
Sestdien, 23.aprīlī, Somijas galvaspilsētā
Helsinkos beidzās Somijas, Latvijas, Vācijas, Portugāles, Austrijas prezidentu divu
dienu neformālās diskusijas par Eiropas nākotni, konkurētspēju globalizētā
pasaulē, kā arī Eiropas Savienības kaimiņu politiku. Pēc tikšanās uzrunājot
žurnālistus, V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka prezidenti sprieduši par Eiropas nākotnes
sapni, kādam, caur Eiropas pagātni gājušam, jaunajam Eiropas kontinentam vajadzētu
būt. “Šogad aprit 15 gadu kopš Padomju Savienības galīga sabrukuma un mākslīgo
Eiropas dalījuma līniju izdzēšanas, un tas ir piemērots laiks, lai tagad visi kopā
mēs spriestu par Eiropas nākotni.” Viens no uzdevumiem Eiropas labklājības
sasniegšanā ir dzīves līmeņu un ekonomiskās izaugsmes izlīdzinājums starp
dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai veidotu tiltu starp tiem, kas šobrīd
ir ļoti attīstīti, un tiem, kas tikai nesen iekļāvās ES. Viņa arī uzsvēra
eiropeisko vērtību tālākas nostiprināšanas nepieciešamību.
Runājot par ANO reformu jautājumu, prezidente sacīja, ka saviem kolēģiem prezidentiem
ir nodevusi pateicību no ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana par valstu atbalstu ANO
veicamajām reformām. Prezidenti bija vienisprātis, ka ir pēdējais brīdis veikt
reformas, lai panāktu šīs organizācijas efektīvu miera uzturēšanas un ekonomiskās
attīstības darbību. Prezidenti arī pārrunāja turpmākās Eiropas robežas un
priekšnosacījumus tās tālākai paplašināšanai, uzsverot, ka ikvienam ir jāsasniedz
Kopenhāgenas kritēriji, lai varētu kandidēt uz dalību ES, un tajā pašā laikā
Eiropai ir jābūt atvērtai pret nākotnes izaicinājumiem konkurētspējā ar citiem
ekonomikas centriem pasaulē, kā arī jāveicina iedzīvotāju ciešāka sasaiste ar
jaunās Eiropas ideju.
Latvijas prezidente uzaicināja prezidentus nākamo tikšanos rīkot Rīgā, lai
turpinātu tik nepieciešamās debates par Eiropai un tās nākotnei būtiskiem
jautājumiem un par Eiropas lomu mainīgajā pasaulē.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sestdien, 23.aprīlī, Helsinkos divpusējā
sarunā tikās ar Somijas prezidenti Tarju Halonenu. Sarunas laikā T.Halonena
sveica V.Vīķi-Freibergu ar to, ka ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans ir iecēlis
Latvijas prezidenti par īpašo sūtni ANO reformu jautājumos. Latvijas prezidente augstu
novērtēja Somijas prezidentes un Somijas valsts ieguldījumu ANO izvirzīto mērķu
sasniegšanā. Abas puses detalizēti apspriedās par ANO reformu nepieciešamību un
situāciju, kas saistīta ar to īstenošanu pasaulē.
Abas prezidentes apspriedās arī par kopējiem Eiropas Savienības izaicinājumiem, kā
arī ES attiecībām ar kaimiņvalstīm, kā arī ar Krieviju.
V.Vīķe-Freiberga un T.Halonena atzinīgi novērtēja piecu prezidentu tikšanās
rezultātus pēc divu dienu neformālām diskusijām Helsinkos, uzsverot, ka ir jāturpina
šo diskusiju cikli. Valsts prezidente pauda gatavību uzņemt kolēģus prezidentus
turpmākās sarunās Rīgā.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 22.aprīlī Latvijas vēstniecībā Somijā pasniedza
Triju Zvaigžņu ordeni bijušajam Somijas premjerministram Pāvo Liponenam.
Savā uzrunā prezidente sacīja: “Šodien man ir gods pasniegt Triju Zvaigžņu ordeni
lielam eiropietim un lielam Latvijas draugam.” Viņa uzsvēra, ka tieši Pāvo Liponena
kā premjerministra darbības laikā Latvija tika uzaicināta uz iestāšanās sarunām
Eiropas Savienībā (ES) 1999.gadā un tas notika Somijas ES prezidentūras laikā. Pēc
prezidentes teiktā, Latvijas uzaicināšana uz sarunām par iestāšanos ES un vēlāk
pilntiesīga dalība noslēdza tās mākslīgās dalījuma līnijas, ko Eiropā radīja
Molotova–Ribentropa netaisnīgais pakts, un tieši tāpēc mēs novērtējam šā
procesa rezultātu, kas atkalapvienoja Eiropu.
P.Liponens, saņemot ordeni, sacīja, ka ir pagodināts par lielo Latvijas atzinību un
vēl vairāk aizkustināts, jo viņa senču saknes meklējamas Latvijā. “Uzskatu šo
ordeni par dziļu cieņas apliecinājumu Latvijas valstiskuma turpinātībai cauri
laikiem,” sacīja P.Liponens. Viņš arī atzīmēja, ka Latvija ar savu sekmīgo
attīstību pati ir panākusi pozitīvo rezultātu – uzaicināšanu ES – un Somija
tikai radījusi vienādus spēles noteikumus paplašināšanās procesā. Viņš arī
uzsvēra, ka Somijas prioritāte prezidentūras laikā ir bijusi nevērtēt valstu
lielumu, bet gan radīt visiem vienādas iespējas un balsi lēmumu pieņemšanā.
Sagaidot Otrā pasaules kara beigu 60.gadskārtu šā gada maijā, P.Liponens norādīja,
ka ir jārespektē visu tautu ciešanas un likteņi. Viņš atzīmēja, ka gan somu, gan
latviešu tautai liktenis ir bijis gan cieši saistīts, gan arī – pēc Otrā pasaules
kara – katrai citāds. “Tāpat kā mēs respektējam krievu tautas ciešanas, tāpat
ir respektējamas arī citu tautu ciešanas un likteņi šajā sarežģītajā vēstures
gaitā,” sacīja P.Liponens.
Valsts prezidenta preses dienests