
Valsts prezidenta preses dienesta foto |
Gilera kungs!* Gila kungs!** Ozola kungs!*** Ministri! Ekselences!
Uzņēmēji, dāmas un kungi!
Es no sirds priecājos par man doto iespēju vadīt šo valstsvizīti Turcijā un izjust
Turcijas tautas leģendāro viesmīlību un draudzību. Stambulas kā vēsturiskas un
ievērojamas pilsētas dinamisms un vitalitāte ir atstājis uz mani lielu iespaidu. Es
izsaku sirsnīgu pateicību Turcijas ekonomisko sakaru ar ārvalstīm padomei (DEIK) par
šīs kopīgās Turcijas – Latvijas un Latvijas – Turcijas biznesa padomju
sanāksmes organizēšanu un sarīkošanu.
Es esmu gandarīta, ka starp Turcijas uzņēmējiem un investoriem pieaugusi interese
uzzināt vairāk par Latvijas kā ekonomiskās partneres daudzsološo potenciālu, kā
arī par iespēju uzsākt sadarbību ar Latvijas uzņēmējiem. Lai gan Latvija un Turcija
atrodas Eiropas pretējās pusēs, mūsu valstīm ir draudzīgas attiecības, kas
kļuvušas vēl tuvākas kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO
aliansē, kas notika pirms gada.
Kā jums tas varbūt jau ir zināms, Latvija atrodas Ziemeļeiropā stratēģiski
svarīgā vietā, Baltijas jūras austrumu krastā. Tā ir nozīmīgs tranzīta punkts
starp Rietumeiropu, Krieviju un NVS valstīm. Latvija arī cer palielināt savu lomu
Eirāzijas tirdzniecībā, esot saiknei, kas savieno Japānu, Ķīnu un Centrālāziju ar
Eiropu austrumos un Ziemeļameriku rietumos. Caur Latvijas neaizsalstošajām ostām,
kuras ir aprīkotas ar labi attīstītu infrastruktūru un prasa ļoti mazas izmaksas,
katru gadu plūst arvien pieaugošs daudzums austrumu un rietumu tranzītpreču, un vēl
ir iespējams palielināt tirdzniecības un tranzīta apjomus caur manu valsti.
Turcija savukārt atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā, kur krustojas Eiropas dienvidu
tranzīta ceļi, un tai ir vēsturiska saikne ar Latviju, pateicoties sauszemes
tirdzniecības ceļiem, kas savā laikā bija saistīti ar Zīda ceļu. Latvija cer, ka
Turcijas veiktās reformas ar laiku palīdzēs nodrošināt tās pievienošanos Eiropas
Savienības stabilo, pārtikušo un drošo valstu saimei. Šā iemesla dēļ tagad
ekonomiskās sadarbības potenciālam starp mūsu valstīm ir lielākas izaugsmes
iespējas nekā jebkad agrāk.
Dāmas un kungi!
Vēl tikai pirms piecpadsmit gadiem Latvija bija okupēta valsts ar
centralizētu plānveida padomju ekonomiku. Gadu desmitiem mūsu galvenie tirdzniecības
partneri atradās Krievijā un NVS valstīs. Taču kopš neatkarības atjaunošanas
1991.gadā Latvija ir veikusi veiksmīgu pāreju uz brīvā tirgus ekonomiku un
demokratizāciju.
Sociālās, politiskās un ekonomiskās reformas, kuras mana valsts ir īstenojusi
pēdējo piecpadsmit gadu laikā, ir bijušas ļoti veiksmīgas un ir radījušas
labvēlīgus apstākļus Latvijas izaugsmei un attīstībai. Faktiski pēdējos pāris
gados Latvijai ir bijusi viena no visstraujāk augošajām ekonomikām Eiropas
Savienībā. Mūsu iekšzemes kopprodukts laika periodā no 2000.gada pieaudzis vidēji
par vairāk nekā 7 procentiem gadā, savukārt pagājušajā gadā šis rādītājs
sasniedza 8,5 procentus. Tas tika sasniegts, daļēji pateicoties stabilam iekšzemes
pieprasījumam, kā arī pateicoties Latvijas uzņēmumu spējai paplašināt savus
eksporta tirgus. Šobrīd gandrīz 80 procenti no manas valsts eksporta nonāk citās
Eiropas Savienības dalībvalstīs.
