Zvans, kas iezvanīja neatkarību

Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts un tieslietu ministrs Romāns Apsītis Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 20.aprīlī, Rīgas domes vestibilā tika atklāta Latvijas Pašvaldību savienības un Tautas frontes muzeja rīkotā Vislatvijas tautas deputātu sapulces 15.gadadienai veltītā izstāde.

Toreiz, 1990.gada 21.aprīlī, Tautas frontes sarīkotā Vislatvijas tautas deputātu sapulce Daugavas stadionā bija kā zvans pirms izrādes sākuma – morāls un ideoloģisks atbalsts un aicinājums Latvijas PSR Augstākās padomes deputātiem Neatkarības deklarācijas pieņemšanai 4.maijā.
Uz izstādes atklāšanu bija sapulcējušies toreizējie Latvijas Tautas frontes līderi – Sandra Kalniete, Ivars Godmanis, Ilmārs Bišers, Romāns Apsītis, kā arī prāvs pulks pašvaldību pārstāvju.
Romāns Apsītis, Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Latvijas PSR Augstākās padomes deputāts: – Neatkarīgi no šodienas partijiskās piederības mēs vienmēr sevi uzskatīsim par Latvijas Tautas frontes biedriem. Gatavojot Neatkarības deklarācijas projektu, mēs nešaubījāmies, ka to atbalstīs Latvijas tauta. Tomēr apzinājāmies, ka mūsu spēks būs vēl pārliecinošāks, ja zināsim, kāds ir visas Latvijas tautas deputātu viedoklis. No 8086 Daugavas stadionā klātesošajiem balsojumā vien 83 bija “pret” vai atturējās.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža padomniece Ligita Začesta izstādes atklāšanas laikā ar 1990.gada mandātu Vislatvijas tautas deputātu sapulcei Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Aivars Aksenoks, Rīgas mērs: – Man ir sajūta, ka līdz ar šo izstādi Rīgas domes telpās ir ienākusi iespaidīga tautas gara spēka aura. Vislatvijas tautas deputātu sapulce, manuprāt, ir uzskatāma par pirmo demokrātijas paraugstundu 90.gadu sākumā. Bet šodienas pasākums ir labs apliecinājums pēctecības apliecinājumam. Lai vienmēr tautas viedoklim būtu vieta un spēks!
Ivars Godmanis: – Paraugoties savā pagātnē, mēs varam saskatīt savas šodienas problēmas. Mūsu tautas spēks ir mūsu tautas vēsture, un, nepakļaujoties daudzajiem spiedieniem, ko nereti nākas izjust, mūsu uzdevums ir to pareizi atspoguļot un nodot nākamajām paaudzēm. Es esmu lepns, ka arī man bija iespēja pirms 15 gadiem lemt par mūsu tautas turpmāko likteni. Nekas nenotiek pats no sevis. Ir ļoti daudz vēl jāstrādā, lai Latvijas valsts patiešām attīstītos.
Sandra Kalniete: – Tas bija skaists aprīļa rīts, kad Rīgā, Daugavas stadionā, pulcējās tautas deputāti no visas Latvijas. Es aicinu arī turpmāk visus deputātus vienmēr domāt par to, lai Latvija nekad nekļūtu par divkopienu valsti.
Nikolajs Stepanovs, Gulbenes domes priekšsēdētājs: – Es nedomāju, ka mēs toreiz jutāmies kā varoņi. Niecīga daļa baiļu bija, taču to mazināja kopības sajūta Daugavas stadionā. Toreizējās cerības ne visas ir attaisnojušās. Mūsu valsts starptautiskā līmenī ir gājusi ļoti tālu, taču iekšējā attīstība ir niecīga. Latvijas reģioni atšķirībā no Rīgas dzīvo izteikti sliktākos apstākļos. Pašvaldību deputātus tauta identificē arī ar valsti. Mums ikdienā nākas uzklausīt cilvēku sāpes, stāstus par nabadzību un neizpratni, kāpēc valstij nerūp tās cilvēku likteņi.
Līvija Plavinska, Rēzeknes rajona Nautrēnu pagasta priekšsēdētāja: – Atceros, ka Rīgā bijām sabraukuši ļoti daudz gados jaunu deputātu un bija sajūta, ka esam ietekmīgs spēks. Visos dega uguntiņa, ka briest lieli un nozīmīgi notikumi. Manuprāt, emocijas toreiz bija pārākas par darbiem. Neesmu pārliecināta, ka šodien būtu iespējama tāda vienotība.

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv