Valsts sekretāru 2005.gada 21.aprīļa sanāksmē
Finanšu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta
1995. gada 7. marta noteikumos Nr. 50 “Noteikumi par sabiedrisko
un reliģisko organizāciju rīkoto izložu
organizēšanu””.
Noteikumu projekts paredz normas
svītrošanu, kura nosaka privāto tiesību subjektu pienākumu
iesniegt valsts pārvaldes iestādē (Izložu un azartspēļu
uzraudzības inspekcijā) citas institūcijas rīcībā esošu
informāciju, lai attiecīgais privāto tiesību subjekts varētu
saņemt valsts pārvaldes pakalpojumu.
Noteikumu izpildi, savu funkciju veikšanas ietvaros, īstenos
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, un to ieviešanai nav
nepieciešami papildu finanšu līdzekļi.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu ministrijā, Latvijas
Pašvaldību savienībā;
– pieteica likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu
loteriju likumā”.
Likumprojektā precizētas atsevišķas
definīcijas, tajā skaitā svītrojot prasību, ka preču loterijas
laimests nedrīkst būt bezķermeniska lieta.
Likumprojekts paredz noteikt, ja avīze, žurnāls, biļetens vai
cits periodiskais izdevums kalendārā gada ceturkšņa laikā
organizē preču loterijas, kuru atsevišķo ar grāmatvedības
dokumentiem apstiprināto laimestu vērtība nav lielāka par 500
latiem, par loterijas organizēšanu paziņo Izložu un azartspēļu
uzraudzības inspekcijai (Inspekcija) Ministru kabineta noteiktajā
kārtībā ne vēlāk kā 15 dienas pirms attiecīgā ceturkšņa pirmā
mēneša pirmā datuma.
Likumprojekts papildināts, nosakot, ka laimestu fondu valsts
nodevas samaksai par avīzes, žurnāla, biļetena vai cita
periodiskā izdevuma preču loterijas organizēšanu nosaka,
saskaitot viena kalendārā gada ceturkšņa laikā organizētajās
preču loterijās piedāvātos atsevišķos laimestus, kuru ar
grāmatvedības dokumentiem apstiprinātā vērtība pārsniedz 500
latus. Šis noteikums attiecas arī uz gadījumiem, kad loteriju
organizē trešā persona.
Likumprojekts paredz noteikt, ka preču vai pakalpojumu loterijā
laimējušās personas nosaka publiski. Ja preču vai pakalpojumu
loterijas kāds atsevišķais laimests ir lielāks par 500 latiem,
tad loterijā laimējušo personu noteikšanā piedalās Inspekcijas
pārstāvis vai tās Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes
pārstāvis, kurā loterijas atļaujas saņēmējs ir uzskaitē kā
nodokļu maksātājs. Par laimējušo personu noteikšanas rezultātiem
tiek sastādīts izlozes protokols, kurā norāda: loterijas
organizētāja nosaukumu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru;
loterijas nosaukumu; laimējušo personu noteikšanas vietu un
datumu; laimējušo personu noteikšanas norisē piedalošās personas;
laimestu nosaukumu; laimējušās personas vārdu un uzvārdu.
Likumprojekts papildināts, nosakot, ja preču vai pakalpojumu
loteriju organizē avīze, žurnāls, biļetens vai cits periodiskais
izdevums, par loterijas rezultātiem (laimējušām personām un
laimestiem) loterijas atļaujas saņēmējs paziņo nākamajā izdevumā,
kas iznāk pēc laimējušo personu noteikšanas.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes
lietu, Ekonomikas, Labklājības ministrijā, Īpašu uzdevumu
ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas
Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;
– pieteica noteikumu projektu “Publisko pakalpojumu izcenojumu
noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas
kārtība”.
Noteikumi regulēs publisko aģentūru sniegto
pakalpojumu izcenojumu noteikšanu, tādā veidā nodrošinot, ka par
pakalpojumu iekasētā samaksa nepārsniegs ar pakalpojuma sniegšanu
saistītās izmaksas un tai nebūs peļņas gūšanas nolūka.
Projekts paredz, ka izcenojuma noteikšana neattiecas uz tādu
publisko maksas pakalpojumu, par kura sniegšanu ir noteikta
valsts nodeva (piemēram, speciālu atļauju (licenču) izsniegšana)
vai par kuru maksa ir noteikta likumā vai Ministru kabineta
noteikumos.
Lai noteiktu izcenojumu, aģentūra katram publiskā maksas
pakalpojuma veidam izstrādā publiskā maksas pakalpojuma izmaksu
tāmi saskaņā ar šo noteikumu pielikumu, ko apstiprina aģentūras
vadītājs.
Publiskā maksas pakalpojuma veids ir konkrēto pakalpojumu ar
vienādu kvalitatīvu rezultātu kopa.
Izcenojuma izmaksas, kodus un kodu nosaukumus klasificē tāmē
atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajai budžeta izdevumu
ekonomiskajai klasifikācijai, norādot izdevumu ekonomiskās
klasifikācijas kodu līdz precizitātei četrās zīmēs.
Katra aģentūra izstrādā noteikumu projektu par savu pakalpojumu
izcenojumiem un/vai cenrādi un noteiktā kārtībā iesniedz Ministru
kabinetā. Noteikumu projektu par izcenojumiem un/vai cenrādi
izstrādā, pamatojoties uz sastādītām publisko maksas pakalpojumu
izmaksu tāmēm.
Aģentūra iesniedz Ministru kabinetā izcenojumu un/vai cenrāžu
grozījumus ja: ir izdarīti grozījumi normatīvajos aktos saistībā
ar būtiskām publiskā maksas pakalpojuma izmaksu izmaiņām; ir
mainījušies izcenojuma aprēķināšanas kritēriji un tādēļ izmaksas
mainās (palielinās vai samazinās) par 10% un vairāk.
Noteikumi nodrošinās iespēju publiskajām aģentūrām plānot
izdevumus atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Noteikumu projektam ir metodisks raksturs, un tas neradīs fiskālu
ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, īpašu uzdevumu
ministru sekretariātiem, Latvijas Pašvaldību savienībā,
Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts
kancelejā.
Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Terminoloģijas izstrādes,
saskaņošanas, apstiprināšanas, publiskošanas, lietošanas un
grozīšanas kārtība”.
Noteikumu projekts paredz noteikt
kārtību, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina, publisko, lieto un
groza terminoloģiju un terminu definīcijas latviešu valodā.
Terminoloģija šo noteikumu izpratnē ir Latvijas Zinātņu
akadēmijas Terminoloģijas komisijas (LZA TK) apstiprinātie un
laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie termini, kuri jau
ieguvuši oficiālu statusu, un terminiem, kurus ieteikušas un
saskaņojušas par terminoloģijas izstrādi un saskaņošanu
atbildīgās institūcijas, bet kuri vēl nav apstiprināti LZA
TK.
Latviešu valodas terminu izstrādi, ņemot vērā sabiedrības
valodiskās vajadzības, savas kompetences ietvaros veic valsts
pārvaldes iestādes, ES tulkošanas dienesti, izglītības iestādes
un profesionālās organizācijas. Terminu izstrāde notiek
atbilstoši zinātnes nozarēm un apakšnozarēm, pēc vajadzības
veidojot starpnozaru darba grupas. Terminu izstrādi veic,
ievērojot nozares terminoloģiskās tradīcijas un terminoloģijas
sistēmu kopumā. Terminu izstrādes procesu koordinē un
terminoloģijas piekritības sadali pa nozarēm veic LZA TK.
Projekts paredz, ka Valsts aģentūra “Tulkošanas un terminoloģijas
centrs” (TTC) apkopo, uzkrāj, sistematizē un organizē izstrādāto
terminu saskaņošanu starpnozaru un starpinstitūciju līmenī,
nodrošinot darba koordināciju starp valsts pārvaldes iestādēm,
Eiropas Savienības tulkošanas dienestiem un LZA TK. Ja terminu
saskaņošanas procesā rodas strīds par termina atbilstību latviešu
valodas prasībām, strīdu izšķir Valsts valodas centra Latviešu
valodas ekspertu komisija.
Terminu apstiprināšanu veic LZA TK saskaņā ar tās nolikumā
noteikto lēmumu pieņemšanas kārtību. Terminus apstiprināšanai var
iesniegt tikai pēc tam, kad tie ir saskaņoti starp institūciju
līmenī. Pēc termina izstrādātāja motivēta priekšlikuma LZA TK var
pieņemt lēmumu par termina virzīšanu apstiprināšanai un
ievietošanu Nacionālajā terminu datubāzē steidzamības
kārtā.
Pēc terminu saskaņošanas starp institūciju līmenī terminus
ievieto Nacionālajā terminu datubāzē, un tiem ir ieteikuma
raksturs. Ieteikto terminu lietošana ir vēlama gadījumos, kad
praksē sastopamas vairākas terminu atbilsmes vienam jēdzienam.
LZA TK apstiprinātos terminus, kā arī valsts pārvaldes iestāžu,
augstskolu, Eiropas Savienības iestāžu un citu latviešu
terminoloģijas izstrādē iesaistīto iestāžu saskaņotos terminus
publisko, ievietojot tos Nacionālajā terminu datubāzē un
laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. LZA TK apstiprinātos terminus
iesniedz TTC publiskošanai Nacionālajā terminu datubāzē divu
nedēļu laikā pēc to apstiprināšanas. Terminus, kas atzīti par
apstiprināmiem steidzamības kārtā, publiskošanai Nacionālajā
terminu datubāzē LZA TK iesniedz TTC divu darba dienu laikā.
Terminu publiskošanu Nacionālajā terminu datubāzē nodrošina TTC,
bet laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” – LZA TK. Divu nedēļu laikā
pēc termina publiskošanas Nacionālajā terminu datubāzē ikvienai
personai ir tiesības izteikt viedokli par LZA TK apstiprināto
terminu un iesniegt argumentētus iebildumus Nacionālās terminu
datubāzes uzturētājam. Nacionālās terminu datubāzes uzturētājs
izvērtē saņemtos sabiedrības iebildumus un to pamatotību. Ja
saņemtie iebildumi ir pamatoti, Nacionālās terminu datubāzes
uzturētājam ir tiesības ierosināt termina grozīšanu saskaņā ar
šiem noteikumiem. Atbildi uz saņemtajiem iebildumiem Nacionālās
terminu datubāzes uzturētājs nosūta tās iesniedzējam likumā
noteiktajā kārtībā. LZA TK apstiprinātie termini tiek nodoti
publicēšanai “Latvijas Vēstnesī” divu nedēļu laikā pēc to
publiskošanas Nacionālajā terminu datubāzē.
Termins uzskatāms par oficiālu un iegūst saistošu raksturu pēc tā
apstiprināšanas LZA TK un publicēšanas laikrakstā “Latvijas
Vēstnesis”. Latvijas Republikas tiesību aktos, to projektos un
Eiropas Savienības tiesību aktu tulkojumos lietojami laikrakstā
“Latvijas Vēstnesis” publicētie termini. Terminu nomaiņas vai
precizēšanas gadījumā tiesību aktos var dot atsauci uz agrāk
lietotajiem terminiem, bet tie ir aizstājami ar jaunāko
terminu.
