Par NATO sarunu ar Latviju

Vakar Rīgā uzturējās NATO Reģionālā štāba padomnieks Džeks Segals Ārlietu un Aizsardzības ministrijā

Vakar, 13.septembrī, Rīgā uzturējās NATO Ziemeļeiropas reģionālā štāba virspavēlnieka padomnieks politiskajos jautājumos Džeks Segals ( Jack Segal) .

Tikšanās laikā Ārlietu un Aizsardzības ministrijā pārrunāti NATO paplašināšanās jautājumi. Dž. Segals norādīja, ka izšķirošais faktors Baltijas valstu uzņemšanai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā ir to spēja savstarpēji sadarboties militārajā sfērā. Atzinīgi tika novērtēti līdzšinējie Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgie projekti. Dž. Segals tomēr norādīja, ka vēl ciešāk būtu jākoordinē bruņoto spēku attīstība un aizsardzības plānošana. Tas pierādītu Baltijas valstu gribu darboties kopā ar sabiedrotajiem, kļūstot par NATO dalībvalsti.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā

Vakar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvji tikās ar NATO Reģionālā štāba politisko padomnieku Džeku Segalu.

Tikšanās gaitā pārrunāti NATO paplašināšanās jautājumi un Latvijas gatavošanās integrācijai Ziemeļatlantijas aliansē.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Dalbiņš informēja viesi par komisijas darbu likumdošanā un sadarbību ar Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem militārās likumdošanas izstrādāšanā, īpaši aizsardzības budžeta apspriešanā. J.Dalbiņš informēja, ka 2001.gada valsts budžeta projektā aizsardzības vajadzībām atvēlēti 1,35 procenti no iekšzemes kopprodukta. Padomnieks augstu novērtēja Latvijas centienus konsekventi palielināt aizsardzības budžetu, jo tam var būt svarīga nozīme, deviņpadsmit NATO dalībvalstīm pieņemot politisko lēmumu par Latvijas uzņemšanu aliansē.

Dž.Segals pastāstīja, ka ieradies Latvijā, lai uzsāktu dialogu ar militārpersonām par konkrēti veicamajiem uzdevumiem, kas saistīti ar kolektīvo drošību Ziemeļeiropas reģionā un Latvijas Rīcības plāna dalībai NATO īstenošanu.

Tikšanās dalībnieki sprieda arī par Baltijas valstu sadarbību militārajā jomā. Dž.Segals apliecināja, ka Briselē augstu novērtēts Latvijas, Lietuvas un Igaunijas paveiktais, īstenojot kolektīvās drošības programmas reģionā.

Sarunas dalībnieki pārrunāja arī Krievijas un NATO attiecības. Dž.Segals pauda domu, ka Krievija jāuzlūko kā potenciāls draugs, taču tā var būt arī potenciāls pretinieks. Krievijas augstāko valsts amatpersonu izteikumi, ka Baltijas valstu uzņemšana NATO ir drauds tās drošībai, viņaprāt, jāuzņem ļoti nopietni. Viesis akcentēja, ka Ziemeļatlantijas savienības nostāja paplašināšanās jautājumā ir ļoti stingra — tā necietīs diktātu no ārienes.

Saeimas preses dienests