īpašumā (turējumā) esošus transportlīdzekļus, vai auto apmācības iestādes vai braukšanas mācību instruktora transportlīdzekļus (izņemot B kategorijas vadīšanas eksāmenu kārtošanai, jo šos eksāmenus kārtos ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas īpašumā (turējumā) esošajiem transportlīdzekļiem). Projektā iestrādāts noteikums, ka transportlīdzeklim vadīšanas eksāmena laikā nav jābūt aprīkotam ar mācību transportlīdzekļa pazīšanās zīmi. Projekts precizē arī braukšanas mācību instruktora tiesības piedalīties vadīšanas eksāmenā.
Noteikumu 69. un 70.punktā nepieciešams pagarināt uz laiku līdz 1.oktobrim attiecīgo normu spēkā stāšanos, jo līdz 2005.gada 1.jūnijam netiks aprīkoti Ceļu satiksmes drošības direkcijas īpašumā (turējumā) esošie transportlīdzekļi, kas paredzēti vadīšanas eksāmenu pieņemšanai, ar nepieciešamo aprīkojumu. Iepirkumu procedūras rezultātā uzvarējušie komersanti nepieciešamos transportlīdzekļus vēl nav piegādājuši.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu ministrijā;
– pieteica noteikumu projektu “Radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas izsniegšanas kārtība”.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā iesniedz un izskata radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas pieprasījumu un izsniedz radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauju vai atsaka šīs atļaujas izsniegšanu.
Radiofrekvenču spektru radioiekārtu darbībai atļauts izmantot tikai pēc radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas saņemšanas vai saskaņā ar koplietojamo radiofrekvenču piešķīruma lietošanas atļauju.
Radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas izsniedz Elektronisko sakaru direkcija (Direkcija) šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, bet koplietojamā radiofrekvenču piešķīruma lietošanas atļauja ir iekļauta Ministru kabineta noteikumos “Radiofrekvenču spektra joslu sadalījums radiosakaru veidiem un iedalījums radiosakaru sistēmām, kā arī radiofrekvenču joslu izmantošanas vispārīgie nosacījumi”.
Radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības, kas netiek izmantotas komercdarbībai elektronisko sakaru nozarē, tiek piešķirtas ar Direkcijas izsniegtu radiofrekvenču piešķīruma lietošanas atļauju vai koplietojamo radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauju.
Komercdarbībai izmantojamā radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības piešķir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Komisija) Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā.
Radioiekārtas var lietot komercdarbībai elektronisko sakaru nozarē saskaņā ar koplietojamo radiofrekvenču piešķīruma lietošanas atļauju, ievērojot Komisijas vispārējā atļaujā iekļautos nosacījumus attiecībā uz komercdarbībai paredzēto koplietojamo radiofrekvenču spektra lietošanu, ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu par attiecīgā radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā.
Radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas valsts aizsardzības vajadzībām pieprasa Aizsardzības ministrija vai Nacionālie bruņotie spēki un izsniedz Direkcija šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ja attiecīgās radiofrekvenču joslas saskaņā ar normatīvos aktos noteikto ir iedalītas gan valsts aizsardzības un drošības, gan tautsaimniecības vajadzībām paredzēto radiosakaru sistēmu darbībai.
Paredzēts, ka noteikumu projektā noteiktā kārtība neattiecas uz radiofrekvenču joslām, kuras nacionālajā radiofrekvenču plānā iedalītas tikai valsts aizsardzības vajadzībām paredzēto radiosakaru sistēmu darbībai atbilstoši normatīvos aktos noteiktajam radiosakaru veidam.
Atļauju izsniegšanu radioamatieru radiostaciju ierīkošanai un lietošanai reglamentē Latvijas radioamatieru radiosakaru noteikumi.
Citās valstīs reģistrētos kuģos un gaisa kuģos uzstādītas radioiekārtas atļauts izmantot Latvijā, ja ir attiecīgās valsts izsniegta atļauja minēto radioiekārtu lietošanai starptautiski noteiktajās frekvencēs atbilstoši Starptautiskās telekomunikāciju savienības radio noteikumiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā.

Vides ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumos Nr. 345 “Kārtība, kādā zemes lietotājiem nosakāmi zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītiem būtiskiem postījumiem””.
Grozījumi noteikumos nepieciešami, lai novērstu neatbilstību Administratīvā procesa likumam un lai tiktu lietoti precīzi vides aizsardzības iestāžu nosaukumi.
Tā kā mēdz būt gadījumi, ka postījumi nodarīti, bet ražai tas zaudējumus nenes, tad grozījumos ir paredzēta kārtība, kas tādos gadījumos nosaka zaudējumu aprēķināšanu. Noteikumi papildināti, nosakot, ja postījumi konstatēti lauksaimniecības kultūras attīstības stadijā, kurā nav iespējams noteikt ražas zaudējumus, tad nosaka tikai postījumus nodarījušo dzīvnieku sugu, bet zaudējumu apmērus aprēķina pēc otrreizējas postījumu apmēru novērtēšanas dabā pirms ražas novākšanas.
Šajos grozījumos noteiktas stingrākas prasības zaudējumu kompensācijas pieprasītājiem. Kompensācija netiks izsniegta tiem, kas nav ievērojuši lauksaimniecības normatīvajos aktos noteiktās prasības.
Grozījumi nosaka, ka zaudējumus kompensē, ja tie pārsniedz 10 procentus no ražas vērtības un par šīm lauksaimniecības zemes platībām netiek saņemti Eiropas Savienības platību maksājumi “Papildu valsts tiešais maksājums par laukaugu platībām” un “Papildu valsts tiešais maksājums par lopbarības platībām”.
Grozījumi nosaka, ka Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija lēmumu par zaudējumu kompensāciju daļēju kompensāciju vai pieteikuma noraidīšanu rakstiski paziņo attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei un zaudējumu kompensācijas pieprasītājam 30 dienu laikā.
Zaudējumu kompensācijas pieprasītājs rēķinu Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijai iesniedz 3 nedēļu laikā pēc lēmuma saņemšanas. Zaudējumu kompensāciju izmaksā 30 dienu laikā pēc rēķina saņemšanas.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā;
– pieteica noteikumu projektu “Zemes dzīļu un ģeoloģiskās informācijas izmantošanas kārtība”.
Noteikumu projekts paredz noteikt: zemes dzīļu izmantošanas licenču (licence) un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju (atļauja) izsniegšanas kārtību; derīgo izrakteņu, izņemot pazemes ūdeņu, atradnes pases saturu; ģeoloģiskās informācijas izmantošanas vispārējo kārtību; maksas apmērus un maksāšanas kārtību par licencēm, atļaujām un derīgo izrakteņu atradņu pasēm.
Šie noteikumi attiecas arī uz virszemes ūdensobjektu ierīkošanu, ja tie atbilst kādam no šādiem kritērijiem: virszemes ūdensobjektu ierīko derīgo izrakteņu reģistrā iekļautas derīgo izrakteņu atradnes teritorijā; virszemes ūdensobjekta ierīkošanas projekta realizācijas gaitā ir paredzēts izņemt vairāk par 20000 m3 derīgo izrakteņu.
Attiecībā uz ogļūdeņražiem šie noteikumi ir piemērojami tikai par Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai (aģentūra) nododamās vai tās rīcībā esošās ģeoloģiskās informācijas izmantošanu.
Pirms derīgo izrakteņu ieguves veic ģeoloģisko izpēti, kuras darbu rezultātā iegūto ģeoloģisko informāciju nodod aģentūrā derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanai.
Derīgo izrakteņu krājumu izpētei, ieguvei un uzskaitei derīgo izrakteņu atradņu reģistrā un derīgo izrakteņu krājumu bilancē piemēro derīgo izrakteņu krājumu klasifikāciju, kas nosaka vienotas prasības to iedalīšanai kategorijās atbilstoši ģeoloģiskās izpētes detalitātei.