Apstiprinātos terminus var grozīt pēc LZA TK, valsts pārvaldes
iestāžu, Eiropas Savienības institūciju, izglītības iestāžu,
Nacionālās terminu datubāzes uzturētāja vai atsevišķa attiecīgās
nozares speciālista iniciatīvas. Pieprasot apstiprināta termina
grozījumu, pieteikuma iesniedzējs iesniedz LZA TK argumentētu
priekšlikumu, kurā norādīta termina maiņas motivācija
(neatbilstība jēdzienam, pārmaiņas nozares terminu sistēmā,
nelabskanīgums, pārprotamība, sabiedriskā apspriešanā izteiktie
iebildumi) un piedāvātie priekšlikumi.
Divu nedēļu laikā pēc pieteikuma saņemšanas LZA TK izvērtē
termina grozījumu veikšanas pamatotību un pieņem lēmumu par
termina grozījumu nepieciešamību vai atteikumu to veikt. Ja LZA
TK pieņem lēmumu atteikt veikt termina grozījumu, tā nosūta
pieteikuma iesniedzējam rakstveida paziņojumu.
Ja termina grozīšanas ierosinātāja ir LZA TK, tad tā attiecīgu
priekšlikumu iesniedz Valsts valodas aģentūrā, kura organizē
komisiju jautājuma izlemšanai. Ja LZA TK, Valsts valodas aģentūra
vai tās organizētā komisija pieņem lēmumu par grozījuma
nepieciešamību, grozīšanai ieteiktā termina atkārtota izskatīšana
un apstiprināšana notiek šajos noteikumos paredzētajā
kārtībā.
LZA TK lēmumu par termina grozījumu vai atteikumu to veikt var
apstrīdēt Valsts valodas aģentūrā, kura nepieciešamības gadījumā
organizē komisiju jautājuma izlemšanai.
Ja termins tiek grozīts, tā atkārtotas publiskošanas gadījumā
tiek norādīta atsauce uz agrāk apstiprināto terminu, īsumā
pievienojot ziņas par grozījuma pamatojumu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu
un ģimenes lietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu
uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā,
Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts
kancelejā;
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par nacionālo terminu
datubāzi”.
Noteikumu projekts paredz noteikt Nacionālās
terminu datubāzes (Nacionālā datubāze) statusu, tās izveides,
uzturēšanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību. Nacionālās
datubāzes izveides mērķis ir nodrošināt iespēju lietot vienotu un
saskaņotu terminoloģiju latviešu valodā un tās publisku
pieejamību elektroniskā veidā.
Nacionālajā datubāzē tiek ietverti noteiktā kārtībā apkopoti,
sistematizēti un internetā publicēti latviešu terminoloģijas
šķirkļi, kuru sastāvu veido latviešu valodas termini, to
citvalodu atbilsmes un nozīmes skaidrojumi, kā arī cita ar
terminiem saistītā informācija. Nacionālā datubāze sastāv no
oficiālās daļas, kurā ietverti Latvijas Zinātņu akadēmijas
Terminoloģijas komisijas (LZA TK) apstiprinātie un laikrakstā
“Latvijas Vēstnesis” publicētie termini, un informatīvās daļas,
kurā ievietoti terminoloģijas izstrādē iesaistīto iestāžu
ierosinātie un saskaņotie termini, kā arī citi terminoloģiskie
materiāli. Nacionālās datubāzes oficiālajā daļā ietvertajiem
terminiem ir saistošs raksturs un publiska ticamība.
Nacionālā datubāze tiek veidota uz valsts aģentūras “Tulkošanas
un terminoloģijas centrs” (TTC) publiskās datubāzes pamata.
Nacionālās datubāzes izmantošana ir bezmaksas un pieejama
jebkuram interneta lietotājam. Nacionālās datubāzes uzturētājs ir
tiesīgs sniegt papildu maksas pakalpojumus, kas ir pastarpināti
saistīti ar datubāzē iekļautās informācijas apstrādi (piemēram,
noteiktu terminu atlase, glosāriju izveide, izziņu par terminu
definīcijām izsniegšana).
Nacionālās datubāzes uzturēšanu – terminu kataloģizēšanu,
ievietošanu, regulāru rediģēšanu un atjaunināšanu – kā arī
saglabāšanu nodrošina TTC. Nacionālās datubāzes uzturēšanu
finansē no valsts budžeta līdzekļiem, un finanšu līdzekļu
izlietojumu koordinē Valsts valodas aģentūra.
Noteikuma projektu pārejas noteikumi paredz, ka latviešu
terminoloģijas izstrādē iesaistītās valsts iestādes līdz
2005.gada 31.decembrim bez maksas nodod TTC to rīcībā esošos
latviešu terminu krājumus, vienojoties par to publiskošanas
kārtību Nacionālajā terminu datubāzē. Nacionālās terminu
datubāzes turētājam ir tiesības vienoties ar privāto tiesību
juridiskajām personām par latviešu terminu krājumu publiskošanu
Nacionālajā terminu datubāzē.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības,
Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Labklājības, Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides
ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas
lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē,
Valsts kancelejā;
– pieteica noteikumu projektu “Uzņemšanas noteikumi studiju
programmās”, kuri noteiks kārtību, kādā notiek reflektantu
uzņemšana studiju programmās.
Reflektantus pilna laika
studiju programmās, kurās uzņem uz vidējās izglītības bāzes,
uzņem konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu
rezultātiem. Uzņemšanai pilna laika studiju programmā augstskola
nosaka ne mazāk kā divus centralizētos eksāmenus. Augstskolā
uzņem personu, kura augstskolas noteiktajos centralizētajos
eksāmenos ir ieguvusi vērtējumu – attiecīgi A, B, C, D vai E
līmenis.
