Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Uzturoties darba vizītē Somijā 22.-23.aprīlī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.04.2005., Nr. 65 https://www.vestnesis.lv/ta/id/106702

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

26.04.2005., Nr. 65

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Uzturoties darba vizītē Somijā 22.–23.aprīlī

Sestdien, 23.aprīlī, Somijas galvaspilsētā Helsinkos beidzās Somijas, Latvijas, Vācijas, Portugāles, Austrijas prezidentu divu dienu neformālās diskusijas par Eiropas nākotni, konkurētspēju globalizētā pasaulē, kā arī Eiropas Savienības kaimiņu politiku. Pēc tikšanās uzrunājot žurnālistus, V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka prezidenti sprieduši par Eiropas nākotnes sapni, kādam, caur Eiropas pagātni gājušam, jaunajam Eiropas kontinentam vajadzētu būt. “Šogad aprit 15 gadu kopš Padomju Savienības galīga sabrukuma un mākslīgo Eiropas dalījuma līniju izdzēšanas, un tas ir piemērots laiks, lai tagad visi kopā mēs spriestu par Eiropas nākotni.” Viens no uzdevumiem Eiropas labklājības sasniegšanā ir dzīves līmeņu un ekonomiskās izaugsmes izlīdzinājums starp dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai veidotu tiltu starp tiem, kas šobrīd ir ļoti attīstīti, un tiem, kas tikai nesen iekļāvās ES. Viņa arī uzsvēra eiropeisko vērtību tālākas nostiprināšanas nepieciešamību.
Runājot par ANO reformu jautājumu, prezidente sacīja, ka saviem kolēģiem prezidentiem ir nodevusi pateicību no ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana par valstu atbalstu ANO veicamajām reformām. Prezidenti bija vienisprātis, ka ir pēdējais brīdis veikt reformas, lai panāktu šīs organizācijas efektīvu miera uzturēšanas un ekonomiskās attīstības darbību. Prezidenti arī pārrunāja turpmākās Eiropas robežas un priekšnosacījumus tās tālākai paplašināšanai, uzsverot, ka ikvienam ir jāsasniedz Kopenhāgenas kritēriji, lai varētu kandidēt uz dalību ES, un tajā pašā laikā Eiropai ir jābūt atvērtai pret nākotnes izaicinājumiem konkurētspējā ar citiem ekonomikas centriem pasaulē, kā arī jāveicina iedzīvotāju ciešāka sasaiste ar jaunās Eiropas ideju.
Latvijas prezidente uzaicināja prezidentus nākamo tikšanos rīkot Rīgā, lai turpinātu tik nepieciešamās debates par Eiropai un tās nākotnei būtiskiem jautājumiem un par Eiropas lomu mainīgajā pasaulē.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sestdien, 23.aprīlī, Helsinkos divpusējā sarunā tikās ar Somijas prezidenti Tarju Halonenu. Sarunas laikā T.Halonena sveica V.Vīķi-Freibergu ar to, ka ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans ir iecēlis Latvijas prezidenti par īpašo sūtni ANO reformu jautājumos. Latvijas prezidente augstu novērtēja Somijas prezidentes un Somijas valsts ieguldījumu ANO izvirzīto mērķu sasniegšanā. Abas puses detalizēti apspriedās par ANO reformu nepieciešamību un situāciju, kas saistīta ar to īstenošanu pasaulē.
Abas prezidentes apspriedās arī par kopējiem Eiropas Savienības izaicinājumiem, kā arī ES attiecībām ar kaimiņvalstīm, kā arī ar Krieviju.
V.Vīķe-Freiberga un T.Halonena atzinīgi novērtēja piecu prezidentu tikšanās rezultātus pēc divu dienu neformālām diskusijām Helsinkos, uzsverot, ka ir jāturpina šo diskusiju cikli. Valsts prezidente pauda gatavību uzņemt kolēģus prezidentus turpmākās sarunās Rīgā.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 22.aprīlī Latvijas vēstniecībā Somijā pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni bijušajam Somijas premjerministram Pāvo Liponenam. Savā uzrunā prezidente sacīja: “Šodien man ir gods pasniegt Triju Zvaigžņu ordeni lielam eiropietim un lielam Latvijas draugam.” Viņa uzsvēra, ka tieši Pāvo Liponena kā premjerministra darbības laikā Latvija tika uzaicināta uz iestāšanās sarunām Eiropas Savienībā (ES) 1999.gadā un tas notika Somijas ES prezidentūras laikā. Pēc prezidentes teiktā, Latvijas uzaicināšana uz sarunām par iestāšanos ES un vēlāk pilntiesīga dalība noslēdza tās mākslīgās dalījuma līnijas, ko Eiropā radīja Molotova–Ribentropa netaisnīgais pakts, un tieši tāpēc mēs novērtējam šā procesa rezultātu, kas atkalapvienoja Eiropu.
P.Liponens, saņemot ordeni, sacīja, ka ir pagodināts par lielo Latvijas atzinību un vēl vairāk aizkustināts, jo viņa senču saknes meklējamas Latvijā. “Uzskatu šo ordeni par dziļu cieņas apliecinājumu Latvijas valstiskuma turpinātībai cauri laikiem,” sacīja P.Liponens. Viņš arī atzīmēja, ka Latvija ar savu sekmīgo attīstību pati ir panākusi pozitīvo rezultātu – uzaicināšanu ES – un Somija tikai radījusi vienādus spēles noteikumus paplašināšanās procesā. Viņš arī uzsvēra, ka Somijas prioritāte prezidentūras laikā ir bijusi nevērtēt valstu lielumu, bet gan radīt visiem vienādas iespējas un balsi lēmumu pieņemšanā.
Sagaidot Otrā pasaules kara beigu 60.gadskārtu šā gada maijā, P.Liponens norādīja, ka ir jārespektē visu tautu ciešanas un likteņi. Viņš atzīmēja, ka gan somu, gan latviešu tautai liktenis ir bijis gan cieši saistīts, gan arī – pēc Otrā pasaules kara – katrai citāds. “Tāpat kā mēs respektējam krievu tautas ciešanas, tāpat ir respektējamas arī citu tautu ciešanas un likteņi šajā sarežģītajā vēstures gaitā,” sacīja P.Liponens.

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!