Noteikumu projekts nosaka derīgo izrakteņu krājumu kategorijas. A kategorija – izpētīti derīgo izrakteņu krājumi – derīgo izrakteņu atradnes ģeoloģiskās izpētes detalitāte ir pietiekama, lai varētu noteikt ieguves limitu atradnes robežās bez papildu ģeoloģiskās izpētes veikšanas. N kategorija – novērtēti derīgo izrakteņu krājumi – derīgo izrakteņu atradnes ģeoloģiskās izpētes detalitāte ļauj derīgo izrakteņu īpašības, derīgo izrakteņu krājumu apjomu un derīgo izrakteņu atradnes robežas noteikt aptuveni. Šīs kategorijas derīgo izrakteņu krājumus ņem vērā, izstrādājot teritorijas plānojumu vai plānojot saimnieciskās darbības attīstību, bet, nosakot limitu atradnes robežās, to ieguvei izvirza papildu nosacījumus. P kategorija – prognozētie derīgo izrakteņu resursi – derīgo izrakteņu apjomu aplēses pamatojas uz teorētiskiem pieņēmumiem, vispārējām ģeoloģiskajām un hidroģeoloģiskajām likumsakarībām attiecīgajā teritorijā, kā arī uz izpētes rezultātiem atsevišķos objektos. Pirms šīs kategorijas derīgo izrakteņu resursu izmantošanas ir nepieciešama papildu ģeoloģiskā izpēte.
Licences, kurās paredzēta zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana vai ar derīgo izrakteņu ieguvi nesaistītu pazemes būvju celtniecība un ekspluatācija, izsniedz, ja licencējamais zemes dzīļu nogabals ir ģeoloģiski izpētīts un izpētes dati ir izvērtēti un akceptēti aģentūrā.
Licences vai atļaujas adresātam ir īpašumtiesības uz iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, ja vien tas līgumā par tiesībām izmantot zemes dzīles nav atteicies no tām.
Zemes dzīļu, izņemot pazemes ūdeņus, izmantotājiem pirms derīgo izrakteņu ieguves ir jāsaņem: derīgo izrakteņu atradnes pase, kurā iekļauta ģeoloģiskās izpētes rezultātā iegūtā pamatinformācija par derīgo izrakteņu atradni, akceptētajiem krājumiem, derīgo izrakteņu krājumu kvalitāti un izmantošanas iespējām, kā arī nosaka prasības, kas jāievēro, ekspluatējot atradni; ieguves limits, kurā nosaka maksimāli atļauto derīgo izrakteņu ieguves apjomu noteiktā zemes platībā un laika termiņā. Derīgo izrakteņu atradnes pasi izsniedz uz laiku, ne ilgāku par desmit gadiem.
Atļauju vai licenci derīgo izrakteņu ieguvei un derīgo izrakteņu atradnes pasi izsniedz, ja atradnes derīgo izrakteņu krājumu ģeoloģiskās izpētes detalitāte atbilst A vai N kategorijas derīgo izrakteņu krājumiem.
Izsniedzot derīgo izrakteņu atradnes pasi N kategorijas derīgo izrakteņu krājumu ieguvei, var noteikt papildu ģeoloģisko izpēti gan pirms ieguves darbu uzsākšanas, gan ieguves darbu laikā atkarībā no nepieciešamās ģeoloģiskās papildinformācijas daudzuma.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;
– pieteica noteikumu projektu “Valsts nozīmes derīgo izrakteņu un valsts nozīmes atradņu izmantošanas kārtība, kā arī zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenču) izsniegšanas konkursa vai izsoles kārtība”.
Noteikumu projekts paredz noteikt: valsts nozīmes derīgo izrakteņu un valsts nozīmes atradņu izmantošanas kārtību; valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību gadījumos, kad zemes gabala un valsts nozīmes derīgo izrakteņu ieguves ietaišu īpašnieks nav viena un tā pati persona; konkursa vai izsoles vispārējo kārtību zemes dzīļu izmantošanas licenču (licence) vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu atļauju (atļauja) izsniegšanai; gadījumus, kuros valsts un pašvaldību īpašumā esošajās zemes platībās licences vai atļaujas saņemšanai ir jārīko konkurss vai izsole; pazemes ūdeņu atradnes pases saturu.
Šie noteikumi neattiecas uz ogļūdeņražu izmantošanas kārtību.