2008.gadā Latvija gatavojas kļūt par Ekonomikas un monetārās savienības pilntiesīgu
locekli. Tā kā eiras zonas tirgus ir pietiekami liels un svarīgs visai Eiropai,
vienotā valūta ietekmē katru šā kontinenta valsti un arī citas valstis. Latvijai
eiras ieviešana nozīmēs vēl lielāku tirdzniecības un investīciju pieaugumu ar mūsu
galvenajiem tirdzniecības partneriem un palielinās mūsu biznesa vides stabilitāti un
noturību.
Dāmas un kungi!
Mūsu valstu ekonomiskās sadarbības potenciāls ir tiešām
daudzsološs, un tas vēl nav līdz galam izmantots. Latvijas uzņēmēju delegācijas
locekļi, kas mani pavada šajā valstsvizītē, ir ļoti ieinteresēti nodibināt jaunus
kontaktus un apspriest sadarbības iespējas ar Turcijas uzņēmējiem. Starp mūsu
uzņēmēju delegācijas locekļiem ir pārstāvji no atsevišķiem lielākajiem un
svarīgākajiem Latvijas uzņēmumiem no visdažādākajiem sektoriem, tādiem kā
finanšu pakalpojumi, enerģētika un infrastruktūra, loģistika un informācijas
tehnoloģijas, inženierzinātnes un metālapstrāde, pārtikas rūpniecība,
tirdzniecība, tekstilrūpniecība un dizains, tūrisms un citi.
Es esmu pārliecināta, ka šis gads būs sevišķi svarīgs, lai nostiprinātu mūsu
valstu politiskās un ekonomiskās attiecības. Pirms vairākiem mēnešiem Latvijas
vēstniecība Ankarā aizsāka darbu un tika oficiāli atklāta šīs valstsvizītes
laikā. Vakar mūsu abas valstis parakstīja līgumu par sadarbību izglītībā,
zinātnē, kultūrā un sportā. Es nešaubos, ka šis līgums vēl vairāk veicinās
Turcijas un Latvijas sadarbību kultūras un izglītības laukā.
Mēs arī esam gandarīti par to, ka šīs vizītes laikā Turcijas Kameru un preču
apmaiņas savienība un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera parakstīja
sadarbības līgumu. Tas ir vēl viens skaidrs un pozitīvs solis ceļā uz ciešāku
ekonomisko sakaru attīstību starp Turciju un Latviju, un es esmu pārliecināta, ka tas
veicinās jaunu kopuzņēmumu rašanos.
Dāmas un kungi!
Es vēlos vēlreiz pateikties mūsu turku namatēviem par viņu
sirsnīgo viesmīlību. Vissvarīgākais aspekts mūsu turpmākās sadarbības
veicināšanā ir tieši cilvēcisko kontaktu attīstība. Es vēlos atzīmēt, ka
pēdējos pāris gados ceļotājiem no Latvijas Turcija ir kļuvusi par vienu no
visiecienītākajām tūrisma vietām. Kopš šā gada marta Latvijas nacionālā
aviolīnija “air Baltic” veic tiešo reisu starp Stambulu un Rīgu. Es ceru, ka
tādējādi arvien vairāk ceļotāju – gan uzņēmēju, gan tūristu – no Turcijas
ieradīsies mūsu skaistajā valstī.
Tāpat vēlos izteikt cerību, ka Latvijas un Turcijas uzņēmēju šodienas tikšanās
kalpos par pamatu tam, lai rastos jaunas un savstarpēji izdevīgas sadarbības iespējas
starp mūsu valstu uzņēmējiem, un ka to atcerēsies kā ievērojamu panākumu.
Mani vislabākie novēlējumi jums visiem!
“LV” (Ivonna Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas
* Stambulas mērs
**Turcijas un Latvijas biznesa padomes pārstāvis
***Latvijas un Turcijas biznesa padomes pārstāvis