Nepilna laika studiju programmās, kā arī pilna laika studiju
programmās, kurās uzņem uz augstākās izglītības bāzes,
reflektantus uzņem saskaņā ar augstskolas uzņemšanas
noteikumiem.
Persona, kura ieguvusi vidējo izglītību un pretendē uz studijām
pilna laika studiju programmās, kurās uzņem uz vidējās izglītības
bāzes, bet kura nav nokārtojusi centralizēto eksāmenu, kas ir
konkursa atlases kritērijs uzņemšanai studiju programmā,
centralizēto eksāmenu kārto augstskolā, kas ir noslēgusi
attiecīgu vienošanos ar Izglītības satura un eksaminācijas
centru.
Persona, kura vēlas studēt, līdz kārtējā gada 1.aprīlim iesniedz
augstskolā, kas ir noslēgusi attiecīgu vienošanos ar Izglītības
satura un eksaminācijas centru, pieteikumu centralizētā eksāmena
kārtošanai.
Augstskolu pienākums ir informēt personas, kas vēlas studēt, par
iespēju kārtot centralizētos eksāmenus tajās augstskolās, kas par
to ir noslēgušas attiecīgu vienošanos ar Izglītības satura un
eksaminācijas centru. Izglītības satura un eksaminācijas centrs
informē augstskolas par noslēgtajiem līgumiem līdz kārtējā gada
1. februārim.
Centralizētais eksāmens augstskolās notiek vienlaikus ar vidējās
izglītības apguves noslēgumā organizēto atbilstošā mācību
priekšmeta centralizēto eksāmenu.
Reflektantu reģistrāciju un uzņemšanu nodrošina attiecīga
augstskolas struktūrvienība vai koleģiāla institūcija, kura
darbojas saskaņā ar augstskolas senāta apstiprinātu
nolikumu.
Reģistrējoties studijām pilna laika studiju programmās,
reflektants iesniedz pieteikumu, uzrāda vidējo izglītību vai
augstāko izglītību apliecinošu dokumentu un iesniedz tā kopiju,
kā arī augstskolas uzņemšanas noteikumos konkrētai studiju
programmai noteikto mācību priekšmetu centralizēto eksāmenu
sertifikātu kopijas, personu apliecinoša dokumenta kopiju un
konkrētās augstskolas uzņemšanas noteikumos noteiktos
dokumentus.
Reģistrējoties studijām nepilna laika studiju programmās,
reflektants iesniedz pieteikumu, uzrāda vidējo izglītību vai
augstāko izglītību apliecinošu dokumentu un iesniedz tā kopiju,
kā arī personu apliecinoša dokumenta kopiju un konkrētās
augstskolas uzņemšanas noteikumos noteiktos dokumentus.
Augstskola, uzņemot reflektantu studiju programmā, var izmantot
vērtējumu augstskolas noteiktajās papildu prasībās attiecībā uz
speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību
vai citu nosacījumu izpildi.
Reflektants tiek imatrikulēts studiju programmā ar rektora
rīkojumu. Augstskola ar studiju programmā imatrikulēto personu
noslēdz studiju līgumu un noformē katram studējošajam personas
lietu.
Katra augstskola izstrādā augstskolas uzņemšanas noteikumus,
kurus apstiprina augstskolas senāts. Noteikumi obligāti ietver:
norādi par uzņemšanai konkrētā studiju programmā nepieciešamajiem
centralizētajiem eksāmeniem; konkursa kārtību, kādā reflektantus
uzņem studiju programmā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu
rezultātiem; kārtību, kādā reflektantus uzņem nepilna laika
studiju programmās, kā arī pilna laika studiju programmās, kuras
tiek īstenotas uz augstākās izglītības bāzes; personas un
augstskolas savstarpējās tiesības un pienākumus reflektantu
reģistrācijas un uzņemšanas norises gaitā; kārtību, kādā
reflektants var iesniegt pretenzijas par uzņemšanas norisi;
kārtību, kādā studējošam ir pieejama informācija.
Augstskola noteikumos var iekļaut ar Augstākās izglītības padomi
saskaņotas papildu prasības attiecībā uz reflektanta speciālu
iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību vai citu
nosacījumu izpildi. Augstskolas noteikumi ir brīvi pieejami
interesentiem visu kalendāra gadu. Nepieciešamības gadījumā
grozījumus uzņemšanas noteikumos augstskola izdara ne vēlāk kā
līdz kārtējā gada 1.novembrim. Līdz kārtējā gada 1.novembrim
augstskola iesniedz noteikumus Izglītības satura un eksaminācijas
centram dokumentārā un elektroniskā veidā.
Paredzēts, ka minētie noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada
1.septembri.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes
lietu, Iekšlietu, Veselības, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā
trīspusējās sadarbības padomē;
– pieteica noteikumu projektu “Kārtība, kādā akreditē
profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un
eksaminācijas centrus un atestē profesionālās izglītības iestāžu
direktorus”.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību,
kādā akreditē profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības un
vidējās izglītības izlīdzinošās programmas, profesionālās
pamatizglītības un profesionālās tālākizglītības programmas
pirmā, otrā un trešā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei,
kā arī akreditē izglītības iestādes, kas īsteno šajos noteikumos
minētās programmas un profesionālās pilnveides vai profesionālās
ievirzes izglītības programmas, izņemot vispārējās izglītības
iestādes, koledžas un augstskolas, kā arī akreditē eksaminācijas
centrus, kuros tiek kārtoti profesionālās kvalifikācijas eksāmeni
un atestē valsts vai pašvaldību dibinātu profesionālās vidējās
izglītības, arodizglītības un profesionālās pamatizglītības
izglītības iestāžu direktorus.
Akreditācijas mērķi ir: īstenot valstī vienotu profesionālās
izglītības iestāžu un eksaminācijas centru darbības kvalitātes un
profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes
novērtēšanas sistēmu; novērtēt minēto izglītības programmu
īstenošanas kvalitāti; novērtēt izglītības iestāžu darbības
kvalitāti; novērtēt eksaminācijas centru darbības kvalitāti un
resursus profesionālās kvalifikācijas eksāmenu organizēšanai;
izstrādāt priekšlikumus, lai pilnveidotu profesionālās izglītības
iestāžu un eksaminācijas centru darbību un uzlabotu izglītības
programmu īstenošanas kvalitāti.
Atestācijas mērķi ir: veicināt direktoru profesionālās
sagatavotības pilnveidi, lai nodrošinātu efektīvu profesionālās
izglītības iestāžu vadību; novērtēt direktoru profesionālās
darbības kvalitāti; izstrādāt prasības un priekšlikumus direktoru
profesionālās darbības pilnveidei.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai profesionālās izglītības
iestāžu un profesionālās izglītības programmu akreditēšanas un
valsts vai pašvaldību dibinātu profesionālā izglītības iestāžu
direktoru atestāciju reglamentējošie Ministru kabineta noteikumi
atbilstu Administratīvā procesa likumā noteiktajām prasībām. Lai
sasniegtu šo mērķi, noteikumu projektā papildus Ministru kabineta
2002.gada 23.aprīļa noteikumos Nr.170 “Kārtība, kādā
akreditējamas vispārējās izglītības un profesionālās izglītības
programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centri” un
Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumos Nr.371
“Profesionālās izglītības iestāžu vadītāju atestācijas kārtība”
noteiktajām prasībām ir minētas prasības, kas līdz šim bija
norādītas Izglītības un zinātnes ministrijas iekšējos
normatīvajos aktos.
Noteikumu projektā ir apvienotas abos noteikumos akreditēšanai un
atestēšanai noteiktās prasības, jo akreditēšanas un atestēšanas
process tiek plānots vienlaikus. Tas ir iespējams, jo direktora
darba novērtēšana nenotiek atrauti no izglītības iestādes un
izglītības programmu kvalitātes novērtēšanas.
Noteikumu projekta izstrādes nepieciešamību nosaka atšķirības,
kas ir vispārējās izglītības iestāžu un profesionālās izglītības
iestāžu kvalitātes vērtēšanas kritērijos, akreditēšanas procesa
organizēšanā un norisē, kā arī direktoru atestēšanas procesa
organizēšanā un norisē (piemēram, sociālo partneru un darba
devēju iesaistīšana, kvalifikācijas piešķiršanas prasības,
akreditācijas termiņa noteikšana). Tādējādi noteikumu projekts
reglamentē tikai profesionālās izglītības iestāžu un programmu
akreditāciju un valsts vai pašvaldību dibinātu profesionālā
izglītības iestāžu atestācijas kārtību.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas,
Iekšlietu, Labklājības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā,
Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.
Satiksmes ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta
2004.gada 27.aprīļa noteikumos Nr.428 “Transportlīdzekļu vadītāju
kvalifikācijas iegūšanas kārtība un vadītāja apliecības
izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas
kārtība””.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai precizētu
kārtību par transportlīdzekļu izmantošanu transportlīdzekļu
vadītāju vadīšanas eksāmenu laikā. Projektā paredzēts precizēt
to, ka transportlīdzekļus vadīšanas eksāmenā nodrošina Ceļu
satiksmes drošības direkcija, izmantojot tās īpašumā (turējumā)
esošus transportlīdzekļus, vai auto apmācības iestādes vai
braukšanas mācību instruktora transportlīdzekļus (izņemot B
kategorijas vadīšanas eksāmenu kārtošanai, jo šos eksāmenus
kārtos ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas īpašumā (turējumā)
esošajiem transportlīdzekļiem). Projektā iestrādāts noteikums, ka
transportlīdzeklim vadīšanas eksāmena laikā nav jābūt aprīkotam
ar mācību transportlīdzekļa pazīšanās zīmi. Projekts precizē arī
braukšanas mācību instruktora tiesības piedalīties vadīšanas
eksāmenā.
Noteikumu 69. un 70.punktā nepieciešams pagarināt uz laiku līdz
1.oktobrim attiecīgo normu spēkā stāšanos, jo līdz 2005.gada
1.jūnijam netiks aprīkoti Ceļu satiksmes drošības direkcijas
īpašumā (turējumā) esošie transportlīdzekļi, kas paredzēti
vadīšanas eksāmenu pieņemšanai, ar nepieciešamo aprīkojumu.
Iepirkumu procedūras rezultātā uzvarējušie komersanti
nepieciešamos transportlīdzekļus vēl nav piegādājuši.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu ministrijā;
– pieteica noteikumu projektu “Radiofrekvences piešķīruma
lietošanas atļaujas izsniegšanas kārtība”.
Noteikumu
projekts paredz noteikt kārtību, kādā iesniedz un izskata
radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas pieprasījumu un
izsniedz radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauju vai atsaka
šīs atļaujas izsniegšanu.
Radiofrekvenču spektru radioiekārtu darbībai atļauts izmantot
tikai pēc radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas
saņemšanas vai saskaņā ar koplietojamo radiofrekvenču piešķīruma
lietošanas atļauju.
Radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas izsniedz
Elektronisko sakaru direkcija (Direkcija) šajos noteikumos
noteiktajā kārtībā, bet koplietojamā radiofrekvenču piešķīruma
lietošanas atļauja ir iekļauta Ministru kabineta noteikumos
“Radiofrekvenču spektra joslu sadalījums radiosakaru veidiem un
iedalījums radiosakaru sistēmām, kā arī radiofrekvenču joslu
izmantošanas vispārīgie nosacījumi”.
Radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības, kas netiek izmantotas
komercdarbībai elektronisko sakaru nozarē, tiek piešķirtas ar
Direkcijas izsniegtu radiofrekvenču piešķīruma lietošanas atļauju
vai koplietojamo radiofrekvences piešķīruma lietošanas
atļauju.
Komercdarbībai izmantojamā radiofrekvenču spektra lietošanas
tiesības piešķir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
(Komisija) Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā.
Radioiekārtas var lietot komercdarbībai elektronisko sakaru
nozarē saskaņā ar koplietojamo radiofrekvenču piešķīruma
lietošanas atļauju, ievērojot Komisijas vispārējā atļaujā
iekļautos nosacījumus attiecībā uz komercdarbībai paredzēto
koplietojamo radiofrekvenču spektra lietošanu, ja Komisija ir
pieņēmusi lēmumu par attiecīgā radiofrekvenču spektra lietošanas
tiesību piešķiršanu Elektronisko sakaru likumā noteiktajā
kārtībā.
Radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas valsts
aizsardzības vajadzībām pieprasa Aizsardzības ministrija vai
Nacionālie bruņotie spēki un izsniedz Direkcija šajos noteikumos
noteiktajā kārtībā, ja attiecīgās radiofrekvenču joslas saskaņā
ar normatīvos aktos noteikto ir iedalītas gan valsts aizsardzības
un drošības, gan tautsaimniecības vajadzībām paredzēto
radiosakaru sistēmu darbībai.
Paredzēts, ka noteikumu projektā noteiktā kārtība neattiecas uz
radiofrekvenču joslām, kuras nacionālajā radiofrekvenču plānā
iedalītas tikai valsts aizsardzības vajadzībām paredzēto
radiosakaru sistēmu darbībai atbilstoši normatīvos aktos
noteiktajam radiosakaru veidam.
Atļauju izsniegšanu radioamatieru radiostaciju ierīkošanai un
lietošanai reglamentē Latvijas radioamatieru radiosakaru
noteikumi.
Citās valstīs reģistrētos kuģos un gaisa kuģos uzstādītas
radioiekārtas atļauts izmantot Latvijā, ja ir attiecīgās valsts
izsniegta atļauja minēto radioiekārtu lietošanai starptautiski
noteiktajās frekvencēs atbilstoši Starptautiskās telekomunikāciju
savienības radio noteikumiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības,
Ekonomikas, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē,
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts
kancelejā.
Vides ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta
2001.gada 31.jūlija noteikumos Nr. 345 “Kārtība, kādā zemes
lietotājiem nosakāmi zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši
aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku
nodarītiem būtiskiem postījumiem””.
Grozījumi noteikumos
nepieciešami, lai novērstu neatbilstību Administratīvā procesa
likumam un lai tiktu lietoti precīzi vides aizsardzības iestāžu
nosaukumi.
Tā kā mēdz būt gadījumi, ka postījumi nodarīti, bet ražai tas
zaudējumus nenes, tad grozījumos ir paredzēta kārtība, kas tādos
gadījumos nosaka zaudējumu aprēķināšanu. Noteikumi papildināti,
nosakot, ja postījumi konstatēti lauksaimniecības kultūras
attīstības stadijā, kurā nav iespējams noteikt ražas zaudējumus,
tad nosaka tikai postījumus nodarījušo dzīvnieku sugu, bet
zaudējumu apmērus aprēķina pēc otrreizējas postījumu apmēru
novērtēšanas dabā pirms ražas novākšanas.
Šajos grozījumos noteiktas stingrākas prasības zaudējumu
kompensācijas pieprasītājiem. Kompensācija netiks izsniegta tiem,
kas nav ievērojuši lauksaimniecības normatīvajos aktos noteiktās
prasības.
Grozījumi nosaka, ka zaudējumus kompensē, ja tie pārsniedz 10
procentus no ražas vērtības un par šīm lauksaimniecības zemes
platībām netiek saņemti Eiropas Savienības platību maksājumi
“Papildu valsts tiešais maksājums par laukaugu platībām” un
“Papildu valsts tiešais maksājums par lopbarības platībām”.
Grozījumi nosaka, ka Latvijas vides aizsardzības fonda
administrācija lēmumu par zaudējumu kompensāciju daļēju
kompensāciju vai pieteikuma noraidīšanu rakstiski paziņo
attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei un zaudējumu
kompensācijas pieprasītājam 30 dienu laikā.
Zaudējumu kompensācijas pieprasītājs rēķinu Latvijas vides
aizsardzības fonda administrācijai iesniedz 3 nedēļu laikā pēc
lēmuma saņemšanas. Zaudējumu kompensāciju izmaksā 30 dienu laikā
pēc rēķina saņemšanas.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Zemkopības
ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā;
– pieteica noteikumu projektu “Zemes dzīļu un ģeoloģiskās
informācijas izmantošanas kārtība”.
Noteikumu projekts
paredz noteikt: zemes dzīļu izmantošanas licenču (licence) un
bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju (atļauja)
izsniegšanas kārtību; derīgo izrakteņu, izņemot pazemes ūdeņu,
atradnes pases saturu; ģeoloģiskās informācijas izmantošanas
vispārējo kārtību; maksas apmērus un maksāšanas kārtību par
licencēm, atļaujām un derīgo izrakteņu atradņu pasēm.
Šie noteikumi attiecas arī uz virszemes ūdensobjektu ierīkošanu,
ja tie atbilst kādam no šādiem kritērijiem: virszemes
ūdensobjektu ierīko derīgo izrakteņu reģistrā iekļautas derīgo
izrakteņu atradnes teritorijā; virszemes ūdensobjekta ierīkošanas
projekta realizācijas gaitā ir paredzēts izņemt vairāk par 20000
m3 derīgo izrakteņu.
Attiecībā uz ogļūdeņražiem šie noteikumi ir piemērojami tikai par
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai (aģentūra)
nododamās vai tās rīcībā esošās ģeoloģiskās informācijas
izmantošanu.
Pirms derīgo izrakteņu ieguves veic ģeoloģisko izpēti, kuras
darbu rezultātā iegūto ģeoloģisko informāciju nodod aģentūrā
derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanai.
Derīgo izrakteņu krājumu izpētei, ieguvei un uzskaitei derīgo
izrakteņu atradņu reģistrā un derīgo izrakteņu krājumu bilancē
piemēro derīgo izrakteņu krājumu klasifikāciju, kas nosaka
vienotas prasības to iedalīšanai kategorijās atbilstoši
ģeoloģiskās izpētes detalitātei.
Noteikumu projekts nosaka derīgo izrakteņu krājumu kategorijas. A
kategorija – izpētīti derīgo izrakteņu krājumi – derīgo izrakteņu
atradnes ģeoloģiskās izpētes detalitāte ir pietiekama, lai varētu
noteikt ieguves limitu atradnes robežās bez papildu ģeoloģiskās
izpētes veikšanas. N kategorija – novērtēti derīgo izrakteņu
krājumi – derīgo izrakteņu atradnes ģeoloģiskās izpētes
detalitāte ļauj derīgo izrakteņu īpašības, derīgo izrakteņu
krājumu apjomu un derīgo izrakteņu atradnes robežas noteikt
aptuveni. Šīs kategorijas derīgo izrakteņu krājumus ņem vērā,
izstrādājot teritorijas plānojumu vai plānojot saimnieciskās
darbības attīstību, bet, nosakot limitu atradnes robežās, to
ieguvei izvirza papildu nosacījumus. P kategorija – prognozētie
derīgo izrakteņu resursi – derīgo izrakteņu apjomu aplēses
pamatojas uz teorētiskiem pieņēmumiem, vispārējām ģeoloģiskajām
un hidroģeoloģiskajām likumsakarībām attiecīgajā teritorijā, kā
arī uz izpētes rezultātiem atsevišķos objektos. Pirms šīs
kategorijas derīgo izrakteņu resursu izmantošanas ir nepieciešama
papildu ģeoloģiskā izpēte.
Licences, kurās paredzēta zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana
vai ar derīgo izrakteņu ieguvi nesaistītu pazemes būvju
celtniecība un ekspluatācija, izsniedz, ja licencējamais zemes
dzīļu nogabals ir ģeoloģiski izpētīts un izpētes dati ir
izvērtēti un akceptēti aģentūrā.
Licences vai atļaujas adresātam ir īpašumtiesības uz iegūtajiem
derīgajiem izrakteņiem, ja vien tas līgumā par tiesībām izmantot
zemes dzīles nav atteicies no tām.
Zemes dzīļu, izņemot pazemes ūdeņus, izmantotājiem pirms derīgo
izrakteņu ieguves ir jāsaņem: derīgo izrakteņu atradnes pase,
kurā iekļauta ģeoloģiskās izpētes rezultātā iegūtā
pamatinformācija par derīgo izrakteņu atradni, akceptētajiem
krājumiem, derīgo izrakteņu krājumu kvalitāti un izmantošanas
iespējām, kā arī nosaka prasības, kas jāievēro, ekspluatējot
atradni; ieguves limits, kurā nosaka maksimāli atļauto derīgo
izrakteņu ieguves apjomu noteiktā zemes platībā un laika termiņā.
Derīgo izrakteņu atradnes pasi izsniedz uz laiku, ne ilgāku par
desmit gadiem.
Atļauju vai licenci derīgo izrakteņu ieguvei un derīgo izrakteņu
atradnes pasi izsniedz, ja atradnes derīgo izrakteņu krājumu
ģeoloģiskās izpētes detalitāte atbilst A vai N kategorijas derīgo
izrakteņu krājumiem.
Izsniedzot derīgo izrakteņu atradnes pasi N kategorijas derīgo
izrakteņu krājumu ieguvei, var noteikt papildu ģeoloģisko izpēti
gan pirms ieguves darbu uzsākšanas, gan ieguves darbu laikā
atkarībā no nepieciešamās ģeoloģiskās papildinformācijas
daudzuma.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu,
Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes,
Veselības, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā,
Valsts kancelejā;
– pieteica noteikumu projektu “Valsts nozīmes derīgo izrakteņu
un valsts nozīmes atradņu izmantošanas kārtība, kā arī zemes
dzīļu izmantošanas atļauju (licenču) izsniegšanas konkursa vai
izsoles kārtība”.
Noteikumu projekts paredz noteikt:
valsts nozīmes derīgo izrakteņu un valsts nozīmes atradņu
izmantošanas kārtību; valsts nozīmes derīgo izrakteņu
izmantošanas kārtību gadījumos, kad zemes gabala un valsts
nozīmes derīgo izrakteņu ieguves ietaišu īpašnieks nav viena un
tā pati persona; konkursa vai izsoles vispārējo kārtību zemes
dzīļu izmantošanas licenču (licence) vai bieži sastopamo derīgo
izrakteņu atļauju (atļauja) izsniegšanai; gadījumus, kuros valsts
un pašvaldību īpašumā esošajās zemes platībās licences vai
atļaujas saņemšanai ir jārīko konkurss vai izsole; pazemes ūdeņu
atradnes pases saturu.
Šie noteikumi neattiecas uz ogļūdeņražu izmantošanas
kārtību.
Valsts nozīmes derīgie izrakteņi ir pazemes ūdeņi. Valsts nozīmes
atradnes statuss ir noteikts šo noteikumu 1.pielikumā minētajām
derīgo izrakteņu atradnēm, šo atradņu shēmas un robežpunktu
koordinātas noteiktas šo noteikumu pielikumos.
Valsts zemes dienests iezīmē zemes īpašumu robežu plānos: valsts
nozīmes derīgo izrakteņu atradnes vai valsts nozīmes zemes dzīļu
nogabalus; ūdensapgādes urbumus, kas dziļāki par 20 metriem, un
tiem noteiktās aizsargjoslas.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu,
Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību
lietu, Veselības, Zemkopības ministrijā, Korupcijas novēršanas un
apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts
kancelejā;
– pieteica ieteikumu projektu “Ieteikumi pašvaldību saistošajiem
noteikumiem, kas reglamentē sadzīves atkritumu
apsaimniekošanu”.
Ieteikumu projekts attiecas uz
pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas reglamentē sadzīves
atkritumu apsaimniekošanu. Ministru kabineta ieteikumi satur
ieteikumus pašvaldību saistošajos noteikumos iekļaujamām prasībām
par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu pašvaldības
administratīvajā teritorijā, par nekustamā īpašuma īpašnieku un
lietotāju, kā arī iedzīvotāju pienākumiem sadzīves atkritumu
apsaimniekošanas jomā, par sadzīves atkritumu apsaimniekotāju
pienākumiem. Saistošajos noteikumos tiek noteiktas arī prasības
sadzīves atkritumu dalītai vākšanai un šķirošanai. Saistošajos
noteikumos pašvaldības nosaka maksājumu kārtību par sadzīves
atkritumu apsaimniekošanu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas,
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības
ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā
trīspusējās sadarbības padomē.
Valsts kanceleja
– pieteica noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumos Nr.111 “Ministru kabineta kārtības
rullis””.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai precizētu
Ministru kabineta kārtības rullī paredzēto dokumentu
iesniegšanas, saskaņošanas, kā arī izskatīšanas Ministru kabinetā
kārtību atbilstoši aktuālajai situācijai. Grozījumi izstrādāti,
ņemot vērā ministriju un citu institūciju ierosinājumus attiecībā
uz nepieciešamību precizēt procedūru.
Noteikumu projekts paredz papildināt noteikumus ar jauniem
punktiem, kas nosaka kārtību, kādā tiek sagatavota informācija
sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļiem par Ministru kabinetā
izskatāmajiem dokumentu projektiem. Ministrija atbild par
sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu informēšanu par Ministru
kabinetā izskatāmo projektu, kā arī par projektā veiktajām
izmaiņām visās šajos noteikumos noteiktajās projekta saskaņošanas
un izskatīšanas stadijās. Ministrija izvērtē sabiedrības un
plašsaziņas līdzekļu informēšanas nepieciešamību un sagatavo
informāciju presei. Kārtību, kādā ministrijas sagatavo, saskaņo,
noformē un izplata informāciju sabiedrībai un plašsaziņas
līdzekļiem nosaka Ministru kabineta instrukcija.
Noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabinetā izskatāmo
dokumentu sarakstu ar jaunu politikas dokumenta veidu – valsts
pārvaldes iestādes darbības stratēģijas projektu. Tas nodrošinās
normatīvo bāzi ministriju un valsts aģentūru stratēģiskās
plānošanas sistēmas ieviešanai. Tiek noteikta valsts pārvaldes
iestādes darbības stratēģijas struktūra un tās sastāvdaļu saturs,
tādējādi normatīvi nostiprinot ministriju darbības stratēģiju
izstrādes procesā uzkrāto pieredzi un nodrošinot stratēģiskās
plānošanas sistēmas ieviešanas vienveidību un sasaisti ar budžeta
veidošanas procesu.
Noteikumu projekts paredz grozījumus, kas saistīti ar atsevišķu
Valsts kancelejas struktūrvienību reorganizāciju. Saskaņā ar
Ministru kabineta 2004.gada 22.decembra rīkojumu Nr.1012 “Par
Eiropas lietu biroja reorganizāciju” Eiropas lietu birojs tika
reorganizēts un ar 2005.gada 1.februāri nodots Ārlietu
ministrijai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 22.decembra
rīkojuma Nr.1004 “Par Valsts kancelejas Informācijas sabiedrības
biroja reorganizāciju un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās
pārvaldes lietās sekretariāta izveidi” 3.punktu Informācijas
sabiedrības birojs līdz 2005.gada 28.februārim tika reorganizēts
un pievienots Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes
lietās sekretariātam. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada
3.novembra rīkojumu Nr.838 “Par Informācijas analīzes dienesta
izveidošanu un Krīzes kontroles centra reorganizāciju” Krīzes
kontroles centrs līdz 2005.gada 28.februārim tika reorganizēts un
nodots Informācijas analīzes dienestam un Iekšlietu
ministrijai.
Noteikumu projekts paredz noteikt, kādu informāciju dokumentu
iesniedzējs pavadvēstulē norāda, ja Valsts kancelejā tiek
iesniegti dokumenti, kas satur ierobežotas pieejamības
informāciju, arī informāciju dienesta vajadzībām.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, īpašu uzdevumu
ministru sekretariātiem, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas
novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā,
Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko
pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kontrolē, Valsts
kancelejā.
Valsts kancelejas Komunikācijas departaments