Valsts nozīmes derīgie izrakteņi ir pazemes ūdeņi. Valsts nozīmes atradnes statuss ir noteikts šo noteikumu 1.pielikumā minētajām derīgo izrakteņu atradnēm, šo atradņu shēmas un robežpunktu koordinātas noteiktas šo noteikumu pielikumos.
Valsts zemes dienests iezīmē zemes īpašumu robežu plānos: valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes vai valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus; ūdensapgādes urbumus, kas dziļāki par 20 metriem, un tiem noteiktās aizsargjoslas.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Zemkopības ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;
– pieteica ieteikumu projektu “Ieteikumi pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas reglamentē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu”.
Ieteikumu projekts attiecas uz pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas reglamentē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Ministru kabineta ieteikumi satur ieteikumus pašvaldību saistošajos noteikumos iekļaujamām prasībām par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā, par nekustamā īpašuma īpašnieku un lietotāju, kā arī iedzīvotāju pienākumiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā, par sadzīves atkritumu apsaimniekotāju pienākumiem. Saistošajos noteikumos tiek noteiktas arī prasības sadzīves atkritumu dalītai vākšanai un šķirošanai. Saistošajos noteikumos pašvaldības nosaka maksājumu kārtību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Valsts kanceleja
– pieteica noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis””.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai precizētu Ministru kabineta kārtības rullī paredzēto dokumentu iesniegšanas, saskaņošanas, kā arī izskatīšanas Ministru kabinetā kārtību atbilstoši aktuālajai situācijai. Grozījumi izstrādāti, ņemot vērā ministriju un citu institūciju ierosinājumus attiecībā uz nepieciešamību precizēt procedūru.
Noteikumu projekts paredz papildināt noteikumus ar jauniem punktiem, kas nosaka kārtību, kādā tiek sagatavota informācija sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļiem par Ministru kabinetā izskatāmajiem dokumentu projektiem. Ministrija atbild par sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu informēšanu par Ministru kabinetā izskatāmo projektu, kā arī par projektā veiktajām izmaiņām visās šajos noteikumos noteiktajās projekta saskaņošanas un izskatīšanas stadijās. Ministrija izvērtē sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu informēšanas nepieciešamību un sagatavo informāciju presei. Kārtību, kādā ministrijas sagatavo, saskaņo, noformē un izplata informāciju sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļiem nosaka Ministru kabineta instrukcija.
Noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabinetā izskatāmo dokumentu sarakstu ar jaunu politikas dokumenta veidu – valsts pārvaldes iestādes darbības stratēģijas projektu. Tas nodrošinās normatīvo bāzi ministriju un valsts aģentūru stratēģiskās plānošanas sistēmas ieviešanai. Tiek noteikta valsts pārvaldes iestādes darbības stratēģijas struktūra un tās sastāvdaļu saturs, tādējādi normatīvi nostiprinot ministriju darbības stratēģiju izstrādes procesā uzkrāto pieredzi un nodrošinot stratēģiskās plānošanas sistēmas ieviešanas vienveidību un sasaisti ar budžeta veidošanas procesu.
Noteikumu projekts paredz grozījumus, kas saistīti ar atsevišķu Valsts kancelejas struktūrvienību reorganizāciju. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 22.decembra rīkojumu Nr.1012 “Par Eiropas lietu biroja reorganizāciju” Eiropas lietu birojs tika reorganizēts un ar 2005.gada 1.februāri nodots Ārlietu ministrijai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 22.decembra rīkojuma Nr.1004 “Par Valsts kancelejas Informācijas sabiedrības biroja reorganizāciju un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta izveidi” 3.punktu Informācijas sabiedrības birojs līdz 2005.gada 28.februārim tika reorganizēts un pievienots Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 3.novembra rīkojumu Nr.838 “Par Informācijas analīzes dienesta izveidošanu un Krīzes kontroles centra reorganizāciju” Krīzes kontroles centrs līdz 2005.gada 28.februārim tika reorganizēts un nodots Informācijas analīzes dienestam un Iekšlietu ministrijai.
Noteikumu projekts paredz noteikt, kādu informāciju dokumentu iesniedzējs pavadvēstulē norāda, ja Valsts kancelejā tiek iesniegti dokumenti, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju, arī informāciju dienesta vajadzībām